28.06.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-201/2019
Nekustamā īpašuma nodoklis ir saistīts ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, un tā samaksa zemes īpašniekam ir jāveic neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona, vai zemes gabals ir vai nav apbūvēts un vai tas tiek vai netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tostarp sniedzot zemes nomas pakalpojumu.
Aprēķinot pievienotās vērtības nodokli valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajā vērtībā nav ietverami.
07.06.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2016 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. Tāpēc apstāklim, vai norādītais stāvoklis reāli ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt pamats tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.
Respektīvi, mantas sastāvā ietilpstošo aktīvu samazinājums (tostarp VID aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas, kuru samaksa nav veikta kapitālsabiedrības maksātnespējas dēļ) ir uzskatāms par mantisku pametumu Civillikuma 1770. panta izpratnē. Līdz ar to saistību apmēra palielināšanos, ko izraisījis tiesību pārkāpums, nevar traktēt kā priekšā stāvošu zaudējumu, kas nav jāatlīdzina.
31.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2014
Konkrētajos apstākļos, kad dzīvojamai dvīņu mājai nav izveidota cita ūdens apgādes sistēma, bet apgāde ar ūdeni ir nepieciešama tās normālai funkcionēšanai, aka, kas savulaik sākotnējiem dvīņu mājas īpašniekiem savstarpēji vienojoties un par abu līdzekļiem, uzcelta uz abu īpašumu robežas, atzīstama par galvenās lietas, proti, visas dvīņu mājas piederumu Civillikuma 857.panta izpratnē.
Zemes robežu precizēšanas rezultātā izveidojusies situācija, kad šobrīd aka atrodas uz atbildētājam piederoša zemes gabala, nevar būt šķērslis prasītājas tiesībām smelt ūdeni no šim nolūkam paredzētās akas, tādēļ ir pamats ūdens smelšanas servitūta noteikšanai.
Kājceļa tiesība, kas nodrošina servitūta izlietotāja piekļūšanu ūdens avotam, ietilpst smelšanas servitūta sastāvā un neveido atsevišķu servitūtu.
Tā kā prasība par ūdens smelšanas servitūta nodibināšanu iesniegta, iestājoties tiesību aizskārumam, tad Civillikuma 1893. un 1894.panta noteikumi par noilgumu piemērošanu konkrētajā gadījumā nav piemērojam
01.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-97/2013 un senatoru Andas Briedes, Valerijana Jonikāna un Edītes Vernušas atsevišķās domas
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 5.punkta tiesisko sastāvu veido vienojošs jēdziens „daudzdzīvokļu mājas daļa”, kaspēc savas būtības ir vērsts uz pašu ēku kā inženiertehnisku būvi, kā arī tām ārpus mājas esošajām inženierkomunikāciju sistēmām, bez kurām māja nevar funkcionēt. Mājai pieguloša asfaltēta ietve neietilpst minētajā tiesību normā ietvertā jēdziena „citi ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīti elementi, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas” tvērumā.
Asfaltēta ietve kā inženierbūve ar savām dabiskajām īpašībām kalpo attiecīgajam zemes gabalam kā labiekārtojuma elements un tā ir nesaraujami saistīta ar zemes gabalu, uz kura uzbūvēta, tāpēc minētā būve ir uzskatāma par attiecīgā zemes gabala, nevis privatizētās dzīvojamās mājas, piederumu Civillikuma 851.panta 3.punkta un 857.panta izpratnē.
27.08.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-285/2008
1. Komerclikuma 161.panta otrā daļa nosaka dividenžu izmaksu dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtībai. Šajā normā norādītais nav attiecināms uz bijušajiem dalībniekiem, bet gan uz tiem, kas ir dalībnieki uz lēmuma par peļņas sadali pieņemšanas brīdi (Komerclikuma 161.panta otrā daļa).
2. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta piekto daļu dividendes aprēķina un sadali noteic vienu reizi gadā. Akcionāru sapulcei ir tiesības lemt par to, vai peļņu akcionāriem sadalīt pilnībā, daļēji vai arī novirzīt attīstībai, rezerves fondā (Komerclikuma 161.panta piektā daļa).
3. Akcija ir vērtspapīrs. Tikai šis vērtspapīrs dod tiesības uz līdzdalību sabiedrības pārvaldīšanā, dividendēm un likvidācijas kvotu. Tādu tiesību nav bijušajam akcionāram. Akciju apgrozība un vērtspapīru tirgus balstās uz to, ka ar akcijas pārdošanu uz jauno īpašnieku pāriet no akcijas izrietošās tiesības, savukārt bijušais īpašnieks tās nesaglabā (Komerclikuma 226.pants).
19.03.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-123/2008
Saskaņā ar Civillikuma 857.pantu blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenajai lietai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām. Tādējādi, lai kāda manta vai priekšmets iegūtu piederuma raksturu, jākonstatē, ka tās uzdevums ir kalpot galvenajai lietai, ka tai ir pastāvīga saistība ar galveno lietu un atbilstība šim uzdevumam
21.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-59/2007
Saskaņā ar Civillikuma 867.panta otro daļu, ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest tos atlīdzināt; bet tādā gadījumā pretējā puse var atņemt svešajā lietā izdarītos uzlabojumus, ciktāl tas iespējams tai nekaitējot. Ēkas būvniecība veikta, neraugoties uz zemesgrāmatā izdarīto aizlieguma atzīmi un neievērojot tiesas aizliegumu veikt būvdarbus uz strīdus zemes gabalu.
