28.04.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-368/2022
Pēc 2022.gada 1.janvāra par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2021.gada 31.decembrim, papildsodu – probācijas uzraudzību – var piemērot tikai kopā ar pamatsodu – brīvības atņemšanu –, jo Krimināllikuma 38.1panta trešā daļa, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī un noteic papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas kārtību, salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, kas bija ietverts Krimināllikuma 45.1pantā un paredzēja iespēju probācijas uzraudzību kā papildsodu noteikt kopā ar jebkuru pamatsodu, ir personai labvēlīgāka.
30.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020
Krimināllikuma 5.panta otrā daļa noteic atpakaļejošu spēku vienīgi labvēlīgākam likumam. Par labvēlīgāku likumu nav uzskatāma iepriekšējā stāvokļa precizēšana. Tikai tad, ja tiesa konstatē, ka radīts jauns tiesiskais stāvoklis, tai jāveic likumu salīdzināšana. Konstatējot, ka neviena no likuma redakcijām nav labvēlīgāka, piemērojama nodarījuma izdarīšanas laikā spēkā esošā likuma norma.
Tiesai nav tiesību izvēlēties labvēlīgāko normu no katra salīdzināmā likuma, tai jāizvēlas tikai viens labvēlīgākais likums. Ņemot vērā, ka likums grozīts vairākkārt, piemērojams vislabvēlīgākais likums, pat, ja tas vairs nav spēkā. Kurš ir labvēlīgākais likums, nosakāms attiecībā uz katru nodarījumu izdarījušo personu atsevišķi.
2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[B]/2018
Nosakot sodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, tiesa piemēro personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, labvēlīgāko materiālo tiesību normu.
14.12.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-558/2017
Krimināllikuma atsevišķos pantos ietvertie jēdzieni – „labprātīgi paziņo”, „aktīvi veicina” - ir vērtējami jēdzieni. To vērtēšanu veic procesa virzītājs, kas izlemj jautājumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Tiesas kompetencē ietilpst ziņu, ko sniegušas šīs personas un kas nostiprinātas procesuālos dokumentos, izvērtēšana, proti, pierādījumu attiecināmības, pieļaujamības un ticamības izvērtēšana.
2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2017
Atzīstot personu par vainīgu arī pēc tām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, kas nebija iekļautas konkrētajā Krimināllikuma pantā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, tiek pārkāptas Krimināllikuma 5. panta trešās daļas prasības. Šādu papildu pazīmju iekļaušana noziedzīga nodarījuma aprakstā ir vērtējama kā nelabvēlīga apsūdzētajam.
19.08.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-336/2016
Nosakot papildsodu — policijas kontroli — par 2015.gada 12.janvārī izdarītu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa apsūdzētajam ir noteikusi tādu sodu, kāds nebija paredzēts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā. Grozījumi Krimināllikuma 253.pantā daļā par papildsoda — policijas kontroles — aizstāšanu ar papildsodu — probācijas uzraudzību — stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī.
28.01.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-65/2014
Ja maksimālais soda apmērs vai laiks par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu no 2013.gada 1.aprīļa ir paredzēts bargāks, tiesai nav pamata to piemērot, jo tādējādi tiek pārkāpti Krimināllikuma 5.panta trešās daļas nosacījumi.
