07.07.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-304/2020
Deklarētās dzīvesvietas adreses maiņa nerada pamatu ne īres tiesisko attiecību nodibināšanai, ne arī to izbeigšanai vai no īres tiesiskajām attiecībām izrietošo saistību pārgrozīšanai.
30.04.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/2019
Īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības reglamentē likums „Par dzīvojamo telpu īri’ un noslēgtais īres līgums. Šo subjektu attiecībām Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un uz šā likuma pamata izdotie normatīvie akti nav piemērojami.
Nav pamatoti līdztekus likuma „Par dzīvojamo telpu īri” kārtībā noteiktajai īres maksai iekasēt papildu maksājumu uz tā pamata, ka tas pēc pazīmēm atbilst kādai no īres maksu veidojošām pozīcijām.
10.12.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-233/2018
Princips iura novit curia nenozīmē tiesas tiesības pašai noteikt tos apstākļus, kas būtu saistāmi ar vienai pusei vēlamo lietas iznākumu, jo civilprocesā īstenojamās pušu sacīkstes ietvaros tiesa nedrīkst pārkāpt prasījuma robežas (Civilprocesa likuma 192. pants). Tiesas spriešanu likums aprobežo ar puses norādītajiem juridiskajiem faktiem, tiem atbilstošas tiesību normas atrašanu un piemērošanu konkrētajā strīdā.
28.06.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-194/2018
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 panta pirmās daļas tvērums attiecas uz visiem gadījumiem, kad pašvaldība izīrē dzīvojamo platību, sniedzot palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, neatkarīgi no tā, vai izīrētā platība ir pašvaldības īpašumā vai arī pašvaldība to nomātu no trešās personas.
Ja dzīvojamo telpu īre tiek nodrošināta pašvaldībai īstenojot tās funkciju par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, īrniekam ir saistoši pašvaldības pieņemtie lēmumi.
20.09.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-325/2017
Lai arī prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.pantu ir tiesīgs grozīt prasības pamatu, tomēr, gadījumā, ja prasība saistīta ar dzīvojamās telpas īres jautājumiem, pirms tās celšanas tiesā, ir nepieciešams ievērot visus likumdevēja šādas prasības celšanai noteiktos priekšnoteikumus, kas jāizpilda pirms šādas prasības celšanas – iepriekšējs brīdinājums un noteikts termiņš (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa). Tādējādi, piemēram, ja sākotnēji prasība celta par izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas aizņemta bez tiesiska pamata, to var grozīt uz prasību par īres līguma izbeigšanu sakarā ar īres un komunālo pakalpojumu maksas parādu tikai pēc atbilstoša brīdinājuma nosūtīšanas, lai pusēm būtu iespēja strīdu risināt ārpustiesas kārtībā.
27.10.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-252/2017
Kamēr nav izbeigts dzīvojamo telpu īres līgums, īrnieka dzīvošana vai nedzīvošana viņam izīrētajās dzīvojamās telpās, nekādā veidā neietekmē nedz īres līguma spēku, nedz arī šajā līgumā noteiktās pušu saistības. Apstāklis, ka īrnieks viņam izīrētajās dzīvojamās telpās nedzīvo, nevar būt pamats šo telpu īpašnieka atbrīvošanai no līgumsaistību – tostarp nodrošināt īres priekšmeta netraucētu lietošanu – izpildes.
30.06.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-221/2017
Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas gadījumus regulē likums (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28., 28.1-28.6 pants), nevis darījums (īres līgums). Savukārt likumā imperatīvi noteiktās tiesības, kas nav īres līguma priekšmets, saistītas vienīgi ar konkrētu izīrētāju, t.i., īrētās lietas īpašnieku. Tas nozīmē, ka, darījuma rezultātā mainoties īpašniekam, iepriekšējā izīrētāja likumā noteiktā tiesība izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu nevar pāriet uz jauno nekustamā īpašuma īpašnieku.
18.09.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2465/2014
Tiesu izpildītāja paziņojums parādniekam - bijušajam dzīvokļa īpašniekam - izpildīt tiesas nolēmumu par piespiedu ievešanu valdījumā skar tikai pašu parādnieku, nevis īrniekus, tādēļ īrnieka prasības pieteikuma pieņemšana pret ieguvēju un tā ievešanu valdījumā atsakāma, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punktu, jo ar apstrīdētajām darbībām netiek aizskartas īrnieka tiesības lietot dzīvojamo telpu.
Jautājums par īrnieka un citu personu piespiedu izlikšanu saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” ir risināms tiesas ceļā.
31.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-177/2013
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otrā daļa neparedzēja un neparedz uz noteiktu laiku noslēgta īres līguma automātisku pārvēršanu par līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, vairākas reizes pagarinot tā termiņu. Konkrētajā gadījumā, kad, iestājoties kārtējam īres līguma pagarinājuma termiņam, neviena no pusēm nav izteikusies par pagarināšanu, bet īres attiecības turpinājušās, secināms, ka puses vienojušās par īres līguma pagarināšanu uz jaunu termiņu, nevis uz nenoteiktu laiku.
Strīdus gadījumā par īres līguma pagarināšanu tiesa nosaka jaunu termiņu, bet tas nepiešķir tiesai tiesības mainīt terminētu īres līgumu uz beztermiņa līgumu. Šādu nosacījumu mainīt var īrnieks un izīrētājs, savstarpēji vienojoties.
26.06.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-401/2012
Tāds īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums, kurā ir iekļauti plānoti, taču vēl neveikti apsaimniekošanas izdevumi, nav uzskatāms par finansiālo pamatojumu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta izpratnē, uz kura pamata būtu iespējams izšķirt strīdu par īres maksas apmēru. Šajā ziņā ir jāņem vērā īrnieka likumīgās intereses un tiesības paļauties uz to, ka tiesā strīds par īres maksas apmēra palielināšanu tiks izvērtēts atbilstoši brīdinājumā norādītajam īres maksas finansiālajam pamatojumam.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2012
Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas – grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist piedāvātajam īres maksas apmēram. Tādējādi, ja ir izteikts priekšlikums paaugstināt īres maksu un šī priekšlikuma nosacījumi netiek grozīti, tad jaunais izīrētājs, uzturot iepriekšējā izīrētāja priekšlikumu, nepārkāpj likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13.panta otrajā daļā paredzēto brīdinājuma kārtību, jo savu tiesību neizmanto pretēji šīs tiesību normas mērķim, vai par ļaunu citai personai – īrniekam
14.12.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-427/2011
1. Īres maksas paaugstinātā apmērā samaksa kvalificējama kā īrnieka piekrišana īres līguma grozīšanai. Tādējādi, ja līguma dalībnieks piekritis līguma noteikumiem (to grozīšanai), tad viņš nevar bez jebkāda pamatota iemesla savu piekrišanu (apstiprinājumu) atsaukt, jo šāda rīcība būtu pretrunā ar civiltiesisko attiecību stabilitātes principu.
2. Tiesas pienākums izvērtēt īres līguma grozījumu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.pantā paredzētajiem kritērijiem rodas tad, ja pieteikts attiecīgs pret izīrētājiem kā līguma dalībniekiem un minēto grozījumu iniciatoriem vērsts prasījums vai celti iebildumi ierunu veidā.
12.10.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-292/2011
1. No Civillikuma 1772.panta izriet, ka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību ir mantas īpašniekam, savukārt dzīvokļa īrnieka statuss, atbilstoši Civillikuma 2112.pantam un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantam, piešķir tikai dzīvokļa lietošanas tiesības, tādējādi dzīvokļa īrnieks var celt prasību par dzīvokļa īpašumam nodarīto zaudējumu piedziņu, ja to darīt viņu ir pilnvarojis dzīvokļa īpašnieks.
2. Dzīvojamās telpas uzturēšana dzīvošanai derīgā stāvoklī, kā tas izriet no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta, ir izīrētāja pienākums un viņam arī ir jānodrošina dzīvokļa funkcionēšana atbilstoši tā izmantošanas mērķim. Kā nepieciešamais nosacījums Latvijas klimatiskajos apstākļos ir dzīvokļa apkures nodrošināšana. Dzīvoklis bez apkures gada aukstajā laika periodā savu dzīvojamās telpas funkciju pēc būtības nepilda un neatbilst īres līguma priekšmetam izvirzītajām prasībām.
11.05.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-198/2011
1. Ja apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas instances tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta otrajai daļai jāizskata visi tie prasījumi, kas izskatīti pirmās instances tiesā un par kuriem pirmās instances tiesa pieņēmusi spriedumu.
2. Ja kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti, kā tieši izpaudusies kādas materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu, kas pēc būtības nozīmē, ka attiecīgajā daļā kasācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 453.panta pirmās daļas 5.punktam, Senātam nav iespēju izvērtēt šādu neargumentētu apgalvojumu, kas ir pamats kasācijas sūdzības noraidīšanai šajā daļā.
3. Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktais, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam, attiecas arī uz jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu. Ja spriedumā nav norādes uz likuma normām, pamatojoties uz kurām šie izdevumi no lietas dalībnieka ir piedzenami, un nav piedzenamās summas aprēķina, spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.
16.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-195/2011
1. Eiropas Kopienas 2005.gada 20.oktobra regula (EK) 1722/2005 “Par mājokļu pakalpojumu novērtēšanas principiem” neregulē jautājumu par īres maksas peļņas daļas noteikšanu, taču tajā norādīto var pielietot kā vienu no kritērijiem īres maksā pieļaujamās peļņas daļas aprēķināšanai. Apstāklis, ka tiesas noteiktajā īres maksā iekļaujamās peļņas daļas aprēķināšanas kritēriji konkrētajā gadījumā sakrīt ar iepriekšminētās regulas 1.1.punktā minētajiem peļņas daļas noteikšanas principiem, sprieduma pareizību neietekmē
2. Lai konstatētu, vai radies strīds par jauna īres maksas apmēra noteikšanu vai nav, īrniekam brīdinājuma termiņa laikā jāpaziņo izīrētājam, vai viņš piekrīt piedāvātajam īres maksas apmēram. Savukārt, lai īrnieks varētu pārliecināties par brīdinājumā piedāvātās paaugstinātās īres maksas apmēra pamatotību, izīrētājam, izsniedzot brīdinājumu, jāpievieno īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums, jo tas dod iespēju īrniekam izšķirties, pieņemt piedāvāto īres maksu vai nepieņemt. Noraidot piedāvāto īres maksas paaugstinājumu, strīds būs jāizšķir tiesā (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13.pants).
24.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2010
Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17.pantu un Civilprocesa likuma 90.panta otrās daļas 3.punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra.
Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā.
Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma „Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumi.
28.10.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-242/2009
Rakstveida brīdinājums par īres tiesisko attiecību pārtraukšanu jāizsniedz arī īrnieka ģimenes locekļiem, kas sistēmiski iztulkojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas pirmā teikuma kopsakarā ar citām tiesību normām – šā likuma 10.panta otro daļu.
28.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-38/2009
Ilgstoši pastāvošas īres tiesiskās attiecības, kas izpaužas līgumsaistību abpusējā izpildē vai daļējā izpildē, no tiesisko seku viedokļa var pielīdzināt rakstveidā noslēgtam līgumam.
14.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-8/2009
Izīrētājs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā dzīvojamo telpu lietojumā ieguvusi tiesiski.
26.11.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-435/2008
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana un īrnieka izlikšana no dzīvojamās telpas iespējama, ja izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā ir brīdinājis īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu sakarā ar izveidojušos īres vai pamatpakalpojumu maksājumu parādu. Izīrētāja pienākums brīdināt īrnieku pirms prasības celšanas tiesā noteikts ar mērķi dot īrniekam iespēju atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā, tas ir, samaksājot brīdinājumā norādīto īres vai pamatpakalpojumu maksas parādu. Ja īres vai pamatpakalpojumu parāds pēc brīdinājuma saņemšanas tiek samaksāts, izīrētājam atkrīt pamats prasības celšanai tiesā. Ja pēc brīdinājuma izsniegšanas un brīdinājumā norādītās parāda summas samaksas īrniekam atkārtoti izveidojies parāds, īrniekam izsniedzams jauns brīdinājums par parāda samaksu.
12.11.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-418/2008
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams rakstveidā. Izšķirot strīdu par dzīvojamās telpas īres tiesību atzīšanu īrniekam uz dzīvojamo telpu, ja nav ievērota līguma rakstveida forma, Civillikuma 1488.panta 1.punkts, kas pieļauj šāda darījuma pielīdzināšanu rakstveida formai, piemērojams, ja bez tā, ka maksāta īres maksa un tā pieņemta, konstatēts arī tas, ka strīdus dzīvoklis īrniekam ticis nodots dzīvošanai, kā to paredz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa.
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-346/2008
Pēc dzīvokļa īpašnieka nāves viņa ģimenes locekļiem uz likuma pamata saglabājas iegūtais īpašnieka ģimenes locekļa statuss ar visām no tā izrietošām tiesībām un saistībām. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 19.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvokļa īpašnieks iemitinājis viņam piederošajā dzīvoklī, ir tiesības tāpat kā īpašniekam netraucēti lietot dzīvojamās un citas telpas dzīvoklī, ja, viņus iemitinot, nav bijusi citāda vienošanās.
16.04.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-151/2008
1. Ja likumā prasīta darījuma rakstiska forma (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta pirmā daļa), bet rakstisks akts nav sastādīts, jāņem vērā, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts, un to, kas pēc tā jau dots vai izdarīts, nevar prasīt atpakaļ (Civillikuma 1488.panta pirmās daļas 1.punkts).
2. Lai piemērotu Civillikuma 1488.pantu, tiesai jākonstatē ne tikai tas, ka maksāta īres maksa un tā pieņemta, bet arī tas, ka strīdus dzīvoklis bijis nodots dzīvošanai, kā to paredz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa. Tiesa var atzīt īres tiesisko attiecību pastāvēšanu pie nosacījuma, ja īres līguma saistības pildījuši abi līdzēji un dzīvojamā telpa bijusi nodota īrniekam dzīvošanai (lietojumā vai turējumā) likuma noteiktā kārtībā.
3. Izsniedzot rēķinus un pieņemot maksājumu par dzīvojamās telpas īres un pamatpakalpojumu apmaksu, tiek atzīta faktisko īres tiesisko attiecību pastāvēšana.
19.03.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-122/2008
Īrnieks brīdināms vismaz mēnesi pirms prasības celšanas par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu saistībā ar īres maksas vai pamatpakalpojumu nemaksāšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību var celt tiesā, ja mēnesi iepriekš publicēts brīdinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
06.02.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2008
Valstij un pašvaldībām piederošajās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz valdītājs uz valsts un pašvaldības institūcijas lēmuma pamata (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5. panta otrā daļa).
14.05.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-36/2008
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajai daļai solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām ir īrnieka pilngadīgajiem ģimenes locekļiem. Brīdinājumam par maksājumu nenokārtošanu, kad brīdinājumā norādītā persona bija nepilngadīga, nav tiesiskas nozīmes. Ja dzīvojamā telpā nepilngadīga persona palikusi viena un nav iecelts aizbildnis, kas kārtotu saistības sakarā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, tiesai nav tiesiska pamata apmierināt prasību par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.un 2.punktu.
10.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-695/2007
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta pirmās daļas noteikumiem īrnieka pienākums ir rakstveidā informēt izīrētāju par jauna ģimenes locekļa iemitināšanu dzīvojamā telpā. Laulātā (jauna ģimenes locekļa) iemitināšanai dzīvojamā telpā izīrētāja piekrišana nav vajadzīga. Pienākumam paziņot izīrētājam par laulātā (jauna ģimenes locekļa) iemitināšanu dzīvojamā telpā ir informatīvs raksturs. Norādītā pienākuma neievērošana neapdraud īres līguma spēkā esamību un neierobežo īrnieka ģimenes locekļa tiesības lietot dzīvojamo telpu.
20.06.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-488/2007
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta otrai daļai īrniekam, kurš cēlis prasību par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu, ja mājai nepieciešams kapitālais remonts un ir pagājis septiņu gadu termiņš kopš mājas denacionalizācijas, nav pienākuma nodrošināt īrnieku ar citu līdzvērtīgu dzīvojamo platību. (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta otrā daļa)
23.05.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-441/2007
Ja dzīvokļa īpašums pāriet citas fiziskas personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi arī tad, ja tie nav koroborēti zemesgrāmatā (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants).
25.04.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-311/2007
Tas apstāklis, ka īres līgums nav bijis noslēgts atbilstoši likuma prasībām rakstveidā un pastāv īres tiesiskās attiecības, nav šķērslis, lai atzītu, ka bijusi vienošanās par terminētām īres tiesiskajām attiecībām (Civillikuma 1488.pants un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 5.pants).
20.12.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-769/2006
Ja namīpašuma iepriekšējam valdītājam jau bija zudis prasības pamats izlikt īrnieci no strīdus dienesta dzīvojamās telpas, šāds prasības pamats nav arī namīpašuma jaunajam īpašniekam.
08.11.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-564/2006
Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka pusēm rakstveidā vienojoties. Ja nav panākta vienošanās, strīdu izšķir tiesa (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11., 13.pants).
05.04.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-215/2006
Persona, kas iemitinājusies pie īrnieka atbilstoši likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmās daļas noteikumiem, saskaņā ar šā likuma 10.panta otro daļu kļūst par īrnieka ģimenes locekli, kuram ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Īrnieka ģimenes loceklim šīs tiesības pilnā apjomā saglabājas arī pēc ģimenes attiecību pārtraukšanas.
25.01.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-30/2006
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas noteikums, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, ir saistāms ar norādi brīdinājumā, ka brīdinājums izteikts tieši sakarā ar īres maksas vai pakalpojuma parāda nenomaksāšanu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 1.punkts par īres līguma izbeigšanu, ja īrnieks posta vai bojā dzīvojamo telpu, piemērojams tad, ja konstatēta pārkāpuma izdarītāja vaina jebkurā formā.
