14.07.2017.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-187/2017
No Maksātnespējas likuma 137.panta 12.punkta un 25.panta 4.punktu izriet, ka pārstāvības tiesības administratoram piešķirtas tikai uz laiku, kamēr noris fiziskās personas maksātnespējas process. Tāpēc brīdī, kad tiek izbeigts maksātnespējas process, izbeidzas arī administratora pienākumi un pilnvaras un attiecīgi, zūd arī administratora tiesības prasīt naudas līdzekļu piedziņu no parādniekiem.
20.11.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2885/2015
1. Civillikuma 179.panta pirmā daļa, kas paredz tēva un mātes pienākumu uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats var sevi apgādāt, ir materiālo tiesību norma, kas vecākiem rada pienākumu, bet bērnam piešķir tiesības. Rodoties strīdam, Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteikto tiesību realizāciju nosaka procesuālās tiesību normas.
Likumiskā pārstāvība izbeidzas, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu. Civilprocesa likuma 72.panta pirmā daļa kā imperatīva tiesību norma spēju realizēt tiesības un izpildīt pienākumus nepastarpināti ir piešķīrusi tieši pašām pilngadīgām rīcībspējīgām personām. Atbilstoši dispozitivitātes principam viņas pašas izlemj, vai un kā izmantot tām piešķirtās tiesības. Tādējādi savu uzturlīdzekļu saņemšanas tiesību realizēšana pēc pilngadības iestāšanās bērnam jāveic pašam.
2. Uzturlīdzekļu minimālais apmērs bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, bet pēc bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas tas nav limitēts un tā noteikšanas vienīgais kritērijs atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai ir vecāka spējas un viņa mantas stāvoklis.
19.11.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2414/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un tiesnešu Andas Briedes, Aivara Keiša, Valērija Maksimova, Normunda Salenieka, Aigara Strupiša un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Biedrība darbojas kā Civilprocesa likuma 88.panta pirmajā daļā minētā persona un ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punktu, ja tā vēršas tiesā, lai aizstāvētu biedra tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses ar biedrības darbības mērķiem saistītajos jautājumos.
23.03.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-116/2011
1. Lai gan Civilprocesa likuma 73.panta normu izpratnē puses pārstāvis līdz ar attiecīga pilnvarojuma izsniegšanu iegūst lietas dalībnieka procesuālo statusu, minētais, kā uzskata Senāts, nedod pamatu atzinumam, ka pavēste, ar kuru uz tiesu aicināta juridiska persona, nosūtāma tās pārstāvim.
Apstāklis, ka juridiskas personas amatpersona, izmantojot savas procesuālās tiesības, pilnvarojusi vest lietu citam pārstāvim, tostarp advokātam, negroza un neatceļ Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā un sestajā daļā noteikto tiesas pavēstu nosūtīšanas kārtību.
2. Atkāpties no Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un sestās daļas noteikumiem tiesai izņēmuma veidā rastos pamats tad, ja juridiskā persona vērstos ar lūgumu pavēsti nosūtīt tās pilnvarotajam pārstāvim nepastarpināti, un tiesa šo lūgumu būtu pieņēmusi, pievienodama lietai.
14.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-106/2007
Noslēdzot privātā kārtībā nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un nesastādot zemesgrāmatai notāra apliecinātu nostiprinājuma lūgumu, nekustamā īpašuma īpašnieka nāves gadījumā atklājas mantojums un pircējam uzaicinājuma termiņā jāpiesaka kreditora pretenzija (Notariāta likuma 297.pants, Civilprocesa likuma 324., 327.pants).
