• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

XX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību

03.03.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-72/2022

Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana un pārvadāšana ir divi patstāvīgi Krimināllikuma 253.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi. Transportlīdzekļa apstāšanās, neatļauti pārvadājot narkotiskās vai psihotropās vielas, nerada nepieciešamību pēc papildu kvalifikācijas par narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu.

Lejupielādēt

08.04.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-9/2022

Lai personu sauktu pie kriminālatbildības par narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos, obligāti konstatējams konkrētās vielas valdījums. Narkotiskās vai psihotropās vielas iegādes vieta un laiks, kādos apsūdzētais to ieguvis valdījumā, ir papildu apstākļi, kas nenosaka šī noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Lejupielādēt

16.11.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021

Lejupielādēt

16.11.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021

Mantkārība nav Krimināllikuma 253.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tāpēc narkotisko vielu realizēšana aiz mantkārības var tikt atzīta par Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli.

Lejupielādēt

10.02.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-92/2021

Lejupielādēt

06.11.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-410/2020

Lejupielādēt

07.10.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-80/2020

Lejupielādēt

29.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-31/2020

Ar narkotisko vielu realizēšanu jāsaprot jebkādi to tālāk nodošanas paņēmieni, ar kuru palīdzību šīs vielas nonāk citas personas īpašumā vai valdījumā, proti, pārdošana, aizdošana, uzdāvināšana, parāda atdošana, injicēšana citai personai. Arī uzcienāšana ar narkotiskajām vielām atzīstama par to realizēšanu.

Lejupielādēt

29.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-31/2020

Lejupielādēt

2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[P]/2020

Lejupielādēt

26.01.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2018

Par būtisku kaitējumu Krimināllikuma 237.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva konstatēšanā var tikt atzītas prettiesiskas rīcības, kuras rezultātā tiek nomelnots Latvijas valsts starptautiskais tēls vai tiek grauta uzticamība Latvijas Republikai kā starptautiskam partnerim starptautisko tiesību jomā, sekas.

Lejupielādēt

07.02.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2017

Persona, kura kopīga nodoma sasniegšanai un atbilstoši iepriekšējai pienākumu sadalei veikusi noziedzīgā nodarījuma – nelikumīgu darbību ar psihotropo vielu – koordinēšanu, vielas iegādes organizēšanu, citu grupas dalībnieku darbību uzraudzību un kontroli, atzīstama par organizētas grupas dalībnieku.

Lejupielādēt

31.01.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-41/2017

Kriminālatbildība par tādas iekārtas vai ierīces aprites aizlieguma pārkāpšanu, kas paredzēta operatīvās darbības pasākumu traucēšanai un bija iekļauta Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā, tai skaitā, par plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratora glabāšanu, bija paredzēta Krimināllikuma 237.1 pantā panta redakcijā arī līdz 2013.gada 1.aprīlim, kad stājās spēkā likumdevēja papildus expressis verbis noteiktā atbildība par šo konkrēto iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu paveida aprites noteikumu pārkāpumu.

Lejupielādēt

07.09.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-389/2016

Saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikuma 6.punktā noteikto Krimināllikuma 253. un 253.1 pantā paredzētās nelikumīgās darbības ar pulverveida vielas maisījumu ar karfentanila piejaukumu atzīstamas par izdarītām lielā apmērā neatkarīgi no karfentanila daudzuma maisījumā, ja vielu maisījuma kopējais daudzums ir vismaz 1 grams. Faktam, ka maisījumā klāt ir vēl kāda cita viela, piemēram, heroīns, nav izšķiroša nozīme.

Lejupielādēt

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-262/2016

Gadījumos, kad huligāniskās darbības ir saistītas ar vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu un tie nav nodarīti kvalificējošos apstākļos, izdarītais kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, neveidojot ideālo kopību ar Krimināllikuma 126.panta pirmo daļu. Savukārt gadījumos, kad nodarītais satur Krimināllikuma 126.panta otrajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes, izdarītais Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam kvalificējams kā ideālā kopība pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un Krimināllikuma 126.panta otrās daļas attiecīgā punkta.

Lejupielādēt

20.10.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-223/2016

Lejupielādēt

14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2016

Krimināllikuma 231.pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanu, tādēļ inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšana publiskā vietā pati par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms, ja nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskā miera traucēšana netika konstatēta. Lai pareizi kvalificētu vainīgās personas nodarījumu, jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

Lejupielādēt

10.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-466/2015

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 24., 25., 29.punktu, 44.panta otro un trešo daļu par transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī citu iemeslu dēļ, kuri saskaņā ar likumu atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību. Gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Par transportlīdzekļa turētāju nav uzskatāma persona, kas transportlīdzekli lieto uz dienesta vai darba tiesisko attiecību pamata.

Lejupielādēt

04.06.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-246/2015

Šaujamieroču glabāšana ir to atrašanās personas faktiskajā valdījumā un to atklāta vai slēpta turēšana kā saliktā, tā izjauktā veidā jebkādā šai personai zināmā vietā.

Lejupielādēt

14.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-56/2014

Narkotisko vielu realizācijas noziedzīgā nodarījuma sastāva obligāta pazīme nav mantkārība, tāpēc realizācija aiz mantkārības var veidot atbildību pastiprinošu apstākli.

Lejupielādēt

29.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/2013

Iztulkojot Krimināllikuma 231.panta otro daļu, secināms, ka likumdevējs Krimināllikumā norādījis, ka viena no huligānisma kvalificējošām pazīmēm ir jebkāda tiesu medicīnas eksperta konstatēta miesas bojājuma nodarīšana cietušajai personai, ne tikai tāda viegla miesas bojājuma nodarīšana, kas izraisījusi īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21 dienām vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5% ieskaitot. Huligānisms, kas izdarīts, personai nodarot miesas bojājumus, tostarp arī smagus un vidēja smaguma miesas bojājumus, ir atzīstams par ļaunprātīgu huligānismu.

Lejupielādēt

19.03.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-100/2013

Krimināllikuma 236.panta norma atzīstama par blanketu tiesību normu, jo minētā panta dispozīcija satur norādi uz normatīvajiem aktiem, kuri regulē ieroču apriti. Normatīvie akti var būt iekšējie vai ārējie. Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem. Saskaņā ar likuma „Par policiju” 14.panta otro daļu policijas darbinieka rīcībā esošā šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas noteikumu un kārtības noteikšana ir deleģēta iekšlietu ministram. Ņemot vērā šo deleģējumu, ir izdoti Iekšlietu ministrijas 2006.gada 4.janvāra noteikumi Nr.1 „Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs tiek veikta bruņojuma saņemšana, glabāšana, uzskaite, izsniegšana dienesta pienākumu pildīšanai, nēsāšana un pielietošana”.

Lejupielādēt

11.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-18/2013

Narkotisko vielu izgatavošana un narkotisko vielu saturošu augu audzēšana ir dažādos Krimināllikuma pantos paredzēti dažādi noziedzīgi nodarījumi. Par narkotisko vielu saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma 256.panta pirmajā un otrajā daļā.

Lejupielādēt

08.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-157/2012

Krimināllikuma 230.1panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir dzīvnieka īpašnieks vai turētājs – ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

Lejupielādēt

05.12.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-636/2011

Atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu esamību vai neesamību nav Krimināllikuma 2531.panta noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas jautājums. Tā kā psihotropo vielu realizācijas sastāva obligāta pazīme nav mantkārība, tad realizēšana aiz mantkārības var veidot atbildību pastiprinošu apstākli.

Lejupielādēt

14.12.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-590/2011

Krimināllikuma 253., (atsevišķos gadījumos – Krimināllikuma 253.1), 253.2 pantu nošķir pēc narkotisko un psihotropo vielu apmēra. Savukārt, lai personu atzītu par vainīgu cita Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma saistībā ar narkotiskajām, psihotropajām vielām izdarīšanā, nav nepieciešams izmantot likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumā norādīto, ja tas netiek prasīts konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai.

Lejupielādēt

22.09.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-525/2011

Krimināllikuma 256.pantā paredzēto nodarījumu sastāvu objektīvās puses pazīmes ir sēšana un audzēšana. Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar sēšanu (sēklas iesēšanu vai dīgstu pārstādīšanu) un audzēšanu neatkarīgi no tā, vai raža iegūta vai nav iegūta. Lai neatļauta narkotisko vielu saturošu augu sēšana un audzēšana būtu kvalificējama kā izdarīta lielās platībās pēc Krimināllikuma 256.panta otrās daļas, katrā konkrētā gadījumā ir jāņem vērā tā teritorijas platība, kurā speciāli tiek iesēti un audzēti narkotiskās vielas saturoši augi, kā arī narkotisko vielu saturošu augu daudzums, skaits konkrētā platībā, audzēšanas blīvums, kā arī augu veids.

Lejupielādēt

22.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-131/2011

Normatīvais akts, kurā norādīts narkotisko un psihotropo vielu nosaukums un apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem un apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem, ir likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikums. Uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi 1-(4-hlorfenil) piperazīns (pCPP) bija iekļauts aizliegto vielu sarakstā, taču ar likumu nebija noteikts apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem un apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem. Līdz ar to abu instanču tiesām vajadzēja rasties šaubām par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju - konkrētajā lietā vai nu pēc Krimināllikuma 253.1 panta attiecīgās daļas vai arī pēc Krimināllikuma 253.2 panta otrās daļas.

Lejupielādēt

24.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-375/2010

Lai varētu norobežot kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 253., 253.1, 253.2 panta un no administratīvās atbildības un pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt narkotisko un psihotropo vielu daudzumu, ko vainīgā persona vēlējusies realizēt.

Lejupielādēt

17.09.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-350/2010

Braukšanas talonam nav Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetam – dokumentam, dokumenta raksturīgo pazīmju un juridiskā spēka. Braukšanas talona viltošana neapdraud arī Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektu. Krimināllikumā likumdevējs nav īpaši paredzējis atbildību par šādu personas darbību kā braukšanas talonu viltošanu, pārdošanu, izplatīšanu, izmantošanu. Tas neizslēdz apsūdzības celšanu personai, kura izdarījusi iepriekš norādītās darbības, ja šīs viņas darbības satur cita Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (piemēram – krāpšana, tās mēģinājums, vai sagatavošanās nozieguma izdarīšanai).

Lejupielādēt

08.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2010

1. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta ir jābūt norādītai vismaz vienai tiesībai, ko persona var iegūt, vai vismaz vienam pienākumam, no kura persona var tikt atbrīvota, izmantojot konkrēto dokumentu. Dažādiem dokumentiem ir dažādas izmantošanas iespējas un tādēļ nav pamata prasīt, lai apsūdzībā būtu izsmeļoši uzskaitītas visas tās tiesības, kuras persona var iegūt, izmantojot dokumentu, un visi pienākumi, no kuriem viņa varētu tikt atbrīvota. Tas fakts, ka persona, kurai ir tiesības noformēt (izgatavot) attiecīgā veida dokumentu, tiek maldināta un, to nepazinoties, iekļāvusi dokumentā informāciju, kas neatbilst patiesībai, nedod pamatu ignorēt viņas lomu dokumenta radīšanā, uzskatot par attiecīgā dokumenta patieso radītāju kādu citu personu. Izgatavotais dokuments ir atzīstams par nederīgu vai atceļams. Šādā gadījumā nav pamata atzīt dokumenta izgatavošanu par dokumenta viltošanas procesu. 2. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tādām darbībām, kā uzdošanos par citu personu medicīniskās pārbaudes izdarīšanas laikā, pārbaudot, vai persona nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Lejupielādēt

08.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-13/2007

Huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās darbības izdarīšanu – rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu.

Lejupielādēt

18.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2006

Lejupielādēt

04.01.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-2/2005

Lejupielādēt

29.10.2002. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-374/2002

Nevērtējot pierādījumus, bet tikai apsverot spriedumā konstatēto juridisko kvalifikāciju, nodarījums pārkvalificēts no Krimināllikuma 231. panta otrās daļas uz 270. panta otro daļu

Lejupielādēt

19.12.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-360/2000

Lejupielādēt

21.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-320/2000

Lejupielādēt