10.01.2023.
Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-420/2023
Par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma izpratnē atzīstami būtiski faktiskie lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija zināmi tiesai. Apstākļi, kas attiecas uz tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, kā arī tiesu praksē izteiktās atziņas nav lietas faktiskie apstākļi, tādēļ tos nevar atzīt par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Lietas jaunas izskatīšanas priekšnoteikumi kā izņēmums no vispārējās kārtības interpretējami šauri. Administratīvā procesa likums neparedz atcelt spriedumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem tādēļ, ka ar citā lietā vēlāk spēkā stājušos Eiropas Savienības Tiesas spriedumu sniegta tiesību normu interpretācija vai izteiktas atziņas, kas nesakrīt ar lietā taisītajā spriedumā esošajām. Šāds lietas jaunas izskatīšanas pamats nebūtu pieļaujams arī pēc būtības, jo, ņemot vērā tiesību attīstību un tai sekojošās izmaiņas tiesu praksē, tas nesamērīgi ietekmētu tiesiskās stabilitātes principu.
25.10.2019.
Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SJA-1/2019
Procesa dalībniekiem ir tiesības iesniegt pieteikumu par lēmuma, ar kuru tika izbeigta tiesvedība lietā, atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šādā pieteikumā jānorāda uz tādiem jaunatklātiem apstākļiem, kas var būt pamats tieši attiecīgā lēmuma atcelšanai saistībā ar tajā izlemtajiem jautājumiem, kas bija pamats tiesvedības izbeigšanai lietā.
04.10.2017.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-424/2017
Valstij ir godprātīgi jāapsver Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas viedoklis, vienlaikus tas neatņem tiesības valstij pēc rūpīgām pārdomām viedoklim nepiekrist, ja tas neatspoguļo patieso juridisko situāciju konkrētajā lietā. Nevar piekrist Cilvēktiesību komitejas veiktajam faktisko apstākļu novērtējumam un ar to saistītajam secinājumam par samērīguma pārkāpumu konkrētajā lietā. Cilvēktiesību komitejas apsvērumos ietvertais vērtējums par konkrētas lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir vispārīgs un nav pietiekami detalizēts, un šie apsvērumi nav uzskatāmi par jaunatklātu apstākli Administratīvā procesa likuma 353.panta 6.punkta izpratnē. Administratīvā procesa likuma 87.panta pirmās daļas 3.punkta piemērošanas (administratīvā procesa iestādē uzsākšanas no jauna) mērķis ir panākt neapstrīdama pozitīva administratīvā akta pārskatīšanu. Ja pozitīvs administratīvais akts nebija izdots, nav pamata piemērot minēto normu.
15.06.2011.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SJA-8/2011
Starptautiskas tiesas nolēmumu, tostarp Cilvēktiesību komitejas apsvērumus, kā jaunatklātu apstākli administratīvajā procesā paredz ne tikai Administratīvā procesa likuma 353.pants, kurā ir ietverti nosacījumi tiesas procesa atsākšanai. Atbilstoši likuma 88.pantam šāds nolēmums ir pamats uzsākt administratīvo procesu no jauna iestādē, turklāt, kā noteikts šajā normā, tas ir iestādes pienākums. Tādējādi, ja iepriekš pieņemtais nacionālās tiesas spriedums neietver kādu norādījumu (res judicata), kas neļauj iestādei pašai jautājumu izlemt, pēc personas lūguma ir uzsākams administratīvais process no jauna iestādē.
12.05.2011.
Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SJA-8/2011
Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja ir neatkarīga institūcija, kuras kompetencē ir skaidrot Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ietvertās cilvēktiesību normas. Lai arī komitejas apsvērumi tieši nav juridiski saistoši, tie norāda uz paktā ietverto cilvēktiesību normu tvērumu. Savukārt paktā ietvertās cilvēktiesību normas (ņemot vērā komitejas sniegto interpretāciju) kā starptautisko tiesību normas ir Latvijai saistošas. Tādējādi Administratīvā procesa likuma 353.panta 6.punkts ir attiecināms arī uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas apsvērumiem.
29.03.2010.
Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SJA-14/2010
1. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, kas izsmeļoši regulē tiesvedību to administratīvo pārkāpumu lietās, kuru izskatīšana saskaņā ar šī kodeksa 213.pantu ir rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kompetencē, neietver regulējumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka šāda institūta trūkumam nav objektīva pamata, atzīstams, ka pastāv atklāts likuma robs. Tas aizpildāms, analoģijas ceļā attiecinot uz šīm lietām Administratīvā procesa likuma regulējumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
2. Ar lietu saistīto procesuāltiesisko jautājumu izskatīšana ir pakārtota kārtībai, kāda noteikta lietas izskatīšanai pēc būtības. Tādējādi, tā kā administratīvo pārkāpumu lietās likumdevējs kā pēdējo tiesu instanci ir noteicis apelācijas instances tiesu, Senāta kompetencē neietilpst tiesības izskatīt ar administratīvo pārkāpumu lietām saistītus procesuāltiesiskus jautājumus, tostarp pieteikumu par apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā.
3. Atbilstoši vispārējam principam, pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesa, kura ir vienu līmeni augstāka par tiesu, kura taisījusi apstrīdēto nolēmumu. Tomēr, ja konkrētā lietu kategorijā likums nav paredzējis augstākas instances tiesu par to tiesu, kas taisījusi nolēmumu, tad jautājumu par nolēmuma atcelšanu izskata pati nolēmumu taisījusī – augstākās instances – tiesa.Tādējādi administratīvo pārkāpumu lietās pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir tiesīga izskatīt apgabaltiesa.
4. Pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem administratīvo pārkāpumu lietā var iesniegt arī prokurors.
12.12.2008.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-794/2008
1. Administratīvā procesa likuma 39.nodaļa „Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem” tieši neparedz tiesas tiesības atteikties pieņemt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai šādas tiesvedības izbeigšanu (ja tā ierosināta), ja šādu pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību to iesniegt, vai konkrētais pieteikums Administratīvā procesa likuma 39.nodaļas kārtībā vispār nav izskatāms. Konstatējot minētos apstākļus, ir izmantojams līdzīgs gadījums, tas ir, tiesvedības ierosinātā lietā izbeigšanas tiesiskais regulējums (Administratīvā procesa likuma 282.pants).
2. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 353.pantam (jaunatklāti apstākļi) sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var izskatīt tādu lietu, kas jau bijusi izskatīta un tajā stājies spēkā tiesas nolēmums. Minētās tiesību normas kārtībā nevar skatīt lietu, kas nav izskatīta un vispār nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.
3. Par tiesas lēmumu, ar kuru noteikts, ka izņemtais transportlīdzeklis administratīvā pārkāpuma lietā tā īpašniekam ir atdodams pēc naudas soda samaksas, nav veicama tiesā kontrole administratīvā procesa kārtībā, tostarp, pieteikuma par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem kārtībā. Tā kā tiesneša lēmums par rīcību ar transportlīdzekli ir vērsts uz tiesneša lēmuma, ar kuru noteikts administratīvais sods, izpildi, kontrole pār to veicama iestādes vai tiesneša lēmumu izpildi reglamentējošo tiesību normu noteiktajā kārtībā (administratīvo pārkāpumu lietās – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa V sadaļa).
4. Jautājums par to, vai pieteikuma iesniedzējam ir subjektīvās tiesības šādu pieteikumu iesniegt, ir izšķirams un attiecīgs pamats (ka personai nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu) lietas izbeigšanai piemērojams tikai tad, ja tiesa nonāk pie secinājuma, ka lieta vispār ir pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.Tā kā pārsūdzēts ir lēmums, pār kuru kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā nav veicama, tiesvedība ir izbeidzama uz tā pamata, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā (nav administratīvā akta, par kuru veikt kontroli), nevis uz tā pamata, ka personai nav subjektīvās publiskās tiesības.
5. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, kas reglamentē mantas izņemšanu un atdošanu īpašniekam administratīvo pārkāpumu lietās, tieši nenoteic iestādes vai tiesas rīcību, ja izņemtās mantas īpašnieks nav tā pati persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Tādēļ ir jāvērtē, vai izņemtās mantas īpašnieka tiesības, pieņemot tiesas lēmumu par automašīnas atdošanu īpašniekam pēc naudas soda samaksas, nav skartas tādā veidā, ka šīs personas īpašuma atgūšana ir noteikta atkarīga no citai personai noteikta administratīvā soda izpildes. Citiem vārdiem, ka administratīvā soda izpilde ir nodrošināta ar citai personai piederošu mantu.Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, lietojusi citai personai piederošo transportlīdzekli, iespējams, bez tā īpašnieka ziņas. Šādos apstākļos automašīnas īpašniekam ir pamats prasīt pārbaudīt citai personai noteiktā administratīvā soda izpildes nodrošināšanas ar viņa īpašumu pamatotību.
6. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 297.pants vispārīgi noteic kompetento institūciju (amatpersonu) jautājumu izlemšanā un pieņemtā lēmuma izpildes kontrolē administratīvā soda izpildes stadijā. Ne minētās, ne arī citas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas atšķirībā no Civilprocesa likuma un Kriminālprocesa likuma normām tieši neparedz to personu tiesības izteikt iebildumus pret iestādes administratīvā akta vai tiesneša lēmuma izpildes nodrošinājumu, kas nav konkrētās lietas dalībnieks.Automašīnas īpašniekam atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 297.pantam ir tiesības vērsties tiesā, kas pieņēmusi lēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, ar lūgumu izvērtēt, vai viņam piederošā automašīna nav atdodama neatkarīgi no piemērotā naudas soda izpildes administratīvā pārkāpuma lietā.
11.04.2008.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-256/2008
1. Lietas jaunas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem jēga ir panākt to, ka tiek taisnīgi un pareizi noregulētas kādas tiesiskās attiecības, kuras iepriekš ar tiesas nolēmumu, kas jau stājies spēkā, noregulētas nepareizi, jo tiesai nav bijis iespējams ņemt vērā visus jautājuma izlemšanai būtiskos apstākļus, tā kā daļa no tiem – jaunatklātie apstākļi – atklājušies tikai pēc nolēmuma taisīšanas. Tāpēc iepriekšējais nolēmums, ar kuru noregulēts attiecīgais jautājums un kura taisīšanā nav ņemti vērā visi būtiskie apstākļi, atceļams, un tā vietā tajā pašā jautājumā taisāms jauns nolēmums, kurā ņemami vērā jaunatklātie apstākļi.
2. Izskatot blakus sūdzību, augstākas instances tiesa jautājumu izskata pēc būtības. Tādējādi, ja augstākas instances tiesa nolemj atstāt negrozītu zemākas instances tiesas lēmumu, atcelt to un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības vai grozīt lēmumu, augstākas instances tiesas lēmums satur galīgo attiecīgā jautājuma noregulējumu pēc būtības.Līdz ar to, ja zemākās instances tiesas lēmums ir pārbaudīts blakus sūdzības kārtībā un augstākas instances tiesa ir pieņēmusi kādu no Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1., 3. vai 4.punktā paredzētajiem lēmumiem, pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams par augstākās instances tiesas lēmumu kā par galīgo lēmumu, kas noregulē attiecīgo jautājumu pēc būtības.
3. Augstākās tiesas Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, neizspriež lietu pēc būtības, tāpēc pieteikumu par Senāta kā kasācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nevar iesniegt. Savukārt, izskatot blakus sūdzību, Senāts attiecīgo procesuālo jautājumu izlemj pēc būtības, līdz ar to atzīstams, ka jābūt iespējai atcelt Senāta lēmumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Ņemot vērša, ka likums tiešā tekstā šādu iespēju neparedz, atzīstams, ka likumdevējs neapzināti ir atstājis nenoregulētu jautājumu par to, kam ir piekritīga Senāta lēmuma atcelšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tādējādi pastāv atklāts likuma robs, kas aizpildāms analoģijas ceļā. Pēc vispārējā principa pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesa, kura ir vienu līmeni augstāka par tiesu, kura taisījusi apstrīdēto nolēmumu. Tomēr, tā kā nepastāv par Senātu augstāka līmeņa tiesa, vienīgais iespējamais piekritības jautājuma risinājums ir, ka Senāta lēmums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir atceļams ar paša Senāta lēmumu.
19.07.2005.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SJA-10/2005
Ja ar Satversmes tiesas spriedumu par Satversmei neatbilstošu atzītā tiesību norma nav bijusi piemērota apgabaltiesā lietas izspriešanā, Satversmes tiesas spriedums šādā gadījumā nav atzīstams par jaunatklātu apstākli, kura dēļ būtu atceļams apgabaltiesas spriedums.
