• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

3.nodaļa. CIVILTIESISKO STRĪDU PAKĻAUTĪBA UN PIEKRITĪBA (23.-32.1 pants)

27.02.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-256/2023

Administratīvā pārkāpuma lietā ar lēmumu nodibināta pienākuma atlīdzināt videi nodarīto kaitējumu labprātīga neizpilde nevar būt patstāvīgs pamats atkārtoti vērtēt jautājumu par kaitējuma atlīdzināšanas pienākuma esību pēc būtības civilprocesuālā prasības tiesvedības kārtībā. Spēkā stājies lēmums administratīvā pārkāpuma lietā par pienākumu atlīdzināt zaudējumus ir izpildu dokuments, kas nododams piespiedu izpildei vispārējā kārtībā.

Lejupielādēt

19.01.2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-223/2023

Administratīvā pārkāpuma vietas apskate, pastāvot aizdomām par patvaļīgu būvniecību, ir saistīta ar administratīvā pārkāpuma izmeklēšanu, tāpēc tās nodrošināšana tiesas ceļā realizējama Administratīvās atbildības likumā, nevis Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Lejupielādēt

13.04.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-560/2022

Lejupielādēt

09.03.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-495/2022

Lejupielādēt

31.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2022

Atbilstoši Nolīgumam par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) jautājums par dzelzceļa kravas nosūtītāja vai saņēmēja pretenzijas izskatīšanu nav risināms kā patstāvīgs strīds prasības tiesvedības kārtībā un vispārējās jurisdikcijas tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 23. panta pirmajai daļai nav pakļauts.

Lejupielādēt

28.06.2021. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-543/2021

Lejupielādēt

17.12.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1032/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Jautājums par norādījumu, ka noteikti preču zīmes elementi ir izslēgti no aizsardzības (disklamēti), nav pakļauts izskatīšanai tiesā prasības kārtībā.

Lejupielādēt

29.07.2020. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-988/2020

Privātpersonas pieteikums par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts sakarā ar tās pamattiesību aizskārumu kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietvedībā kopš 2018.gada 1.marta nav pakļauts izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā. Valsts atbildību par tās institūciju nepamatotu vai prettiesisku rīcību kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā privātpersona var prasīt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

Lejupielādēt

23.04.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2020 un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas un Marikas Senkānes atsevišķās domas

Meža likuma 50. panta trešā daļa neregulē civiltiesisku attiecību. Tajā lietotais jēdziens „zaudējumi” pēc savas juridiskās dabas atbilst sankcijai, kas piemērojama meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par meža apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu. Līdz ar to, lai meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam iestātos šajā normā paredzētais pienākums pret valsti atlīdzināt mežam, tātad apkārtējai videi, nodarīto kaitējumu, pārkāpums meža izmantošanā atkarībā no kaitējuma apmēra ir nodibināms Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

04.11.2019. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr.SKC-1003/2019

Notariāta likuma 206.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā, kad sūdzība par zvērināta notāra nepareizu rīcību, izpildot amata pienākumus, vai sūdzības par atteikšanos izpildīt šos pienākumus, tiek nodota izskatīšanai tiesā, iestājas likuma „Par tiesu varu” 36. un 43. pantā noteiktais izņēmuma gadījums, kad apgabaltiesa izskata šo sūdzību kā pirmās instances tiesa, turklāt atbilstoši Civilprocesa likuma 12.pantam – viena tiesneša sastāvā. Savukārt apgabaltiesas lēmumu saskaņā ar Notariāta likuma 206.1 pantu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, iesniedzot par to blakus sūdzību.

Lejupielādēt

21.03.2019. Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-193/2019

Lejupielādēt

27.04.2018. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-815/2018

Lejupielādēt

23.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-69/2018

Augstākās tiesas 2013.gada 8.maija spriedumā lietā Nr.SKC-32/2013 (C04302407) izteiktā atziņa par Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšanas pārākumu pār tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem nav vispārināma bez sasaistes ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Norādītajā lietā ārpus civilās tiesvedības kompetences esošā jautājuma izskatīšana kasācijas instancē tika turpināta izņēmuma kārtā, jo daļēji tiesas rīcības dēļ, pieņemot lietu, kas tai nav pakļauta, izveidojās situācija, kad personai bija zudusi iespēja savu tiesību aizsardzību īstenot administratīvā procesa kārtībā. Minētā atziņa nav piemērojama situācijā, kad persona vērsusies ar prasību civilprocesuālā kārtībā pēc tam, kad pieteikums par iestādes faktisko rīcību Administratīvajā rajona tiesā tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam, jo trūkumi pieteikumā netika novērsti likumā noteiktajā termiņā. Jāņem vērā, ka personai, kura objektīvu, no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nokavējusi termiņu iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai, ir tiesības lūgt termiņu atjaunot, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 46. pants.

Lejupielādēt

03.04.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-11/2017

Lejupielādēt

31.01.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2017

Lejupielādēt

2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[B]/2017

Lejupielādēt

16.06.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2180/2016

Lejupielādēt

10.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1285/2016 un tiesneses Ļubovas Kušnires atsevišķās domas

VAS “Privatizācijas aģentūra” prasība par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgtu nomas vai īres līgumu ir risināma tiesā civiltiesiskā kārtībā. Iztulkojot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 58. panta pirmo daļu, 72. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu un 73. pantu kopsakarā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8. pantu, secināms, ka VAS „Privatizācijas aģentūra”, izpildot publisko tiesību jomā doto uzdevumu, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums valsts vārdā apstrīdēt darījumus, par kuru likumību pastāv pamatotas šaubas un kuri var apdraudēt privatizācijas tiesiskumu.

Lejupielādēt

24.03.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1166/2016

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 līdz 50.6 panta (redakcija, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas laikā) redzams, ka notiesātās personas apstākļi ir atkarīgi no soda izciešanas režīma. Tātad jautājums par notiesātā iesnieguma virzīšanu vai nevirzīšanu pēc būtības ir jautājums, kas saistīta ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem. Jautājumos, kas saistīti ar notiesāto personu apstākļiem, jābūt pārsūdzības iespējām. Notiesātā un valsts pārvaldes amatpersonas tiesiskās attiecības sakarā ar notiesātajam sniegto atbildi uz viņa iesniegumu izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrajai daļai šādas sūdzības izskata Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, kura lēmums savukārt pārsūdzams administratīvajā rajona tiesā. Personai ir tiesības savas aizskartās, ierobežotās vai apstrīdētās tiesības aizstāvēt nevis tādā kārtībā, kādā tā vēlas (Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa, 23.panta pirmā daļa un 127.panta pirmā daļa), vai kādu tā subjektīvi uzskata par lietderīgāko, bet gan tādā kārtībā, kādu noteicis likumdevējs.

Lejupielādēt

31.03.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-231/2016

Kaut arī rakstveida pierādījuma viltojuma strīds ir pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai, tas ir piesakāms un izlemjams lietas, kurā tas iesniegts kāda noteikta fakta pierādīšanai, iztiesāšanas stadijā. Kā patstāvīgi prasījumi strīdi par rakstveida pierādījumu viltojumu vispārējās jurisdikcijas tiesai nav pakļauti.

Lejupielādēt

29.10.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2015

Lemjot par strīda pakļautību, izšķirošā nozīme ir apstāklim, kurā jomā konkrētā persona (iestāde) ir rīkojusies brīdī, kad radusies pušu tiesiskā attiecība, no kuras savukārt izriet izskatāmais strīds. Valsts sociālā apdrošināšana ir publisko tiesību joma un pārmaksāto sociālās apdrošināšanas pabalstu summu atgūšanai likums neparedz citu kārtību, kā vien administratīvo procesu (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.panta pirmā daļa, 27.1 pants). Arguments, ka administratīvā procesa ietvaros panākt savu interešu aizstāvību VSAA vairs nav iespējams vai arī tas nav devis gaidīto rezultātu, neietekmē likumā noteikto strīda pakļautības regulējumu, kas tiesai ir obligāts.

Lejupielādēt

08.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2013

Iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības gadījumā privātpersonu tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, tai skaitā, morālo kaitējumu realizējamas saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, tādēļ konkrētā prasība nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet gan administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība lietā būtu izbeidzama. Atzīstot, ka Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšana ir svarīgāka par tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem, jo īpaši situācijā, kad prasītāju prasījuma izšķiršanas iespēja administratīvā procesa kārtībā ir zudusi daļēji arī tiesas rīcības dēļ, savlaicīgi neatsakoties pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedību lietā neizbeidzot, Senāts ierosinātās lietas izskatīšanu nolēma turpināt.

Lejupielādēt

18.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2012

Jautājums par noteiktā laikā nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu izspriežams vienīgi pašvaldības un fiziskās personas administratīvi tiesisko attiecību kontekstā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

22.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-88/2012 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Juridiskā fakta konstatācija, kas attiecas uz publisko tiesību jomu, risināma administratīvajā, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Lejupielādēt

12.10.2011. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1319/2011

No Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” preambulas un 23.panta satura izriet, ka pušu vienošanās par strīda izšķiršanu kādā no dalībvalsts tiesām piešķir pušu izvēlētajai tiesai izņēmuma jurisdikciju, ja vien līdzēji līgumā nav noteikuši alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību. Regulas 23.pants attiecas arī uz gadījumiem, kad abas līguma puses atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un ir vienojušās par Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas jurisdikciju. Ja puses, kuru domicils ir Latvijā, ar vienošanos piešķīrušas izņēmuma jurisdikciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesai, strīds starp pusēm nav pakļauts izskatīšanai Latvijas tiesās.

Lejupielādēt

24.02.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-327/2010

Divu valdību noslēgta līguma atzīšana par starptautisku līgumu vai šāda statusa nepiešķiršana konkrētam līgumam ir fakta jautājums, kas izriet no līgumslēdzēju pušu gribas piešķirt vai nepiešķirt noslēdzamajam līgumam starptautiska līguma statusu.

Lejupielādēt

04.12.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1019/2007

Jautājums par to, kuri no lēmumiem, kas pieņemti, izšķirot pieteikumu par prasības nodrošinājumu, ir pārsūdzami, izlemjams atbilstoši speciālajai tiesību normai Civilprocesa likumā (Civilprocesa likuma 141.panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

05.12.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-946/2007

Jautājums par prasības nodrošināšanas atcelšanu neietilpst to gadījumu skaitā, kuros iespējams pārsūdzēt par blakus sūdzību pieņemto lēmumu (Civilprocesa likuma 449.panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

03.01.2007. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-17/2007

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktam šāda prasība piekritīga rajona (pilsētas) tiesai, jo apgabaltiesa izskata lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.

Lejupielādēt

21.09.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-419/2001

Lejupielādēt

27.07.2001. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-347/2001

Lejupielādēt

26.09.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-53/2001

Lejupielādēt

01.08.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-34/2001

Lejupielādēt

12.11.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr.SKC-411/1997

Lejupielādēt

02.07.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-233/1997

Lejupielādēt

08.10.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-159/1997

Lejupielādēt

18.06.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-106/1997

Lejupielādēt

04.06.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-102/1997

Lejupielādēt

21.05.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-89/1997

Lejupielādēt

23.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-65/1997

Lejupielādēt

12.02.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-37/1997

Lejupielādēt

22.01.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-30/1997

Lejupielādēt

08.01.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-18/1997

Lejupielādēt

26.06.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.S-2/1997

Lejupielādēt

19.02.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.S-1/1997

Lejupielādēt

18.12.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-133/1996

Lejupielādēt

13.11.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-112/1996

Lejupielādēt

30.10.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-108/1996

Lejupielādēt

11.09.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-82/1996

Lejupielādēt

10.07.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-68/1996

Lejupielādēt