Desmitā nodaļa. SAISTĪBU TIESĪBU IZBEIGŠANĀS (1811.–1911.pants)
22.02.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2022
Ja pirkuma maksai izlietota nevis pircēja paša, bet gan viņa kreditora nauda, starp šīm personām izveidojas saistību tiesiskās attiecības, un kreditors iegūst tiesību atprasīt no pircēja viņa vietā samaksāto pirkuma maksu.
15.12.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-177/2021
Saistības atspoguļošana parādnieka vestajos grāmatvedības dokumentos, tajā skaitā gada pārskatos, var tikt vērtēta kā kreditora prasības atzīšana Civillikuma 1906.panta izpratnē.
18.06.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-577/2020
Pārtraukums darbā ir laiks, kurā saskaņā ar likumu un darba devēja darba kārtības noteikumiem (maiņu grafikiem) darbiniekam nav jāveic savi darba pienākumi un viņš drīkst atstāt darba vietu, lai šo laiku izmantotu brīvi pēc sava ieskata, bet galvenokārt tas domāts, lai atpūstos un paēstu. Darba laika statuss piešķirams laika posmam, kurā darba ņēmējam ir pienākums fiziski atrasties darba devēja noteiktajā vietā un būt pieejamam darba devējam, lai vajadzības gadījumā varētu uzreiz sniegt attiecīgos pakalpojumus („dežūras gatavība”). Savukārt, ja darba ņēmējs ir sava darba devēja rīcībā, ciktāl viņam tikai jābūt sasniedzamam, darba ņēmējs var savu laiku organizēt mazāk ierobežojoši un veltīt to pats savām interesēm; šādā gadījumā vienīgi laiks, kurš ir saistīts ar reālu pakalpojumu sniegšanu, ir uzskatāms par darba laiku („izsaukuma gatavība”).
03.07.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-90/2020
Civillikuma 1808.panta izpratnē ieskaita izmantošanai galvenais priekšnoteikums ir nevis ieskaita likšana priekšā kreditoram pirms paziņojuma par cesiju, bet gan pretprasījuma pastāvēšana pirms parādniekam paziņots par cesiju.
03.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-12/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Tā kā tiesību normās nekādas prasības, kas kreditoram jāizpilda, lai atgādinājums izraisītu Civillikuma 1905.pantā paredzētās sekas, nav noteiktas, kreditors ir tiesīgs atgādinājumu parādniekam izteikt jebkādā formā, t.i., brīvi izvēloties (ciktāl līgumā nav noteikts citādi) veidu, kādā to darīt, tajā pašā laikā paturot prātā, ka strīda gadījumā tieši uz kreditoru gulsies atgādinājuma paziņošanas fakta pierādīšanas nasta. Neviena tiesību norma neuzliek kreditoram pienākumu pierādīt faktu, ka parādniekam nosūtīto atgādinājumu pēdējais patiešām saņēmis.
03.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-12/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Lai gan Civillikuma 1905.pantā norādītajam atgādinājumam piemīt gribas izpauduma raksturs, tomēr šāda kreditora rīcība nav kvalificējama kā vienpusējs tiesisks darījums jeb atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai Civillikuma 1403.panta izpratnē, bet gan kā darījumam līdzīga darbība.
03.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-12/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Par atgādinājumu Civillikuma 1905.panta izpratnē atzīstams līgumu pārkāpušam parādniekam adresēts gribas izpaudums, kurā izteikts prasījums izpildīt saistību. Pēc juridiskās dabas atgādinājums ir tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru kreditors izmanto, lai varētu īstenot savas no darījuma izrietošās tiesības.
27.09.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-168/2019
Līgumsodu, pamatojoties uz Civillikums 1722.panta pirmo daļu, par līguma neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) nevar prasīt kumulatīvi ar nokavējuma procentiem, ciktāl tas nepārsniedz nokavējuma procentu summu.
12.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka kā pakalpojuma sniedzēja (komersanta) prasījumiem samaksāt atlīdzību par veiktajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību kā pakalpojumu saņēmēju vai personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku ir piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš. Šāds noilguma termiņš ir piemērojams arī citu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju (komersantu) prasījumiem par šo pakalpojumu maksas piedziņu.
Dzīvokļu īpašnieku kopības prasījumiem pret dzīvokļu īpašnieku, tostarp gadījumos, kad tos īsteno dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā kopības pilnvarnieks, piemērojams vispārīgais desmit gadu noilgums, ja vien dzīvokļa īpašnieks nav komersants. Ja kopība pret pakalpojumu sniedzēju savas saistības vēl nav izpildījusi, tad prasījums pret atsevišķo dzīvokļa īpašnieku noilgst vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja prasījumu pret kopību.
06.12.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-292/2018
Tiesa var izņēmuma kārtā piemērot vienai pusei īpaši labvēlīgus procesuālos noteikumus tikai tad, ja tas ir tieši paredzēts tiesību normās. Tāpēc, ievērojot, ka nav tiesību normas, kas paredzētu tiesas kompetenci pēc savas ierosmes vērtēt, vai pret patērētāju vērstajai prasībai nav iestājies noilgums, tiesas rīcībā nav ex officio vērtēšanai vajadzīgā juridiskā pamatojuma, lai apsvērtu iespējas ierobežot sacīkstes principu par labu vienai no pusēm – patērētājam.
18.12.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2018
Pamatojoties uz Civillikuma 1546.panta otrās daļas 1.punktu un privātautonomijas principu, persona var jebkurā brīdī uzņemties atbildēt par citas personas parādu kopīgi ar sākotnējo parādnieku. Šāds tiesību institūts – iestāšanās jau nodibinātās saistībās jeb parāda vēlāka uzņemšanās kopīgi ar sākotnējo parādnieku (kumulatīvā parāda uzņemšanās) – ir patstāvīgs saistību pastiprināšanas līdzeklis, un tas ir jānošķir gan no parāda pārvedes ar pārjaunojumu (privatīvās parāda uzņemšanās), gan no galvojuma.
26.01.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2018
Līgumsoda dzēšanas kārtība, kas neatbilst likumam, ir netaisnīgs līguma noteikums, jo nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, un, tādēļ pārkāpj vienlīdzības principu. Šāda līgumā noteikta kārtība attiecībā uz patērētāju ir pēc tiesas pašas iniciatīvas (ex officio) atzīstama par netaisnīgu un spēkā neesošu
30.11.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-343/2017
Dalībnieku sapulces lēmumā par zaudējumu piedziņu no valdes locekļa nav nepieciešams ietvert apstākļu, uz kuriem pamatots prasījums, detalizētu izklāstu un zaudējumu aprēķinu. Šim mērķim, kalpo prasības pieteikums tiesā.
Dalībnieku tiesības pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret valdes locekli nav atkarīgas no tā, cik ilgi viņš vairs nepilda valdes locekļa pienākumus konkrētajā sabiedrībā. Līdz 2017.gada 12.jūlijam prasījumiem pret valdes un padomes locekli bija piemērojams vispārējais noilguma termiņš, kas noteikts Civillikuma 1895.pantā, bet no 2017.gada 13.jūlija noilgums šādiem prasījumiem ir pieci gadi no zaudējumu nodarīšanas dienas.
Dalībniekam, kas vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no valdes locekļa, nav pienākums pirms tam veikt kādu īpašu pārbaudes procedūru. Šādas pārbaudes materiāli nav vienīgais pierādījums apstākļiem, ar kuriem tiek pamatota šāda prasība.
06.07.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-327/2017
Komerclikuma 406.panta speciālajai tiesību normai priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz noilguma termiņu (trīs gadi), bet jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, piemērojamas Civillikuma ceturtās daļas „Saistību tiesības” desmitās nodaļas astotajā apakšnodaļā ietvertās vispārējās noilguma institūtu civiltiesībās regulējošās tiesību normas.
14.12.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-265/2017
Celtā prasība par atlikušā parāda piedziņu pēc tam, kad izpildīts tiesas lēmums par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē tiesas ceļā, nav uzskatāma par lietas turpināšanu Civillikuma 1903.panta izpratnē
14.12.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-265/2017
Pēc Komerclikuma 406.pantā noteiktā speciālā noilguma termiņa pārtraukšanas no jauna skaitāms tas pats, nevis Civillikumā paredzētais vispārējais noilguma termiņš.
04.07.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-248/2017
1. Civillikuma 1907.pantā ir noteikts, ka noilgumam nav pakļautas tikai zemes grāmatās ierakstītas saistību tiesības. Savukārt hipotēka nav saistību tiesība. Tā ir lietu tiesība uz ķīlā nodoto lietu, no kuras kreditors var apmierināt savu saistībtiesisko prasījumu (Civillikuma 1278.pants). Tas, ka ķīlas tiesība nodrošina saistību tiesību, nepadara pašu ķīlas tiesību par saistību tiesību Civillikuma 1907.panta izpratnē.
Tēzei par hipotēkas nenoilgšanu ir nozīme tikai, ciktāl pastāv ar to nodrošinātais saistībtiesiskais prasījums. Tas nozīmē, ka hipotēka kā blakus tiesība nenoilgst patstāvīgi, respektīvi, atrauti no tās pamatā esošā saistībtiesiskā prasījuma. Bet hipotēkas kā blakus tiesības nodibināšana neizņem pašu saistībtiesisko prasījumu no noilguma iedarbības.
2. Kreditora atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905.pantā, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi.
21.09.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-98/2015
Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, turpretim procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci.
Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu.
Civillikuma 1843.pantā ietvertais regulējums (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) nepārprotami attiecināms vienīgi uz procentu maksājumiem, nevis līgumsodu. Tas nozīmē, ka parāda atmaksai saņemtie maksājumi vispirms jāieskaita procentos un atlikusī summa jāizlieto pamatparāda dzēšanai.
12.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-184/2014
Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 32.panta pirmā daļa nosaka termiņus paziņojuma iesniegšanai apdrošinātājam par apdrošinātā riska iestāšanos, savukārt otrā daļa - termiņu, kādā izmantojamas citas atbilstoši pušu gribai apdrošināšanas līgumā ietvertās saistību tiesības, piemēram, saistība par apdrošināšanas prēmijas samaksu.
Tādējādi speciālā tiesību norma termiņu, kādā apdrošinājuma ņēmējs var celt prasību tiesā pret apdrošinātāju par apdrošinātā riska iestāšanās gadījumā neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, neregulē, tādēļ atbilstoši vispārējai tiesību normai - Civillikuma 1895.pantam - tas ir desmit gadi, skaitot no dienas, kad apdrošinātājs ir atteicies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
12.12.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-179/2014
Lai gan vispārējā ekonomiskā krīze, kas samazināja personas ienākumus un iespējas komercdarbībā, varēja radīt ārpus tās kontroles esošu šķērsli norēķināties atbilstoši līguma noteikumiem, tomēr šāda šķēršļa rašanās pati par sevi vēl nerada tiesības nepildīt saistības, jo minētais ir tikai viens no kritērijiem, lai atzītu nepārvaramas varas esību. Proti, ir nošķirams nepārvaramas varas gadījums no grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru.
26.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-139/2014
1. Izpildījumam, kas dots pilnvarniekam, ir tiesīgs spēks, tādēļ tam, vai pats kreditors bijis klāt izpildījuma saņemšanas brīdī, nav izšķirošas nozīmes.
2. Ja pilnvarojuma līgumā dots uzdevums atgūt naudas līdzekļus, taču pilnvarnieka pārstāvis parāda daļējai segšanai no parādnieka pieņēmis automašīnu, tad ir pamats konstatēt, ka ir pārkāptas pilnvarojuma robežas un tādēļ izpildījuma saņemšana pilnvarotājam nav saistoša, ja nav pierādījumu, ka pilnvarotājs šādu rīcību akceptējis.
08.04.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-117/2014
1. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā un otrā daļa), kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta, atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot.
Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā.
2. Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda strīda esību. (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants).
19.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-116/2014
Nomas līgumā uzņemto saistību daļēja dzēšana ar nomas objektā esošo mantu nodošanu iznomātājam, kurš tās pieņēmis,pamatoti kvalificēta kā samaksa jeb līguma izpildījums, ar kuru daļēji izbeigta starp pusēm pastāvējusī saistība.
Ieskaita veikšanai prasījumiem ir jābūt abpusīgiem, t.i., pretēji vērstiem, tādēļ jau tas vien, ka nav konstatēts naudas vai cits mantiski novērtējams nomnieka prasījums pret iznomātāju, izslēdz pamatu runāt par notikušu ieskaitu.
31.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2014
Konkrētajos apstākļos, kad dzīvojamai dvīņu mājai nav izveidota cita ūdens apgādes sistēma, bet apgāde ar ūdeni ir nepieciešama tās normālai funkcionēšanai, aka, kas savulaik sākotnējiem dvīņu mājas īpašniekiem savstarpēji vienojoties un par abu līdzekļiem, uzcelta uz abu īpašumu robežas, atzīstama par galvenās lietas, proti, visas dvīņu mājas piederumu Civillikuma 857.panta izpratnē.
Zemes robežu precizēšanas rezultātā izveidojusies situācija, kad šobrīd aka atrodas uz atbildētājam piederoša zemes gabala, nevar būt šķērslis prasītājas tiesībām smelt ūdeni no šim nolūkam paredzētās akas, tādēļ ir pamats ūdens smelšanas servitūta noteikšanai.
Kājceļa tiesība, kas nodrošina servitūta izlietotāja piekļūšanu ūdens avotam, ietilpst smelšanas servitūta sastāvā un neveido atsevišķu servitūtu.
Tā kā prasība par ūdens smelšanas servitūta nodibināšanu iesniegta, iestājoties tiesību aizskārumam, tad Civillikuma 1893. un 1894.panta noteikumi par noilgumu piemērošanu konkrētajā gadījumā nav piemērojami.
30.01.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-644/2013 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās.
2. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.
14.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-173/2013
1.Tiesai iesniegtās darbnespējas lapas bez papildu pierādījumiem par saslimšanas raksturu ne vienmēr ir pamats neierašanās tiesas sēdē iemeslu atzīt par attaisnojošu.
2. Atbilstoši Civillikuma 1075.pantam gadījumā, kad ar tiesas spriedumu visa lieta tiek atdota vienam kopīpašniekam, pēdējam rodas pienākums samaksāt pārējiem viņu daļas naudā. Nosakot izmaksājamās summas apmēru, par pamatu ņemama nekustamā īpašuma tirgus vērtība uz lietas izskatīšanas (nekustamā īpašuma atsavināšanas) brīdi.
01.03.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1133/2012
Civilprocesa likuma 406.panta pirmajā daļā noteiktais sešu mēnešu termiņš apvērsuma prasības celšanai ir uzskatāms par likumā noteiktu procesuālu termiņu. Jautājums par prasības tiesības esību sakarā ar likumā noteiktā prasības celšanas termiņa neievērošanu var tikt izlemts, izskatot lietu pēc būtības, nevis prasības pieteikuma pieņemšanas stadijā. Ja tiek konstatēts, ka termiņš apvērsuma prasības celšanai ir nokavēts, tiesa var uz šā pamata prasību noraidīt.
23.05.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-246/2012
1. Ja pieteicējs piekritis maksājumu saistības izpildīšanai parādnieka atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu par saistības piespiedu izpildi šajā daļā atbilstoši Civilprocesa likuma 406.9panta prasībām.
2. Kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kurā strīds nepastāv, vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-227/2012
Uztura līguma personiskais raksturs ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja personīgu darbību saistību izpildē. Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu.
16.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-347/2011
Bioloģiskā tēva tiesības uz paternitātes noteikšanu nav uzskatāmas par tādām, kas izņemtas no noilguma ietekmes. Tā kā bērna interesēm atbilst tāds stāvoklis, kad viņam ir zināmi abi vecāki, tēva tiesības noteikt paternitāti tiesas kārtībā nevar pastāvēt mūža garumā, jo situācija bērna dzīvē var mainīties un paternitātes noteikšana zināmos apstākļos var neatbilst bērna interesēm (Civillikuma 6. pants, 1895. pants).
22.12.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-966/2010
1. Atbilstoši civilprocesā noteiktajam sacīkstes principam, paši lietas dalībnieki lemj par savu procesuālo tiesību izmantošanas apjomu. Neesot prasījumam par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un pušu iebildumiem pret attiecīgo aktu, tiesai nav juridiska pamata vērtēt tā tiesiskumu.
2. Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā (Civilprocesa likuma 426.panta otrā daļa). Atzīstot, ka attiecīga prasījuma izskatīšana neietilpst apelācijas instances tiesas kompetencē, tā nav tiesīga pieņemt spriedumu par šāda prasījuma noraidīšanu.
14.10.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-255/2009
1. Dalībnieks, kas SIA likvidācijas procesā nav pieteicis prasījumus sakarā ar izslēgšanu no SIA, vēlāk nevar vērst prasījumus šai sakarā pret citu likvidētās sabiedrības dalībnieku /dalībniekiem/ (Likuma „ Par uzņēmējdarbību” 34.panta devītā daļa).
2. Tiesai pēc savas iniciatīvas nav jāvērtē iespējamie prasījuma pamati, kurus nav izvirzījis prasītājs.
3. Prasības celšana pārtrauc visas saistības noilgumu, kaut arī sākotnēji prasība celta tikai par saistības daļu (Civillikuma 1904.pants).
25.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2009
1. Ja ēkas (būves) īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieku gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs. Pastāvot piespiedu tiesiskajām attiecībām, nevar atsaukties uz Civillikuma 1427.pantu.
2. Likums paredz tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja līdzēji par to nevar vienoties. Tiesa, noraidīdama prasību daļā par nomas parāda noteikšanu un tā piedziņu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu.
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-386/2008
1. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo. Samaksu var pierādīt ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājuma kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst attiekties to izdot parādniekam.
2. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam rakstveida apliecinājums var tikt atzīts par pārliecinošāku samaksas pierādījumu, tomēr Civillikums pieļauj arī jebkura cita pierādīšanas līdzekļa, tostarp liecinieku liecību izmantošanu samaksas pierādīšanai.
16.04.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2008
1.Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par viltu Civillikuma 1459.panta izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2) cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī viltus un maldinātajai personai nav nekādu no viltus izrietošu prasījumu. Maldinātajai personai, prasot līguma atcelšanu, ir jāpierāda visu iepriekš norādīto priekšnoteikumu esamība.
2.Prasījumu par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ nav apmierināma, ja nav pierādīta atbildētāja ļaunprātīga rīcība. Civillikuma 2043.panta izpratnē pierādījumi, ka zaudējumu nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi, ir obligāts priekšnoteikums līguma atcelšanai pārmērīga zaudējuma gadījumā.
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-800/2007
Atbilstoši Civillikuma 1903.pantam, tikai pie apstākļiem, ja tiesā celta prasība pret konkrētu atbildētāju, bet uzsākto lietu prasītājs neturpina, noilguma tecējums atkal atjaunojas, kad viņam vajadzēja lietu tālāk virzīt. Mantojuma prasībai tiesā sākotnēji jābūt celtai Civillikuma 685.pantā noteiktajā piecu gadu termiņā.
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-796/2007
Tiesai pierādījumi jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem (Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa).
20.12.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-769/2006
Saskaņā ar Civillikuma 1895.panta nosacījumiem, visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
17.05.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-351/2006
Nokavējuma procenti ir maksa par naudas vai cita kapitāla lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, kas nav sajaucams ar līgumsodu, ko puse apņēmusies ciest līguma pienācīgas neizpildes gadījumā (Civillikuma 1753.pants).
Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu procentiem par nokavējumu vienmēr nepieciešams galvenais parāds. Tāpēc noskaidrojams, vai tad, kad atbildētājam tika pieteikta pretenzija, galvenais parāds bija vai nebija dzēsts.
19.04.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-280/2006
Lietā par naudas summas piedziņu pēc aizdevuma līguma prasības pamata aktīvie fakti ir līguma noslēgšana un naudas summas nodošana aizņēmējam, kas tiesai pie prasības apmierināšanas jākonstatē, lai saistītu šos faktus ar Civillikuma 1943.panta hipotēzi.
