No nākamā gada 1.marta Senātam un Satversmes tiesai būs tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu par būtiskiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos garantēto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem. To paredz Konvencijas 16.protokols, kam Latvija pievienojusies.

Tiesas konsultatīvajā atzinumā izdarītie secinājumi nav juridiski saistoši, tomēr tie dod ieskatu un vadlīnijas Konvencijā un tās protokolos garantēto tiesību interpretācijai un piemērošanai strīdīgos un iepriekš neatrisinātos jautājumos.

Likums “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16.protokolu”, ar kuru Saeima atbalstīja Latvijas pievienošanos Protokolam, stājās spēkā 6.novembrī. Vakar, 25.novembrī, ratifikācijas raksts tika iesniegts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atbilstoši Protokolam tas attiecībā uz Latviju stāsies spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko trīs mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā Latvija iesniedza Eiropas Padomei ratifikācijas instrumentu. Proti, Protokols Latvijā stāsies spēkā 2026.gada 1.martā.

Šobrīd Protokolu ir ratificējušas 26 Konvencijas dalībvalstis: Albānija, Andora, Armēnija, Azerbaidžāna, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Francija, Grieķija, Gruzija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Moldova, Monako, Nīderlande, Rumānija, Sanmarīno, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ukraina, Ziemeļmaķedonija, Zviedrija un šodien arī Latvija. Protokolu parakstījušas vēl trīs Konvencijas dalībvalstis: Itālija, Norvēģija un Turcija.

Ārlietu ministrijas informācija