• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Easy read

Case law

Chapter 46[2]. Cases Regarding Insolvency Proceedings of a Natural Person (Sections 363[21]-363[36])

20.06.2025. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-8/2025

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 153. panta otrajai daļai tiesai ir jāvērtē, vai konkrētais parādnieka darījums patiešām ir novedis līdz viņa maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem. Vērtējot parādnieka noslēgtu kredīta līgumu, uz kuru attiecas patērētāju aizsardzības tiesību normas, tiesai ir jāapsver ne vien parādnieka individuālā atbildība par kredītsaistību uzņemšanos, bet arī kreditora (kredīta devēja) atbildība. Vērtējot parādnieka noslēgtu ieguldījuma darījumu, tiesai jāņem vērā ne vien tas, ar kādu risku ir saistīts konkrētais darījums, bet arī darījuma summa un kredītsaistību attiecība pret ienākumiem.

Download

11.03.2025. Decision on Ancillary Complaint of the Department of Civil Cases, case No SPC-4/2025

Zemnieka saimniecību maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri, ir piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process zemnieka saimniecības īpašniekam. Maksātnespējas pieteikumu ir tiesīgas iesniegt gan fiziskās personas, gan zemnieka saimniecības kreditori.

Download

13.06.2024. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-3/2024

Fiziskās personas maksātnespējas procesā parādniekam kreditoru prasījumu apmierināšanai no personas saņemtās invaliditātes pensijas ir jānovirza viena trešā daļa no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi.

Download

03.10.2022. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-101/2022

Download

30.06.2022. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-6/2022

Download

27.06.2022. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-2/2022

Download

15.12.2021. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-34/2021

No Civilprocesa likuma 363.35 panta otrās daļas izriet kreditoru tiesības tikt informētiem par pieteikuma par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu izskatīšanu. Nepaziņošana par pieteikuma izskatīšanu atzīstama par būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu, jo var objektīvi liegt iespēju izmantot tiesības izteikt iebildumus par pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu un atbrīvošanu no atlikušajām saistībām.

Download

25.02.2021. Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-32/2021

Maksātnespējas likumā lietotais termins „neizpildīto saistību dzēšana” ir jātulko kā „atbrīvošana no neizpildītajām saistībām”. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.panta trešo daļu pieņemtais tiesas lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata parādsaistības ir radušās, līdz ar to šāds lēmums nenovērš nepilnīgi atdotā parāda esību, bet gan piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, vienīgi viņam nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem.

Download

31.03.2021. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-21/2021

Download

03.03.2021. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-8/2021 (CHANGE OF CASE-LAW)

Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai gan uz parādnieka atbrīvošanu no parādsaistībām, gan finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildes veicināšanu un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Ja personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tad tiesības uz atbrīvošanu no atlikušajām saistībām viņām tiktu atņemtas pēc būtības. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Maksātnespējas likuma 155.panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu (kas diferencējams, par pamatu ņemot likumā paredzēto kritēriju – parādnieka ienākumu apmēru), nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Minētā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētais saistību dzēšanas plāna termiņš ir nosakāms, secīgi piemērojot katru nākamo tiesību normas daļu gadījumā, ja nepastāv iepriekšējā daļā norādītie noteikumi.

Download

11.05.2021. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-1/2021

Maksātnespējas likuma 148. panta trešajā daļā formulētos nosacījumus nav pamata interpretēt citādi, kā parādniekam noteiktu pienākumu saistības izpildīt pašam personīgi. Tādēļ saistību dzēšanas risinājums, kas paredz bankrota procedūras ietvaros maksājumus kreditora prasījumu segšanai pārlikt uz jebkuru trešo personu, neatbilst Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktam.

Download

26.05.2020. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-5/2020

Lai piepildītos Maksātnespējas likuma 164. panta otras daļas sastāvs, parādnieka pārkāpumam ir jābūt būtiskam, t.i., tādam, kas radījis kreditoru interešu aizskārumu un būtiski ietekmē kreditora apstiprināta prasījuma apmierināšanas iespēju. Pārkāpuma būtiskuma jēdziens ir piepildāms katrā lieta individuāli, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus.

Download

11.06.2019. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-13/2019

Apmierinot fiziskas personas pieteikumu par maksātnespējas procesa piemērošanu, nav pietiekami konstatēt Maksātnespējas likuma 130.pantā noteikto ierobežojumu neesību, bet tiesai arī ir jāpārliecinās, vai saistību dzēšanas procedūras veiksmīgas pabeigšanas gadījumā būs reāls pamats parādnieka atbrīvošanai no šīs procedūras laikā neizpildītajām atlikušajām

Download

22.02.2019. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-10/2019

Download

24.01.2019. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-7/2019

Download

29.11.2018. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-10/2018

Kreditoru prasījumu apmierināšanai saistību dzēšanas procedūras laikā novirzāms likumā noteiktais līdzekļu apmērs – viena trešdaļa no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu nomaksas

Download

26.01.2018. Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-2/2018

Ja pieteikums par maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniegts atkārtoti par saistībām, par kurām tiesa jau ir lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ, un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pieteikums nav pieņemams. Savukārt, gadījumā, ja fakts, ka pieteikums iesniegs atkārtoti, tiek konstatēts jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ierosinātais process ir jāizbeidz.

Download

26.02.2016. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-77/2016

Ar Regulu Nr.1346/2000 ir noteikts Eiropas regulējums pārrobežu maksātnespējas procedūrām, kad parādniekam ir aktīvi vai kreditori vairāk nekā vienā dalībvalstī. Atbilstoši Regulas Nr.1346/2000 40.panta 1.punktam tiklīdz kādā dalībvalstī ir sākta maksātnespējas procedūra, šīs valsts tiesa, kurai ir piekritība, vai tās ieceltais likvidators nekavējoties informē zināmos kreditorus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir citās dalībvalstīs. Maksātnespējas procedūras uzsākšana un pabeigšana citā dalībvalstī nevar ietekmēt kreditora, kura nav tikusi informēta par maksātnespējas procedūru un kreditora prasījuma pieteikšanu, tiesības saņemt apmierinājumu no parādnieka.

Download

20.05.2016. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SPC-11/2016

Fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesi ir divi patstāvīgi tiesību institūti ar atšķirīgu regulējumu, kuru vienlaicīga norise attiecībā uz vienu un to pašu fizisko personu nav iespējama. Turklāt likumdevējs maksātnespējas regulācijā kā hronoloģiski prioritāru ir noteicis tieši fiziskās personas – individuālā komersanta komerciālo statusu, kamdēļ vispirms ir jāiziet komersanta maksātnespējas process, un tikai pēc tā pabeigšanas ir iespējams uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Šāds regulējums izriet no Maksātnespējas likuma 127.panta trešās daļas, 56.panta, 121.panta otrās daļas un 123.panta pirmās daļas noteikumu sistēmiskā iztulkojuma.

Download

31.03.2016. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-3/2016 and separate opinion of judges Intars Bisters and Aigars Strupiss

Download

05.02.2014. Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1447/2014 and separate opinion of the judge Marite Zagere

Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli uz maksātnespējas procesa administratoru attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju. Iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs, tādēļ šo pieteikumu nav iemesla pielīdzināt sūdzībai, kas iesniegta Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas kārtībā.

Download

08.04.2014. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-117/2014

1. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā un otrā daļa), kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta, atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot. Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā. 2. Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda strīda esību. (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants).

Download

30.05.2014. Judgement of the Department of Civil Cases, case No SPC-19/2014

Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17.panta devītā daļa), nav uzskatāms par Maksātnespējas likuma 127.panta trešajā daļā minēto individuālo komersantu, tādēļ viņam piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process.

Download

04.10.2013. Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-42/2013

Kaut arī Maksātnespējas likums tieši neparedz trešo personu, kura ir ķīlas (hipotēkas) ņēmēja, atzīšanu par nodrošināto kreditoru, tomēr, ņemot vērā Maksātnespējas procesa likuma 6.pantā noteikto tiesību saglabāšanas un kreditoru vienlīdzības principu, kā arī hipotēkas liettiesisko raksturu, tostarp Civillikuma 1286.pantā noteikto, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts kreditors, secināms, ka ķīlas ņēmējs saglabā tiesības uz prasījuma apmierināšanu no ieķīlātās lietas neatkarīgi no tā, vai ķīlas devējam ir pasludināts maksātnespējas process.

Download

07.03.2012. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-15/2012

Ja fiziskā persona Komercreģistrā reģistrēta kā individuālais komersants, tā kļūst par speciālo komerctiesību subjektu, uz kuru nav attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process.

Download

10.11.2010. Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-192/2010

1. Nodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas un par nodrošinājumu kalpojošās mantas pārdošanas kārtība nosakāma maksātnespējas procesa ietvaros. Mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā jāiekļauj par nodrošinājumu kalpojošā ieķīlātā manta (lieta). Nodrošinātais kreditors, ja viņš uzskata par nepamatotu mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā noteikto termiņu ieķīlātās mantas pārdošanai, pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas var pieprasīt tās pārdošanu citā laikā, vēršoties pie maksātnespējas administratora ar attiecīgu lūgumu par mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu plāna grozīšanu (Maksātnespējas likuma 158.panta otrā daļa redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim). 2. Izvērtējot mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, tiesai jānoskaidro, vai tas atbilst reālajai ekonomiskajai situācijai. Jebkurā plānā iespējams ietvert vienīgi prognozi par iespējamiem ieņēmumiem un izdevumiem no mantas pārdošanas, tāpēc mantas pārdošanas plānā var tikt ņemta vērā iespējamība, ka pirmajā izsolē īpašumus realizēt neizdosies un tiks organizēta atkārtota izsole (Maksātnespējas likuma 155.pants redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim).

Download