22.02.2019.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-161/2019
Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtās daļas mērķis ir noteikt pieteicēja (fiziskās personas) tiesības jau pamatlietas izskatīšanas gaitā lūgt no valsts budžeta līdzekļiem segt viņa izdevumus pārstāvim, proti, nodrošināt personas tiesības uz pieeju tiesai. Savukārt izdevumi par juridisko palīdzību kā mantiskie zaudējumi atlīdzināmi atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešajai daļai.
26.10.2015.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-51/2015
1. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33.panta septītā daļā 3.punktā norādītajā gadījumā tiek pārtraukta labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpilde un administratīvais akts tiek uzskatīts par izpildītu. Līdz ar to pienākums pārtraukt juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu saistāms nevis ar jauna administratīvā akta izdošanu vai iepriekš izdotā administratīvā akta atcelšanu, bet ar labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpildi.
2. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23.panta piektā daļa paredz, ka lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts. Ja persona uzskata, ka šis lēmums nav pienācīgi izpildīts, tā var izmantot Administratīvā procesa likumā ietvertos līdzekļus administratīvā akta izpildes pārbaudei. Tā kā iestāde pati juridisko palīdzību nesniedz, lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildē tiek iesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs. Tomēr tas neatbrīvo iestādi no atbildības par lēmuma izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to arī situācijā, kad lēmuma izpilde nav pienācīgi veikta juridiskās palīdzības sniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ, persona var vērsties tiesā ar sūdzību par lēmuma izpildi.
16.11.2012.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-899/2012
Likumdevējs, neiekļaujot attiecīgu regulējumu Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, nav vēlējies nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesa ietvaros, tādējādi nevar izdarīt secinājumu par likuma robu, kura labošana būtu pieļaujama tiesā, izmantojot kādu no likuma roba aizpildīšanas metodēm.
06.05.2011.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-155/2011
1. Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtā daļa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, paredz juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu sarežģītās lietās tikai fiziskajai personai, turklāt jau procesa laikā un neatkarīgi no tā, kāds būs lietas iznākums. Šajā gadījumā valsts (plašākā nozīmē) administratīvajā procesā ir nevis atbildētāja, bet gan, piešķirot pieteicēja pārstāvim atlīdzību no valsts budžeta, palīdzības sniedzēja.
2. Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešā daļa attiecas uz jebkuru privātpersonu un pamatā paredz juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu pēc tam, kad tiesvedības procesā ir konstatēts administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības prettiesiskums. Šajā gadījumā, vēršoties tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību saistībā ar izmaksām par saņemto juridisko palīdzību, persona lūdz atlīdzināt no atbildētāja jau radušos zaudējumus, nevis lūdz valsts palīdzību. Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturtās daļas piemērošana neizslēdz Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešās daļas piemērošanu.
3. Izdevumi, kas radušies tieši tādēļ, ka bija nepieciešams saņemt juridisko palīdzību iestādes prettiesiska administratīvā akta vai faktiskās rīcības seku novēršanai, ir zaudējumi, kas nodarīti ar šo administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tas, vai tiešām juridiskā palīdzība tās faktiskajā apjomā bija nepieciešama konkrētā administratīvā procesa ietvaros, ir izšķirams, ņemot vērā apstākli, ka administratīvajā procesā tiesa lietu izskata, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu, un tādējādi samazina personai nepieciešamību pēc juridiskās palīdzības.
4. Tiesu lietas sarežģītības novērtēšana ir tiesas prerogatīva, jo tieši tiesa, kuras kompetencē ir lietas izskatīšana pēc būtības, vislabāk redz, kādas pūles ir nepieciešamas pareizai lietas izskatīšanai, un var novērtēt, cik lietderīga tiesas procesā varētu būt bijusi juridiskās palīdzības sniegšana pieteicējam.
25.01.2008.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-170/2008
1. Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru vai arī, pilnvarojot pārstāvi mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas (Administratīvā procesa likuma 38.panta pirmā daļa).Šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai procesā personas pilnvarojums tiktu noformēts tādā veidā, lai iestāde un tiesa varētu pārliecināties, ka pilnvarotā persona var rīkoties citas personas vārdā.
2. Ja procesa dalībnieks pats piedalās lietā, viņš var uzaicināt zvērinātu advokātu kā juridiskās palīdzības sniedzēju, nevis kā pārstāvi. Tādā gadījumā advokātam tiek izdots orderis (norīkojums, atļauja), kas apliecina faktu, ka konkrēts advokāts ir uzskatāms par juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētam procesa dalībniekam konkrētā lietā. Savukārt, ja advokāts piedalās administratīvajā procesā kā pārstāvis, uz viņu (tāpat kā uz citiem pārstāvjiem) attiecināmas Administratīvā procesa likuma 38.pantā norādītās prasības pārstāvības noformēšanai.
04.01.2007.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-14/2007
Tā kā administratīvajās lietās darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas nodrošina personas tiesību aizsardzību tiesā, tad apstāklis, ka tiesības saņemt atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu ir ierobežotas, nav pretrunā Satversmes 92. pantam.
