Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
19.12.2024.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-63/2024
Noskaidrojot saikni starp prettiesisku darbību vai bezdarbību un sekām, kas iestājušās, ņem vērā inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās pazīmes, kuras raksturo konkrēto noziedzīgā nodarījuma sastāvu, tai skaitā nodarījuma faktiskās darbības, lai pārliecinātos, ka konkrētās sekas ir apsūdzētā radītā neatļautā apdraudējuma rezultāts.
Cēloņsakarība nav konstatējama gadījumā, ja persona rīkojās nevērīgi vai pieļāva bezdarbību un radīja apdraudējuma risku, kas neizraisīja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kaitīgās sekas.
Ja sekas izraisa vairāku personu neuzmanīgas rīcības summēšanās, tad cēloņsakarību veido nosacījumi, kas nozīmīgi ietekmē seku iestāšanās laiku un vietu.
Glābēju iesaistīšanās noziedzīga nodarījuma seku likvidācijā pati par sevi nepārtrauc sākotnējā apdraudējuma tālāko iedarbību. Vērtējot, vai glābēju bojāeja un veselības apdraudējums ir attiecināms uz noziedzīgā nodarījuma sākotnējo cēloni, ir jāņem vērā, ka glābšanas dienestu darbinieki neveic pasākumus nolūkā atteikties no dzīvības un neiesaistās glābšanas darbos brīvprātīgi, jo glābšanas pasākumu veikšana izriet no viņu profesionālajiem pienākumiem un var būt saistīta ar atbildīgu risku nolūkā glābt negadījumā iesaistītās personas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 35.1, 36. un 37. pants). Tādējādi nav konstatējama glābēju rīcības brīvprātība, kas pārtrauktu cēloņsakarības konstatēšanu starp darbībām un kaitīgajām sekām.
Tomēr tiesām jāņem vērā, ka tiesību normas aizsardzības mērķis beidzas tur, kur sākas cietušās personas atbildības joma pašai par sevi. Tādējādi tiesām jāvērtē, vai glābšanas pasākumi nav bijuši acīmredzami bezjēdzīgi un nesamērīgi tam, kādu risku glābēji uzņēmās, apdraudot savu dzīvību un veselību, un tam, kādu rezultātu konkrētajos apstākļos varēja sasniegt. Acīmredzami nesaprātīga glābšanas mēģinājuma gadījumā cēloņsakarības saikne tiek pārtraukta. Šādā gadījumā vērtējami nevis atsevišķu glābēju lēmumi, bet gan visu glābšanas operācijā iesaistīto kopējā rīcība.
28.04.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-368/2022
Pēc 2022.gada 1.janvāra par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdz 2021.gada 31.decembrim, papildsodu – probācijas uzraudzību – var piemērot tikai kopā ar pamatsodu – brīvības atņemšanu –, jo Krimināllikuma 38.1panta trešā daļa, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī un noteic papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas kārtību, salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, kas bija ietverts Krimināllikuma 45.1pantā un paredzēja iespēju probācijas uzraudzību kā papildsodu noteikt kopā ar jebkuru pamatsodu, ir personai labvēlīgāka.
30.10.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020
Krimināllikuma 5.panta otrā daļa noteic atpakaļejošu spēku vienīgi labvēlīgākam likumam. Par labvēlīgāku likumu nav uzskatāma iepriekšējā stāvokļa precizēšana. Tikai tad, ja tiesa konstatē, ka radīts jauns tiesiskais stāvoklis, tai jāveic likumu salīdzināšana. Konstatējot, ka neviena no likuma redakcijām nav labvēlīgāka, piemērojama nodarījuma izdarīšanas laikā spēkā esošā likuma norma.
Tiesai nav tiesību izvēlēties labvēlīgāko normu no katra salīdzināmā likuma, tai jāizvēlas tikai viens labvēlīgākais likums. Ņemot vērā, ka likums grozīts vairākkārt, piemērojams vislabvēlīgākais likums, pat, ja tas vairs nav spēkā. Kurš ir labvēlīgākais likums, nosakāms attiecībā uz katru nodarījumu izdarījušo personu atsevišķi.
2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[B]/2018
Nosakot sodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, tiesa piemēro personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, labvēlīgāko materiālo tiesību normu.
14.12.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-558/2017
Krimināllikuma atsevišķos pantos ietvertie jēdzieni – „labprātīgi paziņo”, „aktīvi veicina” - ir vērtējami jēdzieni. To vērtēšanu veic procesa virzītājs, kas izlemj jautājumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības. Tiesas kompetencē ietilpst ziņu, ko sniegušas šīs personas un kas nostiprinātas procesuālos dokumentos, izvērtēšana, proti, pierādījumu attiecināmības, pieļaujamības un ticamības izvērtēšana.
2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2017
Atzīstot personu par vainīgu arī pēc tām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, kas nebija iekļautas konkrētajā Krimināllikuma pantā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, tiek pārkāptas Krimināllikuma 5. panta trešās daļas prasības. Šādu papildu pazīmju iekļaušana noziedzīga nodarījuma aprakstā ir vērtējama kā nelabvēlīga apsūdzētajam.
19.08.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-336/2016
Nosakot papildsodu — policijas kontroli — par 2015.gada 12.janvārī izdarītu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa apsūdzētajam ir noteikusi tādu sodu, kāds nebija paredzēts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā. Grozījumi Krimināllikuma 253.pantā daļā par papildsoda — policijas kontroles — aizstāšanu ar papildsodu — probācijas uzraudzību — stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī.
28.01.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-65/2014
Ja maksimālais soda apmērs vai laiks par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu no 2013.gada 1.aprīļa ir paredzēts bargāks, tiesai nav pamata to piemērot, jo tādējādi tiek pārkāpti Krimināllikuma 5.panta trešās daļas nosacījumi.
