Senāta Apvienotās sapulces spriedumi

Par Senāta Apvienoto sapulci

Senāta Apvienotā sapulce 1919.–1940.gadā bija visu trīs Latvijas Senāta departamentu kopēja institūcija. Apvienotās sapulces sēdēs piedalījās visi senatori.

Senāta Apvienotā sapulce izskatīja saimnieciskus jautājumus, kā arī izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas. Pavisam tā izlēmusi vairāk par 650 lietām.

Tiesu iekārtas likumā (60.pants) bija noteikta šāda Senāta Apvienotās sapulces kompetence:

1) lai izšķirtu uzraudzības lietas par tiesu iestādēm un tiesu resora amatpersonām, izņemot prokuratūras amatpersonas;

2) lai lūkotu cauri vispārīgās instrukcijas, pieņemtu sevišķās instrukcijas Senāta kasācijas departamentiem, kā arī lai grozītu tiesu iestāžu sevišķās instrukcijas;

3) lai izšķirtu sūdzības un protestus pret Tiesu palātas lēmumiem, privātadvokātu lietās, kuras norādītas 345.pantā;

4) lai apspriestu tieslietu ministra priekšā liktos jautājumus, kurus pārvaldības vai tiesu iestādes izšķir nevienādi vai kuri, likumus piemērojot, rada šaubas;

5) lai dotu atzinumu par vajadzību revidēt tiesu iestādes caur kasācijas departamentu senatoriem;

6) lai ievēlētu Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju, departamentu priekšsēdētājus un augstākās disciplinārtiesas locekļus;

7) lai pārbaudītu, vai senatori 171.panta 3.daļā norādītā gadījumā neieņem kādu neatļautu blakus amatu;

8) lai noklausītos noteikumus, kas attiecas uz kādu tiesu iestādi vai uz tiesu iestādēm vispār;

9) lai apspriestos par kandidātiem uz brīvo senatora amatu, par senatoru palikšanu amatā pēc maksimālā vecuma sasniegšanas un no dienesta aizejošo senatoru un virsprokuratūras amatpersonu ieskaitīšanu goda tiesnešos;

10) lai nolemtu, kurš no senatoriem var dabūt brīvlaiku;

11) lai lemtu par tiesu amatpersonu atlaišanu no dienesta uz 157.–60.panta pamata un par atvaļinājumu piešķiršanu pēc 163.panta 1.punkta;

12) lai lūkotu cauri Senāta kasācijas departamentu ikgadējos pārskatus;

13) lai izspriestu tās lietas un jautājumus, kas norādīti Kriminālprocesa likumu (1926.g. izd.) 275., 280., 283., 1031., 1032., 1035., 1038. un 1044.pantā un Civilprocesa nolikuma (1932.g. izd.) 346., 779., 1426. un 1429.pantā;

14) visos citos gadījumos, kad Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs atzīst par vajadzīgu, izspriežamā jautājuma svarīguma dēļ sasaukt Senāta Apvienoto sapulci.

Par Senāta Apvienotās sapulces spriedumu publikāciju

Šajā vietnē apkopoti 239 dažādos izdevumos publicētie un pieejamie Apvienotās sapulces nolēmumi vai to izvilkumi. Nolēmumi oficiāli tika publicēti „Tieslietu Ministrijas Vēstneša” pielikumā un „Valdības Vēstneša” pielikumā. Šī kopa papildināta ar nolēmumiem, kas publicēti žurnālā „Jurists”, Civilā kasācijas departamenta spriedumu izvilkumu krājumos un Augstākās tiesas izdotajā krājumā „Latvijas Senāta nolēmumu atziņas: vēsturiskais mantojums”. Piedāvātas arī digitālo publikāciju adreses tiem nolēmumiem, kuri pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu kopā „Ieskats Latvija Senāta dokumentos. 1919–1940”.

Pievienoti divi Apvienotās sapulces spriedumos izmantoto likumu rādītāji.

Oficiālajos izdevumos Apvienotās sapulces nolēmumiem līdz 1930.gadam netika norādīti lietu numuri, bet no 1930.gada tie parādās pirmās rindkopas beigās. Piedāvātajā materiālā 1919.–1930.gada nolēmumu publikāciju pirmā rindkopa papildināta ar lietu numuru no Apvienotās sapulces rīcības sēžu žurnāliem.

Materiālus publicēšanai sagatavoja

Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultante likumu piemērošanas jautājumos

Zinaida Indrūna