• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

Valdes locekļa atbildība

17.12.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-202/2025 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Civillikuma 1927. pants piemērojams tikai gadījumos, kad ir konstatējams tagadējās mantas dāvinājums. Turklāt atšķirībā no Civillikuma 1912. panta, kuram atbilstoši dāvinājuma priekšmets var būt mantiska vērtība, Civillikuma 1927. pants attiecas tikai uz mantu (ķermeniskām un bezķermeniskām lietām). Darbs un pakalpojums, tostarp kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumu pildīšana bez atlīdzības (atlīdzība nav bijusi noteikta), neatbilst ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas jēdzienam, neietilpst mantas sastāvā un nav tāds dāvinājuma priekšmets, par kuru kreditors var celt prasību saskaņā ar Civillikuma 1927. panta otro teikumu, t. i., uz to nevar vērst piedziņu minētās normas kārtībā. Savukārt tad, ja valdes loceklis ir atteicies no pastāvoša prasījuma par noteiktas un nopelnītas konkrētas atlīdzības samaksu par valdes locekļa pienākumu pildīšanu attiecīgā laika posmā (atlīdzība ir bijusi noteikta), valdes locekļa prasījuma tiesības pret kapitālsabiedrību uz atlīdzību par valdes locekļa pienākuma pildīšanu ietilpst mantā un var būt dāvinājuma priekšmets, uz kuru kreditors drīkst vērst piedziņu Civillikuma 1927. panta kārtībā. Atbilstoši vispārīgajam principam (Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa) minēto apstākļu (ka atlīdzība bijusi noteikta un ka valdes loceklis no tās atteicies) pierādīšanas nasta ir prasītājam (kreditoram).

Lejupielādēt

12.11.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-76/2025

Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks ir izlēmis savas tiesības sabiedrībā īstenot nevis personiski, bet gan caur pilnvarnieku, tas nemaina viņa dalības sabiedrībā būtību. Tā kā valdes locekļa, kas vienlaikus ir arī sabiedrības dalībnieks, darbība valdes locekļa amatā, vērtējot dalībnieka izslēgšanas priekšnoteikumus, tiek attiecināta arī uz šo pašu personu kā dalībnieku, tādai pašai pieejai jābūt arī tad, kad dalībnieks ir „paslēpies aiz pilnvarnieka muguras”.
Būtisks kaitējums Komerclikuma 195. panta pirmās daļas noteikumu izpratnē var būt ne tikai naudas izteiksmē novērtējami zaudējumi, bet arī cita veida nelabvēlīgas sekas, no kurām cietusi sabiedrība un kuras ir nevis maznozīmīgas, bet gan ir atzīstamas par pietiekami nopietnām.

Lejupielādēt

12.12.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-220/2024

Komerclikuma 172. panta pirmajā daļā izsmeļoši minēts to personu loks, pret kurām ceļama šajā pantā paredzētā sabiedrības prasība. Ja sabiedrība ceļ prasību pret personu, kas minētajā normā nav norādīta, šajā pantā noteiktā kārtība nav jāpiemēro.
Ja celta ar Komerclikuma 168. pantu pamatota komercsabiedrības prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu par deliktu pret vairākām personām – sabiedrības dalībnieku kā delikta izdarītāju un citu personu kā šī delikta līdzdalībnieku – par to, ka sabiedrības dalībnieks ar šīs citas personas palīdzību ļaunā nolūkā ietekmēja sabiedrības amatpersonas, lai panāktu sabiedrības interesēm pretēju un tai zaudējumus radošu rīcību, tad jautājums par to, vai delikta izdarītājs un delikta līdzdalībnieks ir solidāri atbildīgi par šo deliktu, ir izvērtējams, piemērojot Civillikuma 1781. panta otro teikumu kopsakarā ar Civillikuma 1675. pantu.

Lejupielādēt

28.09.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-368/2023

Ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus.

Lejupielādēt

28.11.2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-273/2023 un senatoru Kaspara Baloža, Ļubovas Kušnires un Intas Laukas atsevišķās domas

Sabiedrības mantas apzināšanas procesā (tostarp, lai izvērtētu, vai nepastāv Komerclikuma 323. pantā paredzētie priekšnoteikumi maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai) uzņēmumu reģistra ieceltam likvidatoram ir tiesības celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu bez Komerclikuma 172. panta pirmās daļas kārtībā pieņemtā dalībnieku sapulces lēmuma.

Lejupielādēt

12.05.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-496/2022

Maksātnespējas likuma 72.1 panta normā paredzētā kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu attiecināma arī uz sabiedrības likvidatoru.

Lejupielādēt

12.05.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-119/2022

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022

Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.

Lejupielādēt

30.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-86/2022

Kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kam uzticēta svešas mantas pārvaldīšana, valdes loceklim ir pienākums būt lojālam gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm, izvairoties no interešu konflikta amata izpildē. Paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izlietošanas risks un interešu konflikta risks ir paškontrahēšanās darījumos, tāpēc valdes loceklim nav rīcības brīvības paškontrahēties, izmantot sabiedrības darījuma iespējas vai gūt personisku labumu no amata pienākumu izpildīšanas, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Situācijā, kad valdes loceklis ir arī dalībnieks sabiedrībā, komercdarbības pratības zināšanu apjoms nepārgrozās atkarībā no tā, kādā statusā viņš uzņemas savus pienākumus.

Lejupielādēt

31.05.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-44/2022

Zaudējumu piedziņas pamatu no valdošā uzņēmuma veido jebkurš valdošā uzņēmuma  pamudinājums atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu neizdevīgu pasākumu. Strīda gadījumā prasītājam jānorāda tiesai uz iespējamo neizdevīgo darījumu un zaudējumu nodarīšanas faktu, bet tieši valdošajam uzņēmumam (tā likumiskajiem pārstāvjiem) jāpierāda darījuma saimnieciskā pamatotība.

Lejupielādēt

18.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-20/2022

Gadījumos, kuros noilguma tecējumam nolikts sevišķs iesākuma termiņš, tas jāievēro. Noilgums prasībai pret valdošo uzņēmumu un tās likumiskajiem pārstāvjiem atkarīgās sabiedrības labā par pārskata gadā veiktajām darbībām, kas nesušas zaudējumus (Koncernu likuma 33. pants), sāk tecēt nākamā pārskata gada pirmajā dienā.
Tiesvedība, kas uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņu, pārtrauc noilgumu.

Lejupielādēt

02.09.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-215/2021

Zaudējumus kapitālsabiedrībai nerada valdes locekļa lēmums par atalgojuma apmēru sabiedrībā nodarbinātam ārzemniekam, ja tās kopsumma nepārsniedz normatīvo aktu noteikumus par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu minimālo apmēru.

Lejupielādēt

18.06.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-519/2020

Lejupielādēt

29.10.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-288/2020 (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU nolēmumā SKC-202/2025)

Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta astoto daļu komercsabiedrības valdes loceklim ir tiesības, nevis pienākums, saņemt atlīdzību. Šāds darbs Civillikuma 1912.panta izpratnē var būt dāvana, uz kuru kreditori var vērst piedziņu šī likuma 1927.panta kārtībā. Ja komercsabiedrība (apdāvinātais) ir ar valdes locekli (dāvinātāju) tieši saistīta persona, iebilstot pret valdes locekļa kreditoru celto prasību, komercsabiedrībai jāpierāda apstākļi, kuru dēļ tā bauda likuma aizsardzību

Lejupielādēt

2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[B]/2020

Lejupielādēt

12.06.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-154/2019

Lejupielādēt

24.04.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2019

Lejupielādēt

29.05.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-30/2019

Komerclikuma 280. panta otrās daļas mērķis ir nepieļaut akcionāra dalību balsojumā par tādu lēmumu, kurā viņa personiskās intereses var būt pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tāpēc akcionāra, kurš ir padomes vai valdes loceklis, balsstiesību ierobežojums attiecināms arī uz situāciju, kad jāpieņem lēmums par viņa atbrīvošanu no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

Lejupielādēt

14.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-422/2018

Lejupielādēt

23.11.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-291/2018

1. Maksātnespējīgā uzņēmuma labā no valdes locekļiem piedzenamo zaudējumu veido līdzekļi, kas nepieciešami atzīto kreditoru prasījumu un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai. 2. Tam, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīga tiesību aizskāruma pazīmes, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.

Lejupielādēt

28.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2018

Konkurējošas sabiedrības dibināšana un tās darbības aktīva veicināšana ir būtisks sabiedrības dalībnieka lojalitātes pienākuma pārkāpums. Sabiedrības dalībnieks un valdes loceklis, kas rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir lojāls sabiedrībai un neveic darbības, kas apdraud tās mērķu, tostarp peļņas gūšanas un sabiedrības attīstības mērķu, sasniegšanu. Gadījumā, kad sabiedrības dalībnieks ar savu rīcību ir nodarījis būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm, sabiedrība ir tiesīga gan piedzīt zaudējumus, kas radīti ar šādu pārkāpumu, gan prasīt izslēgt dalībnieku no sabiedrības dalībnieku skaita. Abi minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav konkurējoši vai savstarpēji izslēdzoši, bet gan pēc prasītāja izvēles var tikt piemēroti kumulatīvi.

Lejupielādēt

30.11.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-343/2017

Dalībnieku sapulces lēmumā par zaudējumu piedziņu no valdes locekļa nav nepieciešams ietvert apstākļu, uz kuriem pamatots prasījums, detalizētu izklāstu un zaudējumu aprēķinu. Šim mērķim, kalpo prasības pieteikums tiesā. Dalībnieku tiesības pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekli nav atkarīgas no tā, cik ilgi viņš vairs nepilda valdes locekļa pienākumus konkrētajā sabiedrībā. Līdz 2017.gada 12.jūlijam prasījumiem pret valdes un padomes locekli bija piemērojams vispārējais noilguma termiņš, kas noteikts Civillikuma 1895.pantā, bet no 2017.gada 13.jūlija noilgums šādiem prasījumiem ir pieci gadi no zaudējumu nodarīšanas dienas. Dalībniekam, kas vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no valdes locekļa, nav pienākums pirms tam veikt kādu īpašu pārbaudes procedūru. Šādas pārbaudes materiāli nav vienīgais pierādījums apstākļiem, ar kuriem tiek pamatota šāda prasība.

Lejupielādēt

09.11.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-340/2017

Komerclikuma 20.pantā noteiktā atbildība attiecas tikai uz uzņēmuma nodevēja un ieguvēja atbildību. Uzņēmuma nodevēja valdes loceklim atbildība uz minētā panta pamata neiestājas.

Lejupielādēt

15.06.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-108/2017

Lejupielādēt

30.09.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-297/2016

Lejupielādēt

18.05.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-214/2016

Apstākļos, kad tiesa spriedumā atzīst par notikušu sabiedrības mantas samazinājumu, par kura tiesisku izlietojumu nav iegūti pierādījumi, valdes loceklis var tikt atbrīvots no atbildības, vienīgi atbilstoši Komerclikuma 169.panta trešajai daļai pierādot, ka rīkojies, kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību. Komerclikuma 169.pants neparedz pienākumu sabiedrībai pierādīt valdes locekļa vainu, bet, gluži pretēji, tas noteic šīs amatpersonas vainas prezumpciju. Valdes locekļi savu rīcību, izmaksājot atlaides, bonusus un dāvanas, pamatojuši ar sabiedrības izmaksu optimizēšanu, taču arī šādā gadījumā, lai tiesa varētu atzīt, ka valdes locekļi, pildot amatu, rīkojās kā krietni un rūpīgi saimnieki, iesniedzami pierādījumi par šādas rīcības likumību.

Lejupielādēt

20.05.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-190/2016

Lejupielādēt

21.06.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-163/2016

Lejupielādēt

07.06.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2016 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

1. Viens no komercsabiedrības valdes locekļa pamatpienākumiem ir nodrošināt sabiedrības darbības tiesiskumu. Ja valdes loceklis, izpildot viņam uzticētos sabiedrības vadīšanas uzdevumus, rīkojas pretēji normatīvo aktu prasībām, piemēram, pieļaujot būtiskus likuma “Par grāmatvedību” normu pārkāpumus, tad nav pamata runāt par šādas darbības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka mērauklai. Komerclikuma 169. pants neparedz pienākumu sabiedrībai pierādīt valdes (padomes) locekļa vainu, bet, gluži pretēji, tas noteic šīs amatpersonas vainas prezumpciju. Atbildība neiestājas vienīgi tad, ja valdes (padomes) loceklis pierāda, ka attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pielaidis pat vieglu neuzmanību. 2. Viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā, ir zaudējumu piedziņa no maksātnespējīgās komercsabiedrības valdes locekļiem. Maksātnespējas procesa administratoram, kurš cēlis prasību pret valdes locekli, ir jāpierāda, pirmkārt, sabiedrībai (kreditoru kopumam) nodarīto zaudējumu fakts un apmērs, otrkārt, cēloniskais sakars starp zaudējumiem un valdes locekļa rīcību, treškārt, kā šie zaudējumi ir samazinājuši kreditoru prasījumu apmierināšanas iespējas maksātnespējas procesā, bet valdes loceklis var atbrīvoties no civiltiesiskās atbildības, pierādīdams savas rīcības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka kritērijiem.

Lejupielādēt

20.04.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2/2016

Apstākļos, kad valdes locekļa kā pilnvarnieka krietna saimnieka rūpības pienākumā ietilpst arī norēķina došana par savu darbību un lietu nodošana, mainoties valdei (CL 2305., 2306., 2298.p.), šajā jautājumā Komerclikuma 169.panta otrā daļa jātulko kopsakarā ar Civillikuma 1674.pantu. Tādēļ, ja dažādos periodos darbojošos valdes locekļu rīcības rezultātā ir radīta situācija, kurā nav iespējams konstatēt zaudējumu nodarīšanas brīdi, tad šādi zaudējumi uzskatāmi par nedalītiem Civillikuma 1674.panta. izpratnē, un par tiem solidāri atbild visi tie valdes locekļi, kuru rīcības rezultātā šāda situācija radusies.

Lejupielādēt

23.09.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2376/2014

Darba likums nesatur noteikumus par pamatiem darba līguma atzīšanai par spēkā neesošu, tādēļ šajā jautājumā tiesību normu kolīzija starp Darba likumu un Civillikumu nepastāv un nav formālu šķēršļu Civillikuma 1415.panta noteikumu piemērošanai. Par neatļautu darbību Civillikuma 1415.panta izpratnē var tikt uzskatīta algas palielināšana pašam sev, ja tiek konstatēts prettiesisks darījuma motīvs jeb darījuma subjektīvais mērķis, vai ja tā notikusi, pārkāpjot likumu, piemēram, pārkāpjot pilnvarnieka likumisko pienākumu izpildīt viņam doto uzdevumu ar lielāko rūpību (Civillikuma 2295.pants); turklāt šādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka algas palielināšana pati par sevi nav prettiesiska vai formāli ietilpst pilnvarojumā. Ne vien par likuma, bet arī par labu tikumu pārkāpumu Civillikuma 1415.panta izpratnē uzskatāma svešas mantas pārvaldnieka rīcība ar viņam uzticēto mantu tikai savās interesēs pretēji mantas īpašnieka interesēm. Paškontrahēšanās gadījumā līdzējs vienā savā tiesiskajā statusā (kā darbinieks) nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus viņš zināja vai kurus viņam vajadzēja zināt savā otrajā statusā (kā otra līdzēja pilnvarnieks). Fiziskā persona, kura darījumā ar savu pilnvarotāju ir paškontrahējusies savās interesēs un par sliktu savam pilnvarotājam, nevar tikt uzskatīta par labticīgu trešo personu attiecībā pret savu pilnvarotāju konkrētā darījuma ietvaros un tādēļ nebauda likuma aizsardzību šajās tiesiskajās attiecībās ne kā trešā persona, ne arī kā darbinieks.

Lejupielādēt

27.05.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-102/2014

1. Komerclikuma 169.pantā lietotie jēdzieni „kā krietns un rūpīgs saimnieks” ir atklāti (nenoteikti juridiskie) jēdzieni jeb ģenerālklauzulas, kuru satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Tiesību normas atvērtība ļauj meklēt individuālas lietas taisnīgāko risinājumu. Piemērojot šos jēdzienus, tiesas uzdevums ir piepildīt tos ar juridiski nozīmīgu saturu, spriedumā atspoguļojot izdarīto secinājumu pamatojumu, t.i., tiesai jāargumentē, kādi tiesību palīgavoti (ārpus tiesību normām esoši avoti, piemēram, morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u.tml.) ņemti vērā, konkretizējot normā ietvertā jēdziena saturu, un jāatklāj, kā tas ietekmējis nodibināto strīda apstākļu juridisko kvalifikāciju. 2. Uz dalībnieku sapulces lēmumu par valdes priekšsēdētāja atbrīvošanu no atbildības nav attiecināms Komerclikuma 173.panta pirmās daļas nosacījums, ja tas pieņemts pēc zaudējumus nesušās rīcības veikšanas, taču pirms šķīrējtiesā ierosinātā strīda galīgā noregulējuma – zaudējumu konkrētā apmērā piedziņas no sabiedrības, jo minētās tiesību normas piemērošana, atbrīvojot no atbildības par nākotnē iespējamiem jeb priekšā stāvošiem zaudējumiem, būtu pretrunā ar šīs tiesību normas jēgu un mērķi.

Lejupielādēt

15.01.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-101/2014

Maksātnespējas procesā kreditoru interešu aizsardzība īstenojama ciešā kopsakarā ar citiem Latvijas Republikas Satversmē un Civilprocesa likumā nostiprinātiem uzdevumiem, tostarp ikviena tiesību subjekta tiesību un taisnīguma principa stingru ievērošanu. Maksātnespējas administratora, kas darbojas attiecīgas komercsabiedrības vārdā, prasības pret tās valdes locekli ir izskatāmas, ievērojot sacīkstes principu tāpat kā citās civillietās un attiecīgi ievērojot abu pušu tiesības un intereses. Komerclikuma 169.pantā nostiprināta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir valdes locekļa pienākums. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (administratora) uz atbildētāju (valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu. Prezumpciju paplašinoša piemērošana var novest pie viena procesa dalībnieka likumisko interešu nopietna aizskāruma.

Lejupielādēt

21.06.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2020/2013

Maksātnespējas likuma normās paredzētās administratora tiesības celt prasību pret sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību neizslēdz Komerclikuma 170.pantā noteiktās kreditora tiesības uz šāda rakstura prasības celšanu sabiedrības labā maksātnespējas procesa ietvaros. Šāda izpratne atbilst panta otrās daļas 1.punktam, saskaņā ar kuru kreditora tiesības celt prasību neskar fakts, ka sabiedrība (tostarp administrators maksātnespējas procesā) atsakās no prasības celšanas. Minētais regulējums nenonāk pretrunā ar kreditora individuālās rīcības aizlieguma principu maksātnespējas procesā. Tādējādi Komerclikuma 170.pants paredz kreditora tiesību aizsardzību arī gadījumam, kad administrators atsakās no prasības par zaudējumu atlīdzību celšanas pret valdes un padomes locekļiem. Tomēr tiesai, lai konstatētu kreditora prasības tiesību pastāvēšanu, ir jāpārbauda, vai ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie priekšnosacījumi, proti, kreditors nevar panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu nav atlīdzinājuši.

Lejupielādēt

14.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-205/2008

Personai, kas izdarījusi neatļautu darbību, ir pienākums atlīdzināt zaudējumu vai īpašos gadījumos dot citādu apmierinājumu. Pastāvot civiltiesiskās atbildības pienākumam atlīdzināt zaudējumu personas tiesību aizskāruma gadījumā, nevar aprobežoties vienīgi ar zaudējuma atlīdzību, neatjaunojot iepriekšējo stāvokli (Civillikuma 1402.pants).

Lejupielādēt

20.12.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-747/2006

Prasību pret sabiedrības ar ierobežotu atbildību bijušo valdes locekli, dalībnieku vai dibinātāju par zaudējumu piedziņu var celt tikai tad, ja par to lēmusi dalībnieku sapulce, kas ir tikai viņas kompetence (Komerclikuma 210.panta pirmās daļas 7.punkts).

Lejupielādēt

11.02.2004. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-82/2004

Lejupielādēt