24.11.2021.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1176/2021
Ja persona tiesai iesniegusi sūdzību, izmantojot speciāli šim nolūkam izvietotu pastkasti (dokumentu atstāšanas punktu), un ja ir iespējams objektīvi noteikt šīs darbības veikšanas dienu, tad neatkarīgi no tā, kurā brīdī tiesas darbinieki reģistrē sūdzību (tajā pašā dienā vai nākamajā darba dienā), uzskatāms, ka tā iesniegta darbības veikšanas dienā.
2020.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-[E]/2020
Ja lietas dalībnieks atbilstoši Civilprocesa likuma 51.pantam nelūdz atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, tad tiesnesim nav likumīga pamata vērtēt nokavējuma iemeslus, bet, jāpiemēro Civilprocesa likuma 49.pants (tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likumā vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos, pēc tam iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem).
11.03.2016.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1350/2016
Elektronisko dokumentu aprite nav atkarīga no tiesas darba laika, jo elektronisko sakaru operatori to nodrošina 24 stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka apelācijas sūdzības iesniegšana elektroniskā veidā ir darbība, kuru var izpildīt ārpus tiesas līdz termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00. (Civilprocesa likuma 48.panta ceturtā daļa).
20.05.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-133/2016
Gadījumā, ja parādnieks nokavē Civilprocesa likuma 406. panta pirmajā daļā noteikto termiņu prasības celšanai, viņam jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām, kas paredzētas Civilprocesa likuma 49. pantā, no kura tekstuālā satura nepārprotami izriet, ka, palaižot garām likumisko termiņu, personai zūd tiesība izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, t.i., prasības kārtībā apstrīdēt bezstrīdus piespiedu izpildei pakļautu saistību pret kreditoru. Parādnieks var lūgt tiesu minēto procesuālo termiņu atjaunot Civilprocesa likuma 51. pantā paredzētajā kārtībā, ja termiņa nokavējumam bijuši attaisnojoši iemesli (tādi, kas nav atkarīgi no personas gribas vai rīcības).
08.04.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-117/2014
1. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā un otrā daļa), kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta, atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot.
Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā.
2. Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda strīda esību. (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants).
24.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-577/2010
Tiesiski neattaisnojams ir tiesas atteikums atjaunot nokavēto termiņu, kad pierādīts tiesas lēmuma novēlotas saņemšanas fakts, kas nepamatoti ierobežo atbildētājas likumā garantētās tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu. Piemērojot Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumus, Senāts jautājumu izlēma pēc būtības, nenododot to jaunai izskatīšanai.
30.09.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1183/2009
Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami, ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415.pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams.
Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums.
