• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

Administratīvais process tiesā

2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[A]/2023

Eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem, kas palīdz tiesai nonākt pie taisnīga un pareiza lietas iznākuma. Ekspertīze tiek noteikta, ja lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, kuru tiesai nav. Taču eksperta atzinums nav neatspēkojams. Eksperta atzinumam ir jābūt motivētam un pamatotam. Tam ir jāietver precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem, proti, argumenti, pamatojoties, uz ko ir sniegtas konkrētās eksperta atbildes. Tiesai ir jāizvērtē un jāsalīdzina visu pierādījumu, arī eksperta atzinumā norādīto atbilžu vai secinājumu, ticamība. Lai būtu iespējams pierādījuma izvērtējums, ir nepieciešams saprast pierādījuma saturu. Proti, eksperta atzinumā ir jābūt secīgai un saprotamai argumentācijas ķēdei, kas pamato izdarītos secinājumus. Ja šādas argumentācijas ķēdes iztrūkst, tad eksperta atzinumu nav iespējams objektīvi novērtēt. Ja tiesa konstatē trūkumus eksperta atzinumā, tad ir iespējams noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi. Ja lietas dalībnieks tiesai sniedz iebildumus par to, ka ekspertu atzinumā norādītie medicīniskās literatūras avoti nepamato izdarītos secinājumus lietā un atspēko ekspertu izdarītos secinājumus, norādot uz to, kas varētu liecināt par pierādījuma nepilnībām, tad tiesai ir pienākums tos izvērtēt. Neviens no pierādījumiem, tostarp eksperta atzinums, nav neatspēkojams.

Lejupielādēt

14.07.2023. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-786/2023

Lai objektīvi novērtētu, vai iestādei iesniegtais iesniegums ir tāds, kurš izskatāms Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgi strīda gadījumā iespējams tālāks administratīvais process tiesā, tiesai vispirms ir jāiepazīstas ar šī iesnieguma saturu. Tāpēc nebūtu pieļaujama situācija, kad pieteikumu tiek atteikts pieņemt, pirms tiesa ir iepazinusies ar iesnieguma saturu, par kuru tika iesniegts pieteikums tiesā. Ņemot vērā, ka iestādes atbilde pati par sevi ir tāda, kas personu neapmierina un ir strīda priekšmets, secinājumus par to, kas bija rakstīts iesniegumā, ir nepietiekami balstīt uz iestādes atbildi – nav pamata izslēgt, ka iestādes sniegtā atbilde nav pilnībā atbilstoša iesnieguma tvērumam.

Lejupielādēt

02.05.2023. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-640/2023

Lejupielādēt

21.04.2023. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-590/2023

Ja sprieduma rezolutīvā daļa ir neskaidri formulēta un sprieduma motīvu daļā nav nekāda pamatojuma par attiecīgo pieteicēja prasījumu, tad lietā faktiski nav pilna tiesas sprieduma, kas, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var būt pamats sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai. Taču Administratīvā procesa likuma 261.pants dod iespēju novērst šādu sprieduma nepilnību, taisot papildspriedumu, ja tam nav objektīvu šķēršļu. Šāda iespēja tiesai ir jāizmanto, jo tas sekmē administratīvā procesa efektivitāti un nodrošina procesuālās ekonomijas principa ievērošanu.

Lejupielādēt

25.07.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-351/2023

1. Ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 6.punktā minēto juridiskās personas pastāvēšanas izbeigšanos ir saprotama juridiskās personas procesuālās tiesībspējas zaudēšana. Procesuālā tiesībspēja ir saistīta ar tiesībspēju, proti, spēju būt par tiesisko attiecību dalībnieku un uzņemties tiesības un pildīt pienākumus. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību savu tiesībspēju zaudē ar likvidācijas pilnīgu pabeigšanu, izslēdzot sabiedrību no komercreģistra vai ar sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez sabiedrības likvidācijas. Administratīvā procesa likuma 282.panta 6.punktā ar jēdzienu „tiesību pārņēmējs” saprotama iegūstošā sabiedrība, kurai tiek nodotas tiesības sabiedrības ar ierobežotu atbildību reorganizācijas gadījumā. 2. Situācijā, kad sabiedrība faktiski veic saimniecisko darbību un nav konstatējama izvairīšanās atklāt sabiedrības patiesos labuma guvējus, sabiedrība neatbilst tipiskajai juridisko personu grupai, uz ko ir mērķēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 49.punkta tvērums. Līdz ar to šādā situācijā tiesai ir pamats vērtēt, vai, ņemot vērā arī šīs normas mērķi, konkrētais gadījums nebūtu atzīstams par netipisku un vai sekas, kas rodas sabiedrībai izslēgšanas rezultātā no komercreģistra, atbilst samērīguma principam. Samērīguma pārbaude ir veicama arī obligāta administratīvā akta gadījumā.

Lejupielādēt

28.04.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-295/2023

Lai atzītu, ka Valsts ieņēmumu dienests ir kļūdījies un pārsūdzētais lēmums daļā par soda naudas apmēru ir prettiesisks, tiesai pašai ir jāpārbauda, vai pastāv likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītajā daļā norādītie apstākļi. Tiesai ir jāpārbauda, vai, nosakot pieteicējam soda naudu, Valsts ieņēmumu dienestam vajadzēja piemērot minēto tiesību normu (proti, vai vajadzēja atbilstoši šai normai samazināt pieteicējam soda naudu uz pusi). To pārbaudot, tiesai pašai jāizvērtē, vai pieteicēja gadījumā bija izpildījušies normā paredzētie priekšnoteikumi (proti, vai pieteicējs godprātīgi pildījis normā noteiktos nodokļu maksātāja pienākumus).

Lejupielādēt

28.04.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-240/2023

Maksātnespējas process ietver vairāku tiesiska rakstura pasākumu kopumu ar mērķi veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Tā kā likumdevējs nav paredzējis atbrīvot parādnieku no kārtējo nodokļu samaksas, bet maksātnespējas procesa pasākumi ir īstenojami tādā veidā, lai saskaņotu gan kreditoru prasījumu apmierināšanu, gan šā procesa izmaksu segšanu un tādējādi sasniegtu noteikto mērķi vislabākajā veidā, šā paša procesa ietvaros ir regulēta arī izmaksu segšanas kārtība. Tādējādi arī kontrole pār to, vai maksātnespējas procesā ir pareizi piemērotas tiesību normas, tostarp par šā procesa izmaksām, ir veicama un strīdi, kas radušies (var rasties), ir izšķirami Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā procesa kārtībā nav veicama kontrole pār to, vai maksātnespējas process ir noticis tiesiski. Proti, Maksātnespējas likuma 115.pantā minētās administratora darbības (mantas pārdošana izsolē un aprēķina, kas ar to saistīts, sastādīšana) nepārprotami ir piederīgas maksātnespējas procesam un tās var pārsūdzēt tiesā, tāpēc kontrole pār administratora sastādīto aprēķinu veicama maksātnespējas procesa ietvaros. Savukārt Administratīvās tiesas kompetencē ir tikai jautājums par kārtējā nodokļa samaksas pienākuma saglabāšanos, ja nodoklis nav samaksāts maksātnespējas procesā.

Lejupielādēt

12.01.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-156/2023

Tiesas kontroles robežas būvniecības procesā pieņemtā lēmuma tiesiskuma izvērtējumā noteic pieteicējs ar savu pieteikumu un tiesai paustajiem argumentiem par savu tiesību vai tiesisko interešu iespējamu aizskārumu.

Lejupielādēt

08.02.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-103/2023

Personai, kas vēlas iegūt bezvalstnieka statusu, ir pienākums būt patiesai un jāsniedz kompetentajām iestādēm pilnīga informācija par sevi, kā arī jāiesniedz visi saprātīgi iespējamie pierādījumi. Arī iestādei ir jāiegūst visi saprātīgi iespējamie pierādījumi, lai objektīvi noteiktu personas statusu. Personu apliecinoša dokumenta vai pierādījumu, kas apliecina personas identifikācijas datus, iegūšana primāri ir pašas personas ziņā un interesēs, lai tā varētu pretendēt uz bezvalstnieka statusu un attiecīgi īstenot tiesības, ko bezvalstniekam garantē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bezvalstnieka statusu. Tikai pašai personai, kurai ir bijusi saikne ar kādu valsti, tostarp pilngadību sasniegušā vecumā, ir vislabāk zināms, kur vērsties ziņu par sevi un savu tiesisko statusu noskaidrošanai. Citai valstij iespēja konstatēt personas piederību pilsoņu kopumam var būt tikai tad, ja persona ir norādījusi patiesus savas identitātes datus. Turklāt personas identitātes noskaidrošana ir valsts drošības jautājums. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bezvalstnieka statusu, bezvalstnieks bauda gan tiesības iegūt ceļošanas dokumentus, lai ceļotu uz citu valsti, gan tiesības naturalizēties, kas tālāk personai piešķir tiesības, kādas ir naturalizācijas valsts pilsoņiem. Pastāvot dubultai personas identitātei, var tikt apgrūtināta saziņa ar personu un personas atrašana. Tādējādi tikai tad, ja nav šaubu, ka persona, kura pretendē uz bezvalstnieka statusu, ir tā, par kuru sevi dēvē, ir iespējams pārbaudīt, vai persona ir vai nav kādas citas valsts pilsonis. Lai jautājumu par bezvalstnieka statusa atzīšanu varētu vērtēt pēc būtības, tiesai ir nepieciešams noskaidrot, vai personai objektīvi nav dokumentu, kas apliecina viņas identifikācijas datus, un attiecīgi izslēgtu šaubas, ka persona izvairās tādus iesniegt, iespējams, slēpjot patieso identitāti.

Lejupielādēt

28.02.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-73/2023

1. Res judicata princips nevar tikt attiecināts uz tiesas procesuāla rakstura lēmumu lietā, kurā tiesvedība vēl nav noslēgusies un kurā atbilstoši tiesiskajam regulējumam tiesai vēl ir tiesības attiecīgo jautājumu pārskatīt. Administratīvā procesa likuma 282. panta 8. punkts noteic tiesas pienākumu izbeigt tiesvedību lietā, ja konstatējams, ka pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nokavēts un tas nav atjaunots, un likums neparedz kādus ierobežojumus šīs normas piemērošanai. Tādējādi līdz pat tiesvedības beigām Senātam ir tiesības un pienākums pārliecināties, vai nepastāv minētais pamats tiesvedības izbeigšanai. Tas, ka tiesvedības gaitā zemākas instances tiesa ir uzskatījusi, ka procesuālais termiņš ir ievērots, nevar būt šķērslis Senātam šo jautājumu pārskatīt un konstatēt pretējo. 2. Pieteikumu par publisko tiesību līgumu var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona uzzināja vai tai bija jāuzzina par pamatu vērsties tiesā saistībā ar līgumu. Tādējādi prasījumiem par līguma atbilstību tiesību normām, atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu pieteikuma iesniegšanas termiņš ir skaitāms no brīža, kad personai bija objektīvi iespējams konstatēt apstākļus, kas ir pamatā iebildumiem pret līguma saturu vai noslēgšanas procesu. Šādiem prasījumiem, ja tie ir saistīti ar iebildumiem, ka līgumā ir ietverti noteikumi, kas neatbilst tiesību normām, par termiņa sākumu vispārīgi uzskatāms brīdis, kad līgums ir ticis noslēgts. Minētais pamatojams ar to, ka ikvienam līdzējam, arī privātpersonai, iesaistoties līgumattiecībās, ir jāapzinās, kādas saistības ar līgumu tiek noteiktas un jāizvērtē šo saistību tiesiskums. Arī ar publisko tiesību līgumu uzņemtās saistības ir jāpilda, tāpēc no līdzējiem, arī līdzēja – privātpersonas, ir sagaidāma pienācīga rūpība, izvērtējot, kādās līgumattiecībās tas iesaistās. Attiecīgu prasījumu izvirzīšana vēlāk var būt pieļaujama vienīgi tad, ja konstatējams, ka līguma noslēgšanas brīdī objektīvu (no līdzēja rūpības neatkarīgu) apstākļu dēļ līdzējs nevarēja izvērtēt, ka konkrēti līguma noteikumi varētu nebūt tiesiski. Attiecībā uz situāciju, kad publisko tiesību līgums noslēgts pirms 2013. gada 1. janvāra, par pieteikuma termiņa skaitījuma atskaites punktu jāuzskata 2013. gada 1. janvāris. Tas pamatojams ar to, ka tad, kad likumā tika paredzēts konkrēts termiņš pieteikuma par līgumu iesniegšanai, jebkuram publisko tiesību līgumā iesaistītam līdzējam bija jāapzinās, ka savas tiesības iebilst pret līgumu būs jāizmanto noteiktajā termiņā, pretējā gadījumā tās zudīs.

Lejupielādēt

07.06.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2023

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai potenciālā atbalsta saņēmēja ļaunprātīgas rīcības pierādīšanai ir nepieciešams konstatēt, pirmkārt, objektīvu apstākļu kopumu, no kuriem izriet, ka, lai gan attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šā regulējuma mērķis nav sasniegts. Otrkārt ir jākonstatē arī subjektīvais elements, ko veido potenciālā atbalsta saņēmēja vēlme iegūt no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos apstākļus. Tādējādi, lai tiesa varētu atzīt, ka pretendents ir mākslīgi radījis apstākļus publiskā finansējuma saņemšanai, ir jākonstatē gan subjektīvais, gan objektīvais kritērijs.

Lejupielādēt

12.12.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1149/2022

Lejupielādēt

15.12.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1096/2022

Izvērtējot strīda tiesisko raksturu, proti, to, kāda veida tiesību normu piemērošana dominē strīda izskatīšanā, secināms, ka kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanā no valsts budžeta līdzekļiem krimināltiesības nav dominējošās. Persona, kura prasa arestētās mantas glabāšanas izdevumu atlīdzināšanu (Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 8.punkts), var nebūt kriminālprocesā aktīvi iesaistīta persona. Šāda persona izpilda atsevišķu kriminālprocesa virzītāja uzdevumu, bet citādi tā nav iesaistīta kriminālprocesā. Izdevumu atlīdzināšana notiek neatkarīgi no kriminālprocesa virzības, proti, jebkurā tā stadijā. Turklāt atlīdzināšanas pienākums un apmērs nav nekādā veidā saistīts ar kriminālprocesa rezultātiem. Līdz ar to izdevumu vērtēšanā faktiski netiek izmantoti kriminālprocesuālie elementi, kas ir būtiski krimināltiesībās, bet izdevumu segšana lielā mērā balstās uz norēķināšanās pienākumu (proti, pēc sava rakstura tā daudz vairāk ir līdzīga samaksai par pakalpojumu). Arestētās mantas glabāšanā iestāde tieši ar procesa virzītāja lēmumu „pieprasa” (virskundzības attiecības) pakalpojumu sniegšanu un tā norēķinās pēc tiesību normās paredzētās kārtības (dažreiz arī „cenām”). Tādējādi pakalpojuma pieprasīšanas obligātais raksturs un arī norēķinu kārtības administratīvais regulējums padara šo strīdu administratīvi tiesisku.

Lejupielādēt

15.11.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1076/2022

Persona ir tiesīga vērsties tiesā ar pieteikumu par iestādes noteiktās jeb precizētās būvlaides konkrētam zemesgabalam tiesiskuma izvērtēšanu tostarp pirms būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes. Šāds tiesību aizsardzības mehānisms ir nepieciešams, lai nekustamā īpašuma īpašniekam nodrošinātu iespēju aizsargāties pret nepamatotu un patvaļīgu iejaukšanos netraucētā īpašuma tiesību baudīšanā.

Lejupielādēt

07.10.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1057/2022

Personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir subjektīvās tiesības vērsties tiesā, pirmkārt, par iepirkuma procedūras pārkāpumiem (piemēram, par iepirkumu procedūras nolikumu vai par lēmumiem par uzvarētāja noteikšanu), vai, otrkārt, par iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtajiem līgumiem. Otrajā gadījumā Publisko iepirkumu likuma 74.pants paredz tikai noteiktus gadījumus, kad šāds prasījums par līgumiem ir pieļaujams. Ja pieteicējs nenorāda nevienu Publisko iepirkumu likuma 74.pantā minēto pamatu līguma apstrīdēšanai, pieteicējam nav tiesību par līgumu vērsties administratīvajā tiesā sakarā ar Publisko iepirkumu likuma pārkāpumiem, un šādā gadījumā nav nozīmes, vai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtais līgums ir privāto tiesību vai publisko tiesību līgums.

Lejupielādēt

14.10.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1047/2022

Ja tiesai pēc pieteikuma precizējumu saņemšanas nav pārliecības, vai pieteicēja pieteikums atbilst Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas 1.punkta prasībām, tiesa, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu un objektīvās izmeklēšanas principu, var uz to norādīt, izvērstāk paskaidrojot kritērijus pieteikuma par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku pieļaujamībai un lūdzot pieteicēju detalizētāk pamatot savu interesi šāda pieteikuma uzturēšanai. Formāla attieksme pieteikuma satura un pieteicēja tiesisko interešu izvērtēšanā nav pieļaujama, jo īpaši situācijā, kad jautājums par pieteikuma atbilstību Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas 1.punktā izvirzītajiem kritērijiem aktualizējies jau ierosinātas tiesvedības laikā.

Lejupielādēt

22.12.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-963/2022

Likumdevējs biedrībai „Latvijas Olimpiskā komiteja” ir piešķīris īpašu statusu un tiesības. Tā nodrošina valsts labāko sportistu dalību augstas klases sasniegumu sporta sacensībās un deleģējuma ietvaros pārvalda programmas īstenošanai piešķirto publisko finansējumu, piesaista un sadala līdzekļus sportistu dalībai sacensībās. Tātad tā, lemjot par finansējuma sadali un nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem finansējums ir piešķirams, rīkojas publisko tiesību jomā. Komiteja, lai īstenotu deleģēto funkciju, ir nodibinājusi fondu, kas noteic pabalstu apmērus un kritērijus, saskaņā ar kuriem piešķirami un izmaksājami ikmēneša pabalsti olimpiskās vienības sportistiem, kā arī dibina individuālas publiski tiesiskas attiecības ar konkrēto pabalsta saņēmēju – olimpiskās vienības sastāvā iekļauto sportistu – un atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un olimpiskās vienības sniegtajām ziņām par iegūto augstāko vietu piešķir pienākošos pabalstu. Pildot deleģēto uzdevumu, biedrība „Latvijas Olimpiskā komiteja” ir arī uzņēmusies atbildību gādāt, ka sistēma, kuras ietvaros tas tiek īstenots, balstās vienlīdzības principā, ir taisnīga, ilgtspējīga, paredzama un pārskatāma. Ikvienam sportistam ir tiesības saņemt skaidru, vispārējos tiesību principos balstītu pamatojumu tam, pēc kādiem kritērijiem sportists tiek piesaistīts un kādi ir šādas sadarbības finansiālās drošības aspekti, un paļauties, ka tie netiks patvaļīgi grozīti. Tādējādi tiesību strīds ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

Lejupielādēt

22.07.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-952/2022

Jautājums par to, ka Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments „Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir demontējams ir izlemts ar Saeimas pieņemtu likumu, kas pats par sevi ir ārējs normatīvs akts, kura tieša kontrole nav administratīvo tiesu kompetencē. Savukārt Rīgas domes lēmums, ar kuru uzdots Rīgas domes pakļautībā esošajām struktūrām veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu monumenta demontāžu, ir iekšējs organizatorisks pārvaldes lēmums, kas rada tiešas sekas tikai valsts pārvaldes iekšienē, tādējādi tas nav atzīstams par administratīvo aktu un nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

29.07.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-950/2022

Vispārīgi pārrakstīšanās kļūdas labošanu spriedumā un papildsprieduma taisīšanu var uzskatīt par sprieduma sastāvdaļu. Taču šo jautājumu risināšanas rezultātā pieņemtie nolēmumi, pat ja attiecīgie lūgumi tiek apmierināti, vispār neskar vai pēc būtības nemaina ar spriedumu noteikto konkrēto tiesisko attiecību noregulējumu. Līdz ar to Administratīvā procesa likums nesaista jautājumu par pārrakstīšanās kļūdas labošanu spriedumā un papildsprieduma taisīšanu izlemšanu ar sprieduma pārsūdzēšanu.

Lejupielādēt

12.08.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-948/2022

Lejupielādēt

29.07.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-924/2022

Tiesai jādara viss iespējamais (arī pagaidu aizsardzības stadijā), lai nepieļautu situāciju, ka lietas par vienā iepirkumā pieņemtu vienu un to pašu iestādes lēmumu tiek izskatītas atsevišķi, un tādējādi izslēgtu risku, ka tas pats jautājums tiek izlemts atšķirīgi.

Lejupielādēt

19.07.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-922/2022

Ņemot vērā, ka mobilo sakaru nozarē iespējamo pretendentu loks ir šaurs un pastāv sīva konkurence vienādu pakalpojumu sniegšanā, var veidoties situācija, kad ar kādu nepamatoti izvirzītu prasību vai kritēriju tiek izšķirts konkursa iznākums. Tomēr nolūkā izvairīties no šāda riska pasūtītājam nav pamata izslēgt kādus kritērijus no nolikuma tikai tādēļ, lai nevienam no pretendentiem nebūtu priekšrocību konkursā. Pasūtītājam nav jāvadās pēc mazāk spēcīgu konkurentu vēlmes pielāgot konkursa nolikumu, lai objektīvi stiprākam pretendentam ar iespējami labāku piedāvājumu zustu iespēja uzvarēt. Pasūtītājs ir tiesīgs kritēriju noteikšanā vadīties pēc savām vajadzībām noteikta veida pakalpojuma saņemšanā. Arī tādā no konkurences viedokļa sensitīvā situācijā, kāda pastāv Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu tirgū, pasūtītājam ir rīcības brīvība izvēlēties iepirkt tādu pakalpojumu, kāds tam nepieciešams. Tiesai, izskatot šādas lietas, ir jāpārbauda, vai nav saskatāmas pazīmes, ka kādas nolikuma prasības un piedāvājuma izvēles kritēriji nav adekvāti samēroti ar līguma priekšmetu, uzrāda favorītismu vai ir citādi neatbilstoši publisko iepirkumu principiem. Satiksmes ministrijas izdotās vadlīnijas mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem nav vispārsaistošs normatīvais akts. Tomēr, ievērojot šo vadlīniju mērķi – uzlabot mobilo un fiksēto sakaru iepirkumu kvalitāti un atbilstību publisko iepirkumu principiem – un to, ka vadlīnijas ietver skaidrojumu par to, kādēļ katrs kritērijs būtu vēlams vai nevēlams, tiesai būtu jāsaprot, vai pastāv racionāli un objektīvi apsvērumi, kuru dēļ konkrētā gadījumā ir izvēlēti citi kritēriji vai izvēlēts tāds kritērijs, kurš vadlīnijās īpaši norādīts kā neieteicams.

Lejupielādēt

23.12.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-896/2022

Lejupielādēt

06.06.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-851/2022

Procesa dalībnieks tiek atbrīvots no maksājumiem par tiesvedību gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un līdz ar to personai var trūkt līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Lai tiesa varētu pārliecināties par personas mantisko stāvokli, personai ir pienākums sniegt konkrētu informāciju par saviem uzkrājumiem, ienākumiem un izdevumiem. Proti, personas pienākums, lūdzot atbrīvot no drošības naudas iemaksas, ir iespēju robežās sniegt šādu informāciju un, ja ir iespējams, iesniegt to apliecinošus pierādījumus vai arī lūgt tiesai šādus pierādījumus iegūt, ja pašai personai nav iespēju tos sagādāt. Tieši pašai personai vislabāk zināms, kāds ir tās mantiskais stāvoklis un kādas ziņas to var raksturot. Nepieciešamības gadījumā tiesa var pārbaudīt personas sniegtās ziņas vai iegūt papildu informāciju. Taču primāri pašas personas pienākums ir pēc iespējas konkrētāk pamatot savas grūtības iemaksāt drošības naudu, kā arī sniegt ziņas, kas raksturo tās mantisko stāvokli. Tas vien, ka pieteicējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, pats par sevi neliecina, ka viņam nav, piemēram, uzkrājumu vai citu ienākumu. Tādējādi šie apstākļi nevar būt pamats atbrīvojumam no drošības naudas iemaksas.

Lejupielādēt

23.05.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-794/2022

Lejupielādēt

07.06.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-793/2022

1. Uzņēmumus sadarboties ar konkurences iestādēm saskaņā ar iecietības programmām un izlīguma procedūrām šajā kontekstā varētu atturēt tas, ja tiktu atklātas pašapsūdzošas liecības. Šāda liecību atklāšana radītu risku, ka uzņēmumi vai to vadības pārstāvji, kas sadarbojas, var tikt pakļauti civiltiesiskai vai krimināltiesiskai atbildībai sliktākos apstākļos nekā līdzpārkāpēji, kuri nesadarbojas ar konkurences iestādēm. Tātad tieši iecietības programmas ietvaros notikušajai saziņai un izlīgumu piedāvājumiem ir noteikta vislielākā tiesiskā aizsardzība no likumdevēja puses. Civilprocesa likuma normas paredz tiesas iespēju vērtēt, vai to pierādījumu, kas iesniegti konkurences iestādei vai atrodas tās lietas materiālos, iesniegšana tiesai neradīs šķēršļus konkurences tiesību efektīvai īstenošanai, kā arī paredz, ka par tiem pierādījumiem, kas iesniegti konkurences iestādei, tiesa pieprasa konkurences iestādei atzinumu un lemj par to, vai pierādījumu iesniegšanai tiesai neradīs šķēršļus konkurences tiesību efektīvai piemērošanai. Savukārt pret pašapsūdzošo liecību nonākšanu citu personu rīcībā likumdevējs vērsies jo īpaši stingri, izslēdzot iespēju tos pieprasīt un izmantot civilprocesā. Striktās Civilprocesa likuma normas norāda, kādu nozīmi likumdevējs ir piešķīris šīs informācijas aizsardzībai, un tieši tas arī apstiprina tiesisko interesi, kuras aizsardzības nolūkā administratīvajā lietā, kurā šāda informācija tiek pieprasīta no iestādes, būtu pieaicināma persona, kura pati šo informāciju ir sniegusi Konkurences padomei. 2. Konkurences likuma 8.panta piektā daļa par Konkurences padomes atbrīvošanu no tiesas izdevumiem ir formulēta plaši un norāda uz likumdevēja vēlmi neradīt Konkurences padomei finansiālu slogu gadījumos, ja ir jātiesājas lietās, kas radušās sakarā ar personu izdarītiem pārkāpumiem. Norma formulēta tā, lai aptvertu iespējami plašāku tiesvedību loku, kas varētu rasties sakarā ar pārkāpumiem jomās, kuru uzraudzība ir Konkurences padomes kompetencē. Līdz ar to tiesai būtu pēc būtības, nevis formāli jāvērtē, vai Konkurences padome, iesniedzot sūdzību, rīkojas sakarā ar pārkāpuma lietu vai sakarā ar vispārīgiem savas kompetences jautājumiem.

Lejupielādēt

27.04.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-711/2022

Lejupielādēt

26.04.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-680/2022

Bērna pieskatīšanas pakalpojuma saturs un sniegšanas kārtība nav reglamentēta tiesību normās, jo tas ir vecāku pienākums. Taču vecāki var izmantot dažādus pašvaldības un privātpersonu piedāvātus pakalpojumus. Šādu darījumu saturu nosaka līdzēju griba, nevis tiesību normās stingri noteikti tiesības un pienākumi, proti, noteicošais ir privātpersonu autonomijas princips. Tādējādi starp bērna vecāku un bērnudārzu noslēgts rakstveida līgums par bērna pieskatīšanu un ēdināšanu, ir noslēgts privāto tiesību jomā un strīdi par šādiem līgumiem tiek vērtēti Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā un nav pakļauti administratīvo tiesu kontrolei.

Lejupielādēt

26.04.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-661/2022

Lejupielādēt

08.02.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-605/2022

Ņemot vērā, ka uz personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās, attiecas Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.7.1apakšpunktā noteiktais, ka visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tām ir subjektīvās tiesības vērsties tiesā par ar šo rīkojuma punktu uzlikto pienākumu un ierobežojumu.

Lejupielādēt

01.02.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-564/2022

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība un pamatā darbojas privāto tiesību jomā. Publisko tiesību jomā, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, biedrība darbojas tikai normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos. Tātad ir jānošķir biedrības kā iestādes darbība publisko tiesību jomā no biedrības darbības privāto tiesību jomā. Līdz ar to ir jānošķir arī privāto un publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.

Lejupielādēt

10.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-483/2022

Deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms privātpersonas statusam. Tāpēc strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. Taču, lai jautājums būtu pakļauts administratīvās tiesas kontrolei, ir jānoskaidro, vai no tiesību normām izriet deputāta subjektīvās tiesības, ko viņš vēlas aizsargāt tiesas ceļā. Proti, pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tikušas aizskartas deputāta subjektīvās publiskās tiesības. No tiesību normām neizriet deputātu tiesības prasīt iesniegto lēmuma projektu atbalstīšanu virzīšanai izskatīšanai domes sēdē, ja komiteja tos neatbalsta. Tā kā pašvaldības deputātam nav subjektīvās tiesības prasīt lēmuma projektu virzīšanu, deputāta subjektīvās publiskās tiesības nav aizskartas. Attiecīgi pieteikums par domes amatpersonu rīcību, neiekļaujot deputātu iesniegtos lēmumu projektus domes sēdes darba kārtībā, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

03.05.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-429/2022

No Administratīvā procesa likuma 161.panta trešajā daļā un 224.panta pirmajā daļā ietvertā formulējuma un jēgas secināms, ka pieteicēja zvērests ir pieļaujams tikai tad, ja, pirmkārt, citi pierādījumi tiesai nav un nevar būt pieejami tāpēc, ka tie objektīvi nepastāv. Otrkārt, pieteicēja zvērests ir pieļaujams tad, ja ir izsmeltas visas iespējas iegūt citus pierādīšanas līdzekļus. No Administratīvā procesa likuma 224.panta pirmās daļas izriet, ka par pieteicēja zvēresta kā pierādīšanas līdzekļa pieļaujamību lemj tiesa. Tātad tiesai vispirms ir jāvērtē, vai pastāv zvēresta sniegšanas priekšnoteikumi, tostarp – citu pierādījumu nav vai tie nav pietiekami droši. Pretējā gadījumā zvērests nav pieļaujams. Apstākļu, kas vispārīgi būtu jāapliecina ar medicīniskiem dokumentiem, nevis tikai ar personas paskaidrojumiem, pamatošanā zvēresta izmantošana nav pieļaujama. Šādā situācijā tiesa tai iesniegto zvērestu atsaka pieņemt.

Lejupielādēt

21.04.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-373/2022

Neatliekamas kratīšanas tiesiskumu un pamatotību pārbauda izmeklēšanas tiesnesis. Tomēr izmeklēšanas tiesnesis, pārbaudot lēmumu par kratīšanu, nevar zināt, vai nākotnē iestāsies kāds no Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktajiem apstākļiem, uz kuru pamata iestādes rīcība vēlāk var tikt atzīta par nepamatotu šā likuma izpratnē. Izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai konkrētā kratīšana bijusi tiesiska un pamatota Kriminālprocesa likuma izpratnē. Kriminālprocesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu, var iesniegt sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu, arī par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tādējādi valsts ir radījusi tiesisko sistēmu, lai indivīds varētu efektīvi aizsargāt savas tiesības, un personai ir iespēja panākt kaitējumu izraisījušās rīcības tiesiskuma izvērtējumu pamatprocesā, tas ir, kriminālprocesā.

Lejupielādēt

17.01.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-343/2022

1. Tiesai, pārbaudot bāriņtiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru izšķirts jautājums par bērna uzvārdu, apstākļi jāvērtē plašā kontekstā – cik ciešas attiecības bērnam ir izveidojušās ar ģimeni, kurā bērns dzīvo, vai bērns sevi identificē ar šo ģimeni, kāda ir bērna psiholoģiskā piesaiste konkrētajai ģimenei un citi tamlīdzīgi apstākļi. Tāpat tiesai, lai izsvērtu bērna saikni ar otru vecāku, ir jāvērtē apstākļi, kas par to liecina: kādas ir bērna attiecības ar otru vecāku, kā tās veidojušās ilgtermiņā, cik ilgi bērns pirms tam ir dzīvojis kopā ar otru vecāku, kāda ir bērna emocionālā piesaiste vecākam. Izvērtējuma procesā jālīdzsvaro bērna intereses gan no esošās bērna ģimenes dzīves, gan no bērna ģimenes dzīves viedokļa ar bioloģisko tēvu. Apstāklis, ka bērns turpina izmantot kopīgo uzvārdu, ir ārējā pazīme vecāka un bērna turpinātām attiecībām. Šādā gadījumā bērna uzvārda maiņa, īpaši, ja vecākam radušās problēmas saskarsmes tiesību īstenošanā, var vēl vairāk vājināt vecāka un bērna ģimenes saites. Šī iejaukšanās ģimenes dzīvē var tikt attaisnota, ja uzvārda maiņa atbilst bērna labklājībai un labākajām interesēm. 2. Lietās, kurās ir iesaistīts bērns, tāpat kā jebkurā administratīvajā lietā ir jānodrošina objektīvās izmeklēšanas princips un efektīva procesa vadība. Tomēr tiesai lietas apstākļi pilnvērtīgi jānoskaidro, vienlaikus nekaitējot bērna vislabākajām interesēm. To, vai bērna viedoklis tiesai ir jānoskaidro tieši, izlemj tiesa, ievērojot katras konkrētās lietas apstākļus, arī bērna vecumu, brieduma pakāpi un vai tieša uzklausīšana nekaitēs bērnam.

Lejupielādēt

17.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-297/2022

Arodbiedrību likuma 12.panta ceturtā daļa nav uzskatāma par izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajā daļā noteiktā, ka pieteikumu var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas. Arodbiedrību likuma 12.panta ceturtās daļas jēga ir atbrīvot arodbiedrību no īpaša pilnvarojuma nepieciešamības, savas kompetences ietvaros pārstāvot un aizstāvot savu biedru tiesības un intereses, taču šī tiesību norma nepiešķir arodbiedrībai tiesības vērsties administratīvajā tiesā kā pieteicējai darbinieku kopējo tiesību un interešu aizsardzībai. Tas, ka arodbiedrības būtībai ir raksturīga vispārēja iestāšanās par darbinieku kopējo interešu aizsardzību, nepiešķir arodbiedrībai tiesības vērsties administratīvajā tiesā kā pieteicējai darbinieku kopējo tiesību un interešu aizsardzībai. Šādām tiesībām kā izņēmumam no Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajā daļā paredzētā ir jābūt noteiktām likumā tieši un nepārprotami. Tāpat arī nav atrodama cita tiesību norma, no kuras izrietētu arodbiedrības tiesības konkrētajā gadījumā vērsties administratīvajā tiesā kā pieteicējai darbinieku kopējo tiesību un interešu aizsardzībai. Nav noliedzams, ka kolektīvā tiesiskā aizsardzība var būt efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms, taču, ja vien tā neizriet no starptautiskajām vai Eiropas Savienības tiesībām, likumdevējam ir rīcības brīvība tās noteikšanā.

Lejupielādēt

07.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-280/2022

1. Gan prasījums par pienākuma uzlikšanu izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu, gan prasījums veikt personai labvēlīgu faktisko rīcību ir tāda veida prasījums, kas pamatā izšķirams, ņemot vērā to tiesisko regulējumu, kas ir spēkā laikā, kad tiesa izskata lietu un izspriež, vai personas pieteikums atzīstams par pamatotu. Tas jo īpaši attiecas uz jautājumu, kurai iestādei pienākums uzliekams, jo atbilstoši tiesiskuma principam iestādes darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros. Proti, gadījumā, ja tiesvedības gaitā mainās tiesiskais regulējums tādējādi, ka kompetence izdot personas prasīto lēmumu vai veikt personas prasīto rīcību ir citai institūcijai, ne tai, kurā persona sākotnēji ir vērsusies, tiesai ir pamats nomainīt atbildētāja pusē pieaicināto iestādi un, ja nepieciešams, arī atbildētāju. 2. Latvijas Republikas Satversmes 112.pants neuzliek pienākumu valstij izveidot konkrētu augstākās izglītības ieguves sistēmu, taču, ja valsts ir izšķīrusies izveidot augstākās izglītības iestādi, valstij ir jānodrošina ikvienam vienlīdzīgas (uz vienlīdzīgiem noteikumiem balstītas) iespējas tai piekļūt, gan pretendējot uz izglītības iegūšanu, gan iegūstot izglītību. Tādējādi ikvienā publiski pieejamā augstākās izglītības iestādē ir jābūt nodrošinātai arī vides pieejamībai, tostarp, lai iestādē nepieciešamības gadījumā varētu iekļūt ne tikai personas, kas tajā jau studē, bet arī personas, kas varētu vēlēties tajā studēt. Tas ir pietiekams pamats atzīt, ka lietā par vides pieejamības nodrošināšanu atbildētāja pusē var būt arī pati valsts izveidotā (valsts atzītā) izglītības iestāde.

Lejupielādēt

05.07.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-272/2022

No tiesību normām izriet, ka projektējot publiskas būves atjaunošanu vai būves daļas pārbūvi, ir pieļaujamas atkāpes no būvnormatīva tehniskajām prasībām, ja šīs atkāpes tiek objektīvi pamatotas un būvspeciālists sastāda atzinumu, kā arī tās ir saskaņotas ar attiecīgās jomas kompetentajām iestādēm. Tiesību normas nosaka arī atkāpes no vides pieejamības prasību ievērošanas, projektējot publiskas būves atjaunošanu vai pārbūvi, ja paredzētie risinājumi nav saistīti ar vides pieejamības nodrošināšanu vai arī tehniski nav iespējams tās ievērot saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1pantu. Pašas privātpersonas interesēs ir pamatot, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojamas atkāpes no būvnormatīva tehniskajām prasībām, jo tieši pašam būvniecības ieceres ierosinātājam ir zināmi visi apstākļi saistībā ar būvniecības ieceri, kā arī tās prasības, kuras tehniski vai funkcionāli nav iespējams izpildīt vai kuras uzliek būvniecības ierosinātājam nesamērīgu vai nepamatotu slogu. Ne iestādes, ne tiesas rīcībā nav pilnīgas informācijas par personas plānoto būves izmantošanu, kā arī nav pilnīgas informācijas par būvniecības ieceri. Tiesību normas tieši paredz pašam būvniecības ieceres ierosinātājam būvspeciālista sagatavoto atzinumu ietvert būvniecības dokumentos vai pievienot tiem. Tas ir jāizdara, jau iesniedzot būvniecības dokumentāciju būvvaldē, nevis tiesā.

Lejupielādēt

31.01.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-264/2022

Lietā par disciplinārsoda piemērošanu personai, kas ir personu sodošs process, kuram, sākot ar brīdi, kad pret personu tiek uzsākta disciplinārlieta, ir jānotiek paredzamā un disciplinārlietas izmeklēšanai objektīvi nepieciešamā laika periodā. Tāpēc termiņa ievērošana, izmeklējot disciplinārlietu un pieņemot lēmumu disciplinārlietā, ir būtiska. Nepieciešamība iespējamo disciplinārpārkāpumu izmeklēt laikus ir jālīdzsvaro ar iestādes un arī privātpersonas interesi, lai tiktu pieņemts objektīvs un izsvērts lēmums. Līdz ar to iestādes rīcības savlaicīguma pārbaudei vispirms jābūt vērstai uz to, lai pārbaudītu, vai iestāde nav nepamatoti vilcinājusies. Apstākļiem ir jābūt tādiem, lai tiesa, pārbaudot šo procesu, varētu gūt pārliecību, ka tik ilga termiņa pagarināšana tiešām objektīvi lietas izskatīšanai ir bijusi nepieciešama. Tāpat nozīme šajā vērtējumā ir tam, vai visā laikā, kamēr pret personu ir bijusi ierosināta disciplinārlieta, tajā faktiski ir arī notikušas aktīvas darbības lietas izmeklēšanai, vai lietā nav bijuši nepamatoti periodi, kuros lietas izskatīšana vispār nav notikusi. Jebkādiem pārtraukumiem (par ko var liecināt norādītie faktiskie laika periodi starp lēmumiem par termiņu pagarināšanu) disciplinārlietas izmeklēšanas un lēmuma disciplinārlietā pieņemšanas procesā ir jābūt racionāli izskaidrojamiem un objektīvi nepieciešamiem.

Lejupielādēt

25.02.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-188/2022

Lēmuma par lokālplānojuma izstrādāšanu (vai neizstrādāšanu) pieņemšana ir pašvaldības normatīvo akta izdošanas funkcijas izpausme, kuru pašvaldība īsteno, ņemot vērā savu redzējumu par administratīvās teritorijas attīstību ilgtermiņā. Tā ir pašvaldības brīvība izlemt, vai pašvaldības administratīvās teritorijas noteiktas daļas ilgtermiņa attīstību ir nepieciešams regulēt lokālplānojumā. Tādējādi, lai arī kādi būtu pašvaldības apsvērumi, lemjot par lokālplānojuma izstrādāšanu (vai neizstrādāšanu) konkrētai teritorijai, šāda lēmuma kā normatīvā akta izdošanas jomā pieņemta lēmuma kontrole neietilpst administratīvo tiesu kompetencē.

Lejupielādēt

27.09.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-170/2022

1. Situācija, kad ēka kā patstāvīgs īpašuma objekts pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam, ir izņēmums no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā zemes un ēku vienotības principa. Šādam faktam ir jābūt attiecīgi reģistrētam, pretējā gadījumā ir piemērojams vispārīgais princips, ka ēka pieder tam, kam pieder zeme. To, vai ēkai ir patstāvīga īpašuma objekta statuss, iestāde, kas aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, uzzina no likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajā daļā norādītajiem reģistriem, savukārt, ja šādas ziņas reģistros nav ierakstītas, iestādei ir pamats prezumēt, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums. Proti, iestāde, kuras pienākums ir aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli, nevar pati konstatēt, ka ēkas ir patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, ja šāds ieraksts attiecīgajos reģistros nav izdarīts, jo tas nav šīs iestādes kompetencē. 2. Administratīvās tiesas kompetencē neietilpst ēku atzīšana par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Ēka par patstāvīgu īpašuma objektu tiek atzīta atsevišķā tiesvedībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Uz šī vispārējās jurisdikcijas tiesas sprieduma pamata tiek izdarīti ieraksti likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajā daļā norādītajos reģistros, no kuriem savukārt vadās gan iestāde, kas nodokli aprēķina, gan vēlāk arī administratīvā tiesa.

Lejupielādēt

16.11.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-80/2022

Kriminālprocesa likuma 188.pantā noteiktā izņemšanas kārtība paredz, ka izmeklēšanas darbības veicējs izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā. Tātad tas ir likumā noteikts iestādes pienākums – aprakstīt kriminālprocesā izņemto priekšmetu pazīmes īpašā procesuālajā dokumentā. Tāpēc nav pamatoti pieprasīt, ka pierādījumus par izņemto mantu specifiskajām īpašībām un vērtību var nodrošināt tikai persona, kurai mantas tika izņemtas. Izņemto priekšmetu pazīmju fiksēšana ir policijas pienākums, kas noteikts ar likumu, un tai ir pienākums izņemtos priekšmetus atdot tādā stāvoklī, kādā tie saņemti. Ja iestāde nav pildījusi savu likumā noteikto pienākumu aprakstīt izņemtos priekšmetus, un tāpēc tai trūkst pierādījumu par izņemto mantu īpašībām un vērtību, tiesai ir jāvērtē personas prasījums, ievērojot vispārējo pieredzi attiecībā uz pazaudētajiem priekšmetiem pielīdzināmu priekšmetu vērtību un šaubas tulkojot par labu pieteicējam, ja vien iestāde nevar pierādīt, ka viņa prasījums ir nepamatots. Situācijā, kad persona nevar precīzi noteikt nozaudēto mantu vērtību, tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un pienācīgi atspoguļojot šo vērtējumu spriedumā, zaudējumu apmēru nosaka pati, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, saprātīgi vērtējot vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.

Lejupielādēt

22.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-73/2022

Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumu Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 2.pielikums ir veidots kā izsmeļošs atlīdzināmo kaitējuma veidu uzskaitījums. Tomēr var pastāvēt situācijas, kad konkrētais kaitējuma veids nav minēts 2.pielikumā, taču tā izslēgšana no atlīdzināmo kaitējuma veidu loka varētu nonākt pretrunā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto. Fiziskas sāpes ir atzīstamas par kaitējumu veselībai. Tomēr var pastāvēt situācijas, kad pacientam nodarītās fiziskās sāpes nav aptvertas ne ar vienu no minēto noteikumu 2.pielikumā norādītajiem kaitējuma veidiem. Nav pamata pieļaut atšķirīgu attieksmi un liegt pacientam tiesības saņemt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu, ja fiziskās sāpes ir radījušas tādas ciešanas, kuru līmenis ir pielīdzināms ciešanām, ko rada 2.pielikumā uzskaitītie kaitējumu veidi. Tiesību uz atlīdzību liegšana šādā situācijā būtu pretēja Pacientu tiesību likuma mērķim. Tādējādi, lai tiesa atzītu pacienta tiesības uz atlīdzību situācijā, kad pacientam nodarītās fiziskās sāpes nav aptvertas ne ar vienu no minēto Ministru kabineta noteikumu 2.pielikumā norādītajiem konkrētajiem kaitējuma veidiem, tai būtu jāizvērtē, vai fiziskās sāpes, ņemot vērā to intensitāti, ilgumu un citus apstākļus, ir sasniegušas tādu smaguma pakāpi, lai personai būtu nosakāma atlīdzība no Ārstniecības riska fonda.

Lejupielādēt

20.04.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-46/2022

Gadījumā, ja ir atzīstams, ka nodokļu administrācijas lēmuma pamatojuma trūkums ir tik būtisks, ka tas faktiski iztrūkst vispār, tas ir pamats atzīt, ka lēmums ir patvaļīgs un tādēļ atceļams. Šādā gadījumā pamatojuma trūkumu nevar novērst, to sniedzot tiesas procesa laikā. Ja iestādes lēmumā nav pienācīga pamatojuma, faktiski nav arī iespējams pārliecināties, vai iestādes tiesas procesā sniegtā informācija ir ņemta vērā iestādes procesa laikā vai tika piemeklēta vēlāk. Tiesai izprasot un pieļaujot informācijas, kas tika ņemta vērā muitas vērtības noteikšanai, iesniegšanu tikai apelācijas tiesvedības laikā, ir jāvērtē šādas novēlotas informācijas sniegšanas pieļaujamība konkrētajā gadījumā kontekstā ar iestādes lēmuma pamatojuma trūkumu un pieteicēja iespēju šādā situācijā pilnvērtīgi īstenot tam esošās procesuālās tiesības.

Lejupielādēt

31.03.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-6/2022

Administratīvā procesa likuma 250.panta otrā daļa paredz, ka ierobežojums tiesai ņemt vērā tikai administratīvajā aktā norādīto pamatojumu neattiecas uz lietām, kurās prasījums ir labvēlīga administratīvā akta izdošana. Proti, lietās par labvēlīga administratīvā akta izdošanu tiesa nav saistīta ar to pamatojumu, kas ir norādīts iestādes administratīvajā aktā. Lietas izspriešanā tiesa ņem vērā visus apstākļus, kam ir nozīme lietas izskatīšanā.

Lejupielādēt

2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[B]/2022

1. Ja lietā ir jānoskaidro vecāka spējas saskarsmē ar bērnu (lai secinātu, vai bērns var nakšņot pie sava vecāka), kā liecinieki var tikt pieaicinātas personas, kas var liecināt par vecāka spējām saskarsmē ar bērnu. Ja bērna vecāks ir persona ar īpašām vajadzībām un ģimenes ikdienas jautājumu kārtošanai viņam ir piesaistīts asistents, tad šāds asistents arī var tikt aicināts uz tiesu kā liecinieks. Proti, ja vecākam – personai ar īpašām vajadzībām – ir asistents vai cits ģimenes loceklis, kas var piedalīties bērna aprūpē un saskarsmē, tad tiesai tas jāņem vērā, lemjot par saskarsmes īstenošanas kārtību. 2. Lietās, kurās skartas bērna tiesības un intereses, bērna viedoklis ņemams vērā atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt. Lai varētu objektīvi secināt, vai bērna viedoklis lietā ir ņemams vērā, ir jāvērtē, vai bērna viedoklis nav ietekmēts. Maza bērna viedokli pamatā formē tās ģimenes uzskati, kurā bērns dzīvo. Ja starp ģimeni, kurā bērns dzīvo, un viņa bioloģisko vecāku pastāv nesaskaņas, tiesai šādā situācijā ir jāvērtē, cik objektīvs ir bērna viedoklis.

Lejupielādēt

30.11.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1333/2021

Privātpersonas interese pētīt savas dzimtas vēsturi, tātad interese par savu izcelsmi, ir tiesiska interese, kas var tikt aplūkota arī personas tiesību uz privāto dzīvi kontekstā. No Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 6.panta astotās daļas secināms, ka ikvienai personai, kura pamato savu tiesisko ieinteresētību, ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju. Tādējādi likumdevējs ir atzinis, ka personām var būt leģitīma interese zināt to informāciju, kas ir iekļauta civilstāvokļa aktu reģistra ierakstos. Tiesību apjoma ziņā atšķirība no 6.panta ceturtajā un piektajā daļā norādītajām personām ir vienīgi attiecībā uz informācijas izsniegšanas formu, – personām, par kurām ieraksts izdarīts un to pārstāvjiem paredzēta ieraksta kopijas izsniegšana, bet citām personām, kuras pamato savu tiesisko interesi, – izziņas par ieraksta saturu izsniegšana. Tas, vai minētās tiesību normas nepieļauj ieraksta kopijas izsniegšanu personai, kurai ir tiesiska interese par ierakstu, bet kura nav persona, par kuru ieraksts izdarīts, noskaidrojams, izskatot lietu pēc būtības.

Lejupielādēt

29.11.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1312/2021

Lejupielādēt

11.12.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1306/2021

Lai personu atzītu par trešo personu administratīvajā procesā tiesā, ir nepieciešams konstatēt konkrētu priekšnoteikumu esību - jākonstatē personas subjektīvo tiesību pastāvēšana, subjektīvo tiesību esošs vai iespējams aizskārums, kā arī cēloņsakarība starp valsts rīcību (darbību vai bezdarbību) un personas subjektīvo tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu. Ar jēdzienu „tiesības” Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmajā daļā ir apzīmētas subjektīvās tiesības, kuras piemīt trešajai personai. Savukārt pie jēdziena „tiesiskās intereses” pieder visas tās trešās personas intereses, kuras ar publisko vai privāto tiesību normu, bet ne ar administratīvo aktu, kļūst par trešās personas individuālajām interesēm. Trešās personas pieaicināšana administratīvajā procesā kalpo preventīvai individuālai aizsardzībai. Pieaicināšanas priekšnoteikums ir tas, vai administratīvā procesa rezultātā iestādē vai tiesā „var tikt aizskartas” personas (trešās personas) subjektīvās tiesības vai tiesiskās intereses, proti, vai procesa ietvaros izdodamais administratīvais akts vai tiesas nolēmums var uzlabot vai pasliktināt trešās personas tiesisko stāvokli. Tāpat, lai trešā persona varētu tikt pieaicināta lietā, ir pietiekoša viņas tiesiskā interese saglabāt esošo tiesisko vai faktisko stāvokli.

Lejupielādēt

07.09.2021. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1219/2021

Lejupielādēt

30.09.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1158/2021

1. Atbilstoši komerctiesību pamatprincipam aizsardzība pret konkurenci netiek atzīta. Tas saistīts ar apstākli, ka ekonomikas pamatlikumi ir vērsti uz konkurences veicināšanu, tādēļ vēlme būt aizsargātam pret nevēlamu konkurenci principā netiek uzskatīta par tiesisku interesi. Tādējādi to nevar aizstāvēt tiesā. Tomēr šim principam ir trīs izņēmuma gadījumi, kad var runāt par subjektīvajām tiesībām un iespēju tās aizstāvēt tiesā un šie kritēriji attiecas uz jebkuru savstarpējo konkurenci ietekmējošu lēmumu, kura rezultātā kādai citai personai tiek piešķirts kāds labums jeb tiesības. Izņēmuma gadījumi ir: 1) attiecīgajā nozarē pastāv tiesību norma, kas izdota ar mērķi aizstāvēt trešo personu (konkurentu) tiesības; 2) attiecīgais iestādes lēmums izdots ar mērķi būtiski ierobežot vai arī tas faktiski būtiski ierobežo konkrēto komersantu salīdzinājumā ar citiem komersantiem, nopietni apdraudot tā konkurētspēju (eksistenci) vai faktiski izslēdzot to no tirgus; 3) pieņemot lēmumu, pārkāpts vienlīdzības princips. 2. Pieteikuma pieņemšanas stadijā nav nepieciešams konstatēt, ka pieteicēja subjektīvo tiesību pārkāpums tiešām ir noticis. Pieteikuma pieņemšanas stadijā pietiek, ja pieteicējs ticami pamato tā subjektīvo tiesību aizskāruma iespējamību. Turklāt ir jāņem vērā, ka subjektīvo tiesību aizskāruma iespējamības pamatošana pieteicējam ir objektīvi apgrūtināta gadījumos, kad pieteicēja subjektīvo tiesību ierobežošana ir atbildētāja slēpts mērķis, proti, situācijās, kad atbildētājs savas tiesības izmanto negodprātīgi. Līdz ar to gadījumos, kad atbildētājs savas tiesības izmanto negodprātīgi un ar savu negodprātīgo rīcību rada citām personām subjektīvo tiesību aizskārumu, ne vienmēr var izvirzīt tikpat stingras prasības aizskāruma pamatojumam kā citos gadījumos.

Lejupielādēt

18.06.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1018/2021

Līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama. Analizējot to, vai lietā risināmie tiesību jautājumi varētu būt aktuāli un nozīmīgi citās lietās, ir piešķirama nozīme iepērkamā pakalpojuma veidam. Jo tipiskāks ir iepērkamā pakalpojuma veids, jo lielāka varbūtība, ka kāds no strīdus aspektiem varētu būt tiesiski nozīmīgs citā lietā. Konkrētajā lietā pārbaudāmā iepirkuma priekšmets ir nodarbināto personu veselības apdrošināšana, ko publiskā pārvalde iepērk katru gadu. Tādējādi jau pats pakalpojuma veids norāda uz to, ka tas nav netipisks. Lietā ir strīds par konkrētām iepirkuma nolikuma prasībām, saskaņā ar kurām tiek novērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Šāda veida prasības, kas paredz novērtēt piedāvājuma izdevīgumu, proti, kādā summārā vērtībā konkrētais apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs paredz segt ārstniecības izdevumus par finanšu piedāvājumā norādīto cenu (apdrošināšanas prēmiju), varētu tikt līdzīgi formulētas arī citos iepirkumos. Attiecīgais gadījums nav netipisks un pieteikums Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas izpratnē ir pieļaujams.

Lejupielādēt

20.05.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-994/2021

Pagaidu aizsardzības līdzeklim ir jāatbilst nākotnē sagaidāmajam spriedumam, proti, tas nevar ietiekties tādās tiesiskajās attiecībās, kas ar spriedumu, izskatot lietā pieteiktos prasījumus, nevarētu tikt noregulētas. Ja lūgtais pagaidu aizsardzības līdzeklis neatbilst lietā sagaidāmajam spriedumam, tad attiecīgais lūgums ir procesuāli nepieļaujams un procesuāli nepieļaujams pagaidu aizsardzības līdzeklis nav izskatāms pēc būtības. Situācijā, kad lūgums par pagaidu aizsardzību nav procesuāli pieļaujams vai tāds kļuvis tiesvedības laikā, šāda lūguma pieņemšana izskatīšanai ir atsakāma vai attiecīgajā jautājumā ir izbeidzama tiesvedība, ja lūgums ir ticis pieņemts izskatīšanai, pēc analoģijas piemērojot tās tiesiskās sekas, kas paredzētas Administratīvā procesa likuma 185.1panta ceturtajā vai sestajā daļā.

Lejupielādēt

27.05.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-989/2021

Pavēle, kura izdota, izpildot spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, par personas atvaļināšanu no dienesta, tādējādi izbeidzot tiesiskās attiecības starp iestādi un personu, ir uzskatāma par administratīvo aktu. Tomēr administratīvajai tiesai nav piešķirta kontrole pār sodu izpildes ietvaros pieņemto lēmumu, kaut arī, spriedumu izpildot, tiek izdots administratīvais akts. Kontroli pār pieņemtajiem lēmumiem sodu izpildes ietvaros veic vispārējās jurisdikcijas tiesa.

Lejupielādēt

19.05.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-984/2021

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41.pants neuzliek pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam slēgt vienošanās līgumu ar nodokļu maksātāju, tādēļ nodokļu maksātājs tiesas ceļā nevar prasīt noslēgt šādu vienošanos.

Lejupielādēt

10.06.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-953/2021

No tiesību normām izriet, ka jebkādai rīcībai ar dzīvojamās mājas kopīpašuma daļu ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Tādējādi gadījumā, ja ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, dzīvokļu īpašnieki attiecībās ar pašvaldību saistībā ar dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā paredzēto būvniecību neuzstājas individuāli, bet vienīgi kopā ar visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, pat ja pārējo īpašnieku nolemtajam nepiekrīt. Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav saskaņojusi izkārtnes izvietošanu uz dzīvojamās ēkas fasādes, arī atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem ir subjektīvās tiesības iebilst pret rīcību ar kopīpašuma daļu. Savukārt tam, ka izkārtne neaizskar dzīvojamās ēkas fasādi citu dzīvokļu īpašnieku dzīvokļu daļā, nav tiesiskas nozīmes.

Lejupielādēt

19.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-928/2021

1. Lai konstatētu, ka tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, jo pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti, nepieciešams, vai nu pārliecinoši konstatēt, ka lietas iznākumu noteikuši tiesneša personiski motīvi, vai arī, ka pastāv pamatotas jeb leģitīmas šaubas par tiesneša objektivitāti. Šādas šaubas nav pamatojamas vienīgi ar lietas dalībnieka subjektīvu viedokli. Proti, ir jābūt konkrētai saiknei, kas norādītu uz tiesneša personiskās situācijas ietekmi uz konkrētā strīda izskatīšanu. 2. Administratīvā procesa likuma normas ļauj procesa dalībniekam pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdos. Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tikai tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā. Procesa dalībnieks primāri ir tā persona, kurai nav jābūt šaubām par tiesas sastāva objektivitāti. Tāpēc tās atbilstoši Administratīvā procesa likuma 118.panta otrajai daļai ir jācenšas novērst jau pirms lietas izskatīšanas, nevis tikai post factum jāizsaka kasācijas instances tiesai, pārsūdzot sev nelabvēlīgu spriedumu.

Lejupielādēt

29.06.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-905/2021

Žurnālistam ir tiesības piedalīties atklātā tiesas sēdē un pašam izdarīt tiesas sēdes skaņu ierakstu, lai nodrošinātu sabiedrībai iespējas saņemt informāciju par tiesvedībām. Tomēr šīs tiesības nevar tikt skatītas atrauti no procesa dalībnieku tiesībām un interesēm kriminālprocesā un šo personu tiesībām uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Tāpēc uz personas datu apstrādi žurnālistikas vajadzībām ir izdarāmas atkāpes, kas ir nepieciešamas pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai, proti, panākot līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Tāpēc žurnālista tiesības fiksēt tiesas sēdes gaitu skaņu ierakstā beidzas līdz ar atklātās tiesas sēdes beigām. Savukārt, ja žurnālists tiesas sēdē nav piedalījies, bet pēc tās ir lūdzis izsniegt tiesas sēdes audioierakstu, uzskatāms, ka žurnālists ir vērsies tiesā ar lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Tādā gadījumā tiesa kā procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā izsniegšanu vai atteikumu izsniegt audioierakstu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.1pantu, kas regulē žurnālista tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Tiesas rīcība, atsakot audioieraksta izsniegšanu, ir rīcība tiesas spriešanas funkcijas ietvaros un nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

27.05.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-903/2021

Administratīvā procesa likuma 266.pantā lietotais jēdziens „izpildes kārtība” ir plašs, un tas aptver tiesības mainīt spriedumā noteiktos sprieduma izpildes noteikumus, arī tiesības pagarināt sprieduma izpildes termiņu. Sadalot sprieduma izpildi termiņos, pēc būtības arī tiek pagarināts sprieduma pilnīgas izpildes termiņš. Sprieduma izpildes termiņa pagarināšanas pamatā ir objektīvi šķēršļi izpildīt spriedumu tajā noteiktajā termiņā.

Lejupielādēt

30.04.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-902/2021

Likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināti kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem. Komerclikuma 318.1panta trešā daļa aizsargā tieši likvidācijā ieinteresēto personu – sabiedrības dalībnieku un kreditoru – tiesiskās intereses. Personas ieinteresētība sabiedrības likvidācijas procesā, tikai lai varētu tikt saņemta atlīdzība par likvidatora pienākumu pildīšanu, netiek aizsargāta; tā neatbilst likvidācijas mērķim. Ja persona nav atbilstoši Komerclikuma 318.1panta trešajai daļai atzīstama par likvidācijas procesā ieinteresēto personu, tad tai nav subjektīvo tiesību vērsties ar pieteikumu tiesā par Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšanu, ar kuru persona nav iecelta likvidatora statusā.

Lejupielādēt

23.03.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-741/2021

Advokāta tiesības iepazīties ar klienta lietas materiāliem nevar aplūkot atrauti no advokāta klienta procesuālajām tiesībām lietā, tāpēc tas, vai procesa dalībnieka advokātam bija nodrošinātas pienācīgas iespējas iepazīties ar lietas materiāliem, ir pārbaudāms attiecīgajā lietā. Proti, ja attiecīgā lieta ir administratīvā pārkāpuma lieta, tas pārbaudāms šajā lietā administratīvā pārkāpuma procesā, ja tā ir civillieta, tad – civilprocesā, ja krimināllieta – kriminālprocesā, un ja tā ir administratīvā lieta – administratīvajā procesā. Tādējādi administratīvā procesa kārtībā nav skatāms advokāta iesniegts pieteikums par iestādes atteikumu izsniegt klienta administratīvās pārkāpuma lietas materiālus.

Lejupielādēt

01.03.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-645/2021

1. Secinājumu par to, ka nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde un sabiedrības iesaistīšana, pieteikuma pieļaujamības stadijā var izdarīt, ja konkrētā būvniecības iecere acīmredzami ir tāda, kurai šo darbību veikšana nav nepieciešama. Ja pieteikuma pieļaujamības stadijā nevar izdarīt secinājumu, ka būvniecības iecerei nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde un sabiedrības iesaistīšana, bet pieteikumā ir norādīti vērā ņemami argumenti par to, apstāklis, vai, izdodot būvatļauju, ir ievēroti teritorijas attīstības plānošanas principi un normas, kas noteic detālplānojuma izstrādes un sabiedrības iesaistīšanas nepieciešamību, ir pārbaudāms, izskatot lietu pēc būtības. 2. Teritorijas attīstības plānošana ir vides jautājums, par kuru sabiedrība var vērsties tiesā, jo teritorijas attīstības plānošana ir viens no instrumentiem, ar kuru tiek veidota kvalitatīva vide, līdzsvarota ekonomiskā attīstība, racionāla dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošana.

Lejupielādēt

22.01.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-626/2021

Apstāklis, ka tiesnesis, lemjot par lietas ierosināšanu, sazinās ar iestādi, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama jautājuma objektīvai izlemšanai, nav pārkāpums, bet gan izriet no objektīvās izmeklēšanas principa.

Lejupielādēt

08.11.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-619/2021

1. Tiesiskais pamats administratīvā pārkāpuma lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai arī Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā tieši neminētos gadījumos ir kompetentās iestādes vai tiesas nolēmums, ar kuru konkrētā rīcība ir atzīta par prettiesisku. Pamatojoties uz šādu kompetentās iestādes vai tiesas nolēmumu, lēmējiestāde jau tālāk pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzinājumu. Tas nozīmē – ja privātpersonas iesniegumā lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas radies iestādes prettiesiskas rīcības dēļ, būtu jābūt arī norādei uz tādu nolēmumu, ar kuru šī prettiesiskā rīcība ir konstatēta. Prettiesiskā rīcība būtu jākonstatē tajā procesā, kurā ir radies kaitējums, līdz ar to personas iebildumi par administratīvā pārkāpuma lietvedībā veikto iestādes procesuālo darbību tiesiskumu būtu izvirzāmi un izvērtējami pamatprocesā. Atkāpes no minētā pieļaujamas tad, ja tiesiskais regulējums neparedz objektīvu iespēju personai panākt kaitējumu izraisošās rīcības prettiesiskuma izvērtējumu pamatprocesā. 2. Valsts nav izveidojusi efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu situācijai, kad rodas nepieciešamība pārbaudīt procesuālo darbību tiesiskumu administratīvā pārkāpuma lietvedībā. Ja lietā par kaitējuma atlīdzināšanu administratīvā tiesa atturētos pārbaudīt pēc būtības privātpersonas argumentus par procesuālajām darbībām administratīvā pārkāpuma lietvedībā tikai tādēļ, ka attiecīgu konstatējumu nav izdarījusi vispārējās jurisdikcijas tiesa, privātpersonai varētu būt liegta pieeja tiesai jautājumā par kaitējuma atlīdzināšanu. Proti, nevienā tiesā nebūtu iespējams pārbaudīt, vai ar procesuālajām darbībām administratīvā pārkāpuma lietvedībā privātpersonai nav nodarīts tāds kaitējums, kas ir jāatlīdzina, lai gan Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums vispārīgi šādas tiesības paredz. Tāpēc, lai privātpersonai šādā situācijā būtu iespēja aizstāvēt savas tiesības, administratīvajai tiesai ir jāuzņemas šī kompetence, kas pēc būtības tai netika paredzēta. Proti, šādā situācijā administratīvajai tiesai ir jāizskata pieteikums par kaitējuma atlīdzināšanu un pašai jāpārbauda pēc būtības personas izteiktie argumenti pieteikumā par procesuālajām darbībām administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Lejupielādēt

07.07.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-492/2021

Policijas darbs ir saistīts ar nepieciešamību ātri un adekvāti reaģēt uz iespējamo personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, savākt un procesuāli nostiprināt pierādījumus, turklāt policijas funkciju īstenošana nevar tikt pārmērīgi ierobežota ar formālu prasību izpildi. Tiesību normās ir detalizēti noteiktas tās policijas darbības, kas ir jāfiksē un attiecīgi jādokumentē, ierodoties iespējami aizsargājamās personas mājoklī. Iesaistīto personu iztaujāšana un apstākļu virspusēja noskaidrošana var sniegt nepieciešamo informāciju par notikuma patiesajiem apstākļiem un palīdzēt nošķirt maznozīmīgus sadzīviskus konfliktus no patiesa apdraudējuma situācijām. Likumdevēja noteiktās prasības nav uzskatāmas par neiespējamu vai nesamērīgu nastu, un šo prasību neievērošana var kalpot par pamatu policijas lēmuma par nošķiršanu tiesiskuma apstrīdēšanai. Ierodoties sadzīviska konflikta notikuma vietā, policijas darbiniekiem jāiesaistās emocionāli saspringtu un pat iespējami agresīvu personisko attiecību risināšanā. Šādā situācijā var būt apgrūtināta visu lietas objektīvo apstākļu noskaidrošana un fiksēšana procesuālos dokumentos. Procesuālie pārkāpumi ne vienmēr var tikt atzīti par pietiekamu pamatu policijas lēmuma par nošķiršanu atzīšanai par prettiesisku. Lai konstatētu būtisku procesuālu pārkāpumu, tiesai jāiegūst augsts pārliecības līmenis par apdraudējuma neesību, kā arī to, ka procesuālais pārkāpums varētu pēc būtības ietekmēt lēmuma par nošķiršanu piemērošanu.

Lejupielādēt

12.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-490/2021

Iestādes pieļauta kļūda lēmuma pamatojumā var tikt vērtēta kā procesuāls pārkāpums. Prasījums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu papildu prasījumam par administratīvo aktu ir pieļaujams tikai tad, ja persona ir pamatojusi, ka konkrētais iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums pats par sevi ir radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Šādā gadījumā pieteikuma izskatīšanas rezultātā tiesa, neatkarīgi no tā, vai tā apmierina vai neapmierina personas prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sprieduma rezolutīvajā daļā var konstatēt iestādes pieļautu procesuālo pārkāpumu. Šādos izņēmuma gadījumos ir svarīgi, lai personas norādītais aizskārums ir iestādes pieļautā procesuālā pārkāpuma patstāvīgi radītās sekas, nevis pārsūdzētā galīgā administratīvā akta radītās sekas.

Lejupielādēt

31.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-455/2021

Ja tiesa apgalvo, ka procesa dalībnieka iesniegtie pierādījumi par kādu apstākli ir (vai nav) pietiekami, tiesai ir jāpamato, kāpēc (kā) tā nonākusi pie šāda secinājuma. Ja pieteicējs apgalvo, ka viņa tiesības ir aizskartas, tieši pieteicējam pašam visupirms ir jāsniedz tiesai pietiekama informācija par apstākļiem, kas liecina par šādu aizskārumu. Tomēr šāds pieteicēja pienākums nemaina tiesas pienākumu atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam rūpēties, lai lietas izšķiršanai būtiskie apstākļi tiktu noskaidroti. Ja tiesa uzskata, ka pieteicēja norādītie apstākļi un sagādātie pierādījumi nav pietiekami, tiesai atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam jādod pieteicējam iespēja iesniegt papildu pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā.

Lejupielādēt

30.04.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-430/2021

Izmeklēšanas cietums nepieņem lēmumus par konkrēta drošības līdzekļa piemērošanu un tā termiņu. Izmeklēšanas cietuma uzdevums ir izpildīt izmeklēšanas tiesneša lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu. Organizējot personas atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas sakarā ar apcietinājuma atcelšanu, izmeklēšanas cietumam vairs nav jāizdara nekādi ar kriminālprocesu saistīti apsvērumi un tādējādi atbrīvošanas kārtība ir iestādes administratīvās darbības jautājums. Šāda izmeklēšanas cietuma rīcība ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā. Proti, ieslodzījumu vietu darbība saistībā ar jautājumiem, kas nav balstīti uz kriminālprocesuāliem apsvērumiem un vērsti uz kriminālprocesuālu mērķu sasniegšanu, tiek pakļauti pārbaudei administratīvā procesa kārtībā kā darbība valsts pārvaldes jomā.

Lejupielādēt

11.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-367/2021

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/66/EK noteikumiem dalībvalstīm publisko iepirkumu gadījumos ir pienākums nodrošināt efektīvas pārskatīšanas procedūras, tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums, pieeju pārskatīšanas procedūrām. Tādēļ, lai tiesa strīdā par publiskā iepirkuma tiesiskumu varētu pieņemt pieteikumu, kas iesniegts, lai novērstu līdzīgu gaidījumu atkārtošanos, ir jākonstatē, ka lietas atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos gadījumos. Līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama.

Lejupielādēt

02.07.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-362/2021

Lejupielādēt

30.04.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-252/2021

Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta. Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu risku. Šo apstākļu izsvēršanā tiesa nevar pasūtītāju pilnībā aizvietot. Proti, tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, nosakot, kuros gadījumos piedāvājums būtu jāvērtē kā nepamatoti lēts, ja pasūtītājam bažas par piedāvājuma nopietnību nav radušās. Tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai pasūtītājs nav pieļāvis kādas būtiskas kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam var radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību, taču tas automātiski nenozīmē, ka pasūtītājam konkrētajā gadījumā ir obligāti jāuzsāk Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.

Lejupielādēt

09.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-230/2021

Tiesa, izskatot administratīvo lietu, var atsaukties uz vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma motīvu daļā pierādītajiem faktiem, ja abās lietās piedalās tie paši procesa dalībnieki. Proti, ja vieniem un tiem pašiem procesa dalībniekiem jau ir bijusi iespēja savstarpējā tiesas procesā aizstāvēt katram savas intereses, izmantojot iespējas iesniegt pierādījumus un izteikt argumentus par otras puses iesniegtajiem pierādījumiem, tad konkrēti strīdīgi fakti ar tiesas spriedumu starp pusēm vienreiz jau ir noskaidroti un nodibināti. Turpretim, ja lieta nav bijusi starp tiem pašiem procesa dalībniekiem, tad šiem procesa dalībniekiem nav bijusi iespēja atbilstoši savām interesēm strīdēties par konkrētu faktu patiesumu un piedalīties faktu nodibināšanā tiesā. Līdz ar to tiesas sprieduma saistošais spēks ir aprobežojams tikai uz sprieduma rezolutīvajā daļā nodibinātiem faktiem.

Lejupielādēt

31.03.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-185/2021

Administratīvā procesa likuma 153.panta trešajā daļā noteiktais (fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki) ir saistīts ar res judicata principu, kura saistošais spēks attiecas ne tikai uz tiesas nolēmumu rezolutīvo daļu, bet arī uz motīviem, kuri veido rezolutīvās daļas nepieciešamo pamatojumu un kuri tāpēc nav no tās atdalāmi. Savukārt tiesas konstatējums, kas spriedumā norādīts obiter dictum, netiek uzskatīts par apveltītu ar res judicata spēku, tāpēc šāds konstatējums nedod pamatu Administratīvā procesa likuma 153.panta trešās daļas piemērošanai.

Lejupielādēt

29.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-159/2021

Lejupielādēt

23.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-138/2021

Iestādei ir jāpamato nelabvēlīgs administratīvais akts, jo īpaši sodoša rakstura. Tomēr no iestādes nevar prasīt, lai lēmumā jau sākotnēji būtu ietverti pretargumenti visiem iebildumiem, kuri attīstās tikai tiesvedības gaitā, tostarp par apstākļiem, kurus tikai tiesas procesā sāk apsvērt kā būtiskus. Proti, tiesa uzsākot jauna apstākļa noskaidrošanu nevar apstāties pie kāda viena apsvēruma, kas ir par labu pieteicējam, un liegt iestādei uz to atbildēt tikai tāpēc, ka tāda pamatojuma nebija lēmumā. Tiesai arī nevajadzētu izvirzīt nesamērīgas prasības administratīvā akta pamatošanai – pamatojuma uzdevums ir padarīt skaidrus administratīvā akta adresātam tam uzliktos pienākumus uz izskaidrot šāda pienākuma tiesisko un faktisko pamatu, tādējādi dodot iespēju personai aizsargāt savas tiesības, nevis liegt iestādei tiesas procesā pateikt jebko citu, kā to, kas tiešā tekstā minēts administratīvajā aktā. Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajā daļā noteiktais ļauj tiesai pārbaudīt argumentus un pierādījumus par sniegtā pamatojuma pareizību.

Lejupielādēt

09.07.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-136/2021

Liegums veikt zemesgabalos būvniecību būtiski ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā aizsargātās personu tiesības uz īpašumu. Ir ļoti būtiski, vai konkrētajā gadījumā tiek konstatēts, ka konkrēti zemesgabali applūst pilnībā un tādēļ būvniecība tajos vispār nav pieļaujama, vai arī tie applūst tikai daļēji, un tieši kur atrodas applūstošās teritorijas robeža, aiz kuras būvniecība tomēr ir pieļaujama. Šādu lietu izskatīšanā ir jāņem vērā, ka dažādu valsts un pašvaldību institūciju rīcībā esošās ziņas par teritorijas applūšanas draudiem var nesakrist. Tas var būt saistīts gan ar ziņu iegūšanas laiku (jaunāki un vecāki dati), gan izmantotajām metodēm (aprēķini vai novērojumi dabā), gan arī mērogu, kādā dati atspoguļoti grafiski. Tāpat arī datu ieguves, apstrādes un interpretācijas metodes nemitīgi pilnveidojas, pieaug zināšanas par dažādu faktoru ietekmi uz vides procesiem. Tāpēc informācija, kas tiek iekļauta dažādos pārskatos, tai skaitā arī plānošanas dokumentos, samērā ātri var kļūt neaktuāla. Plūdu risku pārvaldības plāni ir nacionālas nozīmes plānošanas dokumenti un tiek pārskatīti un atjaunoti reizi sešos gados, pamatojoties uz tobrīd jaunāko un pilnīgāko informāciju plūdu risku identificēšanai un plūdu riskam pakļauto teritoriju noteikšanai. Tieši tādēļ tiesai savā spriedumā ir jāietver detalizēts pieejamās informācijas izvērtējums un pamatojums tam, kāpēc tiesa devusi priekšroku tieši konkrētam informācijas avotam. Proti, tiesas secinājumi par to, vai konkrētajā gadījumā būvniecība ir iecerēta ārpus applūstošās teritorijas robežām, prasa pienācīgā kārtā veiktu pierādījumu vērtēšanu un faktisko apstākļu noskaidrošanu un tiesa nav saistīta tikai ar kādu konkrētu pierādījumu, no kura var izdarīt secinājumu par teritorijas applūšanas varbūtību.

Lejupielādēt

21.12.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-103/2021

Administratīvā procesa dalībniekiem tiesā ir no tiesību normām izrietošas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt par tiem savu viedokli. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka procesa dalībniekiem ir jānodrošina iespēja iepazīties ar pierādījumiem, kā arī piemērotā formā un atbilstošā laikā sniegt viedokli par šiem pierādījumiem, to saturu un autentiskumu. Īpaša nozīme ir personu uzticībai taisnīgai tiesai, kas balstās arī uz pieņēmumu, ka personai tiek dota iespēja paust viedokli par katru lietas materiālos esošo dokumentu. Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 145.panta ceturtā daļa pieļauj ierobežot procesa dalībnieka tiesības iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, ja tam ir pamatots un likumā norādīts iemesls. Tas rada izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 247.panta trešajā daļā noteiktā vispārīgā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem dalībniekiem bijusi iespēja izteikties. Tātad lietas dalībnieku tiesības iepazīties un izteikties par atsevišķiem lietas materiāliem nav absolūtas un var tikt ierobežotas likumā noteiktajos gadījumos.

Lejupielādēt

05.02.2021. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-99/2021

Lai gan Administratīvā procesa likums nenosaka, kā ir jāveido argumentācijas struktūra kasācijas sūdzībā, tomēr no tās jābūt skaidri izsecināmam, ka kasators ir izpildījis Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktās prasības. Minētā tiesību norma sasaucas ar Administratīvā procesa likuma 325.pantu, kas nosaka kasācijas instances tiesas kompetenci pārbaudīt kasācijas sūdzībā norādītos tiesību normu pārkāpumus. Attiecīgi tieši kasācijas sūdzības iesniedzējam ir jāuzrāda tiesas pieļautie tiesību normu pārkāpumi un to izpausme. Tā kā kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neskata, kas nozīmē, ka faktisko apstākļu un pierādījumu pārbaude neietilpst tās kompetencē, bet gan pārbauda kasācijas sūdzībā norādīto tiesību normu pārkāpumus, kasācijas sūdzībai jābūt tādai, lai pārbaudes priekšmets kasācijas instances ietvaros būtu objektīvi uztverams.

Lejupielādēt

20.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-98/2021

Ja persona nav brīdināta par kriminālatbildību par nepatiesas liecības sniegšanu, personas liecība automātiski nav atzīstama par nepieļaujamu vai nepatiesu. Šis apstāklis ir ņemams vērā, novērtējot liecības ticamību, un vispārīgi tā ir vērtējama pēc tādiem kritērijiem kā tiek vērtēti personu paskaidrojumi.

Lejupielādēt

31.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-97/2021

Konkursa nolikuma izstrādāšana un apstiprināšana ir viena no atklāta konkursa norises stadijām. Arī šajā stadijā iestādei ir jāievēro patvaļas aizlieguma princips, atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips un citi tiesību principi, kas regulē šādu konkursu norisi un ir vērsti uz tiesiskas un taisnīgas atlases procedūras nodrošināšanu. Līdz ar to tiesas kontrolei ir pakļauta arī konkursa nolikuma apstiprināšana.

Lejupielādēt

26.11.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-94/2021

Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa paredz tiesas prerogatīvu izlemt, kuros gadījumos atceltā administratīvā akta vietā ir objektīvi nepieciešama cita administratīvā akta izdošana. Šādas tiesības tiesai piešķirtas, lai tiktu nodrošināta efektīva tiesisko attiecību noregulēšana. Izlemjot, ka ir nepieciešams uzdot iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, tiesa nav saistīta ar to, vai pieteicējs pieteikumā ir izteicis šādu lūgumu, un šāda tiesas izvēle nav uzskatāma par lietas izspriešanu ārpus prasījuma robežām.

Lejupielādēt

23.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-92/2021

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas rīcības sēdes lēmumu parasti nevar uzskatīt par izsmeļošu tiesību normu interpretācijas avotu – rīcības sēdes, ievērojot Administratīvā procesa likuma 325.pantu, 338.panta pirmo daļu un 338.1pantu, ir vērstas uz tādu kasācijas sūdzību identificēšanu, kurās ietvertie argumenti dod iespēju kasācijas instances tiesai pārbaudīt iespējamos tiesību normu piemērošanas pārkāpumus zemākas instances tiesas spriedumā un tādējādi iespēju sniegt attiecīgu tiesību normu interpretāciju konkrētas lietas apstākļu kontekstā. Rīcības sēdē senatoru kolēģija vērtē tieši kasācijas sūdzības saturu, nevis pilnvērtīgi interpretē lietā piemērotās vai piemērojamās tiesību normas. Tādēļ parasti rīcības sēdes lēmumi aprobežojas strikti ar kasācijas sūdzībā ietverto argumentu pārbaudi.

Lejupielādēt

25.03.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-76/2021

Administratīvā procesa likumā nostiprinātais procesuālā taisnīguma princips nosaka, ka iestāde un tiesa, pieņemot savus lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par lietā jau esošajiem pierādījumiem un iesniegt jaunus pierādījumus, proti, šis princips ietver sevī procesa dalībnieka tiesības tikt uzklausītam un viņa tiesības iesniegt rakstveida vai sniegt mutiskus paskaidrojumus tiesas sēdē par lietā esošiem pierādījumiem. Ja tiesa nav informējusi procesa dalībnieku par jauna rakstveida pierādījuma pievienošanu lietas materiāliem un par minētā pierādījuma saturu, kas tādējādi ir liedzis procesa dalībniekam sniegt savu viedokli par konkrēto pierādījumu, tiesa ar šādu savu rīcību ir pārkāpusi procesuālā taisnīguma principu, proti, liegusi tiesības procesa dalībniekam paust savu viedokli un tikt uzklausītam, kas ir atzīstams par tiesas pieļautu procesuālo pārkāpumu.

Lejupielādēt

25.03.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-76/2021

Administratīvā procesa likums procesa dalībniekiem garantē procesuālās tiesības lietu izskatīt mutvārdu procesā vismaz vienā instancē, un šo tiesību izmantošana ir atstāta procesa dalībnieka ziņā. Ja tiesa atsāk tādas lietas izskatīšanu, kas, ievērojot pieteicējas lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tika izskatīta tiesas sēdē, tiesai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 244.panta otrajai daļai pēc lēmuma pieņemšanas par lietas izskatīšanas atsākšanu, lietas izskatīšana jāturpina tiesas sēdē mutvārdu procesā.

Lejupielādēt

23.04.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-13/2021

Administratīvā tiesa var pārbaudīt, vai iestādes izdotais lēmums ir pieņemts ultra vires (proti, ja tiesību normas nepiešķir tiesības iestādei izlemt šāda rakstura jautājumu) tikai tad, ja konkrēto jautājumu iestāde ir noregulējusi administratīvā akta formā, rīkojoties administratīvā procesa ietvaros.

Lejupielādēt

2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[B1]/2021 un tiesneša Valtera Poķa atsevišķās domas

1. Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu nosaka valstij juridisku pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenes attiecību juridisku atzīšanu. Vienlaikus likumdevējs var tiesībpolitiski izšķirties, kādā veidā tas vēlas regulēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecību juridisku nostiprināšanu. Proti, likumdevējs var izšķirties viena dzimuma pāru veidoto ģimeņu juridisko atzīšanu regulēt kā civilstāvokļa akta reģistrāciju Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā vai arī izvēlēties kādā citā likumā paredzēt citu mehānismu šo attiecību atzīšanai. Līdz ar to Administratīvās tiesas nevar uzlikt pienākumu dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt konkrētu personu ģimenes attiecības kā civilstāvokļa aktu. 2. Latvijā kā tiesiskā un demokrātiskā valstī Satversme ir viens no tiesību avotiem, kas satur vispārsaistošas tiesību normas. Līdz ar to Satversme nav tikai deklaratīva rakstura dokuments, tā rada dažādiem subjektiem konkrētas tiesības un pienākumus. Tas attiecas arī uz Satversmē ietvertajām pamattiesībām. Tas nozīmē arī to, ka persona savas Satversmē noteiktās tiesības var aizstāvēt tiesā. Turklāt, vēršoties tiesā, persona var atsaukties tieši uz Satversmi un prasīt piemērot to. 3.Konkretizējoša tiesiskā regulējuma neesības gadījumā tiesību piemērotājam, tostarp tiesai, ir pienākums nodrošināt Satversmes un cilvēktiesību efektīvu īstenošanu. Proti, lai nodrošinātu Satversmes normu efektīvu īstenošanu un nepieļautu, ka Satversme kļūst tikai par deklaratīva rakstura dokumentu, tiesību piemērotājam (arī tiesām) ir pienākums novērst likuma nepilnību, ja vien to iespējams izdarīt ar juridiskām metodēm un no tām izrietošiem juridiskiem argumentiem. Tas nozīmē, ka tiesību piemērotājam risinājums jāmeklē visā tiesību sistēmā, tostarp tieši piemērojot gan Satversmi, gan vispārējos tiesību principus. 4. Tiesiskās attiecības starp ģimenes locekļiem ir privāttiesiskas, līdz ar to Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļas 3.punktā minētais pieteikuma priekšmets (konstatēšanas pieteikums) nav tieši piemērojams, lai konstatētu tiesisko attiecību pastāvēšanu starp ģimenes locekļiem. Tomēr akts, ar kuru valsts atzīst kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks. Līdz ar to situācijā, kad nav izveidots speciāls mehānisms šādu ģimenes attiecību publiski tiesiskai atzīšanai un nostiprināšanai, ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļas 3.punktu un 256.pantu un uzskatīt, ka ir iesniegts konstatēšanas pieteikumus. Tiesai, izskatot šādu pieteikumu, būtu jākonstatē, vai personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110.panta izpratnē. Izskatot šādu pieteikumu, izšķirošs ir tas, ka divas pilngadīgas personas brīvi ir paudušas gribu uzturēt ģimenes attiecības. Šāds risinājums personām nodrošinātu tikai vienas no Satversmes 110.panta un cilvēka cieņas principa izrietošas tiesības īstenošanu, līdz ar to nezūd vajadzība pēc likumdevēja pieņemta šo jautājumu tiesiskā regulējuma, kas būtu balstīts gan uz juridiskiem, gan tiesībpolitiskiem apsvērumiem.

Lejupielādēt

2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-[D]/2021

Tiesai tiesvedības process ir jāorganizē tā, lai tajā iesaistītajām personām, tostarp personām ar invaliditāti, tiktu nodrošināta iespēja pēc būtības īstenot viņu tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz pieeju tiesai un pienācīgu piedalīšanos tiesas procesā. Tāpēc tiesai, izvērtējot konkrētas lietas un tajā iesaistīto personu ar invaliditāti individuālos apstākļus, vajadzētu maksimāli censties nodrošināt tādus pielāgojumus, lai procesā iesaistītās personas varētu pēc iespējas efektīvāk īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Vienlaikus tas, ka tiesa kādus noteiktus pielāgojumus konkrētajā tiesvedības procesā personai nav nodrošinājusi, pats par sevi nenozīmē attiecīgās personas tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu. Lai konstatētu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, izšķiroši ir tas, vai konkrētu pielāgojumu neesība faktiski personai ir atņēmuši iespējas īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības. Vērtējot, vai ir pieļauti personu ar invaliditāti tiesību uz pieeju tiesai un pienācīgu piedalīšanos tiesas procesā pārkāpumi, nozīme ir piešķirama arī tam, vai personām minētās tiesības nebija iespējams īstenot ar pārstāvja palīdzību.

Lejupielādēt

15.12.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1564/2020

Studentam ir tiesības uz objektīvu vērtējumu katrā no pārbaudes darbiem, tomēr ne katrs pārbaudes darbs ir pakļaujams tiesas kontrolei. Šādi strīdi pamatā ir risināmi augstskolas iekšienē, jo students ir iestādei īpaši pakļautā persona. Citāds secinājums var būt gadījumā, ja pārbaudes darba vērtējums apgrūtina vai izslēdz personas turpmākās studijas vai darba gaitas.

Lejupielādēt

08.12.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1515/2020

Iestādes atteikums ieskaitīt konkrētu periodu personas izdienas stāžā pats par sevi nerada personai tiesiskas sekas, tādēļ tas nav administratīvais akts, attiecīgi arī prasījums par laika perioda ieskaitīšanu izdienā nav prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Tiesiskas sekas radīs, piemēram, iestādes lēmums, ar kuru, neieskaitot personai izdienā konkrētu periodu, tiks izlemts personas tiesības skarošs jautājums, proti, tāds lēmums, ar kuru personai pēc būtības netiks piešķirts tas labums, kuru personai būtu tiesības saņemt, ja konkrētais periods būtu ieskaitāms viņa izdienā. Tāpat šāds prasījums nav vērtējums kā Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļas 3.punktā minētais prasījums par konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu.

Lejupielādēt

19.10.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1488/2020

1. Ja tiek nolemts noteikt mikrolieguma buferzonu, tam ir jābūt pamatotam ar lietderības apsvērumiem. Vienlaikus mikrolieguma buferzonas noteikšanas lietderības apsvērumi ir nesaraujami saistīti ar mikrolieguma izveidošanas nepieciešamību un apsvērumiem par mikrolieguma nozīmi īpaši aizsargājamās sugas aizsardzībai. Tāpat mikrolieguma buferzonas noteikšanas lietderība netiek izvērtēta attiecībā uz katru tajā iekļaujamo zemes nogabalu atsevišķi. Mikroliegums un tā buferzona vērtējama kā vienota teritorija, tādējādi arī lēmuma pamatojums būtībā aptver visu šo teritoriju. 2. Pat ja mikrolieguma izveidošana tiek atzīta par pamatotu, tas pats par sevi nenozīmē, ka pamatota ir arī mikrolieguma buferzonas noteikšana. Tiesai atsevišķi jāvērtē, vai iestāde pareizi izmantojusi rīcības brīvību, izdarot lietderības apsvērumus arī attiecībā uz mikrolieguma buferzonas noteikšanu.

Lejupielādēt

25.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1473/2020

Kaitējuma, kas nodarīts, pārkāpjot amatpersonai noteiktos ierobežojumus, atlīdzinājums nav uzskatāms par Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punktā paredzēto maksājumu valsts budžetā. Lēmuma, ar kuru pieteicējam uzlikts pienākums atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, darbība ir apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Lejupielādēt

05.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1471/2020

1. Vispusīga un pilnīga lietas apstākļu noskaidrošana lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību ievērošanu, ir ļoti nozīmīga, tā kā šajās lietās tiek lemts par mazaizsargātu personu tiesībām un tiesiskajām interesēm, kā arī šajās lietās faktiskie apstākļi parasti ir dinamiski no personu savstarpējo attiecību viedokļa. Tāpēc tiesai, izvērtējot aktuālo situāciju lietā, ir „jātur roka uz pulsa” lietas apstākļu noskaidrošanā. Tiesai procesuālo lēmumu pieņemšanā par tiesvedības gaitas organizēšanu lietās saistībā ar pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu jāņem vērā, ka pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošana ir izskatāmais jautājums gan administratīvajā tiesā tiesvedībā par bāriņtiesas lēmuma, ar kuru pārtrauktas aizgādības tiesības, atcelšanu, gan bāriņtiesā notiekošajā procesā uz vecāku pieteikuma pamata par aizgādības tiesību atjaunošanu. 2. Vērtējot pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, būtiski ir vērtēt ne tikai personu vārdiski vai rakstiski izteiktos apsvērumus lietā, bet arī vērtēt personu faktisko/reālo rīcību. Līdz ar to šādās lietās būtiska nozīme ir arī tam, kā personas faktiski rīkojas, nevis tikai tam, kādu viedokli un attieksmi par lietu personas pauž.

Lejupielādēt

29.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1399/2020

Vides aizsardzības likuma 9.panta trešajā daļā ietvertā actio popularis (pieteikums sabiedrības interešu aizstāvībai) nav attiecināms uz lietu, kurās atsauce uz vides aizsardzību ir maznozīmīga, formāla, kurās pieteikumā minētie apstākļi neuzrāda vērā ņemamu vides apdraudējuma risku. Proti, kritērijs šāda pieteikuma pieļaujamībai ir tas, vai vides tiesību aizskārums vai apdraudējums ir īsts, nozīmīgs un nopietns.

Lejupielādēt

29.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1350/2020

Lejupielādēt

27.08.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1314/2020

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēžu lēmumos izteiktās atziņas ir vērstas uz tiesu prakses vienveidības nodrošināšanu, izšķirot strīdīgas situācijas par to, kurai tiesai jeb kuram tiesvedības procesa veidam pakļauti noteikta veida strīdi. Šādi lēmumi paši par sevi nav normas, bet tie tiek pieņemti, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tas nozīmē, ka, ja vien nerodas šaubas par šāda lēmuma pareizību pēc būtības, ir pamats tos ņemt vērā, vērtējot lietas pakļautību izskatīšanai noteiktā procesuālā kārtībā.

Lejupielādēt

12.06.2020. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1278/2020

Procesa dalībniekam nevajadzētu procesuālajos dokumentos paust negatīvās emocijas un ietvert rupjus apvainojumus iestādē un tiesā strādājošām personām. Lai arī cik emocionāli smaga var būt tiesvedība, tomēr attiecībās ar citiem cilvēkiem, tostarp iestādēs un tiesās strādājošajiem, procesa dalībniekiem ir jāsaglabā neitrāli cieņpilna attieksme.

Lejupielādēt

06.07.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1215/2020

Persona ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar kuru visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, tikai daļā, kas satur vispārīgo administratīvo aktu. Turklāt arī vispārīgo administratīvo aktu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt tikai tad, ja persona atrodas to personu lokā, uz kuru attiecas ar vispārīgo administratīvo aktu uzliktais pienākums vai ierobežojums.

Lejupielādēt

27.08.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1205/2020

1. Pieņemot likumu „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, likumdevējs attiecībā uz operatīvās darbības ietvaros veiktu datu apstrādi ir vēlējies noteikt īpašu kontroles kārtību – ārpus vispārīgās ar personas datu apstrādi saistītās kārtības. 2. Operatīvo darbību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta atsevišķa kārtība tieši sūdzību saistībā ar datu par personu vākšanu operatīvās darbības ietvaros izskatīšanai. Tomēr Operatīvās darbības likumā ir noteikta vispārīga kārtība, kādā persona var iebilst pret operatīvās darbības ietvaros pieļautiem personas likumīgo tiesību un brīvību pārkāpumiem, tāpēc, ievērojot likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 10.panta piektajā daļā norādīto, šo kārtību ir pamats piemērot arī gadījumiem, kad persona vēlas uzzināt informāciju par pret sevi vērstu operatīvo darbību. 3. Personas informēšana par operatīvās darbības pasākumiem ir pieļaujama pie konkrētiem nosacījumiem, kuru iestāšanās konstatēšana un uzraudzība pēc jēgas ir operatīvās darbības subjektu, kriminālprocesa virzītāja un prokuratūras kompetencē. Tāpēc iesniegumu izskatīšana par informācijas par operatīvās darbības pasākumu veikšanu sniegšanu ir īpaši nozīmēta prokurora un pēc tam ģenerālprokurora kompetencē. Personas sūdzība saistībā ar operatīvās darbības veikšanu nekļūst par piekritīgu administratīvajai tiesai tikai tāpēc vien, ka persona ar attiecīgo sūdzību neizvirza konkrētus iebildumus pret operatīvās darbības pasākumiem, bet ir vienīgi vēlējusies noskaidrot, vai konkrētas iestādes pret to ir veikušas operatīvās darbības pasākumus, proti, vai operatīvās darbības subjekti operatīvās darbības pasākumu ietvaros ir vākuši (apstrādājuši) datus par attiecīgo personu. Personas informēšana par to, ka pret personu ir veikti operatīvās darbības pasākumi, atsevišķās situācijās var būtiski apdraudēt vai pat izslēgt operatīvās darbības uzdevumu īstenošanu un mērķu sasniegšanu un būt pilnīgi nesavienojama ar operatīvās darbības būtību. Tādējādi vērtējums par to, vai personai ir atklājama informācija par to, vai pret attiecīgo personu ir veikti operatīvās darbības pasākumi, ir nesaraujami saistīts ar vērtējumu par konkrēto operatīvās darbības pasākumu jēgu, mērķi un nepieciešamību, kas nav administratīvās tiesas kontrolei pakļauts jautājums.

Lejupielādēt

15.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1108/2020

Ministrs īsteno ministrijas politisko vadību, dodot politiskos uzstādījumus ministrijas kompetencē esošo nozaru attīstībai un normatīvo aktu izstrādei. Tādējādi ministra izvēle tikties un uzklausīt kādu personu izriet no viņa politiskās darbības. Savukārt politiskas amatpersonas politiskā darbība nav pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Līdz ar to, ja ministrs pats nav izvēlējies tikties ar personu, tiesai nav kompetences uzdot ministrijai nodrošināt personas tikšanos ar ministru.

Lejupielādēt

30.04.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1057/2020

Lejupielādēt

08.05.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-815/2020

Lejupielādēt

21.01.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-607/2020

Gadījumā, ja strīds tiesā ir tieši par tiesībām uz valsts pārvaldes rīcībā esošas informācijas saņemšanu, un tiesa secina, ka personai principā šādas tiesības ir, bet par to nav samaksāta valsts nodeva, lietderīgākais un saprātīgākais risinājums būtu apmierināt pieteikumu, nosakot, ka pieprasītā informācija ir izsniedzama pēc valsts nodevas samaksāšanas. Līdzīgi kā administratīvo aktu var izdot ar nosacījumu, arī spriedumā procesuālās ekonomijas nolūkā var iekļaut nosacījumu.

Lejupielādēt

23.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-421/2020

Ja tiesa ir atzinusi, ka iestāde ir pienācīgi un vispusīgi izvērtējusi visus Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumos Nr. 1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” noteiktos kritērijus, tiesas vērtējumam par to, vai konkrētajā gadījumā noteiktais atlīdzinājuma apmērs ir līdzvērtīgs civillietās noteiktajam kaitējuma atlīdzības apmēram, nav nozīmes. Kaitējuma atlīdzības izmaksa no Ārstniecības riska fonda (kas pēc būtības ir apdrošināšanas atlīdzības izmaksa) nevar tikt salīdzināta ar tādiem gadījumiem kā civillietā piedzīta kaitējuma atlīdzība no privātpersonas.

Lejupielādēt

13.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-403/2020

1. Tiesas kompetence, īstenojot kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un pamatotību, ietver arī administratīvā akta pamatojumā norādīto apstākļu pārbaudi. Tas nozīmē, ka tiesas uzdevums, lietas izskatīšanā pārbaudot pierādījumus un novērtējot lietas faktiskos apstākļus, ir citstarp pārliecināties, vai iestāde pareizi konstatējusi un novērtējusi tos apstākļus, ar kuriem pamatotas ar administratīvo aktu radītās tiesiskās sekas un par kuriem lietā ir strīds. 2. Ne no Administratīvā procesa likuma normām, ne no citām tiesību normām neizriet tiesas tiesības atteikties pēc būtības pārbaudīt administratīvā akta pamatojumu tikai tāpēc, ka administratīvā akta pamatā esošie apstākļi ir pamats arī citam administratīvajam aktam. 3. Gadījumā, ja persona pārsūdzējusi saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73.panta pirmās daļas 5.punkta „b” apakšpunktu izdotu dienesta lēmumu par izslēgšanu no reģistra, jo nepiekrīt lēmumā apgalvotajam, ka deklarācijā ir sniegta nepatiesa informācija, tiesai, ievērojot pieteikumā norādītos iebildumus, ir pienākums pārbaudīt pārsūdzētā lēmuma pamatojumu pēc būtības. Tas, ka tie paši apstākļi bijuši pamatā arī audita rezultātā pieņemtam lēmumam par nodokļu uzrēķinu un arī šis lēmums ir pārsūdzēts, nav pamats uzskatīt, ka tiesa var nepārbaudīt lēmuma par izslēgšanu no reģistra pamatojumu.

Lejupielādēt

29.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-386/2020

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-317/2020

Uzskatāms, ka pieteikums iesniegts vides interesēs arī gadījumā, ja pieteikumā tiesai, tieši neatsaucoties uz Vides aizsardzības likuma 9.panta trešo daļu, norādīts gan uz sabiedrības tiesību uz līdzdalību pārkāpumiem, gan uz vides aizsardzības pārkāpumiem.

Lejupielādēt

28.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-313/2020

Administratīvā procesa likums paredz divus veidus, kā tiesai rīkoties, ja tā konstatē lietā piemērojamās tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Ja tiesa uzskata, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā nosūta pieteikumu Satversmes tiesai par tiesību normas atzīšanu par spēkā neesošu. Savukārt, ja tiesa uzskata, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam, tā pati atturas no attiecīgās tiesību normas piemērošanas konkrētajā lietā, nolēmumā pamatojot savu viedokli par tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Lejupielādēt

03.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-235/2020

Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmās un otrās daļas jēga ir nodrošināt, ka apelācijas instances tiesa nelemj par tādu prasījumu, kas pirmās instances tiesā vispār nav skatīts, vai arī par tādu prasījumu, par kuru procesa dalībnieki pēc pirmās instances tiesas sprieduma vairs nevēlas turpināt tiesisko strīdu. Tomēr šis ierobežojums attiecas uz pieteicēja izvirzīto prasījumu (priekšmetu un pamatu) kā tādu, nevis uz argumentiem, kurus tiesa, izspriežot konkrētu prasījumu, apsver. Apelācijas instances tiesa lietu izskata pēc būtības, un tai ir saistošas Administratīvā procesa likuma 103.panta normas, kas citstarp noteic, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār pārsūdzētā administratīvā akta tiesiskumu, un, īstenojot šo kontroli, tiesai jānoskaidro, vai administratīvais akts atbilst tiesību normām. Līdz ar to apstāklis, ka pirmās instances tiesa kļūdījusies un nav apsvērusi kādus būtiskus faktiskos vai tiesiskos apstākļus, neierobežo apelācijas instances tiesu lietu izspriest pilnvērtīgi.

Lejupielādēt

17.11.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-201/2020

1. Gadījumos, kad nodokļu maksātājs jaunus pierādījumus iesniedz tikai tiesvedības laikā, vispirms nepieciešams novērtēt nodokļu maksātāja norādītos iemeslus, kuru dēļ pierādījumi netika iesniegti jau iestādē. Nekonstatējot objektīvus šķēršļus pierādījumu savlaicīgai iesniegšanai, tiesa var atteikt pieņemt tiesvedības laikā iesniegtos pierādījumus. 2. Gadījumos, ja jauni pierādījumi tiek iesniegti tikai tiesvedības laikā, personas norādītie iemesli pierādījumu savlaicīgai neiesniegšanai vērtējami kopsakarā ar pierādīšanas līdzekļiem, kuros fiksēti attiecīgie pierādījumi jeb ziņas. Jo lielāka ticamības un drošības pakāpe ir piešķirama pierādīšanas līdzeklim, jo nopietnākam pamatam jābūt attiecīgo pierādījumu izslēgšanai no pierādījumu kopuma. 3. Judikatūras atziņas, kas paustas par gadījumiem, kad nodokļu maksātājs jaunus pierādījumus iesniedz tikai tiesvedības laikā, vērstas nevis uz to, lai ierobežotu tiesu izmantot tiesvedības laikā iesniegtos pierādījumus, bet gan, lai izskaidrotu nodokļu maksātājiem pienākumu līdzdarboties ar nodokļu administrāciju un jau audita laikā iesniegt visus nepieciešamos pierādījumus, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu, vispusīgu un objektīvu nodokļu audita veikšanu.

Lejupielādēt

03.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-167/2020

Lejupielādēt

13.02.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-158/2020

Ja administratīvajā procesā iesaistīta vairāk nekā viena iestāde, kura katra savas kompetences ietvaros procesa gaitā izlēmusi kādu atsevišķu jautājumu, administratīvā procesa rezultāta tiesiskuma pārbaude ietver abu šādu atsevišķu iestādes lēmumu pārbaudi. Minētais tāpat attiecināms uz gadījumu, ja administratīvais akts tiek pamatots ar citas iestādes konstatētiem faktiskajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā tiesas kontrole pār administratīvo aktu nav pilnīga un var tikt liegtas tiesības uz lietas objektīvu izskatīšanu tiesā. Proti, ja persona norāda, ka Valsts zemes dienests, veicot datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, nav pareizi noteicis ar nodokli apliekamā objekta lietošanas veidu (kas savukārt ietekmē šā objekta kadastrālo vērtību), tad jautājums par nekustamā īpašuma nodokli nevar tikt pilnībā pārbaudīts, nepārbaudot šo iebildumu pamatotību pēc būtības. Tas var prasīt, ka papildus atbildētājam – pašvaldībai, pieaicināms otrs atbildētājs (Latvijas Republika) attiecīgās piekritīgās iestādes – Valsts zemes dienesta – personā.

Lejupielādēt

07.12.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-146/2020

1. Tiesas kompetence lietās par zvērināta advokātu eksāmena rezultātu apstrīdēšanu neaprobežojas tikai ar tiesas kontroli pār tehniskiem un formālās procedūras ievērošanas jautājumiem. Taču tā vienlaikus neļauj tiesai iejaukties iestādes novērtējuma brīvībā. 2. Administratīvo tiesu kompetencē ir pārbaudīt to, vai komisijas vērtējums nav patvaļīgs. Tiesai, vērtējot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes organizēto zvērināta advokāta eksāmenu, jāpārbauda, vai tas bija objektīvs, vai bija ievērots procesuālais taisnīgums, vai netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp vai visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem. Tas nozīmē, ka tiesai šādā lietā nav jāizdara savs vērtējums pēc būtības par to, vai personas eksāmenā demonstrētās zināšanas, prasmes un iemaņas atbilst nepieciešamajām prasībām, lai kļūtu par zvērinātu advokātu. 3. Valsts zvērināta advokāta profesijai var izvirzīt paaugstinātas prasības attiecībā uz spējām un kvalifikāciju. Turklāt Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības izvirzīt šīs profesijas pretendentu pārbaudei attiecīgus standartus, kas apliecinātu viņu spēju darboties augstā profesionālā līmenī. Tas izriet no padomes pašpārvaldes tiesībām, tādēļ nav arī nepieciešams, lai visi vērtēšanas kritēriji būtu izsmeļoši noteikti ārējos normatīvajos aktos.

Lejupielādēt

23.12.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-109/2020

Lieta apelācijas instances tiesā tiek izskatīta rakstveida procesā, bet, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, tiesa var noteikt lietas izskatīšanu arī mutvārdu procesā. Lietas izskatīšana mutvārdu procesā ir apelācijas instances tiesas prerogatīva arī tad, ja pirmās instances tiesā lieta nav skatīta mutvārdu procesā. Vienlaikus tiesai, lemjot par procesa dalībnieka lūgumu par pierādījumu iegūšanu (liecinieku liecības), ir jāraugās, lai tiktu ievērotas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Gadījumā, ja lūgums par liecinieka izsaukšanu tiek noraidīts, tiesai ir jāsniedz pamatojums.

Lejupielādēt

23.12.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-109/2020

Izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai parasti ir jāvērtē tie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kādi konstatējami lietas izskatīšanas pabeigšanas laikā. Tomēr jāņem vērā, ka šim principam ir izņēmumi. Viens no šādiem izņēmumiem attiecas uz sociālajās tiesībās noteikto labumu gūšanu, kad tiesai ir jāvērtē tie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kādi pastāvēja laikā, kad persona ar iesniegumu par sociālā labuma saņemšanu vērsās iestādē. Izskatot šādu prasījumu, tiesai vienlaikus ir arī jāvērtē, vai nav kādi papildu apstākļi, kas minēto var ietekmēt.

Lejupielādēt

21.12.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-98/2020

Iestāde administratīvā procesa gaitā var gan atzīt pieteikumā ietverto prasījumu, gan arī atzīt faktus, neraugoties uz administratīvā akta pamatojumu. Tas, cik nopietni un rūpīgi procesa dalībnieks ir apsvēris prasījuma vai fakta atzīšanu un šādas darbības sekas, jau ir paša procesa dalībnieka ziņā. Atzīstot faktu, uz kuru otrs procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, procesa dalībnieks pēc būtības atbrīvo šo otru procesa dalībnieku no šī fakta pierādīšanas pienākuma. Tas nozīmē, ka otram procesa dalībniekam ir tiesības paļauties uz to, ka pirmais ir atzinis kādus faktus un ka nav vairs jāiegulda pūles to pierādīšanā. Savukārt tiesai vairs nav pamata pievērsties šā fakta pārbaudei.

Lejupielādēt

30.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-86/2020

Procesuālās ekonomijas principa mērķis ir vienkāršot un saīsināt tiesvedību. Tas cita starpā tiek panākts, samazinot formālās procedūras un darbības. Procesuālās ekonomijas princips izpaužas, ne vien tiesai nosakot iespējami ātrāku lietas izskatīšanas datumu, bet arī augstākas instances tiesai pievienojoties zemākas instances tiesas spriedumā minētajai argumentācijai un tādējādi neatkārtojot procesa dalībnieku argumentu izvērtējumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka procesuālās ekonomijas princips nedrīkst ierobežot personas tiesības saņemt kvalitatīvu un vispusīgu aizskarto tiesību un aizsargājamo interešu izvērtējumu tiesas spriedumā. Tāpēc iespēja atsaukties uz procesuālās ekonomijas principa piedāvātajām iespējām ietaupīt laiku un resursus ir rūpīgi jāizvērtē katrā konkrētā gadījumā, tostarp ņemot vērā to, vai apelācijas sūdzībā tiek izteikti būtiski pretargumenti pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem argumentiem vai tikai atkārtoti jau pieteikumā minētie argumenti un izteikta neapmierinātība ar tiesas izdarītajiem secinājumiem.

Lejupielādēt

22.01.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-84/2020

Izskatot prasījumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību, tiesai jānoskaidro, kādas tieši saistības līdzējiem izriet no noslēgtā līguma, kā tās pareizi pildāmas un vai līdzēji attiecīgi rīkojušies. Tiesas uzdevums šāda prasījuma izskatīšanā nav vienīgi formāli pārbaudīt, kas ierakstīts līgumā. Novērtējot strīdus saistību saturu, tiesai jāņem vērā, kādu mērķu sasniegšanai attiecīgais līgums ir noslēgts, kādi bija līguma noslēgšanas procedūras nosacījumi un kāda ir katra līdzēja loma šo mērķu sasniegšanā. Minētais situācijā, kurā publisko tiesību līgums noslēgts iepirkuma procedūras rezultātā, nozīmē ņemt vērā arī konkrētās iepirkuma procedūras mērķi un nosacījumus (iepirkuma nolikumu).

Lejupielādēt

07.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-73/2020

Tiesa, lai aizsargātu personas datus un personas tiesības uz privāto dzīvi, var noteikt ierobežojumu iepazīties ar lietas materiāliem, proti, dokumentiem, kuros ir personas dati – personas kodi, kas ļauj identificēt konkrētas fiziskās personas, un ziņas par šo personu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda ierobežojuma samērīguma izvērtējumā, pirmkārt, vērtējams, vai fizisko personu identificējošo informāciju ir iespējams nodalīt no pārējās dokumenta daļas, proti, šīs informācijas aizsardzība nav iespējama citādi, kā ierobežojot pieeju visam attiecīgajam dokumentam. Otrkārt vērtējams, vai šie dokumenti ir vienīgie vai izšķirošie pierādījumi lietas izskatīšanā.

Lejupielādēt

07.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-73/2020

Administratīvā procesa likuma 145.panta ceturtā daļa pieļauj ierobežot procesa dalībnieka tiesības iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, ja tam ir pamatots un likumā norādīts iemesls. Šāda nepieciešamība aizsargāt citas personas tiesības un tiesiskās intereses rada izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 247.panta trešajā daļā noteiktā vispārīgā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem dalībniekiem bijusi iespēja izteikties. Lai apstrīdētu tiesas noteikto ierobežojumu iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, norādāms, kā noteiktais ierobežojums varētu ietekmēt lietas iznākumu. Vispārīga norāde uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem nav pietiekami, lai tiesas noteikto ierobežojumu atzītu par prettiesisku.

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-23/2020

Lai Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 5.1daļai varētu precizēt darba ņēmēja darba ienākumus, dienesta rīcībā ir jābūt informācijai, kas pierāda, ka nodokļu maksātājs grāmatvedības reģistros ir uzrādījis mazākus darba ienākumus, nekā tiem būtu jābūt. Tātad pierādīšanas priekšmets šādā lietā ir tas, kādiem patiesībā bija jābūt darbinieku ienākumiem. To, kas tieši katrā konkrētajā lietā ir jāpierāda, nosaka šīs lietas apstākļi un tas, par ko ir strīds (piemēram, darba algas apmērs, nostrādātās stundas, veikto darbu apjoms utt.).

Lejupielādēt

22.12.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2020

Situācijā, ja sprieduma motīvu daļa pietiekami precīzi nosaka daļu, kurā lēmums ir atceļams un kurā lēmums ir atstājams spēkā, matemātiskajām darbībām ir vienīgi precizējošs raksturs. Atsevišķu matemātiska rakstura darbību veikšana, ja tā nepieciešama tikai tam, lai precizētu, kurā daļā ar lēmumu noteiktais nodokļu aprēķins ir atceļams, nav pamats lēmumu atcelt pilnībā. Ja šo matemātisko darbību veikšana ir apgrūtināta, tiesa rezolutīvajā daļā apraksta veidā var noteikt atsevišķās lēmuma daļas, pasakot, ka precīzu aprēķinu iestāde izdarīs sprieduma izpildes stadijā.

Lejupielādēt

12.11.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1640/2019

Pēc būtības ir acīmredzami nepamatots pieteikums par publisko tiesību līguma, kas regulē tikai īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā, izbeigšanas tiesiskuma vērtēšanu, jo, vērtējot līguma izpildes pareizību, tiesa nevarētu vērtēt citas tiesiskās attiecības, kas netiek regulētas ar konkrēto līgumu. Šāda pieteikuma izskatīšana ir atsakāma.

Lejupielādēt

27.09.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1601/2019

Skolēns ir uzskatāms par iestādei – skolai – īpaši pakļautu personu. Skolas lēmumi vai rīcība, kas ietekmē skolēna tiesisko statusu vai kas būtiski aizskar skolēna cilvēktiesības, ir pārbaudāmi administratīvā procesa kārtībā. Pieteikuma par skolas rīcību, organizējot izglītības ieguves procesu, pieļaujamības izvērtējumā ir jānošķir gadījumi, kuros tas, kā skola organizē izglītības ieguves procesu, objektīvi nevar liegt bērnam iespēju iegūt izglītību, no gadījumiem, kad skolas organizētais izglītības ieguves process objektīvi varētu novest pie tā, ka bērnam pēc būtības tiek liegta iespēja iegūt izglītību.

Lejupielādēt

30.09.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1590/2019

Lietā, kurā tiek aplūkota valsts finansējuma sadales kārtība, nevar uzskatīt, ka līdzīgu gadījuma atkārtošanās iespēja pastāv tikai tad, ja samērā tuvā nākotnē būs konkursi precīzi par to pašu tēmu un ar pilnībā identisku nolikumu. Gadījumos, kuros ir jāpārbauda valsts finansējuma sadales kārtība, būtiski ir ņemt vērā arī to, vai šā tiesiskā strīda atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās ir objektīvi ticama. Tādēļ arī jēdzienu „tādos pašos tiesiskos un faktiskos apstākļos” nebūtu pieļaujams tulkot pārāk šauri, neņemot vērā konkrētā strīda specifiku.

Lejupielādēt

20.09.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1563/2019

Pieteikuma atstāšana bez virzības – kā procesu kavējoša rīcība – attaisnojama vienīgi tad, ja kāda dokumenta trūkums liedz tiesai izdarīt izsvērtu izvēli starp Administratīvā procesa likuma 190.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem. Tas faktiski nozīmē, ka pieteikuma atstāšanas bez virzības viens no mērķiem ir pārliecināties par to, vai pieteikumam ir dodama turpmāka virzība tiesā, proti, vai nepastāv šķēršļi pieteikuma izskatīšanai tiesā. Par šādiem šķēršļiem uzskatāmi Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmajā daļā norādītie pamati atteikumam pieņemt pieteikumu, valsts nodevas nesamaksāšana u.c. Taču pierādījumu neesamība nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai tiesā, bet gan ir pamats pieteikuma noraidīšanai, izskatot lietu pēc būtības. Proti, tikai izskatot lietu pēc būtības, tiesa pārbauda pierādījumus un novērtē tos, kā rezultātā tiesa var arī atzīt, ka pieteicēja norādītie apstākļi nav pierādīti.

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1533/2019

Apstākļos, kad pirmās instances tiesas spriedums daļā ir personai labvēlīgs, apgabaltiesai nav pamata personas apelācijas sūdzībā norādīto pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības apjomu aplūkot formāli, bet gan ir jāizvērtē apelācijas sūdzības argumenti pēc būtības. Ja apgabaltiesai rodas šaubas par apjomu, kādā persona ir vēlējusies pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, tai ir jānoskaidro personas patiesā griba, lūdzot personai apelācijas sūdzību precizēt. Savukārt apstākļos, kad apgabaltiesa nepieprasa personai papildu paskaidrojumus saistībā ar pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības apjomu, tiesai, ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, ir jāpieņem, ka apelācijas sūdzība ir iesniegta par pirmās instances tiesas spriedumu tikai pieteikuma noraidītajā daļā. Tas, ka apgabaltiesas vērtējumā pirmās instances tiesas spriedums ir kļūdains, nav pamats pārskatīt tiesas sprieduma daļu, kas pēc būtības nav pārsūdzēta.

Lejupielādēt

07.11.2019. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1511/2019

1. Kasācijas tiesvedības ierosināšana nav paredzēta, lai tiesa vēlreiz izskatītu lietu pēc būtības, ko veic tikai pirmās un apelācijas instances tiesas. Proti, kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas apstākļus un neveic pierādījumu vērtēšanu, kā arī neizlemj, vai iestāde pieņēmusi pareizu lēmumu vai nē. Kasācijas tiesvedība primāri kalpo judikatūras vienveidības saglabāšanai un tiesību tālākveidošanai, tādējādi kasācijas tiesvedība ir līdzeklis zemākas instances tiesas sprieduma pareizības pārbaudei no tiesību jautājumu viedokļa, nevis lietas atkārtotai izskatīšanai pēc būtības. 2. Kasācijas instances tiesas kompetencē nav pārliecināties, ka ir izslēgta jebkura iespējamība, ka pierādījumu pārbaudes rezultātā varētu izdarīt kasatoram (kasācijas sūdzības iesniedzējam) labvēlīgāku secinājumu, jo tā būtu atkārtota pierādījumu novērtēšana pēc būtības, ko veic pirmās un apelācijas instances tiesa.

Lejupielādēt

04.09.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1368/2019

Izlīguma, respektīvi, līguma par tiesiskā strīda izbeigšanu, tiesiskums administratīvā procesa kārtībā pārbaudāms vienīgi izņēmuma gadījumos, galvenokārt, kad ir pamats šaubīties par patieso gribu izlīguma noslēgšanā. Pieteikums, kas prasa atgriezties pie noregulētā jautājuma pārskatīšanas, vispārīgi nav pieļaujams. Tas attiecas gan uz izlīguma pārsūdzēšanu, gan uz prasījumu par noregulētā tiesiskā strīda jautājuma pārskatīšanu, uzsākot administratīvo procesu no jauna.

Lejupielādēt

19.07.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1352/2019

Lietā, kurā tiesai ir jāpārbauda negatīvā administratīvā akta tiesiskums, administratīvā akta izdošanas gaitā pieļautie procesuālie pārkāpumi tiesai ir jāvērtē prasījuma par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku ietvaros. Tas nozīmē to, ka personas izvirzītie iebildumi saistībā ar administratīvā akta izdošanas gaitā pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem ir jāvērtē viena prasījuma ietvaros un procesuālā pārkāpuma konstatēšana nav uzlūkojama kā atsevišķs prasījums. Attiecīgi šādā gadījumā nav piemērojams Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā paredzētais pieteikuma pieļaujamības kritērijs – ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizsākums, jo tas pēc savas jēgas attiecas tikai uz pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, bet nav attiecināms uz pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku.

Lejupielādēt

28.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1307/2019

No 2018.gada 29.jūnija Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 neizriet, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauta jebkādu pašvaldības deputātu strīdu izskatīšana ar pašvaldības domi vai tās orgāniem. Administratīvajām tiesām likumdevējs ir uzticējis tikai tādu strīdu izskatīšanu, kas izriet no individuālām publiski tiesiskām attiecībām (izņemot krimināltiesiskas attiecības). Tādējādi pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tas izriet no pašvaldības deputāta individuālām publiski tiesiskām attiecībām ar pašvaldības domi vai tās orgāniem un veido deputāta subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.

Lejupielādēt

17.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1271/2019

1. Tiesību uz taisnīgu tiesu būtisks elements ir procesa dalībnieka tiesības piekļūt lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, piedalīties to pārbaudē un izteikties par tiem. Jo īpaši tas ir būtiski lietās, kurās personai piemērota krimināltiesiska rakstura sankcija, jo tiesības uz taisnīgu tiesu paredz personai tiesības iepazīties ar visiem lietā esošajiem pierādījumiem, kas var ietekmēt nelabvēlīga nolēmuma pieņemšanu, lai persona varētu pienācīgi īstenot tiesības uz aizstāvību. 2. Minētās tiesības izņēmuma gadījumos var samērīgi ierobežot, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu citas sabiedrībai būtiskas intereses. Tomēr, apsverot pieteicēja tiesību iepazīties ar lietas materiāliem ierobežošanu, tiesai vienmēr jāatceras, ka tas ir izņēmums no vispārīgā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībniekiem bijusi iespēja izteikties. Tāpēc pieteicēja tiesību iepazīties ar lietā esošajiem pierādījumiem ierobežošana ir pieļaujama vienīgi leģitīma mērķa labā un samērīgā apjomā. 3. Vērtējot, vai konkrētajā gadījumā ir samērīgi pieteicējam liegt iespēju iepazīties ar lietā esošiem pierādījumiem, citstarp jāņem vērā, vai attiecīgie pierādījumi vērtējami kā izšķiroši, proti, tādi, kas varētu ietekmēt sprieduma rezultātu. 4. Tiesvedības gaitā tiesai ir pienākums un atbildība nodrošināt, lai lietas izskatīšanas ietvaros būtu pienācīgi ievērotas procesa dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu gan tiesību iepazīties ar lietas materiāliem kontekstā, gan lietas apstākļu pilnvērtīgas pārbaudes kontekstā. Situācijā, kad pieteicējam ir noteikts aizliegums iepazīties ar lietas izšķiršanai būtiskiem pierādījumiem, tiesvedības apturēšana uz laiku, līdz šāds aizliegums tiek noņemts, ir samērīgs risinājums, kā nodrošināt pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu, vienlaikus aizsargājot tās intereses, kuru dēļ uz konkrētu laiku liegums iepazīties ar lietas materiāliem ir noteikts.

Lejupielādēt

30.04.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1199/2019

Tas, vai konkrētais administratīvais akts tiešām ir prettiesisks, ir pārbaudāms, izskatot lietu pēc būtības. Savukārt Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas un 282.panta 10.punkta kontekstā vērtējot, vai ir pieļaujama tiesvedība par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, tiesai jāpārbauda, vai pastāv pietiekami ticama iespēja, ka tādos pašos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos samērā tuvā laikā iestāde varētu rīkoties tāpat. Proti, tas nozīmē, ka tiesai parasti būtu jāpārbauda, vai pastāv pietiekami ticama iespēja, ka iestāde samērā tuvā laikā atkal varētu izdot tāda paša satura nelabvēlīgu administratīvo aktu vai ka samērā tuvā laikā tādos pašos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos persona atkal varētu lūgt izdot tāda paša satura labvēlīgu administratīvo aktu un iestāde atkal varētu atteikties to izdot.

Lejupielādēt

17.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1162/2019

Lokālplānojuma izstrādes process tiek ierosināts pēc pašvaldības iniciatīvas un lokālplānojums tiek apstiprināts saistošo noteikumu veidā. Tas nozīmē, ka lokālplānojuma izstrāde un apstiprināšana ir uzskatāma par normatīvā akta (pašvaldības saistošo noteikumu – lokālplānojuma) izstrādes procesu. Savukārt normatīvo aktu izdošana ir nevis valsts pārvaldes, bet likumdošanas funkcijas izpausme. Tas savukārt nozīmē, ka šāds lēmums nav pakļauts administratīvo tiesu kontrolei, jo normatīvā akta un tā izstrādes procesā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontrole nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

11.03.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1052/2019

Administratīvā procesa likuma 190.panta 1.1 daļas pirmajā teikumā noteiktais septiņu dienu termiņš lemšanai par pieteikumu ir ievērojams arī tad, ja pieteikums sākotnēji bija atstāts bez virzības trūkumu novēršanai, proti, septiņu dienu termiņš ir attiecināms arī uz darbībām, kas veicamas pēc trūkumu novēršanas.

Lejupielādēt

22.03.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-962/2019

Administratīvā procesa likuma 283.panta pirmās daļas mērķis ir dot procesa dalībniekiem iespēju izteikt savu viedokli par tiesvedības izbeigšanu lietā, turklāt šo procesa dalībnieku tiesību īstenošana nevar būt atkarīga no šī viedokļa būtības. Tiesību paust viedokli liegšana tā iemesla dēļ, ka nav sagaidāms, ka pieteicēju viedoklis saskanēs ar tiesas secinājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā un ka pretējs procesa dalībnieku viedoklis nevar mainīt lietas risinājumu, būtībā principiāli noliedz procesa dalībnieku viedokļa noskaidrošanas nepieciešamību, kas ir acīmredzamā pretrunā ar normas mērķi. Tāpat nevar uzskatīt, ka procesa dalībnieku paskaidrojumi par lietas būtību un apstākļiem, neskarot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu, jau paši par sevi apliecina viņu viedokli jautājumā par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Lejupielādēt

28.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-943/2019

1. Tiesai ir pienākums izbeigt tiesvedību lietā gadījumā, ja konkrētā tiesiskā attiecība – starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem pastāvošais strīds par to pašu priekšmetu un pamatu – jau ir izvērtēta citas administratīvās lietas ietvaros. Tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā noteiktība un stabilitāte un tiek novērsta viena un tā paša strīda atkārtota skatīšana. 2. Ar prasījuma pamatu saprotami tie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas pamato konkrēto prasījumu. Līdz ar to gadījumos, kad salīdzināmas divas lietas starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem par to pašu pieteikuma priekšmetu, var uzskatīt, ka pieteikumu pamats ir atšķirīgs tad, ja katras lietas pamatā ir citādi lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi. Savukārt cita veida argumenti vai papildu pierādījumi, kas pamato pieteicēja pozīciju, paši par sevi nav uzskatāmi par citu prasījuma pamatu. 3. Administratīvā procesa likuma 282.panta 3.punkta piemērošanas ietvaros uzskatāms, ka personas prasījumam par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir cits pamats, ja tas balstīts uz apstākļiem, kas nepastāvēja vai nevarēja būt zināmi tiesai, izskatot iepriekšējo lietu par šo prasījumu. Ja pēc iepriekšējās administratīvās lietas izskatīšanas (sprieduma spēkā stāšanās) ir mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas pamato personas tiesības uz attiecīgo labumu, šie apstākļi var veidot jaunu pamatu prasījumam par administratīvā akta izdošanu. 4. Tas, ka pieteicēja ieskatā, tiesa iepriekšējo lietu, kurā stājies spēkā tiesas spriedums, nav izskatījusi pienācīgi, nav pietiekami, lai atzītu, ka atkārtots pieteikums, kurā uzsvērti tie paši argumenti, kurus iepriekšējā lietā, pieteicēja ieskatā, tiesa pienācīgi neizvērtēja, ir ar citu pamatu.

Lejupielādēt

28.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-943/2019

Lemjot, vai prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai procesuāla pārkāpuma konstatēšanu ir pieļaujams atlīdzinājuma pieprasīšanas nolūkā, nepieciešams novērtēt, vai pastāv objektīva saikne starp administratīvā akta tiesiskuma pārbaudi (procesuālā pārkāpuma konstatēšanu) un eventuāli pieprasāmo atlīdzinājumu. Ja šāda saikne pastāv, vērtējums par to, vai prasījums par atlīdzinājumu ir pamatots, ietilpst atlīdzinājuma prasījuma pamatotības novērtējumā. Proti, tiesai jāpārbauda, vai tādi zaudējumi vai kaitējums, uz kādu persona norāda, objektīvi varētu izcelties no iestādes pieļautās kļūdas, kuras konstatējumu pieteicējs prasa. Ja konstatējams, ka pārsūdzētā administratīvā akta prettiesiskums vai konkrēta veida procesuālais pārkāpums vispārīgi varētu izraisīt pieteicēja norādītā veida zaudējumus vai kaitējumu, tad ir pamats atzīt, ka kritērijs – nepieciešamība atlīdzinājuma pieprasīšanai – ir izpildīts. Savukārt tas, vai administratīvais akts ir atzīstams par prettiesisku (vai attiecīgais pārkāpums tiešām ir pieļauts), ir vērtējams, izskatot lietu pēc būtības. Attiecīgi arī tas, vai personai piešķirams atlīdzinājums, ir pārbaudāms, skatot lietu pēc būtības, un tiesas secinājums, ka pieteicēja prasītais atlīdzinājums tomēr nebūtu piešķirams, ir pamats pieteikuma noraidīšanai, nevis tiesvedības izbeigšanai lietā.

Lejupielādēt

22.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-921/2019

Konkurences padomes ierosinātas administratīvās lietas dalībnieka pieteikums par Konkurences likuma 8.panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuāla pārkāpuma konstatēšanu ir piekritīgs Administratīvajai apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. Arī tad, ja par šādu pārkāpumu kā par faktisko rīcību pieteikumu iesniedz persona, kas nav attiecīgā administratīvā procesa dalībnieks, šāds pieteikums ir piekritīgs Administratīvajai apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai.

Lejupielādēt

17.09.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-595/2019

Tiesu nolēmumos ietvertā motivācija ir būtisks instruments tiesnešiem gan anglosakšu tiesību sistēmas valstīs, gan kontinentālo tiesību sistēmas valstīs, neatkarīgi no tā, vai tiesu precedenti uzskatāmi par saistošu tiesību avotu, vai nē. Atbilstoši vienlīdzības principam un tiesībām uz taisnīgu tiesu tiesai ir jāņem vērā tiesu prakse (judikatūra) analogās lietās. Savukārt, ja tiesa nolemj atkāpties no iepriekšējās tiesu prakses, šai atkāpei jābūt skaidri izteiktai nolēmumā. Tādējādi tiek nodrošināta vienveidīga tiesību normu piemērošana. Līdz ar to tiesai nav šķēršļu motīvu daļas argumentos atsaukties uz tiesu praksi.

Lejupielādēt

05.07.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-591/2019

Tiesa atsevišķos gadījumos var atzīt, ka faktiski kāda norma bija piemērota, pat ja lēmumā tā nebija minēta. Ir svarīgi, lai administratīvajā aktā sniegtais pamatojums būtu pareizs pēc būtības un saprotams personai. Tomēr šāda pamatojuma interpretēšana nedrīkst ietvert pēc būtības jaunu pamatojumu, aizstāt administratīvajā aktā jau ietverto pamatojumu, nonākt ar to pretrunā. Pretējā gadījumā tiesa būtībā uzņemtos iestādes kompetenci izdot un pamatot administratīvo aktu. Tiesa nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 250.panta otro daļu, kas paredz, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā, ja iestāde piemērojusi tādu tiesību normu, kas prasa atšķirīgu piemērošanas priekšnoteikumu konstatēšanu, nekā tiesību norma, kuru pēc būtības piemērojusi tiesa.

Lejupielādēt

12.11.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-402/2019

1. Izskatot lietu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ne tikai jāpārbauda iestādes lēmumā ietvertais pamatojums, bet arī ir jāpārbauda, vai personai objektīvi ir tiesības uz pieprasīto administratīvo aktu. 2. Pārbaudot informāciju, it īpaši, ja procesa dalībnieks ir vērsis uz to uzmanību, tiesai ir jāpārbauda, vai iestāde, kura ir nodevusi informāciju, uz kuru vēlāk tiek balstīts administratīvais akts, šo informāciju ir ieguvusi tiesiski. 3. Ja iestāde ir ieguvusi un uzkrājusi informāciju, kas nav paredzēta tiesību normās, tas automātiski nenozīmē, ka informācija ir iegūta ar prettiesiskām metodēm un ka tā vispār nevar tikt izmantota lēmuma pieņemšanā. Taču tai ir jābūt atspēkojamai ar citiem pierādījumiem.

Lejupielādēt

20.06.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-310/2019

Administratīvā akta adresāta izvēlei neapstrīdēt un nepārsūdzēt sev nelabvēlīgu administratīvo aktu var būt dažādi iemesli, un, izdarot šādu izvēli, adresātam jārespektē ar konkrēto administratīvo aktu nodibinātā attiecība. Tomēr minētais nenozīmē, ka neapstrīdētajā administratīvajā aktā izdarītais apstākļu novērtējums nav pārskatāms tad, ja tas tiek izmantots, lai pamatotu citu administratīvo aktu. Ja šis cits administratīvais akts tiek pārsūdzēts, tiesai pēc būtības jāpārbauda tā pamatojums.

Lejupielādēt

29.05.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-274/2019

No tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet pienākums tiesai nolēmumā norādīt savus argumentus tā, lai gan procesa dalībnieki, gan augstākas instances tiesa, gan interesenti no sabiedrības varētu saprast, kā tiesa nonākusi pie tieši tāda un ne citāda lietas izskatīšanas rezultāta. Tas nozīmē, ka sprieduma motīvos citstarp nepieciešams atspoguļot tiesas veikto pierādījumu analīzi un ar to saistītos apsvērumus, kas noveduši tiesu pie secinājuma par pieteikuma apmierināšanas vai noraidīšanas pamatu. Faktisko apstākļu atreferējums un par šiem apstākļiem izdarīts secinājums bez izvērstākas analīzes būtu pietiekams vienīgi tādos izņēmuma gadījumos, ja konkrētajos apstākļos jebkuram saprātīgam novērotājam no malas būtu acīmredzami un pašsaprotami, ka konstatētie fakti var novest tikai pie viena konkrēta secinājuma.

Lejupielādēt

24.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-241/2019

Lieta par pašvaldības amatpersonas, kura strādā uz darba līguma pamata, tiesībām uz pabalstu nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, bet gan vispārīgās jurisdikcijas tiesai. No Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā dotās administratīvā akta definīcijas izriet, ka amatpersona Administratīvā procesa likuma izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Strīdi, kas rodas darba tiesiskajās attiecībās, tostarp, kas saistīti ar pabalstiem, nav administratīvie akti, bet gan privāto tiesību akti.

Lejupielādēt

28.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-222/2019

Ar administratīvo aktu piešķirto tiesību izmantošana vai noteikto pienākumu izpilde automātiski nenozīmē, ka tātad tiesa var lemt tikai par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku. Pēc administratīvā akta izpildes pamats prasījuma par šā akta atcelšanu precizēšanai uz prasījumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku pastāv vienīgi tajos gadījumos, kad administratīvais akts ir izpildīts tādējādi, ka administratīvā procesa ietvaros vairs nav iespējams pavērst atpakaļ tā izpildes sekas. Savukārt, ja attiecīgā administratīvā akta izpildes sekas ir iespējams pavērst atpakaļ, tiesā joprojām pieļaujams prasījums par administratīvā akta atcelšanu. Minētā atšķirība balstās tajā, ka situācijā, kurā administratīvā akta izpildes sekas vairs nav iespējams pavērst atpakaļ, tiesai iespējams vērtēt vienīgi iepriekš izdotā administratīvā akta tiesiskumu. Attiecīgi, konstatējot, ka administratīvais akts ir prettiesisks, personas aizskāruma novēršanai (vai samazināšanai) var kalpot vienīgi atlīdzinājuma piešķiršana, bet situācija vairs nevar tikt aktīvi ietekmēta ar administratīvā akta atcelšanu un vajadzības gadījumā norādījumiem par administratīvā akta izpildes seku novēršanu.

Lejupielādēt

18.04.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-203/2019

1. Tiesneša kādreizējās darba tiesiskās attiecības ar lietas dalībniekiem nav expressis verbis norādītas Administratīvā procesa likuma 117.panta pirmajā daļā kā iemesls, kura dēļ tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā. Līdz ar to jāvērtē, vai šis apstāklis varēja radīt pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti. 2. Apstāklis, ka persona pirms apstiprināšanas tiesneša amatā ieņēmusi amatu valsts pārvaldē, pats par sevi neliecina, ka tiesnesis nav spējīgs objektīvi lemt par valsts pārvaldes vai konkrētās valsts pārvaldes iestādes lēmumiem.

Lejupielādēt

05.11.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-173/2019

Nodokļu likumi nepiešķir tiesības tiesai grozīt nodokļu administrācijas administratīvo aktu. Tiesa, konstatējot nepareizību, var nodokļu administrācijas administratīvo aktu atcelt pilnībā vai daļā vai uzlikt pienākumu izdod jaunu administratīvo aktu. Šajā ziņā vispirms tieši iestādei būtu jāapsver, vai šāda veida rīcība, piemēram, pienākuma uzdošana nodokļu administrācijai veikt nepieciešamo korekciju sprieduma izpildes ietvaros, noteikti ir nepieciešama un attaisnojama konkrētajā gadījumā, un šāds pamatojums jāuzrāda tiesai.

Lejupielādēt

23.09.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-131/2019

Administratīvā procesa likuma 247.panta trešā daļa noteic, ka tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli. Šī tiesību norma ir vērsta uz tiesību tikt uzklausītam īstenošanu un „pārsteiguma” spriedumu nepieļaušanu, tādējādi sekmējot taisnīga tiesas procesa īstenošanu. Lai netiktu sastādīts „pārsteiguma” spriedums, mutvārdu procesā tiesai ir jāpārrunā ar lietas dalībniekiem lietā nozīmīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi; tas pats attiecināms uz rakstveida procesu.

Lejupielādēt

28.03.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-121/2019

1. Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa atļauj tiesai, apmierinot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, uzdot iestādei izdot jaunu, arī nelabvēlīgu administratīvo aktu. To var darīt tikai tad, ja tas ir nepieciešams, respektīvi, ja faktiskie apstākļi ir tādi, ka situācijā nevar iztikt bez attiecīga tiesiskā regulējuma – nelabvēlīga administratīvā akta. No administratīvā procesa viedokļa uzskatāms, ka ar to tiek turpināts tas pats process, kas iestādē tika uzsākts, ierosinot sākotnējā lēmuma procesu. Vienlīdzības principa nodrošināšanas kontekstā būtiski, ka, konstatējot, ka faktiskie apstākļi ir salīdzinoši līdzīgi vairākās lietās, tās tiktu izlemtas līdzīgi, jo procesa dalībniekiem ir tiesības sagaidīt un paļauties, ka tie tiesā saņems vienādu taisnību visos līdzīgos gadījumos. 2. Prezumējams, ka darbības ar izņemto mantu, tostarp tās transportēšana glabāšanai, glabāšana, apsardzība, iznīcināšana u.tml., valstij rada izdevumus. Pie administratīvās atbildības sauktajai personai ir pienākums šos radušos izdevumus valstij atlīdzināt. Ņemot vērā apstākli, ka personai noteiktais izdevumu atlīdzināšanas pienākums zināmā mērā ir jau nodibināta saistība, kurā precizējams izdevumu apmērs par jau notikušu mantas glabāšanu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai radušos izdevumus saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā transportlīdzekļa pārvietošanu un glabāšanu iespējams atlīdzināt, ja atceltā administratīvā akta vietā tiek uzdots izdot jaunu nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-42/2019

Pats par sevi konstatēts fakts ne vienmēr var radīt šaubas par pieļautu likuma pārkāpumu. Lai šādas šaubas rastos, šis fakts ir jāaplūko citu apstākļu kontekstā. Ja šie citi apstākļi iestādē netiek noskaidroti un novērtēti, tad uzskatāms, ka lēmums ir pieņemts uz pieņēmumu pamata, un tiesai nav jāveic padziļināta pārbaude, lai apstiprinātu, ka iestādes konstatētie fakti tomēr rada likuma pārkāpumu, tādējādi pēc būtības veidojot lēmuma pamatojumu un pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 250.panta otro daļu. Iestādei, arī veicot netiešus aprēķinus, ir pienācīgi jāpamato pieņemtais lēmums un tas nevar būt balstīts uz neargumentētiem pieņēmumiem.

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-42/2019

Tiesai nav piešķirtas pilnvaras iejaukties iestādes kompetencē un pašai izlemt tos jautājumus, kuri sākotnēji jāizvērtē un jāizlemj konkrētajai kompetentajai valsts pārvaldes iestādei. Administratīvās tiesas uzdevums ir kontrolēt valsts pārvaldes iestādes lēmumu un rīcības tiesiskumu, nevis iestāties iestādes vietā un izlemt iestādes kompetencē ietilpstošus jautājumus.

Lejupielādēt

17.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2019

Res judicata princips ir fundamentāls un nozīmīgs, tā kā, ierobežojot sprieduma pārskatīšanas iespējas neierobežotā laikā, tiek iedibināta tiesiskā drošība, noteiktība un stabilitāte. Tas nozīmē, ka ar sprieduma stāšanos spēkā konkrētās tiesiskās attiecības ir galīgi noregulētas un personas var tiesiski paļauties, ka šis noregulējums paliks nemainīgs. Vienlaikus res judicata princips nav pilnīgi absolūts un īpašos izņēmuma gadījumos citu nozīmīgu tiesību aizsardzībai ir iespējama atkāpšanās no tā. Atkāpšanās no res judicata principa ir pieļaujama, ja tiesa, kuras spriedums ir stājies spēkā, ir pieļāvusi fundamentālu kļūdu, piemēram, jurisdikcijas pārkāpumu, kas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas pēc būtības, un tā rezultātā ir būtiski pārkāptas cilvēka pamattiesības, vairāku personu tiesības un likumīgās intereses vai citas ar likumu aizsargājamas publiskās intereses.

Lejupielādēt

17.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2019

Gadījumos, kad administratīvajam aktam sekojusi civiltiesiska darbība (līguma noslēgšana vai īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā), pieteikums par administratīvā akta atcelšanu vai atzīšanu par prettiesisku ir pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, savukārt prasījums par līgumu vai zemesgrāmatas ierakstu atcelšanu ir izskatāms civilprocesuālā kārtībā. Līdz ar to, katrs no šiem prasījumiem (attiecīgi publiski tiesiskais un civiltiesiskais) ir pakļauts attiecīgi administratīvajai tiesai un vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Lejupielādēt

27.06.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1174/2018

Administratīvā procesa likuma 282.pantā norādītie pamati ir patstāvīgi pamati tiesvedības izbeigšanai administratīvajā lietā. Šo pamatu piemērošana ir savstarpēji izslēdzoša, proti, tiesvedība lietā var tikt izbeigta, pamatojoties tikai uz vienu no tiem. Līdzīgi pieteikuma pieļaujamības izvērtējumam pirms pieteikuma pieņemšanas, izskatot jau ierosinātu lietu un konstatējot iespējamos tiesvedības izbeigšanas priekšnoteikumus, tiesai ir secīgi jāpārliecinās par 282.pantā nostiprināto priekšnoteikumu tiesvedības izbeigšanai esību. Tādējādi, ja ir šaubas, primāri jāpārliecinās, vai attiecīgā lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā, kā arī vai pieteicējam ir subjektīvās tiesības iesniegt attiecīgu pieteikumu.

Lejupielādēt

29.03.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-426/2018

Vairāku lietu apvienošana vienā tiesvedībā nepiešķir kādam no pieteicējiem plašākas procesuālās tiesības, nekā viņam piemistu tad, ja viņa lieta tiktu izskatīta atsevišķi. Administratīvo lietu apvienošanas mērķis ir vienīgi sekmēt administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu pēc būtības. Apvienotā tiesvedībā izskatāmā lietā jautājums par tiesvedības turpināšanu (tiesvedības izbeigšanas pamata konstatēšanu) izlemjams attiecībā uz katru no pieteicējiem atsevišķi

Lejupielādēt

22.02.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-288/2018

Ja persona – patvēruma meklētāja lūguma iesniedzējs - vēl nav izraidīta no valsts, tiesai, novērtējot draudu risku reālo pastāvēšanu, jāņem vērā aktuālā situācija. Ja lietā pastāv būtiskas norādes uz to, ka izraidīšanas rezultātā tiktu pārkāptas personas cilvēktiesības, tiesai jāpārliecinās par šo apstākļu pamatotu esību. Tas savukārt nozīmē, ka izņēmuma gadījumā tiesas vērtējums var iekļaut arī tādu apstākļu vērtēšanu, kas iepriekš ir nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Lejupielādēt

22.06.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-237/2018

Administratīvā procesa likuma 116.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegumu pirmās instances tiesas tiesneša dalībai atkārtotā lietas izskatīšanā kasācijas instances tiesā neatbilst regulējuma mērķim, proti, nav attiecināms uz gadījumu, kad lieta tiek skatīta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta kopsēdē.

Lejupielādēt

22.06.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-167/2018

Vispārīgi no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet procesa dalībnieku tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tostarp visiem lietā esošajiem pierādījumiem, un sniegt paskaidrojumus par visiem lietā esošajiem pierādījumiem un dokumentiem. Līdz ar to, ja lietā tiek iegūti jauni pierādījumi, tad tiesai pēc lietas izskatīšanas atsākšanas ir jādod procesa dalībniekiem iespēja sniegt paskaidrojumus par tiem. Arī par apstākļiem un pierādījumiem, par kuriem procesa dalībniekiem bija iespēja izteikties pirms iztiesāšanas atsākšanas, paskaidrojumi ir jāuzklausa tiktāl, ciktāl tos var ietekmēt no jauna iegūtie pierādījumi vai noskaidrotie fakti.

Lejupielādēt

10.10.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-146/2018

1. Gan tas, kad un kādā apmērā izveidojusies nodokļu pārmaksa (kas atkarīgs no tā, kad iestājās nodokļa maksāšanas termiņš), gan tas, kad persona šo pārmaksu pieprasīja atmaksāt vai novirzīt kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, ir faktu jautājums, kas noskaidrojams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 2. Privātpersonas tiesību ievērošanas princips nevar ietekmēt likumā skaidri noteikto, ka nodokļu pārmaksu var pieprasīt ne vēlāk kā trīs gadus pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Tiesas uzdevums strīda gadījumā ir noteikt, kurā periodā ir radusies nodokļu pārmaksa un kad tā pieprasīta, un tas nedrīkst būt patvaļīgs pieņēmums, bet vienlaikus arī nevar tikt pakārtots personas vienpusējam viedoklim – tas ir objektīvi jānoskaidro.

Lejupielādēt

13.02.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-92/2018

1. Kasācijas instances tiesa neveic pierādījumu pārbaudi un nepārskata zemākas instances tiesas secinājumus par lietas faktiskajiem apstākļiem, bet pārbauda, vai tiesa nav pārkāpusi konkrētas tiesību normas vai pārsniegusi savas kompetences robežas. Lietas izskatīšana pēc būtības, pārbaudot pierādījumus, notiek tikai pirmās un apelācijas instances tiesā. Kasācijas instances tiesas kompetencē nav, pārbaudot pierādījumus, pārliecināties, ka izslēgta jebkura iespējamība, ka pierādījumu pārbaudes rezultātā varētu izdarīt kasatoram labvēlīgāku secinājumu. Tā būtu atkārtota pierādījumu novērtēšana pēc būtības, ko veic pirmās un apelācijas instances tiesa. 2. Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmās daļas piemērošanas pareizību pārbaudot, kasācijas instances tiesa varētu šo normu atzīt par pārkāptu, ja, piemēram, tiesas izdarītie secinājumi vai nu vispār nebalstās uz pierādījumiem, bet tikai uz pieņēmumiem, vai ja secinājumi loģiski nevar izrietēt no novērtētajiem pierādījumiem, vai ja kāda pierādījuma saturs ir acīmredzami nepareizi noskaidrots (piemēram, tiesa vispār nepareizi izlasījusi rakstveida dokumentu vai izlaidusi no vērtējuma kādu dokumenta vai liecības daļu).

Lejupielādēt

20.07.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-23/2018

1. Tiesai vienmēr pēc savas iniciatīvas ir jāveic piemērojamo tiesību normu konstitucionalitātes pārbaude, kā arī jāsniedz savi apsvērumi par pieteicēja argumentiem par pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Ja tiesa konstatē, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai. 2. Uz tiesas pieteikumu Satversmes tiesai attiecas subsidiaritātes princips, proti, pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējums un piemērojamo tiesību normu konstitucionalitātes pārbaude jāveic, izskatot lietu pēc būtības pirmās instances un apelācijas instances tiesā. Tādējādi tiek nodrošināta procesuālā ekonomija, jo strīds tiek atrisināts tajā tiesu instancē, kura ir tiesīga izlemt lietu pēc būtības.

Lejupielādēt

18.09.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1386/2017

Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā paredzētais pieteikuma pieļaujamības kritērijs – ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums – pēc jēgas neattiecas uz pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, bet tikai uz pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu.

Lejupielādēt

05.09.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1317/2017

Ja vien privātpersona ir izpildījusi savu pienākumu ievērot likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vēršoties ar iesniegumu iestādē, tad tas, ka iestāde, iespējams, nepamatoti atteikusies pēc būtības izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu vai vispār uz to nav atbildējusi likumā noteiktajā termiņā, nekādi neietekmē iesniedzēja procesuālās tiesības vērsties tiesā. Ja augstāka iestāde noteiktā termiņā nav reaģējusi, uzskatāms, ka valsts pārvalde ir atteikusies no iespējas labot savas kļūdas, savukārt persona no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo, lai lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība tiktu izmantota.

Lejupielādēt

11.09.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1302/2017

1. Jau pirms 2017.gada 1.marta grozījumiem no Administratīvā procesa likuma normām izrietēja, ka prasījuma par spēku zaudējuša administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku izskatīšanai pēc būtības pamats ir tad, ja izpildās vismaz viens no diviem Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmajā daļā minētajiem priekšnoteikumiem (atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos). Ja neviens no šiem gadījumiem neizpildījās, spēku zaudējušais administratīvais akts nebija apstrīdams un tātad secīgi arī nebija pārsūdzams tiesā. Minētie priekšnoteikumi attiecās arī uz administratīvo procesu tiesā, turklāt arī uz tiem administratīvajiem aktiem, kuru pārbaudei likumdevējs nav paredzējis apstrīdēšanas stadiju. 2. Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajā daļā paredzētais pieteikuma pieļaujamības kritērijs – ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums – pēc jēgas neattiecas uz pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, bet tikai uz pieteikumu par procesuāla pārkāpuma konstatēšanu. Situācijas, kad tiek pieļauta procesuāla pārkāpuma atsevišķa pārbaude tiesā, ir izņēmums, kas attaisnojams vienīgi tajos gadījumos, kad procesuālais pārkāpums ir atstājis būtisku iespaidu uz personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm. Administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes pieļaujamība nebūtu jāpadara atkarīga no tā, cik būtisku vai nebūtisku tiesību aizskārumu attiecīgais administratīvais akts personai radījis. Šāda diferenciācija neatbilstu Administratīvā procesa likuma 103.pantā nostiprinātajai tiesas procesa būtībai, kā arī 92.pantā garantētajām tiesībām prasīt atlīdzinājumu, jo tiesību normas neparedz, ka personai būtu tiesības prasīt atlīdzinājumu tikai saistībā ar tādu administratīvo aktu, kura tiesiskās sekas nodarījušas būtisku aizskārumu. 3. Tas, ka tiesa ir ierosinājusi tiesvedību, nevar radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību (iegūtas tiesības) uz to, ka pieteikums noteikti tiks izskatīts pēc būtības un lietā tiks taisīts spriedums. 4. Līdzīgu gadījuma atkārtošanās iespēju strīdos par publisko iepirkumu norisi un tās rezultātiem nevar vērtēt tikai no tā aspekta, vai tādos pašos tiesiskos un faktiskos apstākļos samērā tuvā laikā iestāde varētu rīkoties tāpat. Šāda pieeja iepirkuma lietās nepamatoti sašaurinātu tiesas kontrolei nododamo jautājumu loku un neveicinātu tiesību normu prasībām atbilstošas publisko iepirkumu prakses nostiprināšanos. Šādos gadījumos izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama.

Lejupielādēt

13.10.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1237/2017

1. Ministru kabineta rīkojums par kandidāta virzīšanu Eiropas Savienības Revīzijas palātas locekļa amatam ir politisks lēmums, kas nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. To, ka šāds lēmums ir politisks, apstiprina šādi apstākļi: 1) Latvijā nav normatīvā akta, kas regulētu Revīzijas palātas locekļa atlasi, un līdz ar to nav kritēriju, kurus izvērtējot, Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par kandidāta izvirzīšanu; 2) Ministru kabinets ir īstenojis kandidātu atlases procedūru divās savstarpēji nošķirtās stadijās. Pirmajā stadijā – atklātā konkursā – atlases komisijā izvērtēta pretendentu atbilstība profesionālajiem nosacījumiem, otrajā stadijā – izskatīts rīkojums par viena kandidāta virzīšanu Eiropas Savienības Revīzijas palātas locekļa amatam. Tomēr rīkojumā nav sniegts pamatojums kandidāta virzīšanai amatam, un neviena tiesību norma nenosaka ministru kabineta pienākumu šādu pamatojumu sniegt; 3) Rīkojuma projekts izskatīts kā Ministru kabineta lieta, par kuru ir nepieciešama politiska izšķiršanās un konceptuāls lēmums vai balsojums; 4) Ministru kabinets otrajā stadijā vairs nepārvērtēja atlases komisijas secinājumus par personas atbilstību profesionālajiem kritērijiem, bet izvērtēja, balstoties uz saviem iekšējiem tiesību normās tieši neatrunātiem apsvērumiem, vai kandidāts izpelnās valdības uzticību, lai tā varētu kļūt par Latvijas pārstāvi Revīzijas palātā. 2. Konkursa uz Eiropas Savienības Revīzijas palātas locekļa amatu atšķirība no parasta civildienesta ierēdņa amata konkursa ir tikai apstāklī, ka atlases procedūra Latvijas Republikas ietvaros ir vainagojusies ar politiska lēmuma pieņemšanu. Tomēr, ja valsts ir izvēlējusies kandidātu meklēšanu atklātā konkursa formātā, tā nevar pieļaut atlases procedūras patvaļu un vienlīdzības principa pārkāpumus. Šādā gadījumā katram pretendentam ir tiesības uz tādu konkursu, kurā netiek pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, bet novērtējums tiek veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem, un nav pieļautas novērtējuma un lietderības apsvērumu kļūdas. Tādējādi, kaut arī administratīvā tiesa nevar pārbaudīt galīga lēmuma (kas ir pieņemts Latvijas Republikas ietvaros) tiesiskumu, tiesu kontrolei ir pakļauta pretendentu atlases procesa tiesiskuma pārbaude.

Lejupielādēt

03.10.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-978/2017

Iesnieguma pārsūtīšana pēc piekritības pamatā domāta gadījumiem, kad privātpersona iestādē vērsusies kļūdaini, nezinādama, ka atbildes sniegšana uz personas iesniegumā minēto jautājumu nav konkrētās iestādes kompetencē. Tādējādi iesnieguma pārsūtīšanas mērķis ir nodrošināt, ka persona saņem atbildi pēc būtības. Taču šis regulējums nav domāts gadījumiem, kad pati iesnieguma pārsūtīšana citai iestādei ir tas mērķis, kura dēļ persona vērsusies konkrētajā iestādē. Iesniegumu likums neattiecas uz gadījumu, kad pieteicējs vēlas, lai amatpersona izmanto sava amata autoritāti pieteicēja personīgās lietas virzībā.

Lejupielādēt

05.10.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-691/2017

Privātpersonai, kas kļūdaini saukta pie kriminālatbildības, ir tiesības uz mantisko zaudējumu par juridisko palīdzību atlīdzināšanu. Atlīdzinot izdevumus par advokāta sniegto juridisko palīdzību, vērā ņemamas tās takses, ko noteica noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību. Atlīdzināmajos izdevumos ietilpst advokāta ceļa (transporta) izdevumi un izdevumi par viesnīcu (naktsmītni).

Lejupielādēt

28.12.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-169/2017

Ja pieteicējs skaidri ir darījis zināmu iestādei, ka sadzīves apstākļi cietumā pārkāpj viņa cilvēktiesības, bet iestāde pieteicēja pretenzijas noraidījusi un situācija palikusi nemainīga, tiesai, pārbaudot pieteicēja norādītos faktus, ir pamats atzīt pārkāpumu par ilgstošu un vērtēt arī periodu pēc apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas. Šī tiesas rīcība nebūtu uzskatāma par pieteikuma robežu paplašināšanu.

Lejupielādēt

04.10.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1491/2016

Administratīvā procesa likuma 116.panta otrā daļa noteic aizliegumu tiesnesim piedalīties jaunā lietas izskatīšanā zemākas instances tiesā. Turpretī neviena tiesību norma neierobežo tiesnesi atkārtoti piedalīties lietas izskatīšanā tās pašas instances tiesā, ja iepriekš ar tiesneša piedalīšanos pieņemtais nolēmums nav atcelts. Vēl jo vairāk šāds ierobežojums nav paredzēts attiecībā uz procesuāliem lēmumiem, ar kuriem lieta netiek izskatīta pēc būtības.

Lejupielādēt

15.07.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1179/2016

Administratīvā procesa likuma 301.1panta pirmā daļa ir piemērojama, ja citās līdzīgās lietās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā ir izveidojusies judikatūra. Turklāt, ievērojot normas piemērošanas sekas, proti, ka apelācijas tiesvedība netiek ierosināta un lieta ar to arī noslēdzas, no tiesas tiek prasīts uzrādīt judikatūru (Augstākās tiesas nolēmumos paustās atziņas), uz kuru tā pamatojas. Procesa dalībniekiem katrā gadījumā jābūt saprotamam, uz kāda pamata tiek atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību, lai šaubu gadījumā (ievērojot arī šāda lēmuma pārsūdzības tiesības), tie varētu pārliecināties par judikatūras esību. Nav pietiekama apgabaltiesas atsauce uz to, ka jautājumos par procesuālo normu interpretāciju pirmās instances tiesa ir ievērojusi administratīvo tiesu pastāvošo judikatūru, nenorādot atsauci uz konkrētiem Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem.

Lejupielādēt

26.05.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-998/2016

Tiesiskā valstī tiesai ir jāveicina dažādu izglītības līmeni pārstāvošu un dažādiem sociālajiem slāņiem piederošu personu faktiskā vienlīdzība jautājumā par piekļuvi tiesai. Īstenojot šo mērķi, tiesai ir jāskaidro procesa dalībniekiem gan viņu tiesības, gan procesuālo darbību neizpildīšanas sekas. Sevišķi svarīgi ir darīt to pēc iespējas uztveramā un vienkāršā valodā, lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad personas bez juridiskās izglītības paliek bez tiesas aizsardzības, jo nepietiekami izprot tiesas norādi par nolēmuma pārsūdzēšanas termiņu, t.i., nepietiekami izprot šā termiņa neievērošanas sekas.

Lejupielādēt

01.08.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-942/2016

Pārbaudot publisko tiesību līguma tiesiskumu, tiesai šaubu gadījumā ir jāveic tiesību normas hierarhiskās atbilstības pārbaude. Šāda pārbaude veicama arī gadījumā, kad no piemērojamās tiesību normas atbilstības vai neatbilstības augstākai tiesību normai konstatēšanas ir atkarīgs, vai lietai ir vai nav publiskas lietas statuss.

Lejupielādēt

10.10.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-933/2016

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums īsteno sociāli atbildīgas valsts principu, aizsargājot ikviena tiesības uz sociālo aizsardzību un sociālo palīdzību. Likums noteic, ka pašvaldībai ir pienākums (uzdevums) nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pilnīgi vai daļēji finansējot šo pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldība šo pienākumu var īstenot pati, vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Pašvaldības līgums ar citu sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālo pakalpojumu sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem ir deleģēšanas līgums. Cita sociālā pakalpojuma sniedzēja izvēlei pašvaldībai jāievēro vienlīdzības princips, tādēļ pakalpojumu sniedzēju izvēlei var rīkot publiskā iepirkuma procedūru – konkursu. Tomēr procedūras rīkošana nepadara procedūras beigās slēdzamo līgumu par privāttiesisku. Tas, vai līgums ir privāttiesisks vai publiski tiesisks, ir atkarīgs no tā satura (līguma mērķa un uzdevumiem) nevis formas (tiesību piešķiršanas procedūras). Līgums, ar kuru pašvaldība nodod sociālā pakalpojuma sniegšanu citai personai, ir publiski tiesisks, jo sociālā pakalpojuma sniegšanas uzdevumi ir publiski tiesiski, t.i., ietilpst pašvaldības publiskajās funkcijās. Tādējādi strīdi par šādu līgumu izpildi ir pakļauti administratīvajai tiesai.

Lejupielādēt

14.09.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-461/2016

Tiesa ir metodoloģiski brīva sprieduma pamatojuma veidošanā, ciktāl tā saglabā savu padotību likumam un tiesībām. Ja tiesa tiesību piemērošanas norises laikā secina, ka iestādes lēmuma argumenti ir atbilstoši tiesību normām un tiesa nonāk pie tiem pašiem secinājumiem kā iestāde, tiesa nav kavēta to arī atzīt. Tiesa nav ierobežota izmantot tos pašus juridiskos argumentus, kurus norādījusi iestāde administratīvajā aktā. Iestādes un tiesas nolēmuma lingvistiska salīdzināšana ir lieka.

Lejupielādēt

10.10.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-440/2016

Sprieduma sastādīšanas datumu tiesa var pagarināt lietas sarežģītības dēļ. No Administratīvā procesa likuma 243.panta otrās daļas izriet, ka sprieduma sastādīšanas maksimālais laiks ir divi mēneši un 21 diena, taču likumā nav ierobežots, cik reizes minētā laika ietvaros tiesa sprieduma sastādīšanas laiku var pagarināt.

Lejupielādēt

13.08.2015. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1023/2015

Tiesai ir rīcības brīvība dokumenta veida paziņošanas izvēlē, pēc iespējas ņemot vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu, ciktāl to neierobežo citas tiesību normas. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta otro daļu dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Tā ir personas ekskluzīva tiesība konkrētā lietā norādīt, kādā veidā tā vēlas sazināties ar tiesu, tostarp ar elektroniskā pasta starpniecību. Tomēr tiesai viens un tas pats dokuments personai nav jāpaziņo, izmantojot visus norādītos sakaru veidus.

Lejupielādēt

06.11.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-482/2015

1. Ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai būtu jāpieliek pūles, lai līdzīgi gadījumi (vai, vēl jo vairāk, identiski gadījumi) tiktu izlemti līdzīgi, jo procesa dalībniekiem ir tiesības sagaidīt un paļauties, ka tie tiesā saņems vienādu taisnību visos līdzīgos gadījumos. Pareizi pielietotai juridiskajai metodoloģijai vajadzētu līdz minimumam samazināt procesa dalībniekiem grūti izskaidrojamu atšķirīgu rezultātu rašanos, pat ja, kā rāda tiesu prakse, šādi gadījumi nav izslēgti nevienā, arī kasācijas tiesas instancē. 2. Gadījumā, ja tiesa, kas izskata agrāk izspriestai lietai līdzīgu lietu, nonāk pie citiem secinājumiem, tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai tiesa katrā ziņā tiesas spriedumā ietvertu apsvērumus, kādēļ rezultāts šajā lietā ir atšķirīgs. Pat ja vienīgais iemesls ir tas, ka tiesa nevar pievienoties cita tiesas sastāva vērtējumam, tiesai ar attiecīgu argumentāciju tas ir jāatspoguļo spriedumā. Procesa dalībniekiem ir jātop redzamam, ka tiesas spriedums, kaut arī atšķirīgs, nav patvaļīgs, un ka tiesa spēj pamatot savu atšķirīgo viedokli.

Lejupielādēt

03.03.2015. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-407/2015

1. Administratīvā procesa tiesībās ar juridiskās personas pastāvēšanas izbeigšanos Administratīvā procesa likuma 282.panta 6.punktā ir saprotama juridiskās personas procesuālās tiesībspējas zaudēšana. Procesuālā tiesībspēja ir saistīta ar tiesībspēju, t.i., spēju būt par tiesisko attiecību dalībnieku un uzņemties tiesības un pildīt pienākumus. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību savu tiesībspēju zaudē ar likvidācijas pilnīgu pabeigšanu, t.i., sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Savukārt Administratīvā procesa likuma 282.panta 6.punktā ar jēdzienu „tiesību pārņēmējs” saprotama iegūstošā sabiedrība, kurai tiek nodotas tiesības sabiedrības ar ierobežotu atbildību reorganizācijas gadījumā. 2. Tiesvedības izbeigšana pret noteiktā juridiskā formā pastāvošo tirgus dalībnieku nav šķērslis spēkā stājušā Konkurences padomes lēmuma izpildei pret citā juridiskā formā pastāvošu tirgus dalībnieku. Tādējādi faktiski tiesisko atbildību var noteikt pat sabiedrībai, kura nav tiešais pārkāpējs vai kura nav izmantojusi tiesības pārsūdzēt Konkurences padomes lēmumu. Tas, vai Konkurences padome pareizi noteikusi izpildrīkojuma adresātu, strīdus gadījumā izvērtējams tiesā, izskatot sūdzību par iestādes brīdinājumu par piespiedu izpildi.

Lejupielādēt

12.03.2015. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-369/2015

1. Ja pieteicējs vērsies tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un vienlaikus lūdzis atcelt atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu, parasti uzskatāms, ka lietā ir pieteikts viens prasījums – par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (Augstākās tiesas 2012. gada 4. aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-339/2012 8. punkts) 2. Izņēmums ir tad, ja no pieteikuma pietiekami skaidri izriet, ka pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā bijis ne tikai saņemt prasīto labvēlīgo administratīvo aktu, bet arī atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos saņemt tiesas nolēmumu jautājumā par iestādes atteikuma un tā izdošanas gaitā veikto darbību tiesiskumu. Tādā gadījumā tiesai līdztekus spriedumam par labvēlīga administratīvā akta izdošanu jātaisa spriedums arī par negatīvā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku un/vai būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu (vai pieteikuma noraidīšanu šajā daļā). Šāds spriedums taisāms arī tad, ja pieteicējs minētos prasījumus ir pieteicis un pamatojis, taču tiesa par tiem nav atsevišķi lēmusi, ierosinot lietu (Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļas 1.punkts un Administratīvā procesa likuma 184.panta otrā daļa).

Lejupielādēt

19.12.2014. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1314/2014

Pirms apturēt tiesvedību lietā uz Administratīvā procesa likuma 273.panta 3.punkta pamata, ir jāizvērtē, vai citā lietā konstatējamie apstākļi var būtiski ietekmēt izskatāmo lietu un vai šo apstākļu konstatēšanas iespējamība ir reāla. Lietā, kurā tiek lemts par tiesvedības apturēšanu, nozīmīga ir nevis pati cita lieta, bet gan tajā taisītais spriedums, tāpēc to ir svarīgi sagaidīt, pirms uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības.

Lejupielādēt

24.11.2014. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1243/2014

1. Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 10.punktā minētā speciālā atļauja apliecina personas īpašas tiesības veikt noteiktu darbību, kas nav atļautas bez attiecīga apliecinājuma saņemšanas. No normas formulējuma redzams, ka Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 10.punktā norādītais speciālo atļauju veidu uzskaitījums nav izsmeļošs, tomēr kā izņēmums no vispārējās kārtības tulkojams sašaurināti un to nav pamata attiecināt uz tādiem administratīvajiem aktiem, kas pēc būtības nepiešķir adresātam kādu speciālu atļauju. 2. Ar administratīvo aktu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot konkrētā hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, adresāts iegūst vienīgi finansiālas garantijas, bet ne kādas speciālas tiesības, kas nebūtu citiem līdzīgiem ražotājiem. Šāds lēmums neatļauj adresātam veikt darbības, kas pirms lēmuma pieņemšanas būtu bijušas liegtas. Tāpat lēmums pats par sevi nekonstatē (nenodibina) arī īpašu ražotāja kompetenci vai kvalifikāciju. Līdz ar to šāds lēmums nav atzīstams par speciālu atļauju Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 10.punkta izpratnē un šī norma uz to nav attiecināma.

Lejupielādēt

29.12.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-826/2014

1. Lai izlemtu, vai tiesvedība lietā jāizbeidz sakarā ar tiesiskā strīda izbeigšanos, jāņem vērā, ka tiesvedībai jābūt vērstai uz reālu tiesisko interešu aizsardzību. Tiesvedība nevar būt abstrakta vai tikt izmantota vienīgi principiālai tiesību jautājuma izšķiršanai, noteiktas interpretācijas nodrošināšanai iestādē. 2. Piemērojot Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, jāņem vērā ne tik daudz pieteicēja subjektīvā attieksme, bet gan objektīvs situācijas novērtējums. Secinājumam par līdzīgu gadījumu atkārtošanos ir jābūt nevis kā teorētiskam pieņēmumam, bet gan kā ticamai iespējai. Tikai tādā gadījumā var konstatēt, ka tiesiskais miers nav iestājies un ir pamats turpināt tiesvedību, pat ja konkrētajā gadījumā atbildētājs ir izpildījis tiesai lūgto.

Lejupielādēt

23.05.2014. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-629/2014

1. Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punkta jēga ir uzlikt tiesai pienākumu izbeigt tiesvedību lietā gadījumā, ja pieteicējam objektīvi vairs nav nepieciešama tiesas aizsardzība sakarā ar to, ka tiesiskais strīds, kura dēļ pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu tiesā, ir izbeidzies (Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punkts). 2. Attiecībā uz tiesībām saņemt atlīdzinājumu lietā, kurā atbildētājs ir atzinis savu kļūdu un to labojis tiesvedības laikā, tiesvedības turpināšana pārsūdzētā lēmuma vai faktiskās rīcības tiesiskuma izvērtēšanai ir iespējama vienīgi gadījumā, ja interese saņemt atlīdzinājumu ir patiesa. Tā nav izmantojama kā iegansts tiesvedības turpināšanai (Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punkts). 3. Piemērojot Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, jāņem vērā ne tik daudz pieteicēja subjektīvā attieksme, bet gan objektīvs situācijas novērtējums. Secinājumam par līdzīgu gadījumu atkārtošanos ir jābūt nevis kā teorētiskam pieņēmumam, bet gan kā ticamai iespējai Tikai pirmajā gadījumā var konstatēt, ka tiesiskais miers nav iestājies un ir pamats turpināt tiesvedību, pat ja konkrētajā gadījumā atbildētājs ir izpildījis pieteikumā tiesai lūgto (Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punkts).

Lejupielādēt

20.11.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-498/2014

1. Parasti tiesiskajās attiecībās ir piemērojama tā materiālo tiesību norma, kas attiecīgajā brīdī ir spēkā. Ilgstošu vai secīgi laikā izkaisītu faktisko apstākļu gadījumā jaunā tiesību norma parasti piemērojama tiem apstākļiem, kas radušies pirms, bet turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās. Tomēr šis princips nav absolūts. Normatīvajam aktam vai tā daļai var būt atpakaļejošs spēks, ja tas īpaši paredzēts likumā. Soda naudai nodokļu tiesībās var piemist kriminālsoda raksturs, piemēram, soda naudai 100 procentu apmērā no nodokļa summas, un šādas soda naudas piemērošanā izmantojami krimināltiesību principi, tostarp noteikumi par tiesību normu spēku laikā. Krimināllikuma 5.pantā apkopotie principi citstarp paredz, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ir atpakaļvērsts spēks. Tādējādi iestādei, piemērojot sodu par nodokļu likumu prasību pārkāpumiem, ir jāpiemēro tā sodu apmēru nosakošā norma, kura bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā, ja vien jaunā tiesību norma nav privātpersonai labvēlīgāka. 2. Tiesai, ievērojot Administratīvā procesa likuma 250.panta pirmo daļu, gadījumā, ja pieteikuma priekšmets ir nelabvēlīga administratīvā akta atcelšana, ir jāpārbauda, vai administratīvais akts, ņemot vērā konkrētā gadījuma tiesiskos un faktiskos apstākļus, tostarp ievērojot apsvērumus par normu piemērojamību laikā, ir tiesisks. Tiesa šāda prasījuma kontekstā nevar ar spēkā stājušos administratīvo aktu nodibināto tiesisko stāvokli koriģēt atbilstoši tiesību normām, kas ir spēkā lietas izskatīšanas laikā. Šāda kompetence tiesai nav piešķirta un nav arī atvasināma no tiesību normām. Tādēļ, tā kā tiesa tikai pārbauda jau izdotā administratīvā akta tiesiskumu, tai nav lietā jāpiemēro jaunākas, pat ja labvēlīgākas, tiesību normas, kas nosaka soda apmēru.

Lejupielādēt

21.11.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-703/2013 un senatora Jāņa Neimaņa atsevišķās domas

1. Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas citstarp ietver atklātību pret sabiedrību. Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tādējādi iestāde var (tai ir pienākums) sniegt informāciju par amatpersonas pārbaudes lietu. Šāda informācija un līdz ar to arī tās publiskošana nav nošķirama no paša pārbaudes fakta un procesa, bet izriet no tā. 2. Iestādes darbībām, kas veiktas administratīvās lietas ietvaros, un ir saistītas ar to, Administratīvā procesa likums nepiešķir patstāvīga rakstura nozīmi no tiesas kontroles procesuālās kārtības aspekta. Tādēļ kontrole pār šādu darbību un gala lēmuma tiesiskumu ir veicama vienas lietas ietvaros, kas ierosināta par iestādes gala lēmumu (administratīvo aktu).

Lejupielādēt

04.06.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-304/2013

Ja persona tikai pēc atkārtota iestādes atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu iesniedz tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tad labvēlīga akta izdošanas priekšnoteikumi jāvērtē, ņemot vērā atkārtotā personas iesnieguma datumu.

Lejupielādēt

11.01.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-53/2013

Atšķirībā no iestādes rīcības brīvības, kurā tiesa var iejaukties tikai izņēmuma gadījumā, nenoteiktā tiesību jēdziena piepildīšanu ar saturu parasti tiesa var pārbaudīt. Tomēr ir atsevišķas jomas, kurās pilnīga tiesas kontrole par to, kā iestāde nenoteikto tiesību jēdzienu piepildījusi ar saturu, nepastāv. Tādā gadījumā runā par novērtējuma brīvību. Novērtējuma brīvības gadījumā tiesa tikai pārbauda, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai būtiski procesuālie pārkāpumi. Lietderības apsvērumi, kas minēti Administratīvā procesa likuma 65.pantā, novērtējuma brīvas gadījumā nav jāizdara, un tiesa attiecīgi tos nevar pārbaudīt.

Lejupielādēt

26.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-658/2012

1. Lai iesniegtu konstatēšanas pieteikumu, pieteicējam jābūt pietiekoši pamatotai tiesiskai interesei konstatēt no ārējā normatīvā akta tieši izrietošas konkrētas publiski tiesiskas attiecības vai to saturu. Šai interesei ir jābūt ar tiesisko kārtību aizsargātai interesei, tā nevar būt pretēja tiesību sistēmai. Tomēr tā nav jebkura interese, tai jābūt tik svarīgai, būtiski nepieciešamai, ka tās aizsardzība tiesas ceļā ir pamatota. 2. Administratīvā procesa likuma 184.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka konstatēšanas pieteikums ir pieļaujams tad, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar pieteikumu par administratīvā akta izdošanu vai pieteikumu par iestādes faktisko rīcību. Tādējādi minētajā tiesību normā ir ietverta konstatēšanas pieteikuma subsidiaritāte, kuras mērķis ir apvienot nepieciešamo tiesību aizsardzību vienā tiesas procesā. Taču minētais noteikums ir piemērojams tad, ja konkrētajā gadījumā citu nosaukto pieteikumu veidu izmantošana nodrošina tiesisko aizsardzību vismaz tādā pašā apjomā un ar tādu pašu efektivitāti kā konstatēšanas pieteikums. 3. Persona ar konstatēšanas pieteikumu var vērsties tiesā arī par tādu tiesisko attiecību konstatēšanu, kas radīs tiesiskās sekas nākotnē. Taču šādā gadījumā pieteicējam tiesiskās attiecības ir jākonkretizē ar pārskatāmiem lietas apstākļiem. Personas interese ir atzīstama par pamatotu, ja konkrētajā situācijā nav saprātīgi prasīt no personas vispirms sagaidīt konkrēto atteikumu un tikai pēc tam meklēt tiesisko aizsardzību, proti, ja pastāv bažas, ka tiesiskā aizsardzība tad būs novēlota un tā vairs nenovērsīs iespējamos zaudējumus. 4. Sociāli apdrošinātajai personai ir tiesības pastāvīgi, ne tikai tad, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, sekot līdzi sava apdrošināšanas stāža uzskaitei un gadījumā, ja kāds apdrošināšanas periods nav apstiprināts ar attiecīgiem dokumentiem, rūpēties par to sagādāšanu un iesniegšanu aģentūrā ierakstu papildināšanai. Neesot visiem dokumentiem par nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, iestādei nav pamata izdot labvēlīgu administratīvo aktu un līdz ar to pēc būtības personai nav iespējams īstenot savas tiesiskās intereses ar prasījumu par administratīvā akta izdošanu. Šādā gadījumā privātpersonu tiesību aizsardzība tiktu veicināta un administratīvais process tiktu efektivizēts tieši ar atsevišķa konstatēšanas pieteikuma iesniegšanu.

Lejupielādēt

30.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-578/2012

No Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajā daļā un 224.panta pirmajā daļā ietvertā formulējuma un jēgas – citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši – secināms, ka pieteicēja zvērests ir pieļaujams tikai tad, ja, pirmkārt, citi pierādījumi tiesai nav un nevar būt pieejami tāpēc, ka tie objektīvi nepastāv, un, otrkārt, pieteicēja zvērests ir pieļaujams tad, ja ir izsmeltas visas iespējas iegūt citus pierādīšanas līdzekļus. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai izsmeltas visas iespējas iegūt citus pierādījumus, pretējā gadījumā pieteicēja zvērests nav pieļaujams.

Lejupielādēt

15.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-543/2012

Būvatļaujas termiņa pagarinājuma gadījumā pārbaudes apjoms ir aprobežojams tieši ar termiņa pagarināšanas (nepagarināšanas) pamatotības pārbaudi, jo būvatļauja kā tāda ir kļuvusi neapstrīdama. Lemjot par iespēju pagarināt būvatļaujas termiņu, iestādei nav pienākuma pilnībā pārvērtēt apstākļus par būvniecības pieļaujamību, bet gan tikai par iespēju turpināt iepriekš atļauto būvniecību.

Lejupielādēt

05.06.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-510/2012

1. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 32.panta otrajai daļai katrs līdzpieteicējs procesā piedalās patstāvīgi. Tas nozīmē, ja persona vēlas tiesā aizsargāt savas tiesības vai tiesiskās intereses, tai ir piešķirams patstāvīgs pieteicēja statuss, neatkarīgi no administratīvā akta plašās ietekmes. Turklāt jāņem vērā, ka pieteicēja kā administratīvā procesa dalībnieka procesuāli tiesiskais statuss nodrošina šai personai plašāku tiesību apjomu (citstarp tiesības prasīt atlīdzinājumu), salīdzinoši ar personu, kuru ietekmēs labvēlīgs lietas iznākums. 2. Ja apgabaltiesa konstatē kādu no 303.panta pirmajā daļā minētajiem absolūtajiem pamatiem pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai, apelācijas instances tiesai spriedums ir jāatceļ un jānodod lieta izskatīšanai pirmās instances tiesai pēc būtības. Tiesai nav rīcības brīvība pārkāpuma būtiskuma vērtēšanā, jo šādu izvērtējumu ir jau izdarījis likumdevējs. Tādējādi, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesai nav jāvērtē apelācijas sūdzībā minētie argumenti pēc būtības.

Lejupielādēt

09.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-443/2012

1. Par administratīvā akta pamatojumu Administratīvā procesa likuma 150.panta otrās daļas un 250.panta otrās daļas izpratnē ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem. 2. Tas, ka iestāde pārsūdzētajā lēmumā nav piešķīrusi ticamību kādam dokumentam, nenozīmē, ka iestāde un tiesa turpmāk ir ierobežota papildu pierādījumu iegūšanā. 3. Administratīvā procesa likuma 150.panta otrā daļa un 250.panta otrā daļa liedz tiesai, skatot pieteikumu par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu, pieteicējam nelabvēlīgu spriedumu pamatot ar jauniem apstākļiem, uz kuriem nav norādīts administratīvajā aktā. Tomēr tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai iestādes norādītie apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, patiešām pastāv. To darot, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmajai daļai var atļaut iestādei iesniegt papildu pierādījumus par administratīvā akta pamatojumā minētajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

31.08.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-342/2012

1.Strīdos par politisko organizāciju finansēšanu ir piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā attiecīgo tiesisko attiecību rašanās laikā, t.i., strīdus dāvinājuma (ziedojumu) veikšanas brīdī, nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmuma par šiem ziedojumiem pieņemšanas brīdī. 2.Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļas prasība apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā motivēt attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu nenozīmē, ka apgabaltiesai, ja tā nepiekrīt rajona tiesas sprieduma argumentācijai, ir jāanalizē rajona tiesas spriedumā ietvertie argumenti, sniedzot uz katru no tiem savus pretargumentus. Apelācijas instances tiesas attieksme pret zemākas instances tiesas spriedumu izriet arī no apgabaltiesas sprieduma motivācijas, izspriežot lietu atšķirīgi no rajona tiesas. 3.No Administratīvā procesa likuma 288.panta pirmās daļas izriet, ka blakus lēmuma pieņemšana ir tiesas, kura izskata lietu, tiesība nevis pienākums. Tādēļ augstākas instances tiesai nav pamata pārbaudīt, vai šāds lēmums tiesai bija jāpieņem. Turklāt blakus lēmumu pieņem jautājumos, kas nav saistīti ar strīda izšķiršanu starp procesa dalībniekiem, bet tie izriet no lietas apstākļiem un saistīti ar citu tiesību pārkāpumu vai citu negatīvu parādību.

Lejupielādēt

06.01.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-198/2012

1. Lietas piekritība tiesai nozīmē lietas izskatīšanu konkrētā tiesu instancē. Tā Administratīvā procesa likuma 122.pants noteic lietu piekritību, tas ir, administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 189.panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi. 2. Atbilstoši likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 11.panta ceturtajā daļā iekļautai speciālajai tiesību normai, Administratīvā apgabaltiesa ir piekritīgā tiesa, kurā iesniedzami pieteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumiem. 3. No likuma „Par tiesu varu” normām izriet, ka Administratīvā rajona tiesa ar tiesu namiem veido vienu tiesu. Administratīvās rajona tiesas tiesu nami ir tiesas struktūrvienības. Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments ir citas tiesas. Tādējādi Administratīvā procesa likuma 189.panta pirmā daļa, nosakot tiesu namu pienākumu nosūtīt nepareizi iesniegtus pieteikumus pareizajam tiesu namam, regulē tiesas darbu vienas tiesas iekšienē, nevis starp dažādām tiesām.

Lejupielādēt

04.07.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-196/2012

Par administratīvā akta pamatojumu ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem. Tas izriet no Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmās daļas, kas noteic, ka iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu. Līdz ar to Administratīvā procesa likuma 150.panta otrā daļa un 250.panta otrā daļa neļauj tiesai, skatot pieteikumu par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu, pieteicējam nelabvēlīgu spriedumu pamatot ar jauniem apstākļiem, uz kuriem nav norādīts administratīvajā aktā. Tomēr tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai iestādes norādītie apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, patiešām pastāv. To darot, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmajai daļai var atļaut atbildētājam iesniegt papildu pierādījumus par administratīvā akta pamatojumā minētajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

26.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-148/2012

1. Tiesa nav saistīta ar pieteicēja veikto prasījuma kvalifikāciju, ja tā ir kļūdaina. Noteicošais ir nevis procesa dalībnieku viedoklis, kā tiek definēts pieteikuma priekšmets, bet gan tas, vai tiesa ir vērtējusi tās tiesiskās attiecības, kuras pieteicējs ir vēlējies nodot tiesas kontrolei. 2. Lēmums, kas ir pieņemts saistībā ar jau iepriekš, pamatojoties uz publisko tiesību līgumu, nodibinātām publiski tiesiskajām attiecībām starp publisko tiesību subjektu un privātpersonu, nav aplūkojams kā patstāvīgs administratīvais akts, bet aplūkojams kā lēmums, kas pieņemts saistībā ar publisko tiesību līgumu (izpildi, grozīšanu, spēkā esību u.tml.) 3. Prasījums ar publisko tiesību līguma noslēgšanu ietver arī prasījumu par publisko tiesību līguma grozīšanu. 4. Tiesai personas tiesības un tiesiskās intereses jāaizsargā gadījumā, ja personai tādas piemīt. Gadījumā, ja personai konkrētā situācijā tiesības vai tiesiskās intereses nepiemīt, tad tiesai nav arī ko aizsargāt. Vēršoties tiesā ar pieteikumu, pieteicējai jārēķinās ar to, ka lietas iznākums var būt tai nelabvēlīgs. Tas pats par sevi nav uzskatāms par privātpersonas tiesību ievērošanas principa pārkāpumu. 5. Tiesas kontrole pār lietderības apsvērumiem veicama, ja iestāde rīkojusies rīcības brīvības ietvaros. Tas, vai, vērtējot publisko tiesību līguma izpildi, vērtējami lietderības apsvērumi, ir atkarīgs no piemērojamā normatīvā regulējuma un attiecīgā līguma regulējuma.

Lejupielādēt

13.04.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-100/2012

1. Kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums var būt pierādīšanas līdzeklis administratīvajā procesā. Būtiski, vai šis kriminālprocesuālais lēmums satur pierādījumus, kuri ir attiecināmi uz administratīvo procesu. Tās ir jebkuras ziņas, uz kuru pamata arī administratīvā tiesa var izdarīt secinājumu par kāda fakta esību vai neesību. 2. Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa regulē tikai apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļas tehnisku sastādīšanu, atļaujot neatkārtot tos argumentus, kurus jau iepriekš norādījusi pirmās instances tiesa un kuri apelācijas instances tiesas ieskatā ir pareizi. Neatkarīgi no tā, kā apelācijas instances tiesa izvēlas strukturēt sprieduma motīvu daļu – visus argumentus rakstīt patstāvīgi vai daļēji vai pilnīgi atsaukties uz pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļu –, tā izskata lietu pēc būtības. Tādējādi sprieduma motīvu daļas struktūra nevar būt pamats secinājumam, ka apelācijas instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības un nav pārbaudījusi pierādījumus.

Lejupielādēt

18.04.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-85/2012

Lai atsevišķi no administratīvā akta rezolutīvās daļas iebilstu pret administratīvā akta motīvu daļā ietvertiem apsvērumiem, šiem apsvērumiem (motīviem, secinājumiem) pašiem par sevi ir jārada tiešas tiesiskās sekas vai tiem jābūt ar prejudiciālu nozīmi. Nevar prasīt atsevišķas administratīvā akta sastāvdaļas prettiesiskuma konstatēšanu, ja tai nav patstāvīgas iedarbības, ja tā ir viena no vairākiem administratīvā akta priekšnoteikumiem.

Lejupielādēt

29.11.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1001/2011

Pieteikuma pieņemšana un izskatīšana tiesā nav pieļaujama, ja strīdus jautājumu ir paredzēts nodot, bet tas nav nodots izskatīšanai pašā iestādē. Persona šo priekšnoteikumu pieteikuma iesniegšanai tiesā ir izpildījusi, ja noteiktā kārtībā ir vērsusies iestādē. Šā priekšnoteikuma izpilde nav atkarīga no iestādes rīcības, proti, vai tā personas iesniegumu izskatījusi pēc būtības, vai atteikusies to darīt. Tādēļ vispārīgi var secināt, ka sākotnēju trūkumu, iesniedzot tiesā pieteikumu bez ārpustiesas procedūras ievērošanas, persona var novērst arī tiesas procesa laikā, ja vien nepastāv kādi konkrēti tiesiski šķēršļi to darīt.

Lejupielādēt

03.06.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-65/2011

1. Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa atļauj tiesai, apmierinot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, uzdot iestādei izdot jaunu, arī nelabvēlīgu administratīvo aktu. Šī norma ir piemērojama tikai gadījumā, ja faktiskie apstākļi ir tādi, ka situācija nevar iztikt bez attiecīga tiesiskā regulējuma – nelabvēlīga administratīvā akta. 2. Tiesai uzdodot iestādei izdot jaunu administratīvo aktu, tiek turpināts tas pats process, kas iestādē tika uzsākts, ierosinot sākotnējā lēmuma procesu. Proti, ja lēmuma pieņemšanai noteikts noilguma termiņš, tajā netiek ieskaitīts administratīvā akta kontroles (apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas) periods. 3. Administratīvā akta atcelšana daļā ir iespējama, ja administratīvais akts satur vairākas daļas. Administratīvais akts, ar kuru uzlikta soda nauda par vienu pārkāpumu, nesatur vairākas daļas, tādējādi šādu administratīvo aktu tiesa nevar atcelt daļā.

Lejupielādēt

26.11.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-936/2010

Administratīvā procesa likumā procesa dalībniekiem noteiktie pienākumi ir īstenojami tādā mērā, lai tie nesarežģītu citu procesa dalībnieku un tiesas darbu, tādējādi, lemjot par blakus sūdzības pieņemšanu izskatīšanai, akcents jāliek nevis uz formālu pārbaudi, vai sūdzībā ietvertas visas likumā paredzētās sastāvdaļas, bet uz to, vai blakus sūdzības saturs nesatur tādas nepilnības, kas objektīvi liedz izskatīt blakus sūdzību.

Lejupielādēt

15.06.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-584/2010

1. Tiesnesis var atteikties pieņemt pieteikumu, ja tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta starp tiem pašiem administratīvā procesa dalībniekiem, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata. Ar jēdzienu „tiesvedībā ir lieta” nav saprotama tikai par pieteikumu ierosināta administratīvā lieta, bet arī pieteikuma virzības stadija, jo tiesvedība sākas ar pieteikuma iesniegšanas brīdi. 2. Jēdziens „tiesvedība” aptver tiesas procesa kārtību no pieteikuma saņemšanas tiesā līdz tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai. Jēdziena „lieta” saturs skatāms kopsakarā ar jēdziena „tiesvedība” saturu.