76.nodaļa. PIEDZINĒJA, PARĀDNIEKA UN CITU PERSONU TIESĪBU AIZSARDZĪBA, IZPILDOT TIESAS SPRIEDUMU (632.

06.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-340/2019

Tiesai nav pamata piemērot tādu judikatūras atziņu, kas attiecas uz cita satura tiesību normas (Darba likuma 149.panta piektā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim) iztulkojumu”.

Lejupielādēt

01.08.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2019

Lejupielādēt

06.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-149/2018

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1491/2013

Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635.panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1.pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635.panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai.

Lejupielādēt

14.09.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1786/2012

Tiesu izpildītāju likuma 83.panta normas, kas paredz zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības uzraudzības mehānismu, paplašinoši nav tulkojamas. Sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām, izpildot tiesas spriedumu, iesniegšanas kārtību un subjektu loku nosaka Civilprocesa likuma 632.pants.

Lejupielādēt

22.06.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-980/2011

1. Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm, atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. 2. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117.panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devējas likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101.panta pirmās daļas 10.punkta. 3. Darba likuma 127.panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205.panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma nekavējošu izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203.panta piektajā daļā un 204.panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā nekavējošu izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. 4. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma nekavējošu izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kas attiecas uz prasītāju, un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde. 5. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi kā tas izriet no Darba likuma 127.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas var vispār noraidīt, vadoties pēc konkrētajiem apstākļiem un darbinieka tiesībām un aizsargājamajām interesēm, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205.panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma nekavējošu izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai.

Lejupielādēt

30.09.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1054/2009

Civilprocesa likuma 617.panta otrajā daļā lietotā termina „ieinteresētās personas” saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617.panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617.panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā.

Lejupielādēt

20.12.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-571/2006

Darba strīdā sakarā ar atlīdzību sprieduma izpildīšanas pagrieziens (Civilprocesa likuma 635.panta sestā daļa) pieļaujams, ja tiesa novērtējusi pierādījumus un konstatējusi, ka atlīdzība nav atzīstama par darba samaksu Darba likuma izpratnē.

Lejupielādēt

04.10.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-540/2006

Nosakot maksātnespējīgās zemnieku saimniecības nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ievērojami zemāku par tās vērtību un pārdodot izsolē par šo cenu, nav ievērots labas ticības princips un subjektīvās tiesības nav savienotas ar pretējo interešu novērtēšanu (Civillikuma 1.pants).

Lejupielādēt

06.06.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-310/2001

Lejupielādēt

19.01.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2000

Lejupielādēt

21.05.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-174/1997

Lejupielādēt

Tiesu prakse

76.nodaļa. PIEDZINĒJA, PARĀDNIEKA UN CITU PERSONU TIESĪBU AIZSARDZĪBA, IZPILDOT TIESAS SPRIEDUMU (632.–635.pants)