14.06.2022.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-664/2022
Pārdzīvojušā laulātā tiesības prasīt pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanu un viņa tiesības tikt apstiprinātam mantojuma tiesībās atbilstoši laulāto likumisko mantisko attiecību (laulāto kopīgās mantas) režīmam ir divas atšķirīgas un tāpēc tiesiski nošķiramas situācijas.
Apstākļos, kad strīds pastāv tikai par mantas piederību mantojuma masai vai pārdzīvojušajam laulātajam, prasības apmierināšana par pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanu no laulāto kopmantas samazina mantojuma atstājēja mantas masu, bet citu likumisko mantinieku mantojuma tiesības neietekmē. Proti, gribas izteikums par mantojuma pieņemšanu neietekmē tiesības prasīt pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanu no laulāto kopmantas (laulāto kopīgās mantas) un otrādi.
Ja lūgums par pārdzīvojušā laulātā daļas nodalīšanu no laulāto kopīgās mantas nav izteikts notāra vestajā mantojuma lietā, pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs to pieteikt prasības kārtībā.
21.12.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-320/2021
Civillikuma 16.pants neizslēdz mantinieka tiesības Latvijā atklājušos mantojumu pieņemt ārpus Latvijas, un neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas vietas šī gribas izteikuma sekas attiecas arī uz Latvijā atklājušos mantojumu. Ņemot vērā Civillikuma 382. un 699.panta noteikumus, mantojuma pieņemšanas darbības, kas izdarītas vienā valstī, ir attiecināmas uz visu mantojumu kopumā.
31.08.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-33/2021
Persona, kura mantojuma atstājēja dzīves laikā nebija tiesīga ierosināt jautājumu par viņa personas dzimšanas reģistra papildināšanu ar ziņām par tēvu, šādas tiesības neiegūst arī pēc mantojuma atklāšanās.
29.04.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-152/2020
Civillikuma 416.panta septītajā daļā noteiktais, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes, attiecas arī uz hipotēkas dzēšanu.
30.05.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-178/2019
Par bezmantinieka mantu nevar atzīt mantu, kura atrodas mantot aicinātā faktiskā valdījumā, ja mantinieks uzaicinājumā noteiktajā termiņā vai gada laikā no mantojuma atklāšanās to ir pieņēmis [Civillikuma 694.pants]. Ja mantojuma atstājējam ir mantinieks, kas mantojumu pieņēmis (nav atteicies no mantojuma), neiestājas Civillikuma 416.pantā noteiktie apstākļi un nav taisāms notariāls akts par mantojuma lietas izbeigšanu un mantojamās mantas atzīšanu par bezmantinieka mantu. Mantinieka gribas izteikumam pieņemt vai atraidīt mantojumu ir neatgriezeniskas sekas.
2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2019
Mantojuma atklāšanās brīdī nenoteikta bērna paternitāte nav uzskatāma par šķērsli mantojuma iegūšanai. Likums neierobežo bērna tiesības celt prasību nolūkā noteikt savu izcelšanos no konkrētas personas.
01.03.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-58/2018
Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā kreditors pieteicis zvērinātam notāram pretenziju, iesniedzot pierādījumus par vēršanos tiesā saistības atzīšanai, tad kreditora tiesību un likumisko interešu nodrošināšanas nolūkā mantojuma lietu izbeigt nevar, iekams nav taisīts spriedums kreditora uzsāktajā saistības lietā.
Notariāta likuma 5.pantā noteikts, ka zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs; zvērinātam notāram kā valsts ieceltai amatpersonai, kurai ir uzdots vest mantojuma lietu, ir pienākums veikt tādas darbības, lai nodrošinātu mantojuma procesā iesaistīto personu civilās tiesības un likumīgās intereses. Ja starplaikā no kreditora pretenzijas iesniegšanas līdz notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanai ir stājušies spēkā noteikumi par jauniem papildnosacījumiem, kuru izpilde ir obligāts priekšnoteikums kreditoru pretenziju atzīšanai un iekļaušanai aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, tad likumā noteiktā kārtībā iegūtu kreditora tiesību nodrošināšanas nolūkā zvērinātam notāram jāpaziņo un jādod iespēja jaunās prasības kreditoram izpildīt. (Civillikuma 416.panta otrā daļa un Notariāta likuma 5., 306.pants)
30.05.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-97/2014 un tiesneses Andas Briedes atsevišķās domas
Civillikuma 401.pants, kurš paredzēja adoptētā tiesības mantot no saviem radiniekiem, ja vien adoptētais nav no šīs tiesības noteikti atteicies (redakcijā līdz 31.12.2002.), veidoja kolīziju gan ar Civillikuma 173.pantu, gan ar Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju (turpmāk - Konvencija) 10.panta 1. un 2.punktu, saskaņā ar kuru adoptētajam ir visas vecāku un bērnu attiecībās ietilpstošās tiesības un pienākumi attiecībā uz adoptētāju, savukārt visas citas vecāku un bērnu attiecībās ietilpstošās tiesības un pienākumi beiguši eksistēt adopcijas brīdī.
Laikā periodā no 14.10.2000., kad Latvijā spēkā stājās Konvencija, kas ir tiesību norma ar augstāku juridisko spēku, salīdzinājumā ar tai pretrunā esošo Civillikuma 401.pantu, adoptētā bērna likumiskās mantošanas no bioloģiskajiem vecākiem jautājums bija izlemjams, piemērojot Konvencijas 10.panta 1. un 2.punktu kopsakarā ar Civillikuma 173., 176. un 398.pantu.
Tikai ar 08.05.2014. grozījumiem (spēkā ar 01.07.2014.) likumdevējs adoptēto bērnu mantojuma tiesības pielīdzina radinieku mantojuma tiesībām un novērš pretrunas starp Konvenciju, Civillikuma 173. un 401.pantu, nosakot, ka adoptētais un viņa lejupējie manto no adoptētāja un viņa radiniekiem. No adoptētā manto viņa lejupējie, kā arī adoptētājs un viņa radinieki.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-23/2012
1. Dāvinājuma izdarīšanas brīdī dāvinātājam ir pienākums rēķināties ar neatraidāmiem mantiniekiem un šis Civillikuma 1922.panta noteikums attiecas arī uz visiem sevišķo dāvinājumu veidiem, tostarp visas mantas dāvinājuma gadījumā.
2. No Civillikuma 1922.panta pirmās daļas skaidri un nepārprotami izriet, ka neatraidāmie mantinieki var izprasīt neatņemamo daļu tikai no personas, kuru mantojuma atstājējs ir apdāvinājis, nevis no trešās personas, kuras īpašumā manta nonākusi vēlāk. Šādā gadījumā apsverams jautājums par kompensācijas piedziņu no apdāvinātā. Šāda jautājuma apsvēršana nebūtu traktējama kā prasījuma robežu pārkāpšana, jo neatraidāmajiem mantiniekiem tiesības uz neatņemamo daļu garantē likums, savukārt apstāklis, kura dēļ nav iespējams izdot neatņemamo daļu dabā, neizslēdz kompensācijas noteikšanu naudā, tādējādi taisnīgi atrisinot strīdu.
14.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-106/2007
Noslēdzot privātā kārtībā nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un nesastādot zemesgrāmatai notāra apliecinātu nostiprinājuma lūgumu, nekustamā īpašuma īpašnieka nāves gadījumā atklājas mantojums un pircējam uzaicinājuma termiņā jāpiesaka kreditora pretenzija (Notariāta likuma 297.pants, Civilprocesa likuma 324., 327.pants).
