26.04.2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-510/2023
Uz valstij piekritušo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ierakstītā atzīme par bezmantinieku mantu nav šķērslis tādam zemesgrāmatā nostiprinātas hipotēkas un ar to saistītā aizlieguma atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu labprātīgam pārgrozījumam, kuru uz cesijas līguma pamata lūdzis hipotekārais kreditors un cesionārs un kurš izpaužas kā līdzšinējā kreditora (cedenta) aizstāšana ar cesionāru kā jauno kreditoru. Tas pats attiecas arī uz zemesgrāmatā ierakstīto maksātnespējas atzīmi, piedziņas atzīmi un aizlieguma atzīmi (t. i., uz prasības nodrošināšanas atzīmi, ja tiesas (tiesneša) lēmums pieņemts prasības lietā par īpašuma tiesību vai šādas tiesības nostiprināšanu).
16.02.2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-221/2023
1. Ja ar vienu darījumu atsavināta zeme un uz tās esošās ēkas, kas kā patstāvīgi īpašuma objekti ierakstīti atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos, proti, atsavinātas divas hipotekārās vienības, ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai uz katru no šiem nekustamajiem īpašumiem iesniedzams atsevišķs nostiprinājuma lūgums.
2. Noslēgtā darījuma dokumentā tā dalībniekiem ir jānorāda, par kādu summu tiek atsavināts katrs nekustamais īpašums (hipotekārā vienība). Tiesneša kompetencē neietilpst summas, par kādu atsavināts katrs nekustamais īpašums, noteikšana.
3. Valsts nodevas summas, kas noteikta, pamatojoties uz hipotekārās vienības vērtību (Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 8. punkts), aprēķināšana ir nevis tiesneša, bet nostiprinājuma lūdzēja Zemesgrāmatu likuma 106. pantā nostiprināts pienākums. Minētā pienākuma neizpilde ir absolūts šķērslis nostiprinājuma izdarīšanai.
13.04.2022.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-530/2022
Izskatot nostiprinājuma lūgumu jaunas tiesības nostiprināšanai uz zemesgabalu, tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai tam ir pievienots dokuments, kas apliecina nostiprināmās īpašuma tiesības uz šo zemesgabalu (Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 1. punkts). Pusēm, slēdzot pirkuma līgumu, nav liegts līgumā norādīt papildu informāciju, tostarp par uz zemes uzceltām, bet zemesgrāmatā neierakstītām jaunbūvēm, taču jautājums par to piederību un ierakstīšanu zemesgrāmatā nav iepriekšminētā nostiprinājuma lūguma izskatīšanas priekšmets.
09.11.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-105/2022 un senatora Intara Bistera atsevišķās domas
Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 17.9. apakšpunktā paredzētais izņēmums no valsts nodevas samaksas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja publiskai personai piederošs nekustamais īpašums iegūts publiskā izsolē uz Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma pamata, saistāms ar nosacījumu – kā maksāšanas līdzeklim pilnībā vai daļēji jābūt izmantotiem privatizācijas sertifikātiem. Minētā norma neparedz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas par šādā kārtībā iegūtu nekustamo īpašumu, ja par to samaksāts naudā.
11.10.2021.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1013/2021
Tiesneša lēmums par atteikumu atmaksāt valsts nodevu zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 106.1 panta trešā daļa) nav lēmums Zemesgrāmatu likuma 97.panta izpratnē, jo nav pieņemts, izskatot nostiprinājuma lūgumu pēc būtības. Šāda lēmuma pārsūdzēšanai piemērojama vispārīgā kārtība, proti, apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
29.09.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-100/2021
Ja dzīvoklis nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (paātrinātā privatizācija) likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 40.panta kārtībā, ieraksts par īpašuma tiesībām Kadastra reģistrā juridisko seku ziņā ir pielīdzināms tiesību nostiprinājumam zemesgrāmatā.
Līgums, kas noslēgts starp privatizācijas komisiju un personu, kurai dzīvoklis atsavināts līdz pirkuma līguma ar privatizācijas komisiju noslēgšanai, pēc savas juridiskās dabas vērtējams kā dzīvokļa privatizācijas procesa pabeigšanas akts, ar kuru īpašuma tiesības faktiski tiek pārnestas no Kadastra reģistra uz zemesgrāmatu, un nav šķērslis īpašuma tiesību uz dzīvokli atzīšanai Kadastra reģistrā ierakstītam īpašniekam, pēc kura prasības atsavināšanas līgums ar tiesas spriedumu tiek atcelts vai atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
23.09.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1093/2020
Pirmpirkuma tiesība ir saistību tiesība, kas iegūst liettiesisku spēku ar nostiprinājumu zemesgrāmatā ieraksta veidā neatkarīgi no tā, ar kādu līgumu tā ir nodibināta.
Izpirkuma tiesība ir lietu tiesība, ko var nodibināt ar līgumu. Lai tā kļūtu saistoša trešajām personām, tā nostiprināma zemesgrāmatā ieraksta veidā.
29.04.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-152/2020
Civillikuma 416.panta septītajā daļā noteiktais, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes, attiecas arī uz hipotēkas dzēšanu.
29.04.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-107/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas, Zanes Pētersones, Marikas Senkānes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Vēršot piedziņu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā ierakstāma piedziņas atzīme ½ domājamām daļām no nekustamā īpašuma, jo bez laulāto kopīgās mantas sadalīšanas pastāv šaubas par parādnieka daļas lielumu laulāto kopīgajā mantā Civillikuma 89. panta otrā daļas izpratnē.
29.04.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-107/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas, Zanes Pētersones, Marikas Senkānes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Nepastāvot ipso jure atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās.
Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets.
Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas un laulāto kopīgā manta tāpat kā laulātā atsevišķā manta katram no laulātajiem ir jāpierāda.
29.04.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-107/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas, Zanes Pētersones, Marikas Senkānes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Civillikuma 994. panta pirmā daļa piemērojama sistēmiskā kopsakarā ar Civillikuma noteikumiem par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, kas paredz atkāpi no vispārīgajiem noteikumiem par īpašuma tiesībām. No Civillikuma 91. panta otrās daļas, iztulkojot to kopsakarā ar šā panta pirmo daļu un minētā likuma 89. panta pirmo un otro daļu un 93. pantu, izriet atspēkojama laulāto kopīgās mantas prezumpcija trešo personu, it sevišķi kreditoru, interesēs.
20.04.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-6/2020
Ja īpašniekam noteikts sods īpašuma konfiskācija par labu valstij –, tad personas īpašuma tiesības izbeidzas ar notiesājoša sprieduma spēkā stāšanos neatkarīgi no ieraksta zemesgrāmatā.
20.11.2019.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1318/2019
Zemes starpgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā paredzēta speciāla kārtība. Tāpēc arī tad, ja uz zemes starpgabala atrodas mežs, tas zemesgrāmatā ir ierakstāms kā starpgabals, nevis kā meža zeme.
03.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-376/2019
Ierakstu zemesgrāmatā nav iespējams grozīt citādi, kā tikai uz attiecīgā darījuma dalībnieku savstarpējas vienošanās, kas pievienota notāra apliecinātam nostiprinājuma lūgumam, vai likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma pamata.
30.10.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1489/2018
Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.5. punktā noteiktā valsts nodevas procentuālā likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir piemērojama arī zemnieka saimniecībai, ja tās reģistrētais darbības veids ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana
26.10.2018.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1348/2018
Pēc parādnieka nekustamā īpašuma pirmreizējas reģistrācijas zemesgrāmatā pirmtiesība uz izskatīšanu ir Zemesgrāmatu likuma 118.1 panta kārtībā iesniegtam zvērināta tiesu izpildītāja nostiprinājuma lūgumam par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.
02.02.2016.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1406/2016
Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 2.punkta b) apakšpunkts noteic, ka elektroniskais paraksts nodrošina tikai parakstītāja identifikāciju.
Turpretim Zemesgrāmatu likuma 60.pantā ietvertā prasība parakstus apliecināt pie notāra vai bāriņtiesā nodrošina ne vien personu identifikāciju, bet arī šo personu rīcībspējas, kā arī pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjoma pārbaudi. Šajā pantā iekļautais privātpersonas pienākums apliecināt savu parakstu uz nostiprinājuma lūguma pie notāra vai bāriņtiesā kalpo par pamatu fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.
11.04.2016.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1314/2016 un tiesneša Valerijana Jonikāna atsevišķās domas
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim bezstrīdus procesā jāgūst pārliecība par nostiprināmās tiesības patiesu pastāvēšanu vai galīgu nodibināšanu; izskatot konkrētu nostiprinājuma lūgumu primārs ir tiesiskums, kas nedod pamatu turpināt tādu praksi, kas neatbilst likumam.
Zemesgrāmatu likuma 8. panta noteikumi attiecināti ne vien uz procesuāliem likumiem, bet arī uz materiālām tiesībām. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 77., 8. panta prasībām un judikatūrai, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, konstatējot, ka darījumu, ar kuru pamatots ķīlas tiesības nostiprinājums, noslēgusi kapitālsabiedrība un tās valdes loceklis, ir pienākums pārliecināties, vai speciālajās tiesību normās – Komerclikumā – nav noteikti izņēmumi no vispārējās kārtības, ka sabiedrības un valdes locekļa noslēgtajam darījumam nepieciešams dalībnieku sapulces apstiprinājums (Komerclikuma 139.3 panta piektā daļa), savukārt sabiedrības un saistītās personas darījumam nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana (Komerclikuma 139.3 panta sestā daļa).
13.03.2015.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2052/2015
Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta noteikums par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu ir attiecināms arī uz fizisko personu, kura nav maksātnespējīga, taču kura ir maksātnespējīgas zemnieku saimniecības īpašniece.
Tomēr atzīmes ierakstīšana zemnieku saimniecības īpašniekam piederošam nekustamam īpašumam Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta kārtībā, ja maksātnespējīga ir tikai viņam piederošā zemnieku saimniecība, nenozīmē ne zemnieku saimniecības īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, nedz arī to, ka atzīmes ierakstīšanai būtu jākonstatē īpašnieka maksātnespēja.
23.01.2015.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1908/2015
Zemesgrāmatu likuma 129. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumi uzskatāmi par izpildītiem arī tad, ja lūgumam par hipotēkas nostiprināšanu ir pievienots piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļai „Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā” izdots notariālais izpildu akts.
17.12.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-3141/2014
Likumdevējs nav paredzējis zemesgrāmatā ierakstīt ziņas vai notikumus, kuru iestāšanās iespējama nākotnē, tostarp nostiprinājuma lūdzēja vēlmi nākotnē izlietot kādas tam nozīmīgas tiesības, bet gan paredzējis nostiprināt nekustamus īpašumus un ar tiem saistītas tiesības.
29.12.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-3133/2014
Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums, ar kuru nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības, pamatojoties uz to, ka tiesneša lēmums par prasības nodrošināšanu ir pretrunā Civillikuma 1297.pantam, neatbilst Zemesgrāmatu likuma 77.panta 4.punktam un likuma „Par tiesu varu” 30.panta 1.1 daļai, jo likumdevējs nav piešķīris zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim tiesības novērtēt pirmās instances tiesas tiesneša taisīto lēmumu tiesiskumu un revidēt tiesneša izskatīto pieteikumu, tostarp arī pieteikuma par prasības nodrošināšanu, rezultātus.
Likumīgā spēkā stājušos tiesneša lēmumu nepildīšana nav pieļaujama, turklāt lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas (Civilprocesa likuma 142.panta pirmā daļa).
30.09.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2821/2014
Nodokļu administrācijas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes noteiktajā kārtībā.
Tāpat kā Civillikuma 1307. pantā minētais tiesas spriedums, arī nodokļu administrācijas lēmums noder par pamatu hipotēkas iegūšanai, ievedot lēmumu par nodokļu parāda piedziņu zemesgrāmatā (Civillikuma 1307. un 1372.pants, Zemesgrāmatu likuma 44.pants).
26.06.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2559/2014
Neapdzīvojama telpa, kas kā patstāvīgs nekustamais īpašums daudzdzīvokļu mājā ir nodalīta un sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 2.panta pirmo un otro daļu ir dzīvokļa īpašums, neatkarīgi no tās galvenā lietošanas veida, tādēļ valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šādām telpām juridiskai personai, kas veic komercdarbību, aprēķināma 6% apmērā no dzīvokļa īpašuma vērtības (Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.5.punkts (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā)).
22.05.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2229/2014
Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša kompetencē neietilpst nostiprinājuma pamatā esošā līguma noteikumu iztulkošana un šā līguma dalībnieku patiesās gribas noskaidrošana.
Ja iznomātājs zemes nomas līgumā nomniekam tiesības būvēt ēkas (būves) uz iznomātā zemesgabala nav piešķīris tādā apjomā, kā to ēkas (būves) īpašuma ierakstīšanai uz nomnieka vārda prasa likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta pirmās daļas 5.punkts (kā patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu), tad īpašuma tiesību uz jaunbūvi nostiprināšanai nepieciešama iznomātāja piekrišana.
30.01.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1479/2014
Reālnasta ir tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas var izpausties vienīgi pienākumā atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās. Pienākums ievērot teritorijas lietošanas noteikumus nevar būt reālnasta, jo nav izpildāms ne naudā, ne graudā, ne klaušās. Par zemes gabala lietošanas kārtību nav liegts vienoties privātā darījumā, taču tāda vienošanās zemesgrāmatā nav nostiprināma.
04.06.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-14/2014
Zvērināta notāra Notariāta likuma 138.1 un 139.panta kārtībā izdota apliecība par paziņojuma nodošanu parādniekam ir kvalificējama kā attiecīga paziņojuma nodošanas faktu apstiprinošs dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 404.panta trešās daļas 3.punkta prasībām jāpievieno pieteikumam par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.
08.02.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1384/2013
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 8. punktā skaidri noteikts, ka par nekustamā īpašuma vērtību uzskatāms nevis viens no tajā minētajiem novērtējumiem (8.1-8.6), bet gan augstākais no tiem.
Nostiprinājuma lūdzējam kā valsts nodevas aprēķinātājam un maksātājam (Zemesgrāmatu likuma 106. pants) ir pienākums pierādīt nomaksātās valsts nodevas pareizību, kas izdarāms, iesniedzot apliecinājumu par nekustamā īpašuma kadastrālo novērtējumu.
12.03.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1370/2013
Ja publiska persona par īpašnieku kļūst nevis pastāvīgi, bet, iespējams, tikai uz laiku, kura ilgums un turpināšanās turklāt iepriekš nav paredzama – t.i. īpašums iegūts ar nosacījumu, kuram atkrītot īpašuma tiesības izbeidzas, tad, lai zemesgrāmatas varētu atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantā noteiktajam attaisnot izdarīto ierakstu publiskās ticamības garanta lomu un lai labticīgās trešās personas netiktu maldinātas, zemesgrāmatā šim nosacījumam ir jābūt atspoguļotam.
21.03.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1369/2013
Zemesgrāmatu likuma 46.panta ceturtā daļa, kas noteic, ka konkrētā atzīme (kas nav maksātnespējas, piedziņas vai aizgādnības atzīme) nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustama īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas, atbilst imperatīvas tiesību normas pazīmēm. Tādējādi nekustama īpašuma ieguvējs, kura tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas, nevar izvairīties no aizlieguma atzīmes saistošā spēka, jo Zemesgrāmatu likuma 46.panta ceturtā daļa kā speciālā tiesību norma prevalē pār Civillikuma 927.pantā noteikto īpašuma kā pilnīgas varas tiesības pār lietu vispārēja rakstura principu.
23.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-257/2013
Tiesa nevar lemt par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu pamatotību procesā, kurā prasība nav celta pret zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku.
Prasījumi par tādu ierakstu dzēšanu, kas zemesgrāmatās ierakstīti pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, bet pirms atsavinājuma līguma nostiprināšanas, nav uzskatāmi par personiskiem prasījumiem, bet gan par tādiem, kas vērsti uz lietu tiesību apjoma noskaidrošanu un īpašuma statusa maiņu pirms jauna īpašnieka ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ja persona pretēji Zemesgrāmatu likuma 97.panta jēgai prasījumu par nostiprinājuma dzēšanu nav izteikusi īpašuma prasībā vai nolēmusi to darīt vēlāk, tad šāda prasība tāpat jāceļ pret zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku (vai jāpiekrīt tiesību nostiprināšanai uz īpašumu ar esošajiem apgrūtinājumiem).
20.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2456/2012
Patapinājums kā saistību tiesība nav nostiprināma zemesgrāmatā, jo neattiecas uz Zemesgrāmatu likuma 31. un 44.pantā minētajām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamo īpašumu. Patapinājuma līguma ierakstīšana zemesgrāmatā Civillikuma 1477.panta izpratnē nav nepieciešama, jo tā nerada kādas tiesiskas sekas, tostarp neiegūst saistošu spēku attiecībā pret trešajām personām.
14.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1913/2012
Atteikuma no izpirkuma tiesības spēkā esamību likums nav padarījis atkarīgu no ierakstīšanas zemesgrāmatā. No Civillikuma 1397.panta 2.punkta un 1399.panta noteikumiem, secināms, ka atteikšanās no izpirkuma tiesības tiek saistīta ar izpircēja piekrišanu atsavinājumam, kas katrā konkrētajā gadījumā ir noskaidrojams jautājums. Tādēļ kopīpašnieka vispārīgs deklarējums par atteikšanos no izpirkuma tiesības vēl nenozīmē, ka viņš kā kopīpašnieks ir zaudējis likumā paredzēto priekšrocību turpmāk iegūt jebkura cita līdzīpašnieka atsavinātās kopīpašuma domājamās daļas.
30.08.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1904/2012
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normās nav tieši noteikta iespējamība atsavināt galveno lietu atsevišķi no blakus lietas. Šis likums kā speciālā tiesību norma paredz noteiktos gadījumos valstij iespēju tai piederošo nekustamo īpašumu atsavināt saskaņā ar vispārējiem Civillikuma noteikumiem, proti, atsavināmajam īpašumam ir jābūt par īpašuma tiesību objektu Civillikuma izpratnē. Konkrētajā gadījumā speciālās tiesību normas neierobežo vispārējās tiesību normas piemērošanu, jo attiecīgajos speciālajos likumos ir noteikts īpašumu atsavināšanas publiski-tiesiskais aspekts, taču nav minēti kādi izņēmumi no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa.
05.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1800/2012
Civillikuma 1070.pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, kas var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī gadījumā, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.
19.09.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1705/2012
Sākotnēji vienotas nekustamās lietas vietā izveidojoties diviem (vai vairākiem) patstāvīgiem nekustamiem īpašumiem, katram no kuriem atklāts atsevišķs nodalījums, iestājas Zemesgrāmatu likuma 29. un 31.pantā paredzētie priekšnoteikumi, lai attiecīgam patstāvīgam nekustamam īpašumam atklātajā nodalījumā ierakstītu uz šo īpašumu attiecināmu apgrūtinājumu.
25.04.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1299/2012
Ar oriģinālaktu šīs normas izpratnē jāsaprot tāds saistību pamatojošs dokuments, ko tiesa ir pārbaudījusi, kā tas ir gadījumā, kad tiesā tiek iesniegts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 50.nodaļā noteiktajai kārtībai.
Ja nostiprinājuma lūgumam nav pievienoti Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmajā daļā norādītie dokumenti, kas apliecina nostiprināmās īpašuma tiesības, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nostiprinājuma lūgums jāatstāj bez ievērības. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nav tiesību pašam izvērtēt un izlemt, vai persona, kura iesniegusi nostiprinājuma lūgumu, atzīstama par īpašnieku. Šādas tiesības ir vienīgi vispārējās jurisdikcijas tiesai, tādējādi, ja nostiprinājuma lūdzējam nav likumā noteikto dokumentu iesniegšanai zemesgrāmatu nodaļā, pamats īpašuma tiesību nostiprināšanai ir tiesas spriedums, kas taisīts prasības tiesvedības kārtībā (ja ir strīds par īpašuma tiesībām) vai uzaicinājuma tiesvedības kārtībā (ja strīda par tiesībām nav).
16.12.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1801/2011
Zemesgrāmatu likuma 76.panta ceturtā daļa paredz, ka līdz lēmuma pieņemšanai nostiprinājuma lūguma iesniedzējs var atsaukt savu lūgumu. Nostiprinājuma lūguma atsaukums noformējams tāpat kā nostiprinājuma lūgums, un nostiprinājuma žurnālā to ieraksta kā papildinājumu. No šīs tiesību normas nepārprotami izriet, ka nostiprinājuma lūguma atsaukums rada tiesiskas sekas tikai tad, ja tas noformēts tāpat kā nostiprinājuma lūgums.
Tādējādi vienpusējs nostiprinājuma lūguma atsaukums, ja nostiprinājumu lūgušas vairākas personas, nav pieļaujams un ir pretrunā ar Zemesgrāmatu likuma 76.panta ceturtās daļas noteikumiem.
09.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1451/2011
1. Tā kā speciālajā tiesību normā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.pantā individuālais komersants nav minēts kā subjekts, kas var slēgt darījumus par zemes īpašumu, tad nav pamata viņam nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Komerclikuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka komercdarbības ierobežojumus var noteikt ar likumu, – attiecībā uz individuālo komersantu ierobežojums slēgt darījumus par zemes īpašumu izriet no likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Tajā pašā laikā likums neaizliedz Latvijas pilsonim, kurš ir reģistrējies kā komersants, iegūt īpašumā zemi kā fiziskai personai.
2. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus (1.pants), tādējādi likums nereglamentē individuālā komersanta darbību. Likuma 11.7pantā ir minēta persona, kura reģistrēta kā individuālais komersants, tātad fiziska persona. Līdz ar to arī no šī likuma izriet, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu iegūst fiziska persona, bet kura kā individuālais komersants veic saimniecisko darbību, un tāpēc likums noteicis fiziskai personai kā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” subjektam kādus atvieglojumus attiecībā uz ienākuma nodokli.
21.09.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1089/2011 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Civillikuma 1073. un 2060.pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073.pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu.
2. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126.pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu.
11.05.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1035/2011
Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta trešās daļas mērķis ir panākt, lai konkrētais nekustamais īpašums būtu brīvs no nekustamā īpašuma nodokļa parāda un nodoklis par to būtu samaksāts par visu taksācijas gadu, ja vien, kā noteikts šī panta ceturtajā daļā, nekustamais īpašums netiek atsavināts maksātnespējas procesa vai nodokļu administrācijas iniciēta piedziņas procesa ietvaros.
02.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-781/2011 un senatora Normunda Salenieka atsevišķās domas
1. Galvenais kritērijs, lai noskaidrotu, vai tiesība ierakstāma zemesgrāmatā ir apstāklis, vai tā atzīstama par tiesību, kas saistīta ar nekustamo īpašumu.
2. Dalītu lietošanu var noteikt gan ar kopīpašnieku vienošanos, gan tiesas ceļā. Šādā gadījumā īpašnieki var prasīt lietošanas kārtības noteikšanu, kas ir atbilstoša kopīpašuma daļu lielumam un kura nevar un tai nav jāatbilst precīzam domāto daļu lielumam, jo kopīpašums turpina pastāvēt kā vienots nedalīts īpašuma objekts ar tajā pastāvošām domātajām daļām kopīpašniekiem. Tādējādi kopīpašnieki, vienojoties par lietojuma kārtību, īsteno savas pilnīgas varas tiesības pār lietu, novēršot nepilnību, kas liedz pilnā apjomā īstenot lietojuma tiesību.
3. Īstenojot savas pilnīgas varas tiesības pār lietu un ierakstot lietošanas kārtību zemesgrāmatā, kopīpašnieki nodrošina publisku pieejamību un publisku ticamību šim zemesgrāmatu ierakstam trešo personu interesēs, kurām šis ieraksts ir saistošs un ar to var rēķināties, izšķiroties par konkrētā nekustāmā īpašuma iegādi.
03.11.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-975/2010
1. Maksātnespējas likuma 44.panta trešās daļas 1.punktā (redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim) un Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas atzīme zemesgrāmatā ierakstāma ne tikai komercsabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā, bet arī tad, ja tiek īstenots tās tiesiskās vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
2. Ja nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ir ierakstīta maksātnespējas atzīme, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nevar nostiprināt trešās personas īpašuma tiesības pat tad, ja tās pamatojas uz likumīgā spēkā stājušos tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un īpašuma tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā, jo maksātnespējas atzīme ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam. Jautājumu par trešās personas īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu nevar izlemt zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, bet gan tiesa prasības tiesvedības kārtībā.
26.05.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-852/2010
Ja zemesgrāmatas nodalījumā pašvaldībai nostiprinātas īpašuma tiesības uz vienotu un nedalītu nekustamo īpašumu (dzīvojamā māja, zeme), iesniedzot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsevišķu dzīvokļa īpašumu, jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības (Zemesgrāmatu likuma 61.panta 1.punkts).
21.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-666/2010
Tiesības, kurām ir sakars ar nekustamo īpašumu, nostiprināmas zemesgrāmatā, ja tās nodibinātas ar likumu, tiesisku privātu vai publisku aktu vai arī tiesas nolēmumu, un šīs tiesības nevar būt atkarīgas no kādiem blakus nosacījumiem, kuru iestāšanās papildu jāpierāda. Ja piemetinājuma veidā nostiprināmās tiesības pamatā nav likums vai tiesas nolēmums, ievērojot starp laulātajiem pastāvošās likumiskās mantiskās attiecības, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā ir nepieciešama laulātā piekrišana (Zemesgrāmatu likuma 61. panta 1.punkts).
28.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-621/2010
Civillikuma 1370.pants piemērojams kopsakarā ar Zemesgrāmatu likuma 46.panta pirmo un otro daļu.
Piedziņas atzīme ir šķērslis īpašnieka labprātīgam hipotēkas nostiprinājumam un nav attiecināma uz piespiedu nostiprinājumu.
13.01.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-410/2010
Pēc Latvijas likumiem izveidota kapitālsabiedrība, kas veic darbību Latvijā un kuras pamatkapitālā vairāk par pusi pieder Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai juridiskai personai, ir tiesības Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības vai meža zemi.
23.09.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-784/2009 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums.
2. Civilprocesa likuma 142.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā.
01.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-854/2008
Zemesgrāmatu likuma 77.pantā noteikts, ka, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu tiesnesis pārliecinās par to, vai lūgums cita starp atbilst šā likuma 61.panta noteikumiem, kuri nosaka, ja nostiprinājums ietekmē trešo personu tiesības, tad nepieciešama šo personu piekrišana.
19.03.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-337/2008
Pilnvaras devēja nāve nevar būt par pamatu nostiprinājuma lūguma atstāšanai bez ievērības, ja pilnvarnieka darbības līguma noslēgšanai un īpašuma tiesību pārejas nostiprināšanai līdzēja vārdā ir pilnībā pabeigtas līdz pilnvaras devēja nāves brīdim (Civillikuma 2316.pants).
29.05.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-579/2007
Lai apliecinātu nostiprināmās tiesības uz jaunradīto īpašuma objektu, nostiprinājuma lūgumam pievienojams dokuments par renovētā nekustamā īpašuma nodošanu ekspluatācijā (Būvniecības likuma 17.pants, Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr. 229 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”).
29.08.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-570/2007
Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ja servitūts tiek nodibināts ar tiesas spriedumu, pietiek ar servitūta izlietotāja vienpusēju lūgumu, lai servitūtu ierakstītu zemesgrāmatā.
26.04.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-502/2007
Aizlieguma atzīme, kas ierakstīta pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja lēmumu, kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu (Kriminālprocesa likuma 361.panta 7.punkts).
22.11.2006.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-869/2006
Reorganizējot komercsabiedrību apvienošanas ceļā un piemērojot pievienošanas procesu, mantas nodošana citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) nav uzskatāma par mantas atsavināšanu un pie tiesību ieraksta grozīšanas zemesgrāmatā valsts nodeva nav jāmaksā (Komerclikuma 334., 335.pants, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta pirmās daļas 21.punkts).
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-679/2006
Ja nekustamā īpašuma īpašnieks pirkuma pārdevuma līgumā jau ir devis savu piekrišanu īpašuma tiesību nostiprinājumam zemesgrāmatā, tad, kad pircēja vietā iestājas pašvaldība, kurai saskaņā ar likumu ir pirmpirkuma tiesības, nostiprinājumam nav nepieciešama atkārtota pārdevēja piekrišanas. (Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkts, 68.panta 2.punkts, likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 18.punkts, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta ceturtā daļa).
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-667/2006
Nostiprinājuma lūgums, kas iesniegts Zemesgrāmatu nodaļai un kas pamatojas uz tiesas lēmumu par aizlieguma atzīmes nekavējošu ierakstīšanu zemesgrāmatā, nav pielīdzināms nostiprinājuma lūgumam, kādus iesniedz tiesisku darījumu dalībnieki un kuru izskatīšanai Zemesgrāmatu likuma 72.panta otrajā daļā noteikts piecpadsmit dienu termiņš. Attiecinot Zemesgrāmatu likuma 73., 75.pantu par pirmtiesību tam nostiprinājuma lūgumam, kas saņemts agrāk, arī uz aizlieguma atzīmes ierakstīšanu saskaņā ar tiesas lēmumu, zūd jēga Civilprocesa likuma 142.pantam, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.
