Pēc padomju okupācijas un Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā 1940.gada 11.novembrī izdots Augusta Kirhenšteina parakstīts Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija dekrēts par Latvijas PSR tiesu sistēmas pārveidošanu. Miertiesas pārveidoja par tautas tiesām, apgabaltiesas par tā paša nosaukuma tiesām, kas darbojas uz PSRS likuma pamata, Tiesu palātas – par Latvijas PSR Augstāko tiesu, bet Senātu likvidēja vispār.
Sākoties otrajam pasaule karam, vācu okupācijas laikā daļēji tika atjaunotas līdz 1940.gadam funkcionējušās iestādes, taču Senātu neatjaunoja.
Pēc 1944.gada Latvijā izveidoja padomju tiesu sistēmu. Pastāvēja divu pakāpju tiesu sistēma – rajonu un pilsētu tautas tiesas un Latvijas PSR Augstākā tiesa. Augstākā tiesa skatīja civillietas un krimināllietas otrajā instancē, kā arī dažas krimināllietas pirmajā instancē, piemēram, par slepkavībām pastiprinātos apstākļos, bandītismu, valsts noziegumiem.
No 1959.gada līdz 1970.gadam, kad bija likvidēta Tieslietu ministrija, Augstākās tiesas funkcija bija arī tautas tiesu un notariāta kantoru vadība.
Tiesneši un tiesas piesēdētāji
Sākumā daļu tiesnešu sastāva veidoja iebraucēji no PSRS. Sākot ar sešdesmitajiem gadiem, par tiesnešiem sāka strādāt Latvijas Valsts universitātē izglītību ieguvuši latviešu juristi.
1985.–1990.gadā no 33 Augstākās tiesas tiesnešiem 7 nebija latvieši un tikai daži no viņiem nerunāja latviski.
Augstākās tiesas tiesnešus un tiesas piesēdētājus uz pieciem gadiem ievēlēja Latvijas PSR Augstākā padome. Tiesu Augstākajā tiesā sprieda viens tiesnesis un divi tiesas piesēdētāji.
Tiesas struktūra
Augstākajā tiesā bija divas kolēģijas – Civillietu tiesas kolēģija un Krimināllietu tiesas kolēģija.
Protestus par kolēģiju spriedumiem izskatīja Augstākās tiesas Prezidijs, bet protestus par Prezidija lēmumiem – Augstākās tiesas Plēnums.
Plēnums arī apkopoja tiesu praksi, statistiku, apstiprināja kolēģiju sastāvu un deva vadošus norādījumus tautas tiesām.
Augstākās tiesas priekšsēdētāji
Pirmais Latvijas PSR Augstākās tiesas vadītājs bija Krievijas latvietis Fricis Dombrovskis.
Gandrīz trīsdesmit gadus – no 1956. līdz 1985.gadam – Augstākās tiesas priekšsēdētājs bija Boļeslavs Azāns.
1985.gadā par Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāju iecēla tiesnesi Gvido Zemribo. Viņš Augstāko tiesu vadīja līdz 1994. gadam.
Boļeslavs Azāns bija LPSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 1956. līdz 1985. gadam. J. Poiša 1966. gada foto no Valsts arhīva
LPSR Augstākās tiesas darbinieki sniega novākšanas darbos Rīgā 1946. gada 3. martā. A. Raugzes foto no Valsts arhīva
LPSR Augstākās tiesas ēka 1955. gadā - tagad tur izvietojusies Rīgas apgabaltiesa. R. Gaita foto no Valsts arhīva