28.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-243/2021
Kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kā rezultātā zaudējums radīts pašvaldības kapitālsabiedrībai, par cietušo atzīstama šī kapitālsabiedrība un kaitējuma kompensācija piedzenama tās, nevis pašvaldības labā.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[M]/2020
Tiesai, lemjot par iespēju nopratināt īpaši aizsargājamu cietušo, jāsamēro apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ar cietušā tiesībām netikt pakļautam nesamērīgai retraumatizācijai. Ar īpašu rūpību šis jautājums lemjams gadījumos, kad pirmstiesas kriminālprocesā nav veikts cietušā liecību audio/video ieraksts un cietušā liecinātais ir argumentēti apšaubīts.
18.06.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2019
Cietušajam ir tiesības iesniegt tiesā rakstveida liecības. Saņemot cietušā rakstveida liecības, tiesai jāpārbauda, vai tieši cietušais ir uzrakstījis un parakstījis minētās rakstveida liecības un tad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma prasībām, jāizvērtē, vai ir tiesisks pamats pievienot šīs rakstveida liecības lietai, vai arī tās nav pievienojamas lietai un vērtējamas.
Bez tiesiska pamatojuma atsakot pieņemt un vērtēt cietušā pašrocīgi rakstītās liecības, apelācijas instances tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantu, kas ir atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.
2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2018
Ja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 108.panta piekto daļu nepilngadīgajam cietušajam obligāti nodrošināma juridiskā palīdzība, tā ir jāsniedz katrā gadījumā, kad tiek veikta kāda izmeklēšanas darbība, tostarp nopratināšana.
07.03.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2017
Uz personu, kura par cietušo atzīta laikā līdz 2016.gada 23.martam, kad spēkā stājās Kriminālprocesa likuma jauna norma - 97.1pants – neattiecas šī panta trešajā daļā noteiktais pienākums nekavējoties rakstveidā izsniegt un, ja nepieciešams, izskaidrot informāciju par cietušā pamattiesībām, tiklīdz persona atzīta par cietušo.
28.09.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2016
Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.pantu kopsakarā ar 107.panta pirmo daļu un 108.panta trešo daļu, secināms, ka cietušā uzaicināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs, atšķirībā no advokāta kā cietušā pārstāvja, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību.
18.12.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-514/2013
Kriminālprocesa likuma 95.panta trešajā daļā noteiktais nav jāiztulko tā, ka attiecīgos gadījumos par cietušo kriminālprocesā var atzīt tikai kādu vienu no šajā likuma normā minētajām personām. Ja ir vairāki cietušie, vispirms jālemj, vai jānosaka kompensācija par morālo aizskārumu un jānosaka tās apmērs, un tikai tad jālemj kādās daļās un kuram no cietušajiem atlīdzība pienākas.
20.03.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-31/2013
Kriminālprocesa likumā nav noteikta obligāta prasība, ka personu, kurai nodarīts kaitējums, jāatzīst par cietušo kriminālprocesā.
Apelācijas instances tiesa, tulkojot Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmās daļas normu, ka obligāts priekšnoteikums kriminālprocesa uzsākšanai un turpināšanai ir tas, vai persona, kurai nodarīts kaitējums un kura ir iesniegusi pieteikumu, šajā kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmajai daļai ir atzīta par cietušo, nesamērīgi sašaurināja personas, kurai nodarīts kaitējums, tiesības izvēlēties tikt atzītai par cietušo, kā arī pārkāpa tiesības uz taisnīgu tiesu.
07.12.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-628/2012
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmo daļu par cietušo kriminālprocesā var atzīt fizisku vai juridisku personu, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Turklāt šā panta trešajā daļā noteikts, ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Ja persona nav reģistrējusi laulību bojā gājušo, tad tā nav to personu lokā, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta trešo daļu var tikt atzītas par cietušo kriminālprocesā, ja persona mirusi.
08.09.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-392/2011
Kriminālprocesa likuma 97.pantā ir noteikti cietušā tiesību vispārīgie principi. No šā panta septītās daļas izriet, ka cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā, bet tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.
Piedalīšanās apelācijas instances tiesas sēdē ir cietušā tiesības, kuras viņš var arī neizmantot, ja vien tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 560.panta otro daļu nav pieņēmusi lēmumu par cietušā aicināšanu uz tiesas sēdi.
04.02.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2010
1. Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmajā daļā noteikts, ka par cietušo kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Tiesa, piedzenot kompensāciju par labu cietušās pārstāvim, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas, 514.panta pirmās daļas 10.punkta noteikumus, pieļaujot konkrētajā lietā būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.
2. Lemjot par morālās kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.
18.01.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-35/2007
1. Kriminālprocesa likums neizvirza īpašas prasības pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam. Vispārīga norāde par pilnvarojuma saturu ir Kriminālprocesa likuma 107.pantā – ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvju starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības. Izskatot jautājumu par pilnvarojumu, jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas.
2. Zvērināta advokāta aizpildīts orderis var būt kā viens no pilnvarojuma apstiprinājumiem, bet tas neaizstāj pilnvaru Civillikuma izpratnē.
3. Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmā punkta nepareiza piemērošana ir saistīta arī ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas un 35.panta otrās daļas nepareizu piemērošanu.
