2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2023
Tiesai ir pienākums pienācīgi izvērtēt lūguma pamatotību, arī, vai tas ir attiecināms uz izskatāmo kriminālprocesu, vai tas veicina krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, personas tiesību un likumisko interešu nodrošināšanu, vai lūguma noraidīšana nepārkāps Kriminālprocesa likuma 15. pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.
14.12.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-96/2022
Liedzot aizstāvībai tiesības uz repliku, ja tā izteikusi vēlmi īstenot šīs tiesības, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu.
14.12.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-90/2022
Tiesības neliecināt ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības pavisam jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša izvēlētajā apjomā, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tādējādi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības izvēlēties, vai izmantot tai piešķirtās tiesības neliecināt, kā arī izvēlēties, cik lielā apmērā un kurā brīdī tās izmantot, savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt personas izvēli.
17.10.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-39/2022
Tiesas debašu īpatnības apelācijas instances tiesā saistītas ar Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteikto par apjomu un ietvariem, kādā lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā.
Apelācijas instances tiesai, nosakot debašu runas ilgumu, jāuzklausa un jāizvērtē procesā iesaistīto personu viedokļi.
14.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2021
Replika ir nesaraujami saistīta ar tiesas debašu runu, tomēr tiesas debašu runas un replikas priekšmeti ir atšķirīgi. Ja tiesas debatēs tiek pausts viedoklis par celto apsūdzību un ar to saistītajiem jautājumiem, tad replika ir vērsta uz tiesas debašu runu saturu.
Ievērojot tiesas debašu runas un replikas dažādos uzdevumus, katram tiesas debašu dalībniekiem ir tiesības uz vienu repliku, neatkarīgi no tā, vai citi tiesas debašu dalībnieki izmanto savas tiesības uz repliku, vai nē. Tiesības uzstāties tiesas debatēs un tiesības uz repliku aizstāvis vai apsūdzētais īsteno atkarībā no savas gribas, proti, gan apsūdzētais, gan aizstāvis var atteikties izmantot kādas no savām tiesībām, un šāda atteikšanās neveidos tiesību aizskārumu. Liedzot apsūdzētajam vai viņa aizstāvim īstenot tiesības uzstāties tiesas debatēs, kā arī izteikt repliku, ja apsūdzētais vai aizstāvis izteicis šādu vēlmi, tiek ierobežotas tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu kopumā.
28.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-14/2021
Viens no obligātajiem nosacījumiem, kuru konstatējot, tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu ir, ka tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu. Tas, ka apsūdzētais tiesas sēdē atzīst savu vainu, neatbrīvo tiesu no pārējo Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā ietverto nosacījumu pārbaudes. Tiesai ir jāpārbauda arī apsūdzētajai personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem, proti, vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi apstiprina nodarījuma juridisko kvalifikāciju.
26.03.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-13/2021
Kriminālprocesa likuma 452.panta pirmā daļa nenoteic tiesas pienākumu, mainoties tiesnešu sastāvam, no jauna izlemt lūgumus, kuri pieteikti un izlemti iepriekšējās tiesas sēdēs citā tiesnešu sastāvā.
06.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-77/2020
Jautājuma izlemšana par pierādījumu pietiekamību un ticamību ir tiesas kompetencē, un vienīgi tiesa var noteikt, kuriem pierādījumiem ir nozīme lietā būtisku apstākļu noskaidrošanā, bet kuriem nav šādas nozīmes. Tiesai nav saistošs procesā iesaistīto personu viedoklis par kāda konkrēta pierādījuma iegūšanas nepieciešamību. Vienlaikus tiesai, noraidot procesā iesaistītās personas lūgumu par liecinieku aicināšanu vai kādu pierādījumu pievienošanu lietas materiāliem, ir jānodrošina, lai tiktu ievērotas lūguma pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu.
19.12.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-212/2019
Tiesas spriešanā ietilpst arī lūgumu izlemšana par ekspertīzes noteikšanu un lēmuma par ekspertīzes noteikšanu pieņemšana. Tiesai, pēc aizstāvības lūguma nosakot ekspertīzi, nav pienākuma ietvert tajā tikai procesa dalībnieku uzdotos jautājumus, bet jāizvērtē ietverto jautājumu pamatotība un jāizlemj, kādi jautājumi uzdodami ekspertam, kas veicinātu nozīmīgu apstākļu noskaidrošanu kriminālprocesā un panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
07.03.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2017
Lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesai ir jāpārbauda apsūdzētajam celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem, tostarp, vai ir norādīti katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka juridisko kvalifikāciju.
28.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-348/2016
Kriminālprocesa likuma 190.panta piektajā daļā minētais kriminālprocesam "nozīmīgs dokuments", kuru kriminālprocesa virzītājs var pieprasīt no administratīvās lietas, civillietas vai citas krimināllietas turētāja, nav attiecināms uz liecinieka nopratināšanas protokolu. Šādā veidā iegūtas liecības, kuras liecinieki nav snieguši konkrētajā kriminālprocesā, nevar atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmās daļas izpratnē.
Liecībai, kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.pantu var nolasīt vai atskaņot tiesā, jābūt sniegtai konkrētajā kriminālprocesā. Citos kriminālprocesos sniegtās liecības (nopratināšanas protokolu kopijas), kas pievienotas konkrētajam kriminālprocesam, nav uzskatāmas par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību.
17.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-473/2015
Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496.panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesā iesaistīto personu pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt.
27.05.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-325/2015
Ar policijas darbinieku kā liecinieku liecībām par operatīvās darbības pasākumos iegūtajām ziņām par faktiem nav pierādāms apsūdzētā vainīgums, ja šīs ziņas nav pārbaudāmas Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā vai 500.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.
20.02.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-27/2015
Kriminālprocesa likuma 500.panta ceturtā daļa noteic, ka, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai un kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 8.panta trešo daļu un 24.panta pirmo daļu operatīvās darbības pasākumu laikā iegūtā informācija ir valsts noslēpums, tādēļ šādas tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem ir tikai tiesai, kas iztiesā lietu.
30.01.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-3/2015
Ja apsūdzētais nepārprotami informējis tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz pēdējo vārdu un norādījis iemeslu, kas viņam liedz to darīt konkrētajā brīdī, tiesai, nodrošinot apsūdzētā procesuālo tiesību īstenošanas iespēju, jāizvērtē, vai apsūdzētā norādītie iemesli tam, kādēļ viņš nav sagatavojies pēdējam vārdam, atzīstami par pamatotiem, un pozitīva atzinuma gadījumā jāpasludina lietā pārtraukums, dodot apsūdzētajam laiku sagatavoties pēdējam vārdam.
05.06.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-303/2014
Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa noteic, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 494.panta otrajai daļai, ja apsūdzētais ir atteicies no aizstāvja piedalīšanās procesā, viņš par to parakstās tiesas sēdes protokolā.
Tas apstāklis, ka tiesas sēdes protokolā nav personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, paraksta par atteikšanos no aizstāvja, ne vienmēr nozīmē to, ka ir noticis šīs personas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Galvenais nosacījums ir tas, vai atteikšanās no aizstāvja notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas.
30.05.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-49/2014
No Kriminālprocesa likuma 509.panta pirmās daļas izriet, ka tiesa pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu un tiesas izmeklēšanas izdarīšanu, ja pastāv kāds no šādiem priekšnosacījumiem: 1) tiesas debatēs to dalībnieki vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kam ir svarīga nozīme lietā; 2) tiesas debatēs to dalībnieki vai apsūdzētais pēdējā vārdā atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, kas attiecas uz lietu. Pirmajā priekšnosacījumā ietvertā jautājuma izlemšana par to, vai sniegtajām ziņām par jauniem apstākļiem ir svarīga nozīme lietā, ir to tiesu kompetencē, kas iztiesā lietu pēc būtības, savukārt otrais priekšnosacījums attiecas uz tiem pierādījumiem, kas lietā ir iegūti likumā noteiktā kārtībā, taču tiesas izmeklēšanā nav pārbaudīti.
13.09.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-409/2013
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta pirmo daļu pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību. No minētās likuma normas izriet, ka apsūdzētais var izmantot savas tiesības nesniegt liecības.
Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem. Liecību nolasīšanas vai atskaņošanas kritēriji ir noteikti Kriminālprocesa likuma 501.pantā un Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtajā daļā.
11.10.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-325/2013
Tiesību uz repliku procesuālā būtība izpaužas tiesas debašu dalībnieka iespējā īsā izteikumā paust reakciju uz pārējo tiesas debašu dalībnieku runām, par kurām vēl nav bijis iespējas izteikties. Ievērojot to, ka visus iebildumus pret prokurora runu aizstāvim bija iespēja izteikt savā aizstāvības runā, savukārt tiesības uz repliku pēc aizstāvja runas prokurors nav izmantojis, arī aizstāvim nebija tiesiska pamata realizēt savas tiesības uz repliku.
12.03.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-98/2013
Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā ietvertā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Nozīmējot ambulatoro komplekso tiesu psihiatrisko – tiesu psiholoģisko un tiesu medicīnisko ekspertīzi, tiesa apšauba apsūdzētā pieskaitāmību.
11.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-8/2013
Viens no Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem, kad tiesa var neizdarīt pierādījumu pārbaudi ir konstatējums, ka apsūdzētais atzinis savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā un piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai. Kriminālprocesa likuma 499.panta izpratnē apsūdzētā attieksmi pret apsūdzību un pierādījumu pārbaudes izdarīšanu vai neizdarīšanu var konstatēt tikai tiesas sēdē klātesot apsūdzētajam. Nepietiek ar to, ka apsūdzētais attieksmi par minētajiem jautājumiem izteicis pirmstiesas kriminālprocesā, jo tiesas sēdē tā var mainīties. Turklāt tiesai pirms jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu izlemšanas jānoskaidro apsūdzētā viedoklis un viņam arī jāizskaidro pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētā prombūtnē šādas likumā paredzētās obligātās darbības tiesa izdarīt nevar.
10.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-264/2012
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam krimināllietas, kur apsūdzētais noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā atradies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, iztiesājamas vispārējā kārtībā. Iztiesājot lietu vispārējā kārtībā, tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.pantā ietvertos nosacījumus. Turklāt Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz aizstāvību ir ierobežoti pieskaitāmais personai.
19.04.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-145/2012
Tiesai, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ir jāpārbauda arī apsūdzētajai personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem – vai ir norādīti noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka nodarījuma juridisko kvalifikāciju.
08.02.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-47/2012
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta otrajai daļai, ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, pirmās instances tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru. Iespējamā cietušo prettiesiskā rīcība arī var ietekmēt kompensācijas apmēru un šādu rīcību var konstatēt ar iegūtajiem un pārbaudītajiem pierādījumiem.
29.08.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-314/2011
Tas, ka apsūdzētie pirmstiesas procesā nav atzinuši savu vainīgumu vai snieguši atšķirīgas liecības, neliedz viņiem iespēju pirmās instances tiesā savu vainīgumu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīt pilnībā un lūgt neizdarīt pierādījumu pārbaudi.
28.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-163/2011
Apsūdzēto vai viņu aizstāvju pieteikto lūgumu motivēta noraidīšana lietas iztiesāšanas laikā nav vērtējama kā apsūdzētā tiesību ierobežošana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 496.panta otrās daļas nosacījumiem tiesai procesa dalībnieku pieteiktie lūgumi ir jāizvērtē un jāizlemj, bet tai nav obligāts pienākums šos lūgumus apmierināt.
04.10.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-454/2010
Kriminālprocesa likuma 500.panta pirmā un otrā daļa nosaka pierādījumu pārbaudes kārtību. Kriminālprocesa likuma 500.panta trešā daļa pieļauj iespēju noteikt citu pierādījumu kārtību, tas ir, tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā un viņa aizstāvja lūguma var noteikt citu pierādījumu pārbaudes kārtību. Tādējādi likums neparedz citādu pierādījumu kārtības noteikšanu pēc pašas tiesas iniciatīvas.
Ja apelācijas instances tiesas lēmums pamatots ar pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem, to nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.
30.08.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-331/2010
Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu tiesas izmeklēšanā. Konstatējot šaubas par apsūdzētā vainīgumu tiesa nevar izskatīt lietu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu.
23.03.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-158/2010
Tiesai, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, ir jāpārbauda arī apsūdzētajai personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem – vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi apstiprina nodarījuma juridisko kvalifikāciju.
01.10.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-544/2009
Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti nosacījumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai un šā panta pirmās daļas 2. punktā ir ietverts nosacījums - tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu. Fakts, ka apsūdzētais tiesas sēdē atzīst savu vainu, neatbrīvo tiesu no pārējo Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmajā daļā ietverto nosacījumu pārbaudes.
01.10.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-479/2009
Tiesai, izlemjot jautājumu par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, ir jānoskaidro cietušā un viņa pārstāvja viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas iespēju, taču viņu viedoklis tai nav saistošs.
21.09.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-394/2009
1. Tiesai, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu, vai neizbeigšanu, jānorāda motīvi, kas radījuši pārliecību par šāda lēmuma pieņemšanas vai nepieņemšanas nepieciešamību.
2. Ja lietā iesniegts izlīgums, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu var būt pamats kriminālprocesa izbeigšanai, tiesa nevar piemērot Kriminālprocesa likuma 499. panta normas, kamēr konkrētajā procesā nav izlemts jautājums par izlīguma pieņemšanu vai noraidīšanu, jo, to pieņemot, nav nepieciešama tālāka lietas izskatīšana. Tikai pēc šī jautājuma izlemšanas tiesai jānoskaidro, vai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta nosacījumiem tā var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
20.03.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-125/2009
Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem.
24.04.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2009
Ja krimināllieta pirmās instances tiesā tiek iztiesāta, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta normām, un līdz tiesas aiziešanai apspriežu istabā taisīt spriedumu apsūdzētais paziņo tiesai, ka viņš neatzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai tās daļā, kurā lieta tiek iztiesāta, neizdarot pierādījumu pārbaudi, tiesai nav tiesiska pamata bez pierādījumu pārbaudes taisīt spriedumu lietā, jo pretējā gadījumā tiek būtiski aizskartas tiesības uz aizstāvību.
08.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-106/2007
Liecību nolasīšanu Kriminālprocesa likuma 501.panta kārtībā nevar uzskatīt par aizstāvības tiesību un tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanu, jo šādu procesuālu darbību nosaka likums.
19.01.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-28/2007
1. Ja apsūdzētā aizstāvis un apsūdzētais bija lūdzis lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes un tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda pierādījumi. Likums neprasa, lai lūgumu skatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes būtu izteicis tieši apsūdzētais.
2. Operatīvās darbības likums neaizliedz veikt operatīvās darbības arī pēc krimināllietas ierosināšanas. To neaizliedza arī tobrīd spēkā esošais Latvijas Kriminālprocesa kodekss.
03.10.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-472/2006
Fakts, ka iztiesāšana pirmās instances tiesā veikta bez pierādījumu pārbaudes, neliedz apelācijas instances tiesai vajadzības gadījumā tiesas izmeklēšanu veikt, pārsniedzot apelācijas sūdzības apjomus un ietvarus, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta 1.daļas prasībām.
