Senāta Civillietu departamenta senatore Sanita Osipova šonedēļ piedalās Berlīnes Ekonomikas forumā 2025, kura tēma ir “Starptautiskās uzņēmējdarbības, ilgtspējīgu investīciju un vides projekti globālās attīstības, demokrātijas un miera veicināšanā”. Senatore uzstājas ar priekšlasījumu par bioētikas saistību ar cilvēka cieņas principu.

Senatore savā priekšlasījumā uzsver, ka zinātne ievieš būtiskas pārmaiņas sabiedrības dzīvē, tāpēc arī tiesību sistēma ir jāpārorientē, lai regulētu attiecības, ko sniedz jaunās zinātnes iespējas. To darot gan likumdevējam, gan tiesību normu piemērotājiem ir jāievēro bioētikas principi, no kuriem kā svarīgākos senatore min četrus. Pirmkārt, lemjot par jebkuru jautājumu, ir jāņem vērā sociālās vērtības, galvenokārt cilvēka cieņa; otrkārt, morālās atbildības apzināšanās princips, izlemjot patiesi un taisnīgi; treškārt, fiziskā dzīvība ir vērtība, bet veselība ir vērtība, kas ir pakārtota dzīvībai un izriet no tās, ceturtkārt, subsidiaritātes princips, t.i., izvērtējot personas ieguvumu, tas jālīdzsvaro ar sabiedrības interesēm.

Bioētikas principu ievērošanu valsts politikā veicina un nosaka arī vairāki starptautiski akti (konvencijas, deklarācijas, starptautiski līgumi), piemēram, Eiropas Padomes 1997.gada 4.aprīļa Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu, UNESCO Vispārējā deklarācija par cilvēka genomu un cilvēktiesībām 1997.gadā un Starptautiskā deklarācija par cilvēka ģenētiskajiem datiem 2003.gadā. UNESCO Vispārējā deklarācija par bioētiku un cilvēktiesībām, kas pieņemta 2005.gadā, ir devusi nozīmīgu ieguldījumu bioētikas principu unifikācijā.

Kopsavilkumā senatore secina, ka pēdējo 50 gadu laikā bioētikā ir attīstījušās trīs dimensijas: lietišķās ētikas, valstu tiesību un starptautisko tiesību dimensijas, kas, izmantojot savstarpēju kontroli, veido prasību kopumu un, pirmkārt un galvenokārt, ierobežo nekontrolētus zinātniskus eksperimentus ar cilvēkiem, lai veicinātu personas cilvēktiesību aizsardzību.

Berlīnes Ekonomikas foruma mērķis ir analizēt un pētīt valstu ekonomisko politiku, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, atbildīgām ārvalstu investīcijām un vides ilgtspējībai. Forumā piedalās valsts un privātā sektora pārstāvji, kuru diskusiju mērķis ir rosināt izstrādāt programmas un projektus, kas atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, demokrātiju un mieru.

Foruma organizators ir 1999. gadā ASV dibinātais Kultūras diplomātijas institūts (ICD) – starptautiska bezpeļņas nevalstiska organizācija ar galveno mītni ASV un Vācijā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211