52.nodaļa. APELĀCIJAS SŪDZĪBAS IESNIEGŠANA (413.

06.04.2023. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-1/2023 un senatoru Dzintras Baltas, Intara Bistera, Ināras Gardas, Valerija Maksimova, Normunda Salenieka un Kristīnes Zīles atsevišķās domas

Gan lietas dalībniekiem, gan tiesai ir saistošs Civilprocesa likuma regulējums par apelācijas sūdzībai pievienojamiem dokumentiem, tostarp šī likuma 85. panta otrajā daļā noteiktais pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina amatpersonas tiesības pārstāvēt juridisko personu, kas vienlīdz attiecināms uz visām juridiskajām personām, tostarp valsts pārvaldes iestādēm. Likums, izņemot tieši noteiktus gadījumus, tiesai neuzliek pienākumu meklēt informāciju par lietas dalībnieka pilnvarojumu. Ministru kabineta rīkojums par personas iecelšanu valsts sekretāra amatā nav normatīvais akts, tāpēc ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta valsts sekretāra pilnvaru apjoms iestādes pārstāvībai civillietā pierādāms, iesniedzot pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

Lejupielādēt

16.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-128/2022

Iebildumi pirmās instances tiesas spriedumam, kuri pēc to jēguma groza vai papildina apelācijas sūdzībā ietverto pamatojumu, un ir norādīti lietas dalībnieka paskaidrojumos, kas tiesā iesniegti pēc apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktā procesuālā termiņa notecēšanas, tiesai nav jāvērtē. Pat tādā gadījumā, ja otras puses paskaidrojumos par apelācijas sūdzību ir ietverti argumenti, kas iziet ārpus lietas izskatīšanas ietvara, tas nerada apelācijas sūdzības iesniedzējam tiesības uz apelācijas sūdzības papildināšanu ar tādiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, kādi apelācijas sūdzībā nebija norādīti.

Lejupielādēt

20.05.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-763/2020

Lejupielādēt

13.11.2018. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1703/2018

Lejupielādēt

21.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-6/2018

Civilprocesa likuma 418.panta otrajā daļā uzskaitīti apelācijas sūdzības prasījumi, kuri nav uzskatāmi par jauniem, un šis saraksts ir izsmeļošs. Alternatīvu prasījumu pieteikšana, ja pirmās instances tiesa noraidījusi sākotnējo prasījumu, neatbilst šīs normas jēgai.

Lejupielādēt

26.11.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2391/2015

Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289. panta izpratnē, viņam ir nepieciešama gan pilnvara, gan orderis (Civilprocesa likuma 85.panta trešā daļa). Apelācijas kārtībā ir pārsūdzami tikai tiesu spriedumi, un šādā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas prasībām pārstāvja pilnvarā obligāti nepieciešams norādīt tiesības pārsūdzēt nolēmumu. Savukārt uz tiesas lēmumu pārsūdzību attiecināma Civilprocesa likuma C daļas Devītās sadaļas 55. nodaļa „Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana”, kurā uz speciāla pilnvarojuma nepieciešamību Civilprocesa likuma 86. panta otrās daļas izpratnē nav norādīts, tādēļ šādā gadījumā pārsūdzības tiesības pilnvarā īpaši nav jānorāda.

Lejupielādēt

05.02.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2014

Apelācijas instancē iesniegts papildinājums par nomas maksas pieauguma piedziņu par laika posmu pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir uzskatāms par prasījuma precizēšanu Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, nevis par prasības pamata vai priekšmeta grozīšanu vai prasījuma apmēra palielināšanu, ja prasījums izvirzīts par nomas līguma noslēgšanu, jau pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ko neviena no pusēm nav apstrīdējusi. Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punktu par to, ka par jaunu prasījumu nav uzskatāma procentu un pieaugumu pievienošana lietai, šajā gadījumā nav pamata piemērot, jo Civillikumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz nomu pieauguma statusu nomas maksai neparedz.

Lejupielādēt

17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1627/2012

1. Darba strīds ir civillieta un tās izskatīšanai piemēro Civilprocesa likuma normas, kur viens no pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma apmēru, izmantojamos procesuālos līdzekļus. Dispozitivitātes princips attiecas arī uz pārsūdzību, proti, puse izvēlas, vai pārsūdzēt spriedumu un kādā apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai. 2. Lietas dalībniekam ir tiesības sniegt rakstveida paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību saskaņā ar Civilprocesa likuma 423.panta pirmo daļu. Taču, neesot apelācijas sūdzībā argumentiem par kādas sprieduma daļas pārsūdzēšanu, lietas dalībniekam ir tiesības paļauties, ka spriedums šajā daļā nav pārsūdzēts, un līdz ar to, ka tas nav apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets. Minētais ir svarīgi, lai puse atbilstoši sacīkstes principam varētu sagatavot pretargumentus apelācijas sūdzībai un aizstāvēt savas tiesības.

Lejupielādēt

14.12.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-886/2012

Apelācijas instances tiesai pēc prasītājas iesniegtās apelācijas sūdzības lieta jāskata pēc būtības, tostarp jāpārbauda darba devēja iebildumi attiecībā uz Darba likuma 122.pantā noteiktā prasības celšanas termiņa pārkāpumu, jo materiāltiesiskā prekluzīvā viena mēneša termiņa nokavējums prasības celšanai tiesā ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai. Nav būtiski, par cik dienām termiņš ticis nokavēts, jo tiesības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos.

Lejupielādēt

30.09.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1183/2009

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami, ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415.pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums.

Lejupielādēt

14.03.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-153/2007

Par jaunu prasījumu nav uzskatāma nomas maksas parāda pieauguma pievienošana prasībai tiesvedības laikā (Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punkts).

Lejupielādēt

14.06.2006. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-488/2006

Gadījumā, kad tiesa paziņojusi tikai lēmuma nolēmuma daļu, lēmuma pārsūdzības termiņa skaitījums nosakāms pēc analoģijas, piemērojot Civilprocesa likuma 415., 454.panta nosacījumus par saīsināta sprieduma pasludināšanu, t.i., pārsūdzēšanas termiņš skaitāms no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna lēmuma sastādīšanai.

Lejupielādēt

24.10.2001. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-536/2001

Lejupielādēt

28.06.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-293/2000

Lejupielādēt

30.10.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-107/1996

Lejupielādēt

24.07.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-95/1996

Lejupielādēt

26.06.1996. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-68/1996

Lejupielādēt

Tiesu prakse

52.nodaļa. APELĀCIJAS SŪDZĪBAS IESNIEGŠANA (413.–424.pants)