Dalībnieku sapulces lēmumu atzīšana par spēkā neesošiem
30.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-702/2022
Ja akcionārs, nemainot akciju piederību, pirms akcionāru sapulces savas balsstiesības ir nodevis citai, personai, viņš nevar turpināt tās pats izmantot akcionāru sapulcē. No akcijām izrietošo balsstiesību ieguvējs akcionāru sapulcē izdara balsojumu savā vārdā, un it īpaši nav pieļaujams tas, ka sapulcē balso gan balsstiesību ieguvējs, gan nodevējs. Šāda balsstiesību izmantošana noteiktos apstākļos var tikt vērtēta kā Komerclikuma 286.panta normu pārkāpums.
21.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2022
Akciju sabiedrības akcionāra tiesības uz informāciju par norisēm akciju sabiedrībā ir šaurākas nekā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka tiesības uz informāciju par norisēm šādā sabiedrībā. Akcionāram ir tiesības uz ziņām par sabiedrības saimniecisko stāvokli (bet ne šīs ziņas pamatojošiem dokumentiem), turklāt apjomā, kādā tās nepieciešamas darba kārtības jautājumu izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.
Valde nedrīkst atteikties sniegt akcionāram ziņas par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, tomēr jāvērtē, cik detalizētas ziņas nepieciešamas attiecīgā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai. Ja valde akcionāram nepieciešamās ziņas nesniedz, tad akcionārs var celt prasību tiesā pret akciju sabiedrību par šo ziņu izsniegšanu, ievērojot principu, ka personai ir tiesības prasīt tiesā tikai tādu informāciju, kāda tai ir nepieciešama, bet nav pieejama.
Tiesības uz informāciju ir akcionāra individuālas tiesības, tostarp gadījumā, ja tās tiek īstenotas akcionāru sapulcē. Ja tiesa konstatē šo akcionāra tiesību aizskārumu, tā uzliek akciju sabiedrībai pienākumu sniegt ziņas akcionāram individuāli bez akcionāru sapulces sasaukšanas. Akciju sabiedrības valdes kompetencē ir izlemt, kādā veidā, ņemot vērā akcionāru vienlīdzības principu, informēt citus akcionārus par individuālajam akcionāram izsniegto informāciju, piedāvājot vai nodrošinot to saņemt arī citiem akcionāriem.
21.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2022
Revidentam par atkarīgās sabiedrības atkarības pārskata pārbaudi ir jāsastāda rakstveida atzinums, kurā ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz Koncernu likuma 31. panta otrajā daļā norādītajiem jautājumiem. Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti revidenta atzinumam par atkarības pārskatu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Latvijas likumiem.
18.08.2021.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1095/2021
Valdes loceklim Komerclikuma 217. pants nepiešķir subjektīvu tiesību apstrīdēt sabiedrības dalībnieku vienbalsīgu lēmumu par viņa atcelšanu no amata. Ja atceltajam valdes loceklim ir no šī lēmuma izrietoša mantiska vai reputācijas aizskāruma pretenzija pret sabiedrību, prasība ceļama vispārējā prasības tiesvedības kārtībā. Civilprocesa likuma 30.4 nodaļā ietvertā procesuālā kārtība paredzēta kapitālsabiedrību būtiskāko iekšējo strīdu risināšanai nolūkā novērst komersanta prettiesisku pārņemšanu.
23.03.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2020
Komerclikuma 287. panta pirmās daļas 2. punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pieprasījums ieprotokolēt akcionāru sapulces balsojumu ir nepieciešams tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai pierādīšanas nolūkos sasaistītu konkrētā akcionāra balsojumu ar pret pieņemamo lēmumu nodotajām balsīm, un tajā nav jānorāda balsojuma motivācija.
23.03.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2020
Komerclikuma 276. panta ceturtās daļas normas mērķis ir nodrošināt vienotu kārtību ziņu pieprasīšanai un to sniegšanai attiecībā uz akcionāru sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Par akcionāra pieprasījumu minētās normas kārtībā uzskatāms tikai tāds pieprasījums, kurš iesniegts pēc sapulces izsludināšanas.
Komercsabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu uz sapulces sasaukšanas pārkāpumu pamata parasti ir strīds nevis starp sabiedrību un dalībnieku, bet gan starp dalībniekiem. Tāpēc sacīkstes procesā prasības tiesvedības kārtībā šādu prasību nevar izskatīt bez apstrīdēto lēmumu pieņēmušo personu piedalīšanās lietas dalībnieku statusā.
17.05.2018.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1065/2018
Ievērojot no Civillikuma 382.panta izrietošo mantojuma atstājēja mantisko attiecību kontinuitātes principu, nav pieļaujams, ka ar mantojuma atstājēja nāvi izbeigtos kādas viņa tiesības vai pienākumi, kas pēc savas tiesiskās dabas var tikt mantoti. Tādejādi, apstākļos, kad sabiedrības statūtos paredzēti ierobežojumi kapitāla daļu pāriešanai mantojumā, mantojuma aizgādnim atbilstoši Civillikuma 662.pantā noteiktajam, ir ne vien tiesības, bet arī pienākums rīkoties, lai nepieļautu tās samazināšanu, pasliktināšanos vai zaudēšanu. Attiecīgi, ievērojot arī sabiedrības dalībnieku lēmuma apstrīdēšanai likumā noteikto prasības celšanas prekluzīvo termiņu, mantojuma aizgādnim ir tiesības pirms mantojuma pārņemšanas apstrīdēt tiesā sabiedrības sapulces lēmumu, ar kuru ir samazinātas mantojumā ietilpstošajās kapitāla daļās noteiktās tiesības ietekmēt komercsabiedrības lēmumu pieņemšanu.
28.09.2017.
Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1751/2017
Komerclikuma 217.pantā noteiktās un Civilprocesa likuma 30.4 nodaļas kārtībā izlietojamās prasības tiesības izlietošanai noteiktais prekluzīvais termiņš nav pārtraucams, apturams vai atjaunojams, tādēļ tā nokavējums neatgriezeniski izbeidz prasības tiesību. Ja šāds nokavējums ir konstatējams jau prasības pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas stadijā, tiesnesim saskaņā ar Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punktu ir pamats atteikties pieņemt prasību.
29.09.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1628/2017
Tiesai kā tiesību piemērotājai nav liegts tiesību prakses ietvaros izveidot un attīstīt likumā tieši nedefinētus juridiskos jēdzienus un koncepcijas. Tomēr tas darāms, ievērojot zināmu metodoloģiju. Ja tiesa, pamatojot dalībnieku sapulces lēmuma atcelšanu, izmanto likumā nedefinētu reiderisma jēdzienu, tai ne vien jāpiepilda šis jēdziens ar konkrētu saturu, bet arī jāpamato, kādēļ šajā jēdzienā ietvertā rīcība vai tās sekas atzīstamas par prettiesiskām.
29.09.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1628/2017
Komerclikuma 287.panta pirmās daļas 3.punktā ir tieši un nepārprotami noteikts, ka 286.panta 4.punktā minētajā gadījumā prasības tiesības ir tikai tādam akcionāram, kas nav piedalījies sapulcē. Līdz ar to akcionāram, kurš ir piedalījies sapulcē, nav prasības tiesību uz 286.panta 4.punktā noteiktā pamata. Lai tiesa contra legem nospriestu pretēji minētajām normām, ir jāpastāv ārkārtīgi nozīmīgiem apstākļiem un ļoti nopietnam pamatojumam, kāpēc minētās normas šādos apstākļos nav piemērojamas. Šāda pamatojuma trūkums ir patstāvīgs pamats sprieduma atcelšanai.
16.11.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-161/2017
Jaunas sabiedrības izveidošanas mantiskā ieguldījuma ceļā un reorganizācijas kārtībā nodalīšanas ceļā tiesisko sastāvu līdzība nav tulkojama tādējādi, ka jaunas sabiedrības dibināšana mantiskā ieguldījuma ceļā nav iespējama, neveicot reorganizāciju. Noteicošais ir dalībnieku griba saimnieciskās darbības organizēšanā.
16.12.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-353/2016
Publisko tiesību noteikumu par gada pārskata parakstīšanu un protokola iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam pārkāpšana, lai arī var radīt publiski tiesiskas sankcijas, tomēr pati par sevi neietekmē dalībnieka privātās tiesības uz dividendi. Dividenžu saņemšana ir dalībnieka pamattiesība (Komerclikuma 186.panta trešā daļa), un tai nav nepieciešams publiskās varas akcepts vai citāda leģitimācija. Noteicošais dividenžu izmaksā ir tas privāttiesiskais apstāklis, vai dalībnieku vairākumam, kurš nepieciešams attiecīgā lēmuma pieņemšanai, nav iebildumu pret gada pārskatu un peļņas sadali, kā arī, vai nepastāv Komerclikuma 182.panta trešajā daļā noteiktais ierobežojums.
Formāla kļūda dalībnieku sapulces protokolā, kurā atspoguļota lēmumu pieņemšana par gada pārskata apstiprināšanu un dividenžu sadali, pati par sevi nerada dalībnieku tiesību aizskārumu, jo īpaši gadījumā, kad par šiem lēmumiem nav strīda. Tādēļ šāda lēmuma izpilde bez tā apstrīdēšanas nav automātiski atzīstama par prettiesisku rīcību.
22.09.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2778/2015
1. Komerclikuma 217.panta dispozitivitāte jāsaprot tādējādi, ka tiesai šīs normas piemērošanai ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses.
Dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūras formāls pārkāpums viena dalībnieka kapitālsabiedrībā pats par sevi nav pamats šajā sapulcē pieņemtā lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, ja to neapstrīd pats dalībnieks kā ar likumu aizsargāto interešu subjekts.
Turklāt Komerclikuma 217.panta piemērošanas priekšnoteikums ir pieļautā sapulces sasaukšanas procedūras pārkāpuma būtiskums, kas ir jāpierāda prasītājam.
2. Uzticība un tās zaudēšana ir subjektīvi faktori, tādēļ tas, vai uzticības zaudēšanai ir bijis objektīvs iemesls, neietekmē līdzšinējo judikatūru, kurā atzīts, ka valdes locekļa amats ir uzticības amats. Tiesa uzticību zaudējušo valdes locekli nevar uzspiest sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai, tādēļ atsauktajam valdes loceklim nav prasījuma tiesību atjaunot viņu amatā.
14.02.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1622/2014
Komerclikuma 217.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tādēļ, konstatējot minētās tiesību normas tiesisko sastāvu, tiesa tajā paredzētās tiesiskās sekas var piemērot vai nepiemērot. Tomēr tiesai doto izvēles tiesību īstenošana noteikti ir saistīta ar lietas apstākļu un seku, ko radījuši apstrīdētie lēmumi, izvērtēšanu, un savs viedoklis, kāpēc tā izvēlējusies dalībnieku sapulces lēmumus atzīt vai neatzīt par spēkā neesošiem, tiesai ir saprotami jāargumentē.
18.01.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1268/2013
Prasības nodrošināšana, kas vērsta uz balsstiesību izmantošanas aizliegumu vai ierobežošanu, ir pretrunā ar komerctiesību vispārējiem principiem un neatbilst Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā prasības nodrošinājuma līdzekļa – aizlieguma veikt noteiktas darbības – jēgai.
10.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2010
Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.
03.06.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/2009
Valsts akciju sabiedrības akcionāru sapulcē lēmumu par sabiedrības padomes personālsastāvu pieņem akciju turētāja pārstāvis. Valsts akciju sabiedrības padomes loceklis šādu lēmumu pieņemšanā nepiedalās un par sagatavotajiem lēmuma projektiem nebalso.
25.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-69/2009
Apstrīdot sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumus, kas aizskar sabiedrības tiesības un pienākumus, sabiedrība kā juridiska persona pieaicināma lietā par atbildētāju.
12.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-673/2007
Komerclikuma 222.panta izpratnē lēmums par sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanu, lai lemtu par pamatkapitāla palielināšanu, jāpieņem valdes locekļiem, nevis kādam no viņiem vienpersoniski.
