Chapter 9. Proving and Evidence (Sections 123-137)

28.03.2025. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-176/2025

Download

15.08.2025. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-58/2025

Operatīvās darbības materiāli un operatīvo darbību rezultātā iegūtās ziņas par faktiem, kas tiek izmantotas kā pierādījumi, ir savstarpēji nodalāmi termini. Tie nav uzskatāmi par savstarpēji pielīdzināmiem vai aizvietojamiem elementiem pierādīšanas procesā. Operatīvās darbības materiāli primāri kalpo kā operatīvas darbības dokumentēšanas līdzeklis un satur gan šīs darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem, gan to veikšanas metodes, taktiku u. c. Operatīvās darbības materiālos esošās ziņas nav pierādījumi. Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem kļūst par pierādījumiem tikai tad, ja tās atrodas krimināllietā un tās ir iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, proti, tās tiek atzītas par attiecināmām, pieļaujamām un ticamām. Tādējādi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esības pamatošanai izmantojamās ziņas atrodas krimināllietas materiālos un ir zināmas apsūdzētajam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Download

09.04.2025. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-56/2025

Laikus pamanot gājēju, kurš pārvietojas neadekvāti, un nepastāvot iespējai precīzi noteikt gājēja neadekvātās uzvedības cēloni, kā arī prognozēt tā iespējamo tālāko rīcību, proti, rodoties šaubām, transportlīdzekļa vadītājam no kustības drošības viedokļa jāparedz iespējamā bīstamības rašanās jau tajā brīdī, kad šāds gājējs nonācis transportlīdzekļa vadītāja redzeslokā, un atbilstoši jārīkojas, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumu. Izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus un konstatētos apstākļus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa izvērtē arī apsūdzētā liecības kopsakarā ar eksperta atzinumā paustajiem secinājumiem par kustības bīstamības rašanās brīdi un apsūdzētā iespēju novērst ceļu satiksmes negadījumu no tehniskā redzes viedokļa.

Download

20.03.2025. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-32/2025

Download

21.03.2025. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-9/2025

Atzinums, kurā tiesībsargs sniedzis tiesību normu interpretāciju, novērtējot faktiskos apstākļus, ir tiesībsarga viedoklis, kas nav atzīstams par pierādījumu kriminālprocesā. Tiesībsarga atzinumā pausto viedokli tiesa var izmantot nolēmuma pamatošanā, ja ar to netiek aizstāts tiesas pašas veikts pierādījumu izvērtējums un tiesību normu interpretācija. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu noskaidrošanai nav pietiekami atsaukties uz tiesībsarga atzinumā izdarītu secinājumu par cilvēktiesību pārkāpumu, bet tiesai pašai jākonstatē lietas izšķiršanai būtiskie apstākļi un tie patstāvīgi jānovērtē.

Download

20.11.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-252/2024

Download

25.11.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-197/2024

Download

10.10.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-54/2024

Download

11.04.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-39/2024

Ja tiek apstrīdēts operatīvās darbības pasākuma tiesiskums, tiesa izvērtē, vai operatīvās darbības materiālos ietvertā informācija nepārkāpj apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu, neatkarīgi no tā, vai šādu lūgumu ir pieteicis prokurors, cietušais, apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Tiesa pēc iepazīšanās ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai un kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, sniedz atzinumu, kurā pienācīgi pamato operatīvās darbības pasākuma tiesiskumu un izvērtē lietas dalībnieku iebildumus pret pierādījumu pieļaujamību. Pamatojums sniedzams atkarībā no operatīvās darbības procesa stadijas, operatīvās darbības pasākuma un tā veikšanas nosacījumiem, piemēram, izvērtējami iemesli, kādēļ tika akceptēts operatīvās darbības pasākums, vai lietā bija ziņas par personas gatavotu vai izdarītu noziegumu vai valsts drošības apdraudējumu, vai lietā bija iegūta informācija par tehniskā līdzekļa, telefona numura, objekta vai finanšu iestādes klienta konta piederību, vai operatīvās darbības pasākums, tā veikšanas veids, apjoms un intensitāte atbilst apdraudējuma veidam un bīstamības pakāpei u. tml. Vienlaikus nolēmumā nav norādāma informācija, kas var atklāt trešo personu identitāti, slepenās sadarbības faktu, operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku vai kaitēt citas personas tiesībām un likumiskajām interesēm vai valsts drošības interesēm. Ja pirmās instances tiesa, izvērtējot operatīvās darbības pasākuma tiesiskumu, aprobežojusies tikai ar norādi par iepazīšanos ar operatīvās darbības materiāliem un apelācijas sūdzībā tiek apstrīdēts operatīvās darbības pasākuma tiesiskums, apelācijas instances tiesai jāiepazīstas ar operatīvās darbības materiāliem un jāsniedz pienācīgs operatīvās darbības pasākuma tiesiskuma izvērtējums.

Download

17.12.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-37/2024

1. Disciplinārlieta ir no kriminālprocesa nošķirams process ar citu mērķi, kas nav saistīts ar efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. 2. Ziņas par faktiem, ko apsūdzētā persona sniegusi dienesta pārbaudes un disciplinārlietas ietvaros, ir izmantojamas pierādīšanā kriminālprocesā, ja tās iegūtas likumīgi saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu un ievērojot personas tiesības sevi neapsūdzēt, proti, šie paskaidrojumi nav iegūti ar tāda rakstura un pakāpes piespiešanas metodēm, kas pārkāpj personas pamattiesības, turklāt apsūdzētajam ir bijusi nodrošināta iespēja apstrīdēt pierādījumu pieļaujamību un ticamību un iebilst pret to izmantošanu pierādīšanā. 3. Ja starp dienesta pārbaudes un disciplinārlietas izmeklēšanas laikā sniegtajiem paskaidrojumiem un kriminālprocesā sniegtajām liecībām ir pretrunas, tiesai nolēmumā ir jāanalizē šo pretrunu iemesli un jānorāda, kurus no šiem pierādījumiem tā atzīst par apšaubāmiem un kādu iemeslu dēļ.

Download

19.03.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-11/2024

No Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas izriet, ka procesa virzītājam vispirms ir jāpierāda mantas noziedzīgā izcelsme atbilstoši pierādīšanas standartam „iespējamības pārsvars” un tikai tad personai, kura īsteno aizstāvību, rodas pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Turklāt procesa virzītāja pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jābūt balstītam uz ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem pierādījumiem atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.–130. panta prasībām. Prasība par pierādījumu attiecināmību un ticamību ir piemērojama arī uz personas, kura īsteno aizstāvību, apgalvojumu par mantas likumīgo izcelsmi. Lai arī, iztiesājot lietu par autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav precīzi jākonstatē tieša saikne starp predikatīvo noziedzīgo nodarījumu un mantu, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir jākonstatē noziedzīgā darbība, kuras rezultātā, visticamāk, varēja iegūt mantu. Vienlaikus nav nepieciešams precīzi konstatēt visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes vai visus faktiskos apstākļus saistībā ar minēto noziedzīgo darbību. Turklāt šādā gadījumā nav izšķirošas nozīmes tam, ka lietā noskaidrotās noziedzīgās darbības rezultātā iegūtā manta ir mazākā apjomā par personai inkriminēto legalizēto mantu, ja, piemēram, noziedzīgo darbību apjoms un sistemātiskums, personas faktiskās darbības ar mantu, kas veiktas bez ekonomiska pamatojuma, vai faktiskās darbības, veicot komplicētus pasākumus mantas legalizēšanā, un inkriminētās legalizētās mantas neatbilstība likumīgajiem ienākumiem liecina par to, ka, visticamāk, manta ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Download

15.02.2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-6/2024

Download

2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[G]/2024

Par daļēju ierakstu, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 143. panta otrajai daļai un 130. panta otrās daļas 3. punktam atzīstams par nepieļaujamu, uzskatāms tāds ieraksts, kurā nav fiksēta Kriminālprocesa likuma 143. panta 1.1 daļā norādītā informācija, visa izmeklēšanas darbības gaita un laiks, kad šī darbība ir pabeigta. Ja procesuālā darbība tiek fiksēta skaņu un attēlu ieraksta veidā, skaņas un attēla ieraksta nesakritība laikā, kā arī tas, ka atsevišķās ieraksta daļās nav redzama pratināmā persona vai procesuālās darbības veicējs, nevar būt par pamatu atzinumam, ka skaņas un attēlu ieraksts ir daļējs un šī iemesla dēļ nav izmantojams pierādīšanā. Skaņu un attēlu ierakstā fiksētās izmeklēšanas darbības laikā iegūto ziņu ticamība ir izvērtējama, ievērojot Kriminālprocesa likuma 128. panta otrās un trešās daļas nosacījumus.

Download

2024. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[A]/2024

Tas, ka nav zināms, tieši no kura noziedzīgā nodarījuma ir iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, nav šķērslis personas saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 195. panta. Tomēr tas nenozīmē, ka, iztiesājot krimināllietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kad nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, līdzekļu noziedzīgā izcelsme vispār nav jāpierāda. Līdzekļu noziedzīgo izcelsmi iespējams pierādīt arī ar netiešiem pierādījumiem, kā arī pamatojoties uz konkrētajā lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.

Download

07.07.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-343/2023

Download

14.11.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-128/2023

Download

17.10.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-90/2023

Ja operatīvās darbības pasākumu akceptēšanas laikā par mazāk smagu noziegumu ziņu iegūšanas iespējamība bija noteikta ar likumu, taču nozieguma pārkvalificēšanas uz kriminālpārkāpumu gadījumā šo ziņu izmantošanas mērķis ir mainījies uz tādu, kas nav pamatots ar likumu, tad mainās arī tas, cik attaisnojams ir personas pamattiesību ierobežojums jaunā mērķa sasniegšanai.

Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem var tikt izmantotas kā pierādījumi tad, ja tās ir iegūtas likumā paredzētajā kārtībā, nostiprinātas noteiktā procesuālajā formā, atbilst Kriminālprocesa likuma 127. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām, proti, ir attiecināmas, pieļaujamas un ticamas, kā arī ziņas iespējams pārbaudīt Kriminālprocesa likuma noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Download

13.11.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-63/2023

Download

28.02.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-41/2023

Download

23.03.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-25/2023

Ja tiek fiksēts, ka persona izmanto autortiesību objektu, tai ir pienākums pierādīt šo tiesību legālu iegūšanu. Pretējā gadījumā tiek prezumēts, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības.

Download

21.06.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-14/2023

Download

10.01.2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-3/2023

Tiesībsarga atzinums nav atzīstams par kompetentās institūcijas atzinumu Kriminālprocesa likuma 133. panta izpratnē, jo Tiesībsarga likumā kontroles un uzraudzības funkcija tiesībsargam nav noteikta.

Download

2023. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[D]/2023

Download

22.12.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-482/2022

Download

14.12.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-244/2022

Download

28.11.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-145/2022

Download

30.03.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-30/2022

Policijas darbinieka liecībām nav iepriekš noteikta augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Tāpat kā jebkura pierādījuma, arī policijas darbinieka liecību, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteiktajiem kritērijiem. Citos lietu veidos un procesuālajos likumos noteiktie pierādījumu ticamības izvērtēšanas kritēriji kriminālprocesā nav piemērojami.

Download

20.01.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-22/2022

Eksperta atzinumam nav augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Jebkura pierādījuma, arī eksperta atzinuma, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām – aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Download

2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[F]/2022

Download

10.02.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-92/2021

Download

13.05.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-89/2021

Kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmiem apstākļiem. Nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu.

Download

28.05.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-86/2021

Procesa virzītāja pienākums izskaidrot personai tiesības neliecināt pret sevi attiecināms uz Kriminālprocesa likumā paredzēto nopratināšanu. Ja persona Kriminālprocesa likuma 131.panta otrās daļas kārtībā pēc brīvas gribas sniedz informāciju citam, tajā skaitā policijas darbiniekam, nepastāvot pratināšanas nosacījumam, tad šī persona pati uzņemas atbildību, ka paustās ziņas var tikt izmantotas pret viņu. Vērtējot personas pašas uzrakstīto paskaidrojumu par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošiem apstākļiem, ir izvērtējams, vai paskaidrojumu sniegšanā nav konstatējamas pazīmes, kas paskaidrojumu sniegšanu pielīdzina pratināšanai, kurā personai ir tiesības sevi neinkriminēt.

Download

24.02.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-26/2021

Download

30.04.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-18/2021

Kriminālprocesa likums neparedz, ka kratīšanā klātesošajai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, uzreiz pēc kratīšanas būtu jāsniedz kratīšanas protokolā fiksējama liecība vai paskaidrojums par izņemto priekšmetu piederību, jānorāda uz alibi vai kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem, līdz ar to šādas informācijas neierakstīšana kratīšanas protokolā nav atzīstama par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo pienākumu nepildīšanu un nevar būt par pamatu nelabvēlīgu secinājumu izdarīšanai par apsūdzētā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.

Download

02.02.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-1/2021

Download

2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[O]/2021

Pierādījumu pieļaujamības izvērtēšana jāveic atbilstoši tai kriminālprocesa tiesību normai, kura bija spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Ja attiecīgā kriminālprocesa tiesību norma tiek grozīta, procesuālā darbība, kas veikta iepriekš, nezaudē savu spēku.

Download

2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[H]/2021

Download

14.05.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-256/2020

Nevainīguma prezumpcijas pamatprincips noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Šis nevainīguma prezumpcijas elements jāpiemēro tikai pēc visu pierādījumu novērtēšanas. Tas nav piemērojams attiecībā uz atsevišķiem pierādījumiem.

Lai varētu pārliecināties par liecības ticamību, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmajai daļai, jāpārliecinās, vai liecībā sniegtās ziņas ir patiesas. Par pierādījumiem kriminālprocesā nevar būt baumas, pieņēmumi un liecinošo personu subjektīvie viedokļi, jo tajā ietilpstošo ziņu par faktiem izcelsme nav konkrēti noteikta, tādējādi tām trūkst pamatojuma un par to patiesumu nav iespējams pārliecināties.

Download

10.11.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-127/2020

Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa paredz tiesību uz aizstāvību papildu garantiju personai, kura iepriekš bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos. Proti, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē. Pierādījumi, kas iegūti, nopratinot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un veicot liecību pārbaudi uz vietas bez aizstāvja piedalīšanās, ja šī persona, būdama nopratināta pirms tam, nepārprotami norādījusi, ka liecības sniegs vienīgi aizstāvja klātbūtnē, atzīstami par nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem, jo iegūti, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus par tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Download

29.09.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-97/2020

Advokāta imunitātes mērķis ir aizsargāt klienta noslēpumu, kas tam kļuvis zināms, sniedzot juridisko palīdzību. Ja advokāts bijis pilnvarots cietušā vārdā iesniegt policijā iesniegumu par kādas personas prettiesiskajām darbībām, atzīstams, ka, sniedzot liecības kriminālprocesā, advokāts darbojies ar cietušā piekrišanu un viņa interesēs, un šādas liecības atzīstamas par pieļaujamām un izmantojamām pierādīšanā.

Download

08.10.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-95/2020

Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu. Kriminālprocesa likuma normās jābūt tiešai norādei, ka konkrētais procesuālais pārkāpums izraisa pierādījumu nepieļaujamību un liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu pierādīšanā. Nav pieļaujams Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punktā noteiktās normas saturu aizpildīt ar jebkādu procesuālo pārkāpumu.

Download

07.10.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-80/2020

Download

28.02.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-55/2020

Download

2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[M]/2020

Tiesai, lemjot par iespēju nopratināt īpaši aizsargājamu cietušo, jāsamēro apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ar cietušā tiesībām netikt pakļautam nesamērīgai retraumatizācijai. Ar īpašu rūpību šis jautājums lemjams gadījumos, kad pirmstiesas kriminālprocesā nav veikts cietušā liecību audio/video ieraksts un cietušā liecinātais ir argumentēti apšaubīts.

Download

2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[B]/2020

Download

07.11.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-325/2019

Sniegto liecību pieļaujamība un izmantošana pierādīšanā pamatojama ar Kriminālprocesa likuma normām par pierādījumu pieļaujamību, nevis „saindētā koka augļa” teoriju, kas Latvijā atzītajā tiesību doktrīnā nav izmantojama.

Download

18.06.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-68/2019

Cietušajam ir tiesības iesniegt tiesā rakstveida liecības. Saņemot cietušā rakstveida liecības, tiesai jāpārbauda, vai tieši cietušais ir uzrakstījis un parakstījis minētās rakstveida liecības un tad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma prasībām, jāizvērtē, vai ir tiesisks pamats pievienot šīs rakstveida liecības lietai, vai arī tās nav pievienojamas lietai un vērtējamas. Bez tiesiska pamatojuma atsakot pieņemt un vērtēt cietušā pašrocīgi rakstītās liecības, apelācijas instances tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantu, kas ir atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

Download

30.04.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-36/2019

Download

29.03.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK- 10/2019

Skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju, taču izmeklēšanas darbību fiksēšana skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā nav atzīstama par izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu ticamības kritēriju. Jebkuru izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu, tostarp tādu, kuru iegūšana fiksēta skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām – to kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem.

Download

04.10.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-540/2018

Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos apstākļus pierāda ar pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekošiem pierādījumiem, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa likums neparedz pierādījumu vērtēšanas veidu – objektīva vērtēšana vai objektīvās patiesības noskaidrošana.

Download

26.09.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-465/2018

Download

30.11.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-439/2018

Download

25.09.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-333/2018

Tiesai jāvērtē apsūdzētā citā kriminālprocesā liecinieka statusā sniegtajās liecībās ietverto ziņu pieļaujamība pierādīšanā izskatāmajā kriminālprocesā, tostarp jāvērtē ziņas par viņa faktisko saistību ar kriminālprocesu, kurā viņš tika pratināts liecinieka statusā, liecinieka statusa ilgums un šā statusa pamatotība visā tā esības laikā, kā arī attieksme pret liecību sniegšanu kontekstā ar tiesībām neliecināt apjomu.

Download

22.08.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-297/2018

Par pierādījumiem atzīstamas likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, nevis liecinošās personas sniegtais šo ziņu vērtējums.

Download

24.04.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-69/2018

Apstāklis, ka apsūdzētais pirmstiesas procesā nav sniedzis liecības, nevar tikt izmantots personas vainīguma pierādīšanā, liecību ticamības izvērtēšanā un liecību patiesuma pakāpes novērtēšanā.

Download

29.03.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-20/2018

Pierādījumi, ko policijas darbinieks kā procesuālo uzdevumu izpildītājs ieguvis, veicot izmeklēšanas darbības un sastādot procesuālos dokumentus pēc viņa nopratināšanas liecinieka statusā šajā kriminālprocesā, ir iegūti interešu konflikta apstākļos. Šādu pierādījumu pieļaujamība ir izvērtējama atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta prasībām.

Download

19.12.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-578/2017

Tiesai, pārņemot ārvalstī uzsāktu kriminālprocesu, kurā ir veikti operatīvās darbības pasākumi, ir jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 127.panta trešās daļas nosacījumi.

Download

14.12.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-558/2017

Download

22.06.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-397/2017

Civillietā tiesas nolēmumā nodibinātie fakti, tostarp personu paustie viedokļi par faktiem bez papildu procesuālo darbību veikšanas var būt pierādījumi krimināllietā, bet tikai kā Kriminālprocesa likuma 135.pantā norādītie dokumenti.

Download

20.10.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-336/2017

Protokols par liecību pārbaudi uz vietas, kas sastādīts pārkāpjot personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesības izmantot tulka pakalpojumus, atzīstams par nepieļaujamu pierādījumu, jo tajā ziņas iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

Download

02.06.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-237/2017

Neizvērtējot atbilstoši likuma prasībām krimināllietas materiāliem pievienoto nokopēto neapliecināto liecību un citu pirmstiesas izmeklēšanā sastādītu protokolu un dokumentu pieļaujamību, bet ar tajos esošajām ziņām par faktiem pamatojot apsūdzēto vainīgumu, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 512. panta otrās daļas, 564. panta ceturtās daļas, 127. panta pirmās, otrās daļas un 527. panta otrās daļas 1. punkta pārkāpums.

Download

30.05.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-60/2017

Lai noteiktu, vai ziņas, kuras iegūtas, pratinot faktisko apsūdzēto liecinieka statusā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130. pantā noteiktajam ir pieļaujamas un pierādīšanā izmantojamas, būtiska nozīme ir vispusīgam to apstākļu vērtējumam, kas noteic personas faktisko saistību ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu un to, vai persona pamatoti pratināta kā liecinieks.

Download

28.06.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-348/2016

Kriminālprocesa likuma 190.panta piektajā daļā minētais kriminālprocesam "nozīmīgs dokuments", kuru kriminālprocesa virzītājs var pieprasīt no administratīvās lietas, civillietas vai citas krimināllietas turētāja, nav attiecināms uz liecinieka nopratināšanas protokolu. Šādā veidā iegūtas liecības, kuras liecinieki nav snieguši konkrētajā kriminālprocesā, nevar atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmās daļas izpratnē. Liecībai, kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.pantu var nolasīt vai atskaņot tiesā, jābūt sniegtai konkrētajā kriminālprocesā. Citos kriminālprocesos sniegtās liecības (nopratināšanas protokolu kopijas), kas pievienotas konkrētajam kriminālprocesam, nav uzskatāmas par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību.

Download

09.02.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-92/2016

Ja apsūdzētais tiesā norāda uz viņa liecību iegūšanu pirmstiesas kriminālprocesā, pielietojot vardarbību no policijas darbinieku puses, tiesai jāpārliecinās, vai veids, kādā iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatota apsūdzība, un līdz ar to arī tiesvedība kopumā bijusi taisnīga, proti, vai ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13.pantā nostiprinātais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums –, un vai visas apsūdzētā liecības, kuras izmantotas pierādīšanā, ir atzīstamas par pieļaujamām.

Download

20.04.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-40/2016

Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem (Kriminālprocesa likuma 676.pants). Lai atzītu, ka ziņas par faktiem, kas iegūtas krimināltiesiskās sadarbības rezultātā, nav izmantojamas pierādīšanā, tiesai jākonstatē kāds no Kriminālprocesa likuma 130.panta otrajā daļā norādītajiem pierādījumu nepieļaujamības nosacījumiem.

Download

28.12.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-549/2015

Nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus ziņas par faktiem, kas iegūtas, policijas darbiniekiem faktiski veicot operatīvās darbības pasākumu (slepeni ierakstot perosnas sarunu ar policijas darbinieku), neievērojot Operatīvās darbības likuma prasības.

Download

27.05.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-325/2015

Ar policijas darbinieku kā liecinieku liecībām par operatīvās darbības pasākumos iegūtajām ziņām par faktiem nav pierādāms apsūdzētā vainīgums, ja šīs ziņas nav pārbaudāmas Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā vai 500.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

Download

02.07.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-320/2015

Nevar izdarīt lietas apstākļu juridiskai izšķiršanai nozīmīgus secinājumus tikai uz vainīgā poligrāfa pārbaudes rezultātiem, bet gan jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā.

Download

07.08.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-303/2015

Tiesai ir pienākums izvērtēt argumentus par to, ka apsūdzētie operatīvajā eksperimentā iesaistīti nelikumīgi un līdz ar to eksperimenta laikā iegūtie pierādījumi nav izmantojami viņu vainīguma pierādīšanā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos ietverto motīvu analīze ļauj izšķirt būtiskos kritērijus, pēc kuriem var konstatēt, vai operatīvajās darbībās un speciālajās izmeklēšanas darbībās nav pārkāptas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu.

Download

20.08.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-279/2015

Fakts, ka izpētes materiāla neesamības vai nepietiekamības dēļ nav iespējams izdarīt ekspertīzi personas nāves cēloņa noteikšanai, neatbrīvo tiesu no pienākuma pārbaudīt un izvērtēt kriminālprocesā iegūtos pierādījumus, lai konstatētu, vai apsūdzētās personas ir izdarījušas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības un vai pastāv saprātīgas šaubas, ka citas personas nāve iestājusies par pierādītām atzīto faktisko darbību rezultātā.

Download

11.06.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-133/2015

Operatīvo eksperimentu, lai noskaidrotu personas rīcību un tās motivāciju, var veikt vienīgi pret konkrētu personu, attiecībā uz kuru tiek veikta operatīvā izstrāde, turklāt tikai tajā gadījumā, ja par šo personu ir informācija, kas dod pamatu turēt šo personu aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu. Ja operatīvajā eksperimentā iesaistīta cita persona, tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā.

Download

28.04.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-46/2015

Operatīvo eksperimentu, lai noskaidrotu personas rīcību un tās motivāciju, var veikt vienīgi pret konkrētu personu, attiecībā uz kuru tiek veikta operatīvā izstrāde, turklāt tikai tajā gadījumā, ja par šo personu ir informācija, kas dod pamatu turēt šo personu aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu. Ja operatīvajā eksperimentā iesaistīta cita vai nenoskaidrota persona, tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā.

Download

10.02.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-5/2015

Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem, proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei.

Download

09.12.2014. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-691/2014

Kriminālprocesa likuma 127.panta ceturtā daļa noteic, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā minētās ziņas, tas ir, operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem un ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, krimināllietai pievieno uzziņu par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu. Uzziņu procesa virzītājam izsniedz operatīvās darbība pasākumu veikšanu akceptējušās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Apelācijas instances tiesai kā procesa virzītājam iztrūkstoša uzziņa jāizprasa pēc savas iniciatīvas un jāpārliecinās, vai kriminālprocesā pierādīšanā izmantotās ziņas iegūtas atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām.

Download

26.09.2014. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-165/2014

Apelācijas instances tiesa, pārbaudot un novērtējot citas krimināllietas materiālos ietvertās ziņas un pamatojot ar tām savu spriedumu, pārkāpj Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta nosacījumus un līdz ar to izdara nepamatotus secinājumus par šo ziņu pieļaujamību izskatāmajā krimināllietā.

Download

07.04.2014. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-78/2014

Ja pierādījumu iegūšanā tiek konstatēts Kriminālprocesa likuma 12. un 15.pantā nostiprināto pamatprincipu pārkāpums, tad pierādījumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127. un 130.pantā noteiktajam nav pieļaujami.

Download

10.12.2013. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-463/2013

Tā kā izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem ir atzīstams par liecību, tad tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei, nevis kā rakstveida pierādījumi.

Download

11.11.2013. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-375/2013

No Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav pieļaujama, lai atklātu kriminālpārkāpumus. Ja operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas tiek izmantotas kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētā vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums. Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai apsūdzētā operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana viņa vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.

Download

11.11.2013. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-289/2013

Vērtējot citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtās ziņas, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētās vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums. Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana apsūdzētās vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.

Download

19.10.2010. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-507/2010

No Kriminālprocesa likuma 125.panta izriet, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu citā kriminālprocesā konstatēti fakti, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais. Izbeidzot pirmstiesas izmeklēšanas stadijā kriminālprocesu pēc Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, tajā nodibinātie fakti nav atzīstami par pierādītiem Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.

Download

24.11.2009. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-620/2009

Kriminālprocesa likuma 124.panta otrās daļas izpratnē procesuālie izdevumi atzīstami par Kriminālprocesa likumā paredzētajiem apstākļiem, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā. No tiesas sprieduma var secināt, ka tiesa faktiski ignorējusi prasību pierādīt procesuālo izdevumu apmēru, kaut gan no lietas materiāliem redzams, ka varēja būt šaubas par šo izdevumu apmēru.

Download

29.10.2009. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-514/2009

1. Tiesas nolēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, ja tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 128. panta otrās daļas nosacījumus, kur noteikts, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. 2. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošu apstākļu, konkrētajā gadījumā miesas bojājuma rakstura un smaguma pakāpes, konstatēšana iespējamības formā acīmredzami norāda uz saprātīgu šaubu pastāvēšanu.

Download

12.08.2008. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-454/2008

Personas sarunas ar policijas darbiniekiem, iesniegumu rakstīšana pirms šīs personas iesaistīšanas konkrētā kriminālprocesā, nav atzīstamas par izmeklēšanas darbībām šajā kriminālprocesā. Rakstveida iesniegums ir nevis liecības, kas iegūtas pratināšanā, bet dokuments, ko var izmantot pierādīšanā.

Download

19.06.2008. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-258/2008

Eksperta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 132.panta pirmo daļu ir viens no pierādījumu veidiem. Arī eksperta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta 1.daļu ir pakļauts ticamības izvērtēšanai, un tam nav augstāka ticamība, kā citiem pierādījumiem.

Download

20.11.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-618/2007

Kasācijas instances tiesa uzsver, ka nav pieļaujama kārtība, kad apsūdzība tiek pamatota tikai ar tādiem pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā, jo tādējādi tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta prasības.

Download

11.09.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-526/2007

Administratīvo instanču tiesu spriedumi pareizi atzīti par dokumentiem Kriminālprocesa likuma 135.panta 1. un 2.daļas izpratnē. Tajos konstatēto nevar atzīt par Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas 3.punktā minētiem faktiem.

Download

30.08.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-495/2007

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas noteikumiem likumā noteiktā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts bez papildus procesuālo darbību veikšanas atzīstams par pierādītu apstākli vien tad, ja kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.

Download

08.03.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-106/2007

Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļā ir norādīts, ka liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts vai parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem, savukārt šo personu loks jau noteikts attiecīgā panta 1.daļā. Ja persona nav bijusi pratināta attiecīgajā kriminālprocesā, tad viņas rakstus nav pamata atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļas izpratnē.

Download

25.01.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-51/2007

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 133.pantu kompetentas institūcijas atzinums par apsūdzētajam konstatētajiem psihiskiem trūkumiem ir pierādījums lietā. Konkrētajā gadījumā šāds kompetentas iestādes atzinums nevis radīja tiesai pamatotas šaubas, bet gan bija par pamatu konstatējumam, ka apsūdzētais pats nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to nav pamata konstatēt Kriminālprocesa likuma 195.panta 6.punktā paredzēto obligātās ekspertīzes gadījumu. 2. Kriminālprocesa likuma 486.pantā noteikts, ka lietu nosūta trūkumu novēršanai amatā augstākam prokuroram, tātad par tiesneša lēmumu protestu drīkstēja iesniegt amatā augstāks prokurors, nevis tā pati prokurore, kura lietu nosūtīja tiesai.

Download

28.12.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-770/2006

1. Notikuma patiesības noskaidrošanas kritēriji ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem, un tas saistīts ar pierādījumu pietiekamību. 2. Apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj arī viņa faktiskās darbības.

Download

09.11.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-670/2006

Tiesai ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas nosacījumiem fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Apsūdzētajam savā lietā ir jādod iespēja apšaubīt Kriminālprocesa likuma 125.pantā minētos faktus un pierādīt pretējo.

Download

12.10.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-579/2006

1. Neatbilst Kriminālprocesa prasībām par tiesas sprieduma saturu tikai pierādījumu uzskaitīšana, dažos pierādījumos iegūto ziņu atreferēšana tiesas spriedumā. 2. Tiesa, iztiesājot lietu, vērtē pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124., 127., 128., 129.panta prasībām un spriedumā norāda, kādi pierādījumi attiecas uz noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību, analizē un vērtē visus lietā pārbaudītos pierādījumus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. 3. No visu pārbaudīto pierādījumu vērtējuma atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām var būt atkarīgs nodarījuma apraksts un tā atbilstība apsūdzībā norādītajiem noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem. 4. Tikai tad, ja apelācijas instances tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, nonāk pie atzinuma, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus un tiesas atzinumi pamatoti ar novērtētajiem pierādījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

Download

30.05.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-345/2006

Ja kriminālprocesā iesaistīta persona, kurai ir piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu, tiesai iesniegusi speciālista konsultatīvo atzinumu, tad tas tiesai jāvērtē kā dokuments, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 135.panta prasībām atzīstams par pierādījumu.

Download

16.02.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-95/2006

Fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Tās apšaubīšanas kritēriji ir sapratīgu šaubu radīšana par Kriminālprocesa likuma 125. pantā minētajiem apstākļiem, ievērojot samērīgumu fakta legālās prezumpcijas apjomā un saglabājot efektīvas aizstāvības tiesības un nevainīguma prezumpciju.

Download

01.02.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-38/2006

Spriedums civillietā un tajā nodibinātie fakti nav atzīstami par vispārzināmiem faktiem Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas 1.punkta izpratnē.

Download

09.02.2006. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-9/2006

Tiesas sēdē, izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, tiesa taisa attiecīgu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā pārbaudīti visi pierādījumi, tajā skaitā, arī apsūdzības uzrādītie pierādījumi.

Download

Case law

Chapter 9. Proving and Evidence (Sections 123-137)