Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
2025.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2025
Personas informētībai par viņai izvirzīto apsūdzību ir būtiska nozīme procesa taisnīgas norises un tiesību uz aizstāvības efektīvu īstenošanu garantēšanā. Tā dod iespēju izprast apsūdzības būtību un sagatavoties aizstāvībai, tomēr apsūdzības detalizācijas pakāpe var būt atšķirīga atkarībā no lietas apstākļiem.
21.02.2024.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-66/2024
1. Apsūdzības izsniegšana neparedz visos gadījumos tiešu lēmuma par personas saukšanu pie kriminālatbildības (apsūdzības) kopijas nodošanu apsūdzētajam un nav saistāma ar brīdi, kad apsūdzētais saņēmis minēto lēmumu. Ja apsūdzētais izvairās saņemt lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, prokuroram jārīkojas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 406. panta trešajā, sestajā un devītajā daļā noteikto.
2. Kriminālprocesa likuma 321. panta piektā daļa neparedz atšķirīgus kritērijus atkarībā no pasta sūtījuma veida. Proti, ja apsūdzības kopija apsūdzētajam nogādāta pa pastu, uzskatāms, ka par apsūdzību viņam ir paziņots septītajā dienā pēc apsūdzības kopijas nodošanas pastā neatkarīgi no pasta sūtījuma veida – parasts vai ierakstīts pasta sūtījums.
15.02.2024.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2024
Galvenais apsūdzībā norādāmo inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu konkretizācijas pakāpes kritērijs ir tas, vai apsūdzība izpilda tās norobežojošo un informatīvo funkciju, proti: 1) vai konkretizācija ir pietiekama, lai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu norobežotu no citiem iespējamiem līdzīgiem tās pašas personas noziedzīgajiem nodarījumiem; 2) vai konkretizācija ir pietiekama, lai apsūdzētais varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāds no apstākļiem izmeklēšanā nav noskaidrots vai nav noskaidrots pietiekami detalizēti, ir jāizvērtē, vai tas nav šķērslis, lai atzītu, ka apsūdzība pilda tās norobežojošo un informatīvo funkciju. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai nodrošinātu krimināltiesību normu efektīvu piemērošanu, ievērojot noteiktu apstākļu noskaidrošanas iespēju, no valsts apsūdzību uzturošās iestādes nevar ikreiz prasīt tādu faktisko apstākļu izklāstu, kas sīkāk nav konkretizējams.
30.11.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-146/2022
Šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas iegādāšanās laiks nav obligāta Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīme.
Tas, ka apsūdzībā nav norādīts minētā noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas laiks, nav pamats atzīt, ka apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. panta nosacījumiem un tādējādi tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
22.09.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-127/2022
Nepareiza noziedzīgo nodarījumu daudzējādības veida norādīšana celtajā apsūdzībā neatbrīvo tiesu no pienākuma izvērtēt apsūdzības pamatotību. Tiesai jānošķir tie faktiskie apstākļi, kas atbilst konkrētam Krimināllikuma Sevišķās daļas pantam, un jāsniedz savs vērtējums par katra noziedzīgā nodarījuma sastāva esību vai neesību, proti, vai apsūdzība satur visas obligātās apsūdzībā norādītajos Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes – objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi.
17.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-91/2021
Apsūdzībā, kas celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā, nodokļu deklarācijas nav obligāti jānorāda. Atšķirībā no citiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidiem, kad noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noteiktas informācijas sniegšana vai nesniegšana nodokļu deklarācijās, gadījumā, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi bezdarbības veidā, noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļu maksāšanas pienākuma nepildīšana. Šādā gadījumā apsūdzība pietiekami pilda savu informatīvo funkciju arī tad, ja no tās identificējams laika posms, kad veidojies nodokļu parāds, brīdis, kad noziedzīgais nodarījums pabeigts, un tā rezultātā radīto zaudējumu apmērs, bet konkrētās katrā taksācijas periodā deklarētās un nesamaksātās nodokļu summas ir noskaidrojamas no krimināllietas materiāliem.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-[R]/2020
Kriminālprocesa likuma 413.panta ceturtajā daļā izteiktā vispārējā prasība informēt apsūdzēto par lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai pieņemšanu, nosūtot viņam lēmuma kopiju, attiecināma arī uz personu, par kuru pieņemts lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.
21.02.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-123/2013
Aprakstot lietas faktiskos apstākļus krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās, apsūdzībā jānorāda objektīvās puses pazīmes par katra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
04.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2012
Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Šisnosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos.
08.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2010
1. Apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta ir jābūt norādītai vismaz vienai tiesībai, ko persona var iegūt, vai vismaz vienam pienākumam, no kura persona var tikt atbrīvota, izmantojot konkrēto dokumentu.
Dažādiem dokumentiem ir dažādas izmantošanas iespējas un tādēļ nav pamata prasīt, lai apsūdzībā būtu izsmeļoši uzskaitītas visas tās tiesības, kuras persona var iegūt, izmantojot dokumentu, un visi pienākumi, no kuriem viņa varētu tikt atbrīvota.
Tas fakts, ka persona, kurai ir tiesības noformēt (izgatavot) attiecīgā veida dokumentu, tiek maldināta un, to nepazinoties, iekļāvusi dokumentā informāciju, kas neatbilst patiesībai, nedod pamatu ignorēt viņas lomu dokumenta radīšanā, uzskatot par attiecīgā dokumenta patieso radītāju kādu citu personu. Izgatavotais dokuments ir atzīstams par nederīgu vai atceļams. Šādā gadījumā nav pamata atzīt dokumenta izgatavošanu par dokumenta viltošanas procesu.
2. Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par tādām darbībām, kā uzdošanos par citu personu medicīniskās pārbaudes izdarīšanas laikā, pārbaudot, vai persona nav alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
21.10.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-520/2009
Lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības noziedzīgā nodarījuma apstākļi, tajā skaitā apsūdzētās personas faktiskās darbības, ir jānorāda tādā apmērā, lai apsūdzētā persona būtu spējīga īstenot aizstāvību pret viņai uzrādīto apsūdzību.
15.10.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-535/2008
Aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas(nevis vispārīgas) objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.
