Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
53.nodaļa. LIETAS IZSKATĪŠANA APELĀCIJAS INSTANCĒ (425.–431.pants)
12.06.2024.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-391/2024
Gan apelācijas sūdzība, gan pirmās instances tiesas spriedumā nodibinātie apstākļi un izspriestie prasījumi noteic lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā tikai tiktāl, ciktāl tie nepārsniedz prasības robežas. Pirmās instances tiesas spriedums nevar būt pamats, lai tajā nodibinātie fakti, kas ir ārpus prasības robežām, iegūtu tiesisku nozīmi apelācijas instances tiesas tiesvedībā un veidotu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu kopumu.
Ja vienlaikus ierosināts strīds gan par īres līguma izbeigšanu, gan īrnieku izlikšanu, un izlikšana prasībā pamatota ar atbildētāju dzīvojamās telpas lietošanas tiesības zudumu sakarā ar īres līguma izbeigšanu, pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšana daļā, ar kuru izspriests pakārtotais prasījums par īrnieku izlikšanu no dzīvojamajām telpām, rada procesuālu šķērsli spriedumam stāties spēkā daļā, ar kuru noraidīts prasījums par īres līguma izbeigšanu.
15.03.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2023
Nosakot atlīdzināmo zaudējumu apmēru par tādas preces bojājumu, ko savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādājusies persona, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, tajā nav jāiekļauj par preci samaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa, ciktāl šo summu kā priekšnodokli var atskaitīt no budžetā maksājamās nodokļa summas.
2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[D]/2023
Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali konstatēts, ka uz nekustamo īpašumu, kas ietilpst laulāto kopīgajā mantā, ir reģistrēta hipotēka par labu valstij sakarā ar nodokļu parādu, kas izveidojies vienam no laulātajiem, Valsts ieņēmumu dienests kā trešā persona nav pieaicināms, jo spriedums šādā strīdā nevar nodibināt, pārgrozīt vai izbeigt kādu šīs iestādes tiesību vai pienākumu.
Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali ir izvirzīts arguments par tādas saistības esību, kas izcēlusies no laulāto kopīgās mantas piederības vai izmantošanas fakta, lai gan tiesiskajās attiecībās ar trešo personu parādnieka statuss piemīt tikai vienam no laulātajiem, tiesai tas ir jāizvērtē. Nodibinot apstākļus, kas liecina, ka saistība radusies ģimenes kopīgās saimniecības vešanas ietvarā, saistība naudas izteiksmē ir iekļaujama laulāto kopīgās mantas sastāvā kā laulāto kopīgs parāds. Minētais nenozīmē, ka tiesa, izspriežot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, var uzlikt pienākumu abiem laulātajiem piedalīties ar maksājumiem šādas saistības izpildē. Saistība ir ņemama vērā, nosakot laulāto kopīgās mantas sastāvu un katra laulātā daļas lielumu
16.06.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-128/2022
Iebildumi pirmās instances tiesas spriedumam, kuri pēc to jēguma groza vai papildina apelācijas sūdzībā ietverto pamatojumu, un ir norādīti lietas dalībnieka paskaidrojumos, kas tiesā iesniegti pēc apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktā procesuālā termiņa notecēšanas, tiesai nav jāvērtē.
Pat tādā gadījumā, ja otras puses paskaidrojumos par apelācijas sūdzību ir ietverti argumenti, kas iziet ārpus lietas izskatīšanas ietvara, tas nerada apelācijas sūdzības iesniedzējam tiesības uz apelācijas sūdzības papildināšanu ar tādiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, kādi apelācijas sūdzībā nebija norādīti.
26.10.2021.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1036/2021
Apelācijas instances tiesai ir pienākums pašai izskatīt lietu pēc būtības. Tādēļ motīvu neesība pirmās instances tiesas spriedumā par kādu no lietas apstākļiem nevar būt pamats sprieduma atcelšanai.
21.07.2021.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-925/2021
Civilprocesa likuma tiesību normu sistēma ir vērsta uz to, lai visi prasītāja argumenti un pierādījumi, kā arī atbildētāja iebildumi un tos pamatojošie pierādījumi būtu noskaidroti jau pirmās instances tiesā, tāpēc nav pieļaujama ne tikai apelācijas sūdzības grozīšana vai papildināšana pēc apelācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, bet arī jaunu pierādījumu iesniegšana apelācijas instances tiesā, nepastāvot objektīviem, attaisnojošiem iemesliem, kuru dēļ šie pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā.
25.02.2021.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-243/2021
Ja pirmās instances tiesa nav taisījusi spriedumu attiecībā uz kādu no prasījumiem, likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā ierosināma papildsprieduma taisīšana. Šādu trūkumu nevar labot, vēršoties ar apelācijas sūdzību apelācijas instances tiesā.
28.06.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2018
Pārkāpuma konstatēšana ir tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas pamats. Ja atbildētājs apelācijas sūdzībā pēc būtības apstrīd pārkāpuma faktu, tiek apstrīdēta arī tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas pamatotība, un tiesiskās aizsardzības līdzeklis nevar stāties spēkā neatkarīgi no pārkāpuma konstatēšanas.
21.04.2017.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1025/2017
1. Nevar attiecināt uz Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto gadījumu iespējamo mantinieku nenoskaidrošanu pēc lietas dalībnieka, kas veda lietu ar sava pilnvarotā pārstāvja starpniecību, nāves, īpaši, ja pirmās instances tiesai par šo faktu nebija zināms. Pilnvarniekam ir jāizpilda uzdevums tik ilgi, kamēr pilnvarotāja mantinieki dod viņam rīkojumu pārtraukt jau uzsāktā uzdevuma izpildīšanu vai arī pārņem to paši (Civillikuma 2316.p.).
2. Lai piemērotu Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 4.punktu, ir jābūt nodibinātiem apstākļiem, kas nepārprotami norāda uz tādas personas tiesību aizskārumu, kura nav lietas dalībnieks izskatāmajā lietā.
06.02.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2014
Apelācijas instances tiesa, piemērojot Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas normas, nav atbrīvota no pienākuma sniegt atbildes uz apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem, kuri būtiski no tiesību viedokļa, ja uz šiem argumentiem nav atbildēts pirmās instances tiesas spriedumā.
Ja apelācijas instances tiesa, pievienodamās pirmās instances tiesas spriedumā atspoguļotajam pierādījumu izvērtējumam un konstatēto apstākļu juridiskajai kvalifikācijai, nav norādījusi pamatojumu apelācijas sūdzībā precīzi formulētu argumentu noraidīšanai par materiālo tiesību normu piemērošanas (iztulkošanas) problēmām vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas prasības nevar uzskatīt par izpildītām.
28.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1594/2012
Apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai var pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai vienīgi tad, ja tās spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.
Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā.
Apelācijas instances tiesas spriedumā nav niansēs jāatspoguļo (jāpārraksta) apelācijas sūdzības saturs, bet atbilstoši celtās prasības priekšmetam un pamatam jānorāda uz tajā iekļautajiem lietas izskatīšanai būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.
11.05.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-198/2011
Ja apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas instances tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta otrajai daļai jāizskata visi tie prasījumi, kas izskatīti pirmās instances tiesā un par kuriem pirmās instances tiesa pieņēmusi spriedumu.
26.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-47/2011
1. Nosakot mantai laulāto kopīgas mantas statusu, atbilstoši Civillikuma 89.panta otrajai daļai svarīgi ir noskaidrot, vai strīdā esošais īpašums ir iegūts laulības laikā, t.i., laikā, kad puses ir bijušas patiesās laulāto attiecībās un viņiem ir bijusi kopīga saimniecība, un vai manta iegūta par abu laulāto līdzekļiem vai vismaz ar otra laulātā darbības palīdzību.
2. Ja strīdus īpašums iegādāts un reģistrēts uz viena laulātā vārda laikā, kad pušu laulība faktiski jau bija izirusi un laulātajiem nebija kopīgas saimniecības, laulātais, uz kura vārda īpašums nav reģistrēts, nevar pretendēt uz šo īpašumu, - viņam, pierādot savu līdzekļu ieguldījumu īpašuma iegādē, ir tiesības atprasīt ieguldīto līdzekļu atmaksāšanu.
3. Ja īpašums iegādāts laikā, kad pušu laulība nebija izirusi un pusēm bija saimniecība (pusēm bijušas patiesas laulāto attiecības), laulātajam, uz kura vārda īpašums nav reģistrēts, pretendējot uz īpašumu/tā daļu, jāpierāda vai nu savu līdzekļu ieguldījums īpašuma iegādē (kredīta maksājumu veikšanā u.c.), vai veikto darbību raksturs un apjoms, ar kuru palīdzību būtu sekmēta strīdus nekustamā īpašuma iegāde. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās (Civillikuma 89.panta otrā daļa).
12.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2011
Izskatot prasījumu, attiecībā par kuru pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, apelācijas tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas normu par tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā nepārsūdzētajā daļā un ar to saistīto Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, kas nosaka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā.
15.09.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-171/2010
Servitūta izbeigšanās ar sakritumu iespējama tikai tad, ja sakritums attiecas uz visiem kalpojošās lietas īpašniekiem. Ja tikai viens vai daži no kopīpašniekiem iegūst valdošo nekustamo īpašumu, tad kalpojošais nekustamais īpašums paliek apgrūtināts ar servitūtu (Civillikuma 1237.panta 2.punkts).
27.01.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-28/2010
Atbilstoši Civilprocesa likuma 441.panta pirmās daļas 2.punktam tiesneša lēmums par apelācijas sūdzības atdošanu iesniedzējam, uzskatot sūdzību par neiesniegtu, ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību.
09.09.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-775/2009
Atceļot pirmās instances spriedumu daļā par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, piemēram, strīdā par darba algas piedziņu, apelācijas instances tiesa nav tiesīga vērtēt pierādījumus lietā un izlemt strīdu pēc būtības, bet prasība jānodod izskatīšanai pirmās instances tiesā.
28.10.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-285/2009
Klusais vietnieks darbojas savā vārdā, līdz ar to viņu pašu, nevis atvietojamo, saista līgums, ko viņš noslēdzis atvietojamā labā. Atvietojamais kļūst par līguma dalībnieku tikai tad, ja līgums tiek uz viņu sevišķi pārvests (Civillikuma 1516.pants)
11.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-47/2009
1. Tiesai, izskatot strīdu prasības kārtībā, nav tiesiska pamata atcelt iepriekš tiesneša pieņemto lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, jo lēmums stājas spēkā ar tā sastādīšanas un parakstīšanas brīdi, parādnieks var celt apvērsuma prasību pret kreditoru, apstrīdot tikai kreditora prasījumu.
2. Aizdevuma līgums ir reāllīgums, taču aizdevuma attiecības var rasties ne tikai ar naudas vai atvietojamas lietas nodošanu, bet arī no citāda rakstura darījuma attiecībām, piemēram, nomaksas pirkuma attiecībām.
3. Tiesa Civillikuma 1415.panta normas sastāvu konstatējusi attiecībā uz zemnieku saimniecības darbībām, kas nav lietas dalībniece, un šīs likuma normas piemērošana nevarēja ietekmēt prasītāja un atbildētāja tiesību un pienākumu apjomu, kas izriet no aizdevuma līguma.
24.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-703/2007
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta otro daļu apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama. Iesniedzot apelācijas instances tiesas sēdē kopīpašuma lietošanas kārtības sadales jaunu variantu, netiek grozīts prasības pamats, jo prasības priekšmets ir tas pats – lietošanas kārtības noteikšana kopīpašumā. Kopīpašuma jauns lietošanas kārtības variants nav uzskatāms par pretprasību.
23.05.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-515/2007
Procesuālo tiesību normu pārkāpums par tiesvedības valodu ir absolūts pamats pieņemtā nolēmuma atcelšanai un lietas nodošanai jaunai izskatīšanai (Civilprocesa likuma 13.panta ceturtā daļa).
06.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-467/2006
Nodibinājuma valdes locekļa atsaukšana ietilpst biedru sapulces vai citas pārvaldes institūcijas kompetencē, kurai šādas tiesības piešķirtas ar nodibinājuma statūtiem (Biedrību un nodibinājumu likuma 35. pants).
