14.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-112/2021
Lietas izskatīšana tiesā, ja apsūdzētais ir miris, pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Ja apsūdzētais miris pēc attaisnojoša apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšanas, lietas izskatīšanas turpināšanai pret mirušo apsūdzēto kasācijas instances tiesā nav tiesiska pamata un kasācijas tiesvedība lietā ir izbeidzama.
31.08.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-95/2021
Lai izlīgums radītu tiesiskas sekas, tiesai ir jāpārliecinās par apsūdzētā un cietušā brīvās gribas izpausmi izlīguma noslēgšanā, par izlīguma seku apzināšanos un par apsūdzētā vainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ja lietā nav konstatēti Kriminālprocesa likumā noteiktie aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumi, aizstāvja piekrišana nav priekšnosacījums tiesai pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.
07.10.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-60/2021
Ja apsūdzētais pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas miris, apelācijas instances tiesas nolēmums daļā par mirušā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav apstrīdēts un Senāta rīcībā nav nodoti fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, kriminālprocesa turpināšanai mirušās personas reabilitācijai nav tiesiska pamata un kriminālprocess ir izbeidzams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[D]/2021
Izlīgums pēc būtības ir personu panākta savstarpēja vienošanās, un, izvērtējot tā sekas, procesā iesaistītajām personām ir tiesības, nevis pienākums to slēgt. Persona, neatzīstot savu vainu noziedzīgajā nodarījumā, izmanto savas tiesības neslēgt izlīgumu.
18.06.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-282/2019
Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu nav Kriminālprocesa likuma 377.pantā norādītais kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis un šāds lēmums neietilpst arī dubultajā sodīšanā, kas reglamentēta Kriminālprocesa likuma 25.pantā.
18.06.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-282/2019
Kriminālprocesa likums nenoteic nepieciešamību jau uzsāktajā kriminālprocesā, kurā tiek noskaidrots jauns iemesls un pamats citam kriminālprocesam, pieņemt katrā gadījumā jaunu lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu, sekojoši arī lēmumu par kriminālprocesu apvienošanu. Pretējā gadījumā tas novestu pie neskaitāmiem lēmumiem un būtu pretrunā ar procesa ekonomiju jeb procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Sākotnēja iespējamā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija, ciktāl zināmi un noskaidroti faktiskie apstākļi, pirmstiesas procesā var tikt veikta, uzsākot kriminālprocesu, aizturot personu, atzīstot personu par aizdomās turēto. Galīgo noziedzīgā nodarījuma vai nodarījumu kvalifikāciju pirmstiesas procesā veic prokurors, saucot personu pie kriminālatbildības.
16.05.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-104/2019
Nav pamata izbeigt uzsāktu kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punktu, ja konstatēts, ka kriminālprocesa uzsākšanas brīdī nav bijis zināms cietušajam nodarītais miesas bojājumu smagums, kriminālprocess uzsākts par Krimināllikuma 13.nodaļā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem, persona atzīta par cietušo, kā arī tā nav paudusi vēlmi, lai apsūdzēto nesauktu pie kriminālatbildības par nodarītajiem miesas bojājumiem.
2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[F]/2019
Lietas iztiesāšanas gaitā konstatējot, ka pastāv kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis – noticis apsūdzētā izlīgums ar cietušo tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums - , uzsāktais kriminālprocess nekavējoties jāizbeidz. Kriminālprocesa turpināšana kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļos nav pieļaujama.
23.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-190/2018
Kriminālprocesos, kurus var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata un kuros ir pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums, izlīgums starp apsūdzēto un cietušo ir kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis.
Konstatējot, ka izlīgums satur visus nepieciešamos un obligātos Kriminālprocesa likumā paredzētos nosacījumus par izlīguma formu un saturu, kriminālprocesa izbeigšana saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punktu ir iespējama arī kasācijas instances tiesā, jo tiesai nav jāskaidro faktiskie apstākļi, tostarp izlīguma noslēgšanas apstākļi, bet ir izlemjams jautājums par likuma piemērošanu.
27.09.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-507/2016
Izbeidzot kriminālprocesu uz personu nereabilitējošu apstākļu pamata, tiesai ir jākonstatē, vai persona ir vainīga celtajā apsūdzībā. Nekonstatējot personas vainīgumu, nevar izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, kaut arī persona pret kriminālprocesa izbeigšanu nav iebildusi, bet savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav atzinusi.
Neveicot lietā pierādījumu pārbaudi, nevērtējot apsūdzētā vainīguma pierādījumus un izbeidzot kriminālprocesu nereabilitējošu apstākļu dēļ, tiesa pārkāpj apsūdzētā tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā.
28.12.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-666/2015
Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas.
22.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-19/2013
Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā noteikts, ka Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Šādi apstākļi minēti Krimināllikuma III nodaļā. Viens no šiem apstākļiem ir Krimināllikuma 29.pantā noteiktā nepieciešamā aizstāvēšanās. Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā norādītais apstāklis ir personu reabilitējošs apstāklis.
16.10.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-546/2012
Likumā (Kriminālprocesa likuma 14.panta piektajā daļā, 379.panta pirmās daļas 4.punktā, Krimināllikuma 58.panta piektajā daļā) nostiprinātā iespēja izbeigt kriminālprocesu gadījumos, kad pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu, ir vērtējama kopsakarā ar Krimināllikuma 49.1 pantā paredzētajām soda samazināšanas iespējām. Turklāt tiesai savs viedoklis ir jāmotivē.
12.05.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-160/2011
Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietvertais kriminālprocesa pamatprincips jāinterpretē sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu, kas nosaka, ka uzsāktais kriminālprocess ir jāizbeidz, kad persona, kura saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu, tādējādi tiesas pienākumos ietilpst izlemt, vai mirusī apsūdzētā persona konkrētā lietā ir vai nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
28.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-295/2010
Kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa konstatēšana nevar būt pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai, bet gan atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktam, 481.panta pirmajai daļai tiesai šāds kriminālprocess jāizbeidz.
19.01.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2010
Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietvertais kriminālprocesa pamatprincips jāinterpretē sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu, ka uzsāktais kriminālprocess ir jāizbeidz, kad persona, kura saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Pirmās instances tiesas pienākumos ietilpst izlemt, vai mirušā apsūdzētā persona ir vai nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
Šis jautājums pirmās instances tiesai jāizlemj neatkarīgi no tā, vai ir iesniegts pieteikums turpināt procesu mirušās personas reabilitācijai.
21.09.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-352/2009
Ja tiesa izbeidz kriminālprocesu kriminālatbildības noilguma dēļ, tad tai vispirms lieta jāizskata pēc būtības un jānoskaidro, vai apsūdzētā persona ir izdarījusi vai nav izdarījusi viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, jo kriminālprocesa izbeigšana kriminālatbildības noilguma dēļ ir personu nereabilitējošs apstāklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380.pantu.
23.01.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2009
Kriminālprocesa likumā ir noteikta procesuālā kārtība, kādā persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, tā pārstāvis vai aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesa, ja tas izbeigts, tajā skaitā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā. Šī kārtība regulēta Kriminālprocesa likuma 57.nodaļā un attiecas tikai uz pirmstiesas kriminālprocesā pieņemtajiem lēmumiem.
Izskatot lietu, tiesai pirms lemt par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma sakarā ir jākonstatē, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, kurš satur visas nepieciešamās un obligātās konkrētā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Procesuālos izdevumus var piedzīt tikai no personas, kura atzīta par tādu, kas izdarījusi viņai inkriminētās Krimināllikumā paredzētās darbības.
17.05.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-283/2007
Kriminālprocesa likuma 379. panta 2. punktu var piemērot tikai tad, ja nav konstatēts Kriminālprocesa likuma 377. panta 9. punktā noteiktais kriminālprocesu nepieļaujošais apstāklis.
