Ceturtā nodaļa. SAISTĪBU KOPDALĪBNIEKU SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS (1669.–1690.pants)
16.01.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-18/2020
Lai noteiktu, vai sportista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumu saņēmējs ir uzskatāms par patērētāju, izšķirošs ir līdzēju statuss attiecīgā līguma noslēgšanas brīdī. Patērētāja statuss nav atkarīgs no personas faktiskajām zināšanām un prasmēm līguma slēgšanas brīdī, līdz ar to nav nozīmes tam, ka šī persona var kļūt par speciālistu attiecīgo pakalpojumu jomā nākotnē.
12.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas
Par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām pret trešajām personām parasti atbild pati kopība ar savu mantu. Kopības mantas nepietiekamības gadījumā katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums līdzdarboties kopības lēmumu pieņemšanā un sniegt nepieciešamo finansiālo ieguldījumu, lai nodrošinātu iespēju kopībai izpildīt savas saistības pret trešajām personām.
Ja dzīvokļa īpašnieks neizpilda vai nepienācīgi izpilda lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību, tas ir pamats ar šo neizpildi vai nepienācīgo izpildi radīto zaudējumu atlīdzināšanas prasībai pret attiecīgo dzīvokļa īpašnieku. Katrs dzīvokļu īpašnieks atbild dzīvokļu īpašnieku kopībai proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam (attiecīgās kopīpašuma daļas apmēram).
Likumā noteiktajos gadījumos dzīvokļu īpašnieki kā kopības biedri ir personiski (tieši) atbildīgi par kopības saistībām pret trešajām personām. Šādos gadījumos trešajām personām prasība primāri jāceļ pret personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku. Arī šajā gadījumā atsevišķā dzīvokļa īpašnieks neatbild solidāri ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet tikai par tām kopības saistībām (to daļu), kuru neizpilde izriet no konkrētā dzīvokļa īpašnieka pienākuma neizpildes.
18.12.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-150/2018
Pamatojoties uz Civillikuma 1546.panta otrās daļas 1.punktu un privātautonomijas principu, persona var jebkurā brīdī uzņemties atbildēt par citas personas parādu kopīgi ar sākotnējo parādnieku. Šāds tiesību institūts – iestāšanās jau nodibinātās saistībās jeb parāda vēlāka uzņemšanās kopīgi ar sākotnējo parādnieku (kumulatīvā parāda uzņemšanās) – ir patstāvīgs saistību pastiprināšanas līdzeklis, un tas ir jānošķir gan no parāda pārvedes ar pārjaunojumu (privatīvās parāda uzņemšanās), gan no galvojuma.
29.09.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-160/2017
Likums „Par dzīvokļa īpašumu” neparedz dzīvokļu īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku biedrības solidāru atbildību par zaudējumiem kādam citam dzīvokļa īpašniekam, kuram tie nodarīti dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu rezultātā. Taču solidāras atbildības neesība neizslēdz dzīvokļu īpašnieku individuālo atbildību par prettiesiski pieņemtajiem lēmumiem.
20.04.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2/2016
Apstākļos, kad valdes locekļa kā pilnvarnieka krietna saimnieka rūpības pienākumā ietilpst arī norēķina došana par savu darbību un lietu nodošana, mainoties valdei (CL 2305., 2306., 2298.p.), šajā jautājumā Komerclikuma 169.panta otrā daļa jātulko kopsakarā ar Civillikuma 1674.pantu. Tādēļ, ja dažādos periodos darbojošos valdes locekļu rīcības rezultātā ir radīta situācija, kurā nav iespējams konstatēt zaudējumu nodarīšanas brīdi, tad šādi zaudējumi uzskatāmi par nedalītiem Civillikuma 1674.panta. izpratnē, un par tiem solidāri atbild visi tie valdes locekļi, kuru rīcības rezultātā šāda situācija radusies.
31.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-130/2013
Civillikuma 1686.panta pirmās daļas tiesiskā sastāva pazīme „sevišķi šķēršļi” ir atklāts juridisks jēdziens, kura saturs jānoskaidro tiesību normas piemērotājam likuma un konkrētā gadījuma kontekstā.
Civillikuma 1686.panta otrajā daļā noteiktais „ļaunais nolūks” nav vienīgais „sevišķais šķērslis”, kas izslēdz kopparādnieka norēķināšanās pienākumu. Ja likumdevējs kā vienīgo šķērsli, kas pieļauj atkāpšanos no vienādu daļu principa, būtu vēlējies saistīt tikai ar „kopparādnieka darbošanos ļaunā nolūkā”, tas būtu aprobežojies ar šā panta otrajā daļā ietverto noteikumu, nevis Civillikuma 1686.pantā iekļāvis arī pirmo daļu, kurā ieviests jēdziens ar augstu abstrakcijas pakāpi „sevišķi šķēršļi”.
01.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-97/2013 un senatoru Andas Briedes, Valerijana Jonikāna un Edītes Vernušas atsevišķās domas
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 5.punkta tiesisko sastāvu veido vienojošs jēdziens „daudzdzīvokļu mājas daļa”, kas pēc savas būtības ir vērsts uz pašu ēku kā inženiertehnisku būvi, kā arī tām ārpus mājas esošajām inženierkomunikāciju sistēmām, bez kurām māja nevar funkcionēt. Mājai pieguloša asfaltēta ietve neietilpst minētajā tiesību normā ietvertā jēdziena „citi ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīti elementi, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas” tvērumā.
Asfaltēta ietve kā inženierbūve ar savām dabiskajām īpašībām kalpo attiecīgajam zemes gabalam kā labiekārtojuma elements un tā ir nesaraujami saistīta ar zemes gabalu, uz kura uzbūvēta, tāpēc minētā būve ir uzskatāma par attiecīgā zemes gabala, nevis privatizētās dzīvojamās mājas, piederumu Civillikuma 851.panta 3.punkta un 857.panta izpratnē.
07.03.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-115/2012
Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t.i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.
28.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2009
Nekustamo īpašumu, kurā domājamās daļas pieder vairākiem īpašniekiem, nevar uzskatīt par nedalāmu, tādēļ, pamatojoties uz Civillikuma 1674.pantu, attiecībā pret kopīpašniekiem nevar nodibināt solidāru saistību.
06.06.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-465/2007
Parakstot pārdevēja iepriekš sagatavotu preču piegādes un pārdošanas līguma tekstu, kurā norādīts, ka persona, kas parakstījusi līgumu no pircēja puses, uzņemas solidāras saistības, taču neindividualizējot šo personu kā solidāras saistības dalībnieku, nevar uzskatīt, ka šis līguma noteikums ar personu kā solidāras saistības dalībnieku iepriekš tika apspriests un tā patiesi un brīvi izteikusi savu gribu (Civillikuma 1427., 1673.pants).
