Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
Pirmā apakšnodaļa. PIRKUMA LĪGUMS (2002.-2090.pants)
18.02.2025.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2025
Nosakot, kas ir lietas pieņemamās jeb sagaidāmās īpašības, vērtējums izdarāms no vidusmēra pircēja skatupunkta. Vidusmēra pircējs ir hipotētiskais vidusmēra pircējs, kas ir saprātīgs, samērā labi informēts, uzmanīgs un apdomīgs, bet nav attiecīgās jomas lietpratējs.
Vērtējums par to, kādām īpašībām atsavinātajai lietai būtu jāpiemīt, ir tiesību, nevis fakta jautājums, tomēr tas atbildams, ņemot vērā faktiskos apstākļus. Vērtēšanas mēraukla ir objektīva, nevis subjektīva, proti, ir nozīme tam, kādas lietas īpašības varēja pieņemt hipotētiskais vidusmēra pircējs, bet nav nozīmes tam, kādas lietas īpašības varēja pieņemt konkrētais pircējs.
Ja pircējs un pārdevējs ir komersanti, pircēja pienākumu pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem regulē Komerclikuma 411. pants.
Tas, cik garš ir „iespējami īsais laiks pēc preces saņemšanas”, kas saskaņā ar Komerclikuma 411. panta pirmo daļu atvēlams preces pārbaudei, ir nosakāms katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā lietas apstākļus, tostarp preces veidu un īpašības (piemēram, preces sarežģītību, funkcionalitāti, bojāšanās ātrumu u. c.), ierasto praksi šāda veida preču iegādes gadījumā, uzņēmuma lielumu u. tml. Brīdis, kad jāuzsāk pārbaude, ir preces saņemšanas brīdis, proti, brīdis, ar kuru prece nonāk pircēja varas sfērā un viņš var veikt preces īpašību pārbaudi. Pienākums paziņot par atklāto trūkumu ir nekavējoties, tas ir, bez vainojamas vilcināšanās.
Tikai Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā minētā zaudējumu atlīdzības piedziņas prasījuma gadījumā ir jākonstatē, ka atsavinātājs ir rīkojies ļaunā nolūkā, noklusējot vai apslēpjot viņam zināmos lietas trūkumus. Izspriežot Civillikuma 1620. panta otrajā daļā regulētos prasījumus par līguma atcelšanu vai lietas cenas samazināšanu, nav jākonstatē, ka atsavinātājs būtu rīkojies ļaunā nolūkā. Arī Civillikuma 1620. panta pirmajā daļā paredzētais atsavinātāja noteikti izteikts apgalvojums, ka lietai ir zināmas īpašības, ir patstāvīgs priekšnoteikums prasībai par zaudējumu atlīdzības piedziņu, un atsavinātāja pienākums atlīdzināt zaudējumus šāda apgalvojuma gadījumā iestājas neatkarīgi no tā, vai atsavinātājam attiecīgā labo īpašību neesība bija zināma vai tai vajadzēja būt zināmai.
18.12.2024.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1018/2024
Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 7. punktā paredzētais prasības nodrošinājuma līdzeklis – hipotēkas veidā ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas apturēšana (kā izpildu darbības atlikšana) – nav atbilstošs līdzeklis tam, lai nodrošinātu ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma pircēja prasījumu par īpašuma tiesības atzīšanu uz šo strīdus objektu, jo saskaņā ar Civillikuma 1378. pantu ķīlas parādnieka izdarīts ar hipotēku apgrūtinātā nekustamā īpašuma atsavinājums citai personai negroza hipotekārā kreditora tiesības un katru šādu atsavinājumu iespējams izdarīt, vienīgi atstājot spēkā hipotēku uz atsavināto nekustamo īpašumu. Šādu pircēja prasījumu pret pārdevēju par īpašuma tiesības atzīšanu uz hipotēkas veidā ieķīlātu nekustamo īpašumu iespējams pietiekami nodrošināt ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 2. punktā un trešajā daļā paredzēto līdzekli – aizlieguma atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.
28.11.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-57/2023
Piedzinējam un hipotekārajam kreditoram atteikšanās dot piekrišanu nekustamā īpašuma nosolītāja iesniegtas bankas (kredītiestādes) pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai atbilstoši Civillikuma 1. pantam ir jāizlieto labā ticībā. Strīdus gadījumā šādu atteikumu ir jāspēj pamatot vismaz tiesā, norādot uz ticamiem un pierādāmiem garantijas neizpildes riskiem. Iemaksāto nodrošinājuma naudu nedrīkstētu zaudēt persona, kura iesniegusi likumam atbilstošu bankas pieprasījuma garantijas vēstuli, bet tās izmantošana atteikta no personas rīcības neatkarīgu un neobjektīvu iemeslu dēļ. Izsoles dalībnieka tiesības izmantot bankas pieprasījuma garantijas vēstuli neietekmē tas, ka tā ir iesniegta likumā noteiktā termiņa pēdējā dienā.
22.02.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2022
Ja pirkuma maksai izlietota nevis pircēja paša, bet gan viņa kreditora nauda, starp šīm personām izveidojas saistību tiesiskās attiecības, un kreditors iegūst tiesību atprasīt no pircēja viņa vietā samaksāto pirkuma maksu.
29.04.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-22/2022 un senatoru Dzintras Baltas, Ināras Gardas, Normunda Salenieka un Kristīnes Zīles atsevišķās domas, un senatoru Intara Bistera, Andas Briedes, Ļubovas Kušnires atsevišķās domas
Zemes īpašnieks, kura zemes īpašums ir pārdots piespiedu izsolē citai personai, ir tiesīgs saņemt nomas maksu (civilos augļus) līdz izsoles pēdējai dienai (piesitumam). Nomniekam, kuram par izsoli nav bijis zināms un kurš līdz ar to nomas maksu jau labā ticībā samaksājis iepriekšējam zemes īpašniekam, paļaujoties vai nu uz agrāk slēgto nomas līgumu, vai tā neesības gadījumā – uz ierakstu par īpašnieku zemesgrāmatā, nav atkārtoti jāmaksā nomas maksa par to pašu laika posmu jaunajam īpašniekam.
11.02.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2021
Nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks nevar prasības tiesvedības kārtībā apstrīdēt atpakaļpirkuma tiesību, kas zemesgrāmatā ievesta ar tiesas spriedumu lietā, kurā kā prāvnieks piedalījies iepriekšējais īpašnieks.
31.05.2021.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-39/2021
Draudzības pirkuma gadījumā izpirkuma tiesība nedod pamatu izpircējam gūt labumu no šāda draudzības pirkuma un baudīt uz citu personu attiecināmu personisko labvēlību, jo viņa tiesība ir uz izpērkamo nekustamo īpašumu, nevis pirkuma cenu. Lai nodrošinātu, ka gadījumā, kad nekustamais īpašums pārdots lētāk par tā vērtību, ieguvējam (nekustamā īpašuma īpašniekam) tiek samaksāta tā īstā cena, tiesas pienākums ir pārbaudīt īpašuma patieso vērtību darījuma slēgšanas brīdī, un cenas samazinājuma iemeslu noskaidrošanai nav jāpievēršas.
16.03.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-95/2020
Strīdā par materiālajām tiesībām nav piemērojams piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu procesuālais regulējums, un tas nevar ietekmēt Civillikuma 2086. pantā noteiktās vairāksolītāja tiesības.
25.05.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-176/2017
Civillikuma 2070.pants, ir vērsts uz tā paša mērķa sasniegšanu, kuram paredzēta Civillikuma 2391.panta norma, proti, uz netaisnas iedzīvošanās novēršanu. Pēc likuma sistēmas šo normu savstarpējās attiecībās 2391.pants uzskatāms par vispārīgo, bet 2070.pants – par speciālo normu, kura piemērojama līzinga tiesiskajām attiecībām. Atbilstoši speciālajai normai, kas ir imperatīvā tiesību norma, līzinga līguma atcelšanas gadījumā pārdevēja prasījuma tiesība par pirkuma cenas samaksu transformējas prasījumā par līzinga priekšmetu lietošanas maksas un zaudējumu atlīdzības samaksu, bet tos pārsniedzošā summa atmaksājama atpakaļ.
27.02.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2015
Civillikuma 2108.panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu.
Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu.
28.02.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-812/2013
Ar izsoli, kas minēta Civillikuma 1380.panta otrajā daļā, ir jāsaprot tāda izsole, par kuru ir taisīts tiesas nolēmums (piespiedu izsole, labprātīga izsole tiesas ceļā), nevis lietas īpašnieka privātā kārtībā rīkota izsole, kuras ietvaros tiesu nolēmumi netiek prasīti un nav arī paredzēti.
05.09.2013.
Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-811/2013
Civillikuma 2046.pantā noteiktais termiņš prasības celšanai par līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ attiecas arī uz nomas līgumu.
Civillikuma 2170. pantā lietotais vārds „noteikumi” šeit nav domāts kā jēdziena „pārmērīgs zaudējums” atšifrējums, bet gan kā visi noteikumi, kas attiecas uz līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ.
26.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-710/2012
1. Atbilstoši Civillikuma 702.panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesība un izpirkuma tiesība, kas piederējusi mantojuma atstājējam, pāriet mantojumā mantiniekam, kas apstiprinājies mantojuma tiesībās, kurš tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1073. un 2061. pantu ir uzskatāms par pirmpirkuma tiesīgo personu.
2. Atbilstoši Civillikuma 1073.pantam un 2061.panta pirmajai daļai atsavinātājam ir pienākums paziņot pārējiem kopīpašniekiem par attiecīgās domājamās daļas atsavināšanu, darot zināmus pirkuma līguma noteikumus.
Tādējādi pirmpirkuma tiesību izmantošana ir iespējama tikai tad, kad pirmpirkuma tiesīgajai personai nosūtīts attiecīgi noformēts darījuma akts, tādēļ likumā noteiktais divu mēnešu termiņš pirmpirkuma tiesību izmantošanai skaitāms no pirkuma līguma noraksta saņemšanas dienas.
21.09.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1089/2011 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Civillikuma 1073. un 2060.pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073.pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu.
2. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126.pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu.
03.06.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-185/2009
1. Tiesa pamatoti piemērojusi Civillikuma 1508.pantu, lai noskaidrotu, kādi priekšmeti kā piederumi ir pirkuma līguma objekts.
2. Pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšana no pircēja puses, neizvirzot iebildumus par atsavināto lietu, var tikt vērtēta kā akcepts tam, ka lietas acīmredzami trūkumi ieguvējam ir zināmi, kas savukārt ir pamats atsavinātāja atbrīvošanai no atbildības atbilstoši Civillikuma 1613.panta otrajai daļai.
03.12.2008.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-318/2008
Ar jēdzienu „rīkojies ļaunprātīgi” Civillikuma 2043.panta kontekstā saprotama pircēja apzināta un prettiesiska rīcība, kas izpaužas pārdevēja maldināšanā par lietas parasto vērtību, kuras ietekmē pārdevējs noslēdzis viņam acīmredzami neizdevīgu līgumu.
11.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2008
1. Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta pirmā daļa).
2. Kļūdaini nosakot atsavinātā objekta tiesisko statusu, tiesa nepamatoti piemērojusi Civillikuma 1073.pantā ietverto tiesību normu par nekustamā īpašuma kā kopīpašnieka pirmpirkuma tiesībām, kas strīdus tiesiskās attiecības neregulē.
3. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 9.panta otrās daļas normas paredz, ka dzīvokļa īpašuma pārdošanas gadījumā pārējiem dzīvokļu īpašniekiem pieder līgumiskā pirmpirkuma (izpirkuma) tiesība, ja tā paredzēta dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.
Izpirkuma tiesība, kas nodibināta ar līgumu (..), saista tikai lietā ieinteresētās personas (..), tomēr tā var kļūt saistoša arī trešajām personām, ja līgumu (..), ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemesgrāmatās.
16.04.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2008
Prasījumu par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ nav apmierināma, ja nav pierādīta atbildētāja ļaunprātīga rīcība. Civillikuma 2043.panta izpratnē pierādījumi, ka zaudējumu nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi, ir obligāts priekšnoteikums līguma atcelšanai pārmērīga zaudējuma gadījumā.
02.04.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-139/2008
Vienpusēja atkāpšanās no pirkuma līguma cenas nesamaksāšanas dēļ pārdevējam ir tikai gadījumā, ja viņam tāda tiesība ir pielīgta (Civillikuma 2040.panta 3.daļa, 2047.pants).
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2008
1. Pirmpirkuma tiesības var pielīgt ne tikai pirkuma līgumā, bet arī nomas līgumā (Civillikuma 2127.pants).
2. Piedalīšanās izsolē neliedz izmantot pielīgtās pirmpirkuma tiesības (Civillikuma 2127.pants).
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-815/2007
1. Likumā paredzēti divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā.
2. Civillikuma 2076.pants nosaka, ka kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiedu izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likuma noteikumiem. Nekustama īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā reglamentē Civilprocesa likuma 49.nodaļa, bet piespiedu izsoli Civilprocesa likuma 73.nodaļa.
3. Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas pēc savas būtības izpaužas kā uzņēmējsabiedrības piespiedu likvidācija parādu dēļ. Šāds maksātnespējas procesa risinājums nav atkarīgs no parādnieka, bet gan no kreditoru gribas izpauduma. Nekustamā īpašuma izsole tiek rīkota, lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu apmierināti kreditoru likumīgie prasījumi, nevis aizsargātu izsolē pārdodamās nekustamās mantas īpašnieka intereses.
4. Parādnieka nekustamās mantas izpārdošana izsolē bankrota gadījumā no civiltiesiskā viedokļa uzskatāma par piespiedu izsoli un tā izdarāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.nodaļas noteikumiem ar izņēmumiem, kas paredzēti speciālajā likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (Maksātnespējas likuma 2007.gada 1.novembra redakcija, spēkā no 2008.gada 1.janvāra).
24.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-722/2007
Nomas maksa var tikt noteikta konkrētā naudas summā, jo, tāpat kā pirkuma maksa, arī nomas maksa ir līguma būtiska sastāvdaļa. Norāde Civillikuma 2122.pantā par nepieciešamību paredzēt noteiktu nomas maksu neizslēdz iespēju to izteikt tikai procentuāli no zemes kadastrālās vērtības noteiktā laika periodā (Civillikuma 2122.pants).
22.02.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-96/2006
Gadījumā, ja pēc pušu vienošanās rokasnauda dota ārvalstu valūtā un tā saskaņā ar Civillikuma 1730.panta otro daļu atdodama divkāršā apmērā, piedzenamā summa atbilstoši Civillikuma 1833.pantam nosakāma latos pēc valūtas kursa, kad radās tiesība uz rokasnaudu divkāršā apmērā.
