Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
19.12.2024.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-63/2024
Noskaidrojot saikni starp prettiesisku darbību vai bezdarbību un sekām, kas iestājušās, ņem vērā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās pazīmes, kuras raksturo konkrēto noziedzīgā nodarījuma sastāvu, tai skaitā nodarījuma faktiskās darbības, lai pārliecinātos, ka konkrētās sekas ir apsūdzētā radītā neatļautā apdraudējuma rezultāts.
Cēloņsakarība nav konstatējama gadījumā, ja persona rīkojās nevērīgi vai pieļāva bezdarbību un radīja apdraudējuma risku, kas neizraisīja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas.
Ja sekas izraisa vairāku personu neuzmanīgas rīcības summēšanās, tad cēloņsakarību veido nosacījumi, kas nozīmīgi ietekmē seku iestāšanās laiku un vietu.
Glābēju iesaistīšanās noziedzīga nodarījuma seku likvidācijā pati par sevi nepārtrauc sākotnējā apdraudējuma tālāko iedarbību. Vērtējot, vai glābēju bojāeja un veselības apdraudējums ir attiecināms uz noziedzīgā nodarījuma sākotnējo cēloni, ir jāņem vērā, ka glābšanas dienestu darbinieki neveic pasākumus nolūkā atteikties no dzīvības un neiesaistās glābšanas darbos brīvprātīgi, jo glābšanas pasākumu veikšana izriet no viņu profesionālajiem pienākumiem un var būt saistīta ar atbildīgu risku nolūkā glābt negadījumā iesaistītās personas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1, 36. un 37. pants). Tādējādi nav konstatējama glābēju rīcības brīvprātība, kas pārtrauktu cēloņsakarības konstatēšanu starp darbībām un kaitīgajām sekām.
Tomēr tiesām jāņem vērā, ka tiesību normas aizsardzības mērķis beidzas tur, kur sākas cietušās personas atbildības joma pašai par sevi. Tādējādi tiesām jāvērtē, vai glābšanas pasākumi nav bijuši acīmredzami bezjēdzīgi un nesamērīgi tam, kādu risku glābēji uzņēmās, apdraudot savu dzīvību un veselību, un tam, kādu rezultātu konkrētajos apstākļos varēja sasniegt. Acīmredzami nesaprātīga glābšanas mēģinājuma gadījumā cēloņsakarības saikne tiek pārtraukta. Šādā gadījumā vērtējami nevis atsevišķu glābēju lēmumi, bet gan visu glābšanas operācijā iesaistīto kopējā rīcība.
11.04.2024.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-39/2024
Narkotisko vielu neatļauta glabāšana un narkotisko vielu neatļauta pārvadāšana ir divi patstāvīgi Krimināllikuma 253.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi, tādēļ vainīgās personas darbības, kas saistītas ar narkotisko vielu neatļautu pārvadāšanu, papildus kā narkotisko vielu neatļauta glabāšana nav jākvalificē.
25.04.2024.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-28/2024
Lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 243. panta piektās daļas par to, ka viņa organizētā grupā mantkārīgā nolūkā ievadīja apzināti nepatiesu informāciju automatizētā datu apstrādes sistēmā, kas apstrādā informāciju, kura saistīta ar valsts sociālo, epidemioloģisko vai citu drošību, jāņem vērā, ka noziedzīgā nodarījuma sastāva kvalificējošās pazīmes – organizēta grupa un mantkārīgs nolūks – var tikt paredzētas tikai tad, ja ir izdarītas ne tikai pamatsastāvā paredzētās darbības, bet iestājušās arī tajā paredzētās kaitīgās sekas, proti, radīts būtisks kaitējums (materiāls sastāvs).
31.05.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-27/2023
Nosacījums, ka par Krimināllikuma 250. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu obligāti piemērojams papildsods – tiesību uz noteiktu nodarbošanos atņemšana –, attiecas arī uz līdzdalībnieku, kurš neatbilst speciālā subjekta pazīmēm.
30.11.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-146/2022
Šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas iegādāšanās laiks nav obligāta Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīme.
Tas, ka apsūdzībā nav norādīts minētā noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas laiks, nav pamats atzīt, ka apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta nosacījumiem un tādējādi tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
03.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-72/2022
Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana un pārvadāšana ir divi patstāvīgi Krimināllikuma 253.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi. Transportlīdzekļa apstāšanās, neatļauti pārvadājot narkotiskās vai psihotropās vielas, nerada nepieciešamību pēc papildu kvalifikācijas par narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu.
08.04.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-9/2022
Lai personu sauktu pie kriminālatbildības par narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos, obligāti konstatējams konkrētās vielas valdījums. Narkotiskās vai psihotropās vielas iegādes vieta un laiks, kādos apsūdzētais to ieguvis valdījumā, ir papildu apstākļi, kas nenosaka šī noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.
16.11.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021
Mantkārība nav Krimināllikuma 253.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tāpēc narkotisko vielu realizēšana aiz mantkārības var tikt atzīta par Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli.
26.01.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2018
Par būtisku kaitējumu Krimināllikuma 237.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanā var tikt atzītas prettiesiskas rīcības, kuras rezultātā tiek nomelnots Latvijas valsts starptautiskais tēls vai tiek grauta uzticamība Latvijas Republikai kā starptautiskam partnerim starptautisko tiesību jomā, sekas.
07.02.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2017
Persona, kura kopīga nodoma sasniegšanai un atbilstoši iepriekšējai pienākumu sadalei veikusi noziedzīgā nodarījuma – nelikumīgu darbību ar psihotropo vielu – koordinēšanu, vielas iegādes organizēšanu, citu grupas dalībnieku darbību uzraudzību un kontroli, atzīstama par organizētas grupas dalībnieku.
31.01.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-41/2017
Kriminālatbildība par tādas iekārtas vai ierīces aprites aizlieguma pārkāpšanu, kas paredzēta operatīvās darbības pasākumu traucēšanai un bija iekļauta Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā, tai skaitā, par plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratora glabāšanu, bija paredzēta Krimināllikuma 237.1 pantā panta redakcijā arī līdz 2013.gada 1.aprīlim, kad stājās spēkā likumdevēja papildus expressis verbis noteiktā atbildība par šo konkrēto iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu paveida aprites noteikumu pārkāpumu.
07.09.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-389/2016
Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikuma 6.punktā noteikto Krimināllikuma 253. un 253.1 pantā paredzētās nelikumīgās darbības ar pulverveida vielas maisījumu ar karfentanila piejaukumu atzīstamas par izdarītām lielā apmērā neatkarīgi no karfentanila daudzuma maisījumā, ja vielu maisījuma kopējais daudzums ir vismaz 1 grams. Faktam, ka maisījumā klāt ir vēl kāda cita viela, piemēram, heroīns, nav izšķiroša nozīme.
14.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-262/2016
Gadījumos, kad huligāniskās darbības ir saistītas ar vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu un tie nav nodarīti kvalificējošos apstākļos, izdarītais kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, neveidojot ideālo kopību ar Krimināllikuma 126.panta pirmo daļu. Savukārt gadījumos, kad nodarītais satur Krimināllikuma 126.panta otrajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes, izdarītais Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam kvalificējams kā ideālā kopība pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un Krimināllikuma 126.panta otrās daļas attiecīgā punkta.
14.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2016
Krimināllikuma 231.pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanu, tādēļ inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšana publiskā vietā pati par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms, ja nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskā miera traucēšana netika konstatēta.
Lai pareizi kvalificētu vainīgās personas nodarījumu, jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.
10.11.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-466/2015
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 24., 25., 29.punktu, 44.panta otro un trešo daļu par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata.
04.06.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-246/2015
Šaujamieroču glabāšana ir to atrašanās personas faktiskajā valdījumā un to atklāta vai slēpta turēšana kā saliktā, tā izjauktā veidā jebkādā šai personai zināmā vietā.
14.03.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-56/2014
Narkotisko vielu realizācijas noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta pazīme nav mantkārība, tāpēc realizācija aiz mantkārības var veidot atbildību pastiprinošu apstākli.
29.05.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/2013
Iztulkojot Krimināllikuma 231.panta otro daļu, secināms, ka likumdevējs Krimināllikumā norādījis, ka viena no huligānisma kvalificējošām pazīmēm ir jebkāda tiesu medicīnas eksperta konstatēta miesas bojājuma nodarīšana cietušajai personai, ne tikai tāda viegla miesas bojājuma nodarīšana, kas izraisījusi īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienām vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5% ieskaitot. Huligānisms, kas izdarīts, personai nodarot miesas bojājumus, tostarp arī smagus un vidēja smaguma miesas bojājumus, ir atzīstams par ļaunprātīgu huligānismu.
19.03.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-100/2013
Krimināllikuma 236.panta norma atzīstama par blanketu tiesību normu, jo minētā panta dispozīcija satur norādi uz normatīvajiem aktiem, kuri regulē ieroču apriti.
Normatīvie akti var būt iekšējie vai ārējie. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 14.panta otro daļu policijas darbinieka rīcībā esošā šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas noteikumu un kārtības noteikšana ir deleģēta iekšlietu ministram. Ņemot vērā šo deleģējumu, ir izdoti Iekšlietu ministrijas 2006.gada 4.janvāra noteikumi Nr.1 „Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs tiek veikta bruņojuma saņemšana, glabāšana, uzskaite, izsniegšana dienesta pienākumu pildīšanai, nēsāšana un pielietošana”.
11.02.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-18/2013
Narkotisko vielu izgatavošana un narkotisko vielu saturošu augu audzēšana ir dažādos Krimināllikuma pantos paredzēti dažādi noziedzīgi nodarījumi. Par narkotisko vielu saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 256.panta pirmajā un otrajā daļā.
08.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-157/2012
Krimināllikuma 230.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir dzīvnieka īpašnieks vai turētājs – ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
05.12.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-636/2011
Atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu esamību vai neesamību nav Krimināllikuma 2531.panta noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas jautājums. Tā kā psihotropo vielu realizācijas sastāva obligāta pazīme nav mantkārība, tad realizēšana aiz mantkārības var veidot atbildību pastiprinošu apstākli.
14.12.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-590/2011
Krimināllikuma 253., (atsevišķos gadījumos – Krimināllikuma 253.1), 253.2 pantu nošķir pēc narkotisko un psihotropo vielu apmēra. Savukārt, lai personu atzītu par vainīgu cita Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma saistībā ar narkotiskajām, psihotropajām vielām izdarīšanā, nav nepieciešams izmantot likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumā norādīto, ja tas netiek prasīts konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai.
22.09.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-525/2011
Krimināllikuma 256.pantā paredzēto nodarījumu sastāvu objektīvās puses pazīmes ir sēšana un audzēšana. Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar sēšanu (sēklas iesēšanu vai dīgstu pārstādīšanu) un audzēšanu neatkarīgi no tā, vai raža iegūta vai nav iegūta.
Lai neatļauta narkotisko vielu saturošu augu sēšana un audzēšana būtu kvalificējama kā izdarīta lielās platībās pēc Krimināllikuma 256.panta otrās daļas, katrā konkrētā gadījumā ir jāņem vērā tā teritorijas platība, kurā speciāli tiek iesēti un audzēti narkotiskās vielas saturoši augi, kā arī narkotisko vielu saturošu augu daudzums, skaits konkrētā platībā, audzēšanas blīvums, kā arī augu veids.
22.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-131/2011
Normatīvais akts, kurā norādīts narkotisko un psihotropo vielu nosaukums un apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem un apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem, ir likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikums. Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi 1-(4-hlorfenil) piperazīns (pCPP) bija iekļauts aizliegto vielu sarakstā, taču ar likumu nebija noteikts apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem un apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem. Līdz ar to abu instanču tiesām vajadzēja rasties šaubām par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - konkrētajā lietā vai nu pēc Krimināllikuma 253.1 panta attiecīgās daļas vai arī pēc Krimināllikuma 253.2 panta otrās daļas.
24.08.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-375/2010
Lai varētu norobežot kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 253., 253.1, 253.2 panta un no administratīvās atbildības un pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt narkotisko un psihotropo vielu daudzumu, ko vainīgā persona vēlējusies realizēt.
17.09.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-350/2010
Braukšanas talonam nav Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetam – dokumentam, dokumenta raksturīgo pazīmju un juridiskā spēka. Braukšanas talona viltošana neapdraud arī Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektu.
Krimināllikumā likumdevējs nav īpaši paredzējis atbildību par šādu personas darbību kā braukšanas talonu viltošanu, pārdošanu, izplatīšanu, izmantošanu. Tas neizslēdz apsūdzības celšanu personai, kura izdarījusi iepriekš norādītās darbības, ja šīs viņas darbības satur cita Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (piemēram – krāpšana, tās mēģinājums, vai sagatavošanās nozieguma izdarīšanai).
08.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2010
1. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta ir jābūt norādītai vismaz vienai tiesībai, ko persona var iegūt, vai vismaz vienam pienākumam, no kura persona var tikt atbrīvota, izmantojot konkrēto dokumentu.
Dažādiem dokumentiem ir dažādas izmantošanas iespējas un tādēļ nav pamata prasīt, lai apsūdzībā būtu izsmeļoši uzskaitītas visas tās tiesības, kuras persona var iegūt, izmantojot dokumentu, un visi pienākumi, no kuriem viņa varētu tikt atbrīvota.
Tas fakts, ka persona, kurai ir tiesības noformēt (izgatavot) attiecīgā veida dokumentu, tiek maldināta un, to nepazinoties, iekļāvusi dokumentā informāciju, kas neatbilst patiesībai, nedod pamatu ignorēt viņas lomu dokumenta radīšanā, uzskatot par attiecīgā dokumenta patieso radītāju kādu citu personu. Izgatavotais dokuments ir atzīstams par nederīgu vai atceļams. Šādā gadījumā nav pamata atzīt dokumenta izgatavošanu par dokumenta viltošanas procesu.
2. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tādām darbībām, kā uzdošanos par citu personu medicīniskās pārbaudes izdarīšanas laikā, pārbaudot, vai persona nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
08.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-13/2007
Huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu – rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu.
29.10.2002.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-374/2002
Nevērtējot pierādījumus, bet tikai apsverot spriedumā konstatēto juridisko kvalifikāciju, nodarījums pārkvalificēts no Krimināllikuma 231. panta otrās daļas uz 270. panta otro daļu
