Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros janvārī pievienoti astoņi Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Galvojumu regulējošās tiesību normas pēc analoģijas nav piemērojamas pieprasījuma garantijas līgumiem, jo tiesiskās attiecības ir būtiski atšķirīgas. Izpildot no garantijas līguma izrietošo saistību, garants uz likuma pamata neiegūst kreditora (beneficiāra jeb maksājuma saņēmēja) prasījuma tiesības pret parādnieku. Garantam, kurš saskaņā ar garantijas līguma noteikumiem ir apmierinājis beneficiāra (maksājuma saņēmēja) prasījumu, var uz garantijas līguma noteikumu pamata pastāvēt prasījuma tiesības vienīgi pret principālu.

Tēzes:
Jautājuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu izlemšana, ja ar spriedumu daļēji apmierināta prasība, kurā ietverti vairāki prasījumi

Ja vienā prasības pieteikumā ir apvienoti vairāki prasījumi un ar spriedumu viens prasījums tiek apmierināts, bet cits – noraidīts, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 140. panta sestās daļas jēgai un mērķim jāizvērtē katra lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa juridiskā sasaiste ar konkrēto prasījumu, lai prasības daļējas apmierināšanas gadījumā spriedumā pareizi izlemtu jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu pilnībā vai kādā daļā. Ja attiecīgais prasības nodrošinājuma līdzeklis, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, pēc savas juridiskās būtības ir nepieciešams un atbilstošs tam, lai nodrošinātu nevis apmierināto, bet gan ar spriedumu noraidīto prasījumu, tiesai ir pamats spriedumā atcelt šo prasības nodrošinājuma līdzekli.

Piemērots līdzeklis, ar kuru nodrošināt pircēja prasījumu pret pārdevēju par īpašuma tiesības atzīšanu uz hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu

Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 7. punktā paredzētais prasības nodrošinājuma līdzeklis – hipotēkas veidā ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas apturēšana (kā izpildu darbības atlikšana) – nav atbilstošs līdzeklis tam, lai nodrošinātu ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma pircēja prasījumu par īpašuma tiesības atzīšanu uz šo strīdus objektu, jo saskaņā ar Civillikuma 1378. pantu ķīlas parādnieka izdarīts ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma atsavinājums citai personai negroza hipotekārā kreditora tiesības un katru šādu atsavinājumu iespējams izdarīt, vienīgi atstājot spēkā hipotēku uz atsavināto nekustamo īpašumu. Šādu pircēja prasījumu pret pārdevēju par īpašuma tiesības atzīšanu uz hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu iespējams pietiekami nodrošināt ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 2. punktā un trešajā daļā paredzēto līdzekli – aizlieguma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Tēzes:
Pārvaldnieka pilnvarošanai nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku balsu vairākums

Pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana parasti jau ietver pilnvarojumu pārvaldniekam pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību visos jautājumos, kas saistīti ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, ciktāl likums nenosaka šādas pārstāvības ierobežojumus.

Arī tādos jautājumos, kas ir kopības kompetencē, bet nav dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks, būdams kopības likumiskais pārstāvis, pārstāv kopību bez atsevišķa pilnvarojuma, ja vien attiecīgais jautājums nav kopības ekskluzīvajā kompetencē. Turpretim gadījumos, kad kopība izvēlējusies konkrētu pārvaldīšanas darbību īstenot pati (to nav uzdevusi pārvaldniekam), pārvaldnieks var pārstāvēt kopību tikai uz atsevišķa kopības lēmuma pamata.

Tādējādi laikā, kad Dzīvokļa īpašuma likums paredzēja dažādu balsu vairākumu pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai un pilnvarojuma došanai, pārvaldnieks bija pilnvarojams ar pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai paredzēto balsu vairākumu, proti, „par” bija jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kas pārstāvēja vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesību noteikt aptaujas rīkošanas kārtību tvērums

Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrajā daļā ietvertais noteikums, ka aptauju var rīkot arī viens dzīvokļa īpašnieks, ir imperatīva (pavēloša) norma, kas vērsta uz dzīvokļu īpašnieku likumisko interešu un tiesību efektīvu aizsardzību, it īpaši gadījumos, kad ierosinātais lēmums neatbilst esošā pārvaldnieka interesēm.

Tāda dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta aptaujas rīkošanas kārtība, saskaņā ar kuru aptauju var organizēt tikai ar pārvaldnieka starpniecību, ir pretrunā iepriekšminētajai likuma imperatīvajai normai, un tādēļ šāds nosacījums nav spēkā.

Pārvaldnieka tiesību pārsūdzēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu neesība

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašnieku kopības biedrs, bet gan šī tiesību subjekta izpildu institūcija, kam nav savu interešu, kuru aizsardzībai tā varētu celt tiesā prasību par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Likumā nav paredzētas pārvaldnieka tiesības celt šādu prasību arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieku interesēs. Pārvaldniekam nav tiesību apstrīdēt arī kopības lēmumu, ar kuru tiek izbeigtas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības ar pārvaldnieku, jo dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka attiecības ir uzticības attiecības, pret kuru izbeigšanu pārvaldnieks nevar iebilst, pamatojoties uz savām komercdarbības interesēm.

Pārvaldniekam jāpilda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, ja vien tie nav atzīti par spēkā neesošiem ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai arī tie ir absolūti spēkā neesoši.

Tēzes:
Sabiedrības prasība pret personu, kas nav minēta Komerclikuma 172. panta pirmajā daļā

Komerclikuma 172. panta pirmajā daļā izsmeļoši minēts to personu loks, pret kurām ceļama šajā pantā paredzētā sabiedrības prasība. Ja sabiedrība ceļ prasību pret personu, kas minētajā normā nav norādīta, šajā pantā noteiktā kārtība nav jāpiemēro.

Solidāra atbildība par zaudējumiem, ko radījusi komercsabiedrības amatpersonu ietekmēšana

Ja celta ar Komerclikuma 168. pantu pamatota komercsabiedrības prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu par deliktu pret vairākām personām – sabiedrības dalībnieku kā delikta izdarītāju un citu personu kā šī delikta līdzdalībnieku – par to, ka sabiedrības dalībnieks ar šīs citas personas palīdzību ļaunā nolūkā ietekmēja sabiedrības amatpersonas, lai panāktu sabiedrības interesēm pretēju un tai zaudējumus radošu rīcību, tad jautājums par to, vai delikta izdarītājs un delikta līdzdalībnieks ir solidāri atbildīgi par šo deliktu, ir izvērtējams, piemērojot Civillikuma 1781. panta otro teikumu kopsakarā ar Civillikuma 1675. pantu.

Tiesvedības izbeigšanas un prasības noraidīšanas nošķiršana

Civilprocesa likuma 225. panta piemērošanas sekas ir tiesvedības izbeigšana, nevis prasības noraidīšana.

Tēzes:
Izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšana, ja izskatīta prasība, kurā ietverti vairāki atšķirīgi prasījumi

Piemērojamais Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta apakšpunkts jānosaka atbilstoši prasībā ietvertajam patstāvīgajam (pamata) prasījumam vai prasījumiem.

Tiesas atzinums par lietas sarežģītību, lemjot par atlīdzināmajiem izdevumiem advokāta palīdzības samaksai

Pazīme – lietas sarežģītība – piešķir Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „e” apakšpunkta noteikumiem specialitāti attiecībā pret tās pašas daļas 1. punkta „d” apakšpunktu. Tiesai ir jāpamato, kāpēc tā piemēro speciālo tiesību normu, proti, kāpēc tiesa lietu atzinusi par sarežģītu.

Tēze:
Prasība, ar kuru parādnieks lūdz atzīt kreditora maksāšanas paziņojumā norādītās saistības neesību, ir mantiska negatīvās atzīšanas prasība, kas jāņem vērā, aprēķinot tiesāšanās izdevumus.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)