• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

V nodaļa. Soda noteikšana

29.07.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-553/2022

Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā ietvertā norāde uz soda noteikšanu „tādā pašā kārtībā” nozīmē to, ka, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ir jāievēro Krimināllikuma 50.panta otrajā daļā noteiktais, ka gadījumā, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Lejupielādēt

01.02.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-189/2022

Atbilstoši Krimināllikuma 51.panta trešajai daļai, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika. Saskaitot papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – un nosakot kopējo šī papildsoda laiku, jāņem vērā tas papildsoda maksimālais laiks, kāds paredzēts Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā, kurai atbilstoši personai noteikts sods. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, proti, papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – piemērošana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, saskaitot papildsodus, kopējais šī papildsoda laiks nedrīkst pārsniegt 7 gadus un 6 mēnešus.

Lejupielādēt

13.07.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-170/2022

Tiesai, nosakot naudas soda apmēru, atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai jāizvērtē vainīgā iespēja nekavējoties samaksāt uzlikto naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. Minētos apstākļus raksturo personas ienākumi, naudas uzkrājumi, personai īpašumā vai kopīpašumā esošais nekustamais īpašums, transportlīdzeklis, kapitāla daļas, izglītības līmenis, profesionālā pieredze u.tml.

Lejupielādēt

10.03.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-86/2022

Lejupielādēt

03.03.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-72/2022

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis nav saistāms ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet gan ar personas vēlāku rīcību, sniedzot apzināti nepatiesu liecību. Taču, piemērojot šo atbildību pastiprinošo apstākli, jāpārliecinās, vai sniegtā liecība ir apzināti nepatiesa un vai pirms pratināšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 150.panta 4.punktā noteiktajam persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tikusi informēta par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām, un tādējādi apsūdzētais būtu varējis paredzēt, ka apzināti nepatiesas liecības sniegšana var negatīvi ietekmēt sodu par viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

Lejupielādēt

11.10.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-34/2022

Tiesai, konstatējot apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, ir tiesības izvēlēties vienu no Krimināllikuma 49.1panta pirmajā daļā ietvertajiem kompensējošajiem mehānismiem, atsevišķi nenorādot iemeslus citu likumā noteikto apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kompensējošo mehānismu nepiemērošanai, ja vien to piemērošanu aizstāvība nav lūgusi.

Lejupielādēt

11.10.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-34/2022

Krimināllikuma 62.panta otrā daļa, kas noteic notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu, ir attiecināma arī uz gadījumiem, kad tiesa atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai lemj izpildīt iepriekš nosacīti noteikto sodu. Tas nozīmē, ka tiesai, piemērojot Krimināllikuma 55.panta desmito daļu, ir jāpārliecinās, vai nav iestājies notiesājoša sprieduma, ar kuru persona notiesāta nosacīti, izpildes noilgums.

Lejupielādēt

05.07.2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2022

Apsūdzētās personas loma noziedzīgajā nodarījumā ir tikai viens no apstākļiem, kas ļauj individualizēt sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto. Būtiska nozīme individualizēta soda noteikšanā ir apsūdzētā personību raksturojošo ziņu, tai skaitā veselības un ģimenes stāvokļa, izpētei, kā arī noziedzīgā apdraudējuma rakstura un radītā kaitējuma izvērtējumam.

Lejupielādēt

2022. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2022

Apstāklis, ka personai jauna sprieduma taisīšanas brīdī par tīšu noziedzīgu nodarījumu konstatējama sodāmība par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, pats par sevi neveido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Noziedzīgu nodarījumu recidīvu veido jauns tīšs noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu taisīšanas par kādu agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu – spriedumā vai priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā vai pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

02.09.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-528/2021

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis nav vispārināms uz jebkuru personas izdarīto likumpārkāpumu sabiedriskā posta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, bet ir noskaidrojams, vai cietušās personas intereses ir aizskartas saistībā ar šo situāciju valstī un tādēļ noziedzīgais nodarījums papildus kaitē likumīgajām interesēm. Apstāklis, ka zādzība izdarīta laikā, kad ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā bija izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, pats par sevi neliecina, ka persona, izmantojot šo situāciju, ar noziedzīgu nodarījumu radījusi papildu kaitējumu cietušā mantiskajām interesēm.

Lejupielādēt

20.10.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2021

Nosakot sodu par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzētais apstāklis – noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ –, jo mantiska labuma iegūšana ir minētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturojoša pazīme. Vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, t.i., savā valdījumā esošo mantu nenodotu citam un iegūtu mantisku labumu.

Lejupielādēt

03.06.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-342/2021

Ja ar noziedzīgo nodarījumu nodarītais kaitējums vairākas reizes pārsniedz apmēru, no kura atzīstams, ka noziegums izdarīts lielā apmērā, tad nodarījumam piemīt salīdzinoši augstāka kaitīguma pakāpe, kas apsūdzētajam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus izceļ līdzīgu noziegumu vidū. Lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību, tiesai jāsniedz vērtējums, kā apstākļi, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā attieksme pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ietekmē nosacītās notiesāšanas atbilstību Kriminālprocesa likuma 35.panta otrajā daļā norādītajam soda mērķim.

Lejupielādēt

30.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-263/2021

1. Tiesai, nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem vienošanās procesā, jāizvērtē, vai, nepiemērojot Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturto daļu, kas piešķir tiesai tiesības precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, katrā konkrētajā lietā netiks pārkāpti Kriminālprocesa likumā nostiprinātie pamatprincipi. 2. Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas nepiemērošana tiesā, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, ja apsūdzētais izskatāmajā lietā neatrodas apcietinājumā un pēc vienošanās ar prokuroru noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai turpina izciest sodu pēc iepriekšējā sprieduma, nenodrošina vienlīdzības principa ievērošanu vienošanās procesā un pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu.

Lejupielādēt

24.03.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-215/2021

Ja no ārvalsts kriminālvajāšanai izdota persona nav vienlaikus izdota arī agrāk piespriestā soda izciešanai un nepastāv Kriminālprocesa likumā paredzētie izņēmumi, nosakot galīgo sodu, Krimināllikuma 51.pants nav piemērojams.

Lejupielādēt

29.07.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-186/2021

Krimināllikuma 52.panta septītā daļa, kas noteic sodu saskaitīšanas kārtību aizstātajiem sodiem, attiecināma tikai uz gadījumiem, kad savstarpēji tiek saskaitīti aizstātie sodi.

Lejupielādēt

29.07.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-186/2021

Izlemjot, vai galīgais sods nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 50. pantam vai 51.pantam, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks attiecībā pret spēkā stājušos spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu. Ja persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pēc sprieduma spēkā stāšanās, laikā, kad viņai bija jāizcieš papildsods – probācijas uzraudzība –, neizciestais papildsoda laiks atbilstoši Krimināllikuma 45.1panta sestajai daļai aizstājams ar brīvības atņemšanu un galīgais sods jaunajā spriedumā nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta un 52.panta noteikumiem.

Lejupielādēt

31.08.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-169/2021

Nosakot soda veidu, tiesai jāņem vērā Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā paredzētie soda veidu ietekmējošie apstākļi, tai skaitā vainīgā personība. Ziņas par personas invaliditāti ir personību raksturojoša ziņa, un tai ir būtiska nozīme individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.

Lejupielādēt

01.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2021

Jautājumu par to, vai vainīgo var notiesāt nosacīti, izlemj tiesa, pamatojoties vienīgi uz pašas tiesas, nevis vainīgā, viņa aizstāvja vai liecinieku pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Šo pārliecību tiesa pamato ne tikai ar vainīgā personību raksturojošajām ziņām, bet ar visu Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu analīzi, ieskaitot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

Lejupielādēt

01.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2021

Apsūdzētā personība un viņa atbildību mīkstinošie apstākļi ir patstāvīgi izvērtējami sodu ietekmējošie apstākļi, līdz ar to ziņas, kas pamato šos apstākļus, ir nošķiramas, un vienas un tās pašas ziņas nevar būt par pamatu gan apsūdzētā personības pozitīvam raksturojumam, gan viņa atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai. Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem Krimināllikuma 47.panta otrās daļas izpratnē tiesa var atzīt tikai tādus apstākļus, kas pēc sava satura atbilst Krimināllikuma 47.panta jēgai un kas nav vērtējami kā personību raksturojoši apstākļi. Vainīgā pozitīvais raksturojums un fakts, ka viņš agrāk nav sodīts, ir atzīstami par personu raksturojošiem apstākļiem, un šādus apstākļus nevar atzīt par atbildību mīkstinošiem, jo tas ir pretrunā gan ar Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikto, gan ar atbildību mīkstinošu apstākļu būtību un nozīmi. Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā ietvertais norādījums, ka, nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts, nav tulkojams paplašināti, un tas nedod tiesības atzīt par atbildību mīkstinošiem tādus apstākļus, kas pēc sava satura un nozīmes neatbilst Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā ietvertajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

16.11.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021

Mantkārība nav Krimināllikuma 253.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tāpēc narkotisko vielu realizēšana aiz mantkārības var tikt atzīta par Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli.

Lejupielādēt

16.11.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais atbildību mīkstinošais apstāklis ir konstatējams tikai tajā gadījumā, ja pastāv visi trīs šajā punktā norādītie elementi, proti, noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nav pieteikusies par vainīgu, taču savu vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā vaļsirdīgi atzīst un nožēlo izdarīto, tiesa var lemt par šāda apstākļa atzīšanu par atbildību mīkstinošu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu. Ar vaļsirdīgu atzīšanos Krimināllikuma 47.panta izpratnē jāsaprot apsūdzētā pilnīga atzīšanās inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā tādā apjomā, kā to konstatējusi tiesa, noziedzīgā nodarījuma motīvu ieskaitot. Gadījumos, kad šāda vaļsirdīga atzīšanās nav konstatējama, nav pamata atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai arī saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.

Lejupielādēt

08.06.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-88/2021

Tiesas pienākums ir pamatot jebkura soda, arī mantas konfiskācijas kā papildsoda, piemērošanu, tādējādi nodrošinot soda samērīgumu un individualizāciju. Ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, ir būtiski grozīts mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums, tai skaitā tiesām paredzot plašāku rīcības brīvību mantas konfiskācijas piemērošanā. Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu un Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzētajām sankcijām mantas konfiskācija vairs nav obligāta, t.i., nosakot sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, mantas konfiskāciju var nepiemērot. Krimināllikuma 42.panta trešā daļa tiesai uzliek par pienākumu, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norādīt, kāda manta konfiscējama, kas nozīmē, ka mantas konfiskācija piemērojama samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un citiem likumā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem. Kopsakarā ar minēto jāņem vērā arī likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 4.pielikuma „Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošām personām nav konfiscējama” prasības, kas nosaka tiesai pienākumu vērtēt notiesātai personai un tās ģimenei nepieciešamo mantas minimumu.

Lejupielādēt

24.11.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-41/2021

Lejupielādēt

09.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2021

Par Krimināllikuma 213.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas brīdi atzīstams tiesas konstatēts maksātnespējas stāvoklis, ar kuru radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.

Lejupielādēt

30.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2021

Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot visus apstākļus, tiesa var piekrist prokurora viedoklim par piespriežamo sodu, taču tai nav pienākuma noteikt tādu sodu, kādu lūdz prokurors. Tiesa var noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.

Lejupielādēt

2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2021

Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības tiek noteikts, likumā noteiktajā kārtībā saskaitot tos sodus, kas piespriesti par katru noziedzīgo nodarījumu. Līdz ar to arī visi labvēlīgie likuma nosacījumi, tajā skaitā Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkts, piemērojami, nosakot sodu par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nevis nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.

Lejupielādēt

2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[I]/2021

1.Personas ar veselības traucējumiem ieslodzījumā ir pakļautas lielākām ciešanām, nekā veselas personas, tādēļ rūpīgi izvērtējama nepieciešamība šādām personām piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Izvērtējot ar smagu slimību sirgstošu personu iespēju izciest brīvības atņemšanas sodu, tiesai jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes 95. un 111.pantā noteiktās pamattiesības. 2. Tiesai, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu, jāizvērtē tās rīcībā esošās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, lai nepieļautu tādas personas atrašanos brīvības atņemšanas vietā, kura veselības stāvokļa dēļ nav spējīga izciest brīvības atņemšanas sodu. Šādas personas ievietošana brīvības atņemšanas vietā, lai varētu piemērot Kriminālprocesa likuma 640.panta pirmās daļas regulējumu, nav attaisnojama, jo nepieļaujamu ciešanu līmeni var radīt jau pati atrašanās brīvības atņemšanas iestādē.

Lejupielādēt

2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2021

Apsūdzētajam sakarā ar grozīto apsūdzību apelācijas instances tiesā ir tiesības mainīt savu attieksmi pret to, neatkarīgi no tā, ka prokurora uzturētajā apsūdzībā pirmās instances tiesā viņš bija savu vainu vaļsirdīgi atzinis un izdarīto nožēlojis un tiesa to bija atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 498.pantam ir jānoskaidro apsūdzētā attieksme pret grozīto apsūdzību un atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai jāizvērtē to kā sodu ietekmējošu apstākli. Tas, vai apsūdzētā vārdiski izteiktā vainas atzīšana atbilst Krimināllikuma 47.pantā noteikto atbildību mīkstinošo apstākļu jēgai, tiesai ir jāvērtē saistībā ar prokurora tiesā uzturētās apsūdzības faktiskajiem apstākļiem. Nekonstatējot atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu –, apelācijas instances tiesai, lemjot par sodu ietekmējošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteiktais apjoms un ietvari, kādos lieta tiek iztiesāta apelācijas instances tiesā, un Kriminālprocesa likuma 565.pantā noteiktā apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā, proti, ka smagāka soda noteikšana apelācijas instances tiesā apsūdzētajam pieļaujama tad, ja prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu.

Lejupielādēt

30.04.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-354/2020

Lejupielādēt

17.02.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-216/2020

Lejupielādēt

29.09.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-97/2020

Lejupielādēt

08.04.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-91/2020

Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā minēto vainīgā personību raksturo arī personas fiziskais stāvoklis. Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu. Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam ar invaliditāti, kuram nepieciešama asistenta palīdzība, piespriežamo sodu, tiesai jāizvērtē, vai ieslodzījuma vietā šai personai tiks nodrošināts cilvēktiesību minimums, kas nevar tikt atņemts, lai nepārkāptu personas tiesības uz cilvēcīgu apiešanos.

Lejupielādēt

2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2020

Ja no ārvalsts tiesāšanai izdota persona nav vienlaikus izdota arī agrāk piespriestā soda izciešanai, nosakot galīgo sodu, Krimināllikuma 50.panta piektā daļa nav piemērojama.

Lejupielādēt

2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[D]/2020

Lejupielādēt

04.10.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-704/2019

Lejupielādēt

05.12.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-590/2019

Noziedzīga nodarījuma raksturs ir viens no Krimināllikuma 55.pantā paredzētajiem apstākļiem, kas tiesai jāizvērtē, lemjot par iespēju noteikt sodu nosacīti. Formāla norāde uz Krimināllikumā definēto noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju nav atzīstama par sodu ietekmējošo apstākļu izvērtēšanu pēc būtības un ir nepietiekama, lai konstatētu apstākļus, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida noziedzīgiem nodarījumiem.

Lejupielādēt

31.10.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-384/2019

Tiesai, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 543.panta otrās daļas nosacījumiem jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība arī daļā par apsūdzētajam nosakāmo sodu. Tiesai jāsniedz apsūdzētajam izraudzītā soda veida un mēra izvērtējums atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, un nosacītas notiesāšanas pamatojums atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumiem. Proti, tiesa spriedumā sniedz ziņas par apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, viņa personību, atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, norāda motīvus, kā šo ziņu izvērtējums ietekmējis soda veida un mēra izvēli apsūdzētajam, kā arī norāda apstākļus, kas bijuši par pamatu nosacītas notiesāšanas piemērošanai. Kriminālprocesa likuma 543.panta normas neuzliek tiesai pienākumu īpaši motivēt soda piemērošanu gadījumā, ja šādu motivāciju satur noslēgtā vienošanās un tiesa tai pievienojusies.

Lejupielādēt

11.12.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-364/2019

Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētais, ka tiesa „var noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu” norāda, ka tiesa var noteikt zemāku soda mēru par sankcijā norādīto minimālo robežu, tomēr šī tiesību norma nepiešķir tiesai tiesības nepiemērot soda veidu, kas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sankcijā paredzēts kā obligāts.

Lejupielādēt

24.07.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-149/2019

Ja smagas sekas ir noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme, nodarījuma radīto kaitīgo seku atbilstība likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 24.pantā noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo smagas sekas, pati par sevi nav sodu ietekmējošs apstāklis, ja vien papildus nav saskatāmi arī citi kaitīgās sekas raksturojoši elementi.

Lejupielādēt

21.03.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-140/2019

Nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un pēc vairākiem spriedumiem, vispirms jānosaka sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta attiecīgo daļu un tikai pēc tam saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.

Lejupielādēt

2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2019

Konstatējot tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, atzinumam par pārkāpuma esību, kā arī par konkrētu labvēlīgu seku veida piemērošanu vai nepiemērošanu ir jābūt izvērstam un motivētam ar konkrētiem faktiem.

Lejupielādēt

2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2019

Lejupielādēt

06.11.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-643/2018

Personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver sevī arī tiesības neatzīt savu vainu, ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Vainas atzīšana kopsakarā ar pieteikšanos par vainīgu un izdarītā nožēlošanu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmo punktu ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ir pamats vieglāka soda noteikšanai, savukārt vainas neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā. Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās personas tiesības uz sadarbību, kas var izpausties procesa norises veicināšanā, ir personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālās tiesības, kuru īstenošanu raksturo šīs personas brīva griba. Savu procesuālo tiesību neizmantošana nevar būt par pamatu bargāka soda noteikšanai.

Lejupielādēt

19.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-477/2018

Kriminālprocesa likums neierobežo alkohola ietekmes konstatēšanu tikai ar portatīvās ierīces izmantošanu alkohola ietekmes noteikšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par minēto faktu, tostarp liecinieku liecības un paša apsūdzētā vaļsirdīga atzīšanās.

Lejupielādēt

11.10.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-472/2018

Lejupielādēt

08.08.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-434/2018

Lemjot par iespēju notiesāt personu nosacīti, ir jāievēro kriminālsoda mērķi. Proti, ir jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesāto personu resocializāciju. Jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Turklāt tiesai pēc visu šo minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot, vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Lejupielādēt

19.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-426/2018

Apsūdzētā ģimenes stāvokļa kā personību raksturojoša apstākļa izvērtējumam ir būtiska nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.

Lejupielādēt

19.06.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-348/2018

Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus.

Lejupielādēt

11.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2018

Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu, ja vien netiek konstatēts, ka, atrodoties apcietinājumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni.

Lejupielādēt

24.05.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr.SKK-150/2018

Lejupielādēt

16.11.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-623/2017

Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (izvairīšanos no soda izciešanas) var izdarīt tikai īpašs (speciālais) subjekts, kas ir jāņem vērā, vērtējot Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli– noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Lejupielādēt

27.09.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-449/2017

Apstāklis, ka vainīgais izcieš brīvības atņemšanas sodu cietumā, neietilpst to apstākļu lokā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņemami vērā, nosakot vainīgajam soda veidu. Vienīgais apstāklis, kas liedz piemērot vainīgajai personai piespiedu darbu, norādīts Krimināllikuma 40.panta otrajā daļā, proti, piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.

Lejupielādēt

31.05.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-357/2017

Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā paredzēto soda veidu ietekmējošo apstākļu - noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un vainīgā personība - uzskaitījums ir izsmeļošs un paplašināti nav tulkojams. Vainīgās personas mantiskais stāvoklis ņemams vērā, nosakot naudas soda kā pamatsoda apmēru, taču tas nevar būt kritērijs soda veida izvēlei, proti, lai liegtu viņam piemērot naudas sodu un noteiktu smagāku sodu.

Lejupielādēt

23.02.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2017

Krimināllikuma 55.panta piemērošana saistīta ar tiesas pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus. Nosacītas notiesāšanas nepiemērošana tiesai nav jāmotivē.

Lejupielādēt

21.12.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-527/2016

Ja tiesa, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nav piemērojusi par vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem piespriesto papildsodu – policijas kontroli, tiesai nav pamata šo papildsodu piemērot, nosakot galīgo sodu šajā lietā pēc vairākiem spriedumiem.

Lejupielādēt

20.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2016

Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu vai pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un konstatējot, ka personai ir noteikta gan policijas kontrole, gan probācijas uzraudzība, policijas kontroli ietver probācijas uzraudzībā neatkarīgi no policijas kontrolei noteiktā termiņa

Lejupielādēt

17.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-154/2016

Atzīstot par apsūdzētā atbildību mīkstinošu tādu apstākli, kuru nebija konstatējusi pirmās instances tiesa un kuru pirmās instances tiesa, nosakot soda mēru, nebija ņēmusi vērā, apelācijas instances tiesai ir pamats soda mēra pārskatīšanai.

Lejupielādēt

15.01.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2016

Ja citas personas vainīgums apstiprinās ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā, jautājums par Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā atbildību mīkstinoša apstākļa atzīšanu vai neatzīšanu ir risināms konkrētā kriminālprocesa ietvaros. Krimināllikuma 60.pants piemērojams gadījumos, ja spriedums stājas spēkā un tiesa šo apstākli nav atzinusi kā atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesa var atzīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem tādus apstākļus, kādus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa. Atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir nozīme soda noteikšanā.

Lejupielādēt

11.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-45/2016

Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.

Lejupielādēt

21.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-743/2015

Likums nepārprotami uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.

Lejupielādēt

09.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-720/2015

Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļa noteic, ka gadījumā, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, tad sodu – piespiedu darbs – izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, bet nosacītas notiesāšanas gadījumā – uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Nepareizi piemērojot Krimināllikuma 50.pantu un 52.panta 2.1 daļu tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādītais pārkāpums.

Lejupielādēt

14.04.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2015

Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas, 51.panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot sodu, jāievēro zināma secība, proti, vispirms jānosaka sods atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, tad – pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, bet pēc tam – pēc vairākiem spriedumiem, turklāt katru no šiem sodiem krimināllietā, kura nav sadalīta, var noteikt tikai vienu reizi.

Lejupielādēt

09.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-13/2015

No Krimināllikuma 50.panta trešās daļas izriet, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, maksimālais pamatsoda – piespiedu darba – laiks nevar pārsniegt 420 stundas.

Lejupielādēt

28.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-728/2014

Ar 2014.gada 15.maija likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (spēkā no 2014.gada 14.jūnija) no Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgts tāds atbildību pastiprinošs apstāklis kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Tā kā likumdevējs pārejas noteikumus norādītajiem grozījumiem Krimināllikumā nav pieņēmis, tad ņemama vērā Krimināllikuma 5.panta otrā daļa, kas noteic, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.

Lejupielādēt

30.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-656/2014

Krimināllikuma 55.pantā ir paredzēta nosacīta notiesāšana. Šā panta pirmajā daļā ir iekļauti apstākļi, kurus tiesa ņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

15.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-604/2014

Atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību – bija iekļauts Krimināllikumā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 14.jūnijam. Atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kāds uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku likumā nebija paredzēts, un ņemot vērā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.

Lejupielādēt

10.07.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-579/2014

Gan krimināltiesību teorijā, gan tiesu praksē atzīts, ka noziedzīgu nodarījumu recidīvs ir tad, ja persona, kurai tiesa vai prokurors nosaka sodu, jau pirms tam ir vismaz vienu reizi tiesāta par jebkuru agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ja persona par pirmo noziedzīgo nodarījumu tiek sodīta pēc tam, kad tā sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vēlāk, nav tiesiska pamata konstatēt atbildību pastiprinošu apstākli – recidīvu, nosakot sodu par pirmo noziedzīgo nodarījumu.

Lejupielādēt

17.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-515/2014

Tiesa, atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kas Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, pārkāpj Krimināllikuma 48.panta ceturtajā daļā noteikto, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Lejupielādēt

19.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-417/2014

Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.

Lejupielādēt

20.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-347/2014

Ekspertīzes atzinums nav vienīgais pierādījums alkohola ietekmes fakta konstatēšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt ne tikai ziņas, kas iegūtas Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā, bet arī citi Kriminālprocesa likumā paredzētie pierādījumi.

Lejupielādēt

05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-329/2014

Tiesa, nemotivējot galīgā soda noteikšanu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums, kas konkrētā lietā atzīts par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un norādītajā daļā noveda pie nelikumīga nolēmuma.

Lejupielādēt

30.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2014

Realizējot psihotropo vielu par noteiktu naudas summu, lai arī uz parāda, proti, atliekot naudas saņemšanu uz vēlāku laiku, apsūdzētais rīkojas mantkārīgu tieksmju dēļ. Turklāt, ievērojot to, ka noziedzīgā nodarījuma motīvs ir noziedzīgā nodarījuma subjektīvās, nevis objektīvās puses pazīme, tam apstāklim, vai apsūdzētais šo naudu reāli saņēmis, vai nē, nav izšķirošas nozīmes Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkta atbildību pastiprinošā apstākļa konstatēšanā.

Lejupielādēt

09.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-280/2014

Krimināllikuma 51.pantā paredzētās tiesiskās sekas iestājas, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma taisīšanas, bet sprieduma taisīšanas diena ir diena kad, spriedums stājies spēkā. Tāpēc, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma pasludināšanas līdz tā spēkā stāšanās dienai, tad, nosakot sodu, nav jāpiemēro Krimināllikuma 51.pants, bet galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.

Lejupielādēt

24.04.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2014

Gadījumos, kad notiesātajam, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu saskaņā ar iepriekšējo spriedumu, jaunajā lietā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – soda izciešana pēc iepriekšējā sprieduma tiek pārtraukta, jo apcietinājumam un brīvības atņemšanai ir atšķirīgi mērķi un personas vienlaicīgu atrašanos apcietinātā un notiesātā statusos likums neparedz, turklāt apcietinājuma piemērošana ir vērsta uz personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, tiesību papildu ierobežošanu. Tādējādi neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma tiek rēķināts uz lēmuma par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanas dienu, savukārt apcietinājuma laiks saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu tiek ieskaitīts soda termiņā jaunajā lietā.

Lejupielādēt

11.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-370/2013

No Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas neizriet, ka gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, sākumā būtu jānosaka sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem vienā un tajā pašā Krimināllikuma pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet pēc tam – pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Lejupielādēt

04.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-491/2012

Gadījumos, kad pirmās instances tiesas spriedums ir notiesājošs, apelācijas instances tiesai, taisot jaunu notiesājošu spriedumu un nosakot galīgo sodu, neizciestā papildsoda daļa pēc iepriekšējā sprieduma jānosaka uz pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu vai uz apcietinājuma dienu. Ja pirmās instances tiesa būtu taisījusi attaisnojošu, bet apelācijas instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, tad neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma būtu jānosaka uz apelācijas instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu. Tas attiecināms ne tikai uz neizciesto pamatsodu, bet arī uz neizciesto papildsodu pēc iepriekšējā sprieduma.

Lejupielādēt

31.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2012

Pirms pieņemt lēmumu par sodu, tiesai katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē norādītie Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu. Likumā paredzēto iespēju piemērošana ir saistīta ar to sodu, kurš būtu nosakāms, neņemot vērā kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu.

Lejupielādēt

08.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-456/2012

No Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkta normas satura un jēgas izriet, ka šajā likuma normā paredzētā atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana ir saistīta tikai ar fakta konstatēšanu, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citi apreibinošo vielu ietekmē.

Lejupielādēt

08.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-284/2012

Krimināllikuma 49.1pantā un 58.panta piektajā daļā ir norādītas sekas, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Likumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem vadīties, lai izvēlētos konkrētu likuma doto iespēju. Izvēloties vienu no likumā paredzētajām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajam, konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, tiesai jāņem vērā kriminālprocesa ilgums un procesa virzītāja rīcības raksturs; noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, noziedzīgā nodarījuma realizēšanas pakāpe; apsūdzētā personība, loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā; atbildību mīkstinošie apstākļi; atbildību pastiprinošie apstākļi, tas ir, Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu.

Lejupielādēt

22.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/2012

Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums ir juridisks jautājums, tāpēc kasācijas instances tiesa var piemērot Krimināllikuma 491.panta noteikumus.

Lejupielādēt

19.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-244/2012

Viens no priekšnosacījumiem, lai noteiktu vainīgajam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai arī noteiktu viņam citu, vieglāku sodu, ir atbildību pastiprinošu apstākļu neesamība. Neizlemjot jautājumu par to, vai lietā pastāv apstākļi, kas pastiprina apsūdzētā atbildību, tiesai nav pamata, nosakot apsūdzētajam sodu, piemērot Krimināllikuma 49.panta nosacījumus.

Lejupielādēt

26.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-129/2012

Tiesai ir jāmotivē, kāpēc tā piemēro konkrēto tiesību normu, konstatējot un atzīstot apsūdzētā atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākli lietā, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 48.panta otro daļu.

Lejupielādēt

18.10.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-526/2011

Vairāku atbildību mīkstinošu apstākļu konstatēšana ir viens no likumā norādītajiem Krimināllikuma 49.panta piemērošanas obligātajiem priekšnosacījumiem, kuram iztrūkstot, Krimināllikuma 49.panta piemērošanai nav tiesiska pamata. Minēto priekšnosacījumu nevar aizvietot ar apsūdzētā personību pozitīvi raksturojošām ziņām un atsaucēm uz noziedzīgā nodarījuma nepabeigto raksturu vai sankcijas bardzību.

Lejupielādēt

21.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-332/2011

Tulkojot Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas jēdzienu – sprieduma taisīšana – saistībā ar Kriminālprocesa likuma 74.1 pantu, likuma „Par tiesu varu” 16.pantu, ar sprieduma taisīšanu Krimināllikuma 51.panta pirmajā daļā jāsaprot sprieduma stāšanos spēkā. Šāda izpratne attiecināma arī uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

Lejupielādēt

10.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-238/2011

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas. Tiesa, nosakot brīvības atņemšanas soda izciešanu nosacīti, nepamatoti kā papildsodu bija noteikusi policijas kontroli.

Lejupielādēt

19.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-175/2010

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.panta nosacījumiem.

Lejupielādēt

27.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-567/2009

Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kas tiesai jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

21.08.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-431/2009

Krimināllikuma 51.panta pirmo daļa neaizliedz, nosakot galīgo sodu, brīvības atņemšanas sodam pievienot neizciesto papildsodu- policijas kontroles daļu, nesaskaitot sodus, ja neizciestā papildsoda – policijas kontroles laikā izdarīts kriminālpārkāpums.

Lejupielādēt

24.03.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-190/2009

1. Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, un 51.panta nosacījumi var tikt piemēroti tikai Krimināllikuma 36.pantā paredzēto sodu noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem. 2. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nosaka speciāls likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un tas nav uzskatāms par sodu, līdz ar to arī Krimināllikuma 51.panta piemērošana uz to nav attiecināma.

Lejupielādēt

18.08.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-461/2008

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā aktīvā rīcība, veicinot noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu var izpausties tādējādi, ka vainīgais sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm informāciju, kura tām nebija zināma.

Lejupielādēt

11.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-313/2008

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 7.punktu, ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli gadījumos, kad cietušā rīcība izpaudusies vardarbībā, smagā goda aizskārumā vai citās prettiesiskās darbībās pret vainīgo vai kādu trešo personu.

Lejupielādēt

23.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-243/2008

Tiesa, to motivējot, var atzīt atbildību pastiprinošu apstākli arī tādā gadījumā, ja prokurors nav norādījis uz konkrētu apstākli kā atbildību pastiprinošu, kā arī tad, ja prokurors uzskata, ka konkrēts apstāklis nepastiprina apsūdzētā atbildību.

Lejupielādēt

21.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-232/2008

Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli.

Lejupielādēt

15.05.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-224/2008

1. Nosakot galīgo sodu, tiesai jāizvērtē, vai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam būtu jāizcieš arī ar otro spriedumu piespriestais nosacītais brīvības atņemšanas sods. 2. Krimināllikuma 50.panta piektās daļas piemērošana, lai noteiktu galīgo sodu, saistīta ar visu to apstākļu izvērtēšanu, kas attiecas uz soda noteikšanu vispār. Tiesai jāvērtē, vai jāpiemēro soda ietveršanas, daļējas saskaitīšanas vai pilnīgas saskaitīšanas princips, kā arī, vai galīgais sods apsūdzētajam jāizcieš. 3. Ja apelācijas instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 562.panta prasības, nosakot galīgo sodu, apsūdzētā stāvokli pasliktinājusi, tad ir ierobežotas apsūdzētās personas tiesības pārsūdzēt šādu spriedumu faktisku iemeslu dēļ.

Lejupielādēt

24.01.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-30/2008

Gadījumos, kad jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, jāievēro Krimināllikuma 55.panta 2. un 10.daļā noteiktais, ka iepriekš piespriestais sods ir izpildāms un sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.panta nosacījumiem.

Lejupielādēt

16.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-602/2007

Lejupielādēt

03.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-501/2007

1. Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks. 2. Personas īpašumā esošā nauda arī ir manta, kura var tikt konfiscēta.

Lejupielādēt

25.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-481/2007

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā norādītais apstāklis par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams gadījumā, ja citas personas vainīgums apstiprinās ar procesuālu nolēmumu (lēmumu, spriedumu) šajā lietā vai ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā.

Lejupielādēt

18.06.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2007

Apsūdzētā smaga slimība nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, taču to ņem vērā, izlemjot ar soda noteikšanu saistītos jautājumus.

Lejupielādēt

02.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2007

Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.

Lejupielādēt

17.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-225/2007

Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.

Lejupielādēt

13.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-222/2007

Krimināllikuma 55.panta 10.daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms, un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šī likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem, tāpēc izlīgums starp apsūdzēto un cietušo nebūtu pieņemams.

Lejupielādēt

19.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-194/2007

1. Par vainīgā atbildību mīkstinošu apstākli – labprātīgu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – atzīstams ne tikai fakts, kad viņš pats personīgi labprātīgi sedz nodarītos zaudējumus, bet arī, kad to pēc vainīgā pilnvarojuma (arī mutvārdu) izdara cita persona. 2. Ikvienā gadījumā zaudējumu labprātīgas segšanas iniciatīvai jānāk no vainīgās personas. Pie tam nav svarīgi, kurā kriminālprocesa stadijā zaudējumi labprātīgi segti.

Lejupielādēt

23.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-157/2007

Kriminālsoda piemērošana par vienu un to pašu pārkāpumu disciplināri sodītai personai nav dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpšana.

Lejupielādēt

27.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2007

1. No Krimināllikuma 47.panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. 2. Vienošanās protokolā norādītie apstākļi, kurus prokurors un apsūdzētais uzskata par atbildību mīkstinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, neattiecas uz noziedzīgo nodarījumu

Lejupielādēt

26.09.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-572/2006

1. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ar nākošo spriedumu netiek noteikt sods, nav piemērojama Krimināllikuma 55.panta 10.daļa. 2. Piespriesto sodu pie nosacītas notiesāšanas var izpildīt Kriminālprocesa likuma 641.panta kārtībā, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta 2.daļu, ko tiesa piemēro pie nosacītas notiesāšanas, notiesātā pienākums ir neizdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu tiesas noteiktajā pārbaudes laikā.

Lejupielādēt

27.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-130/2006

Personai, kura nav apcietināta, nav šķēršļu izciest tādu papildsodu kā policijas kontrole. Krimināllikumā nav tādas normas, kas noteiktu, ka tā tiek pārtraukta ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet Krimināllikuma 51.panta 1.daļā ir uzsvērts, ka noteiktajam sodam tiek pievienots neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma.

Lejupielādēt

22.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-122/2006

Krimināllikuma 55.pantā paredzētais nosacīta soda pārbaudes laiks nav soda izciešanas laiks.

Lejupielādēt

14.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-119/2006

Krimināllikumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu jāvadās, piemērojot vieglāka soda ietveršanas smagākajā, daļējas sodu saskaitīšanas vai pilnīgas sodu saskaitīšanas principus soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to šie jautājumi ir tiesas ziņā. Sodu ietekmējošo apstākļu novērtējums, ja nav pārkāptas likumā noteiktās prasības, neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.

Lejupielādēt

08.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-74/2006

Pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nedod iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu.

Lejupielādēt

27.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-62/2006

Krimināllikuma 49.panta 1.daļas nosacījumi nav piemērojami, ja konstatēts kaut viens vainīgā atbildību pastiprinošs apstāklis.

Lejupielādēt

27.04.2005. Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-253/2005

Lejupielādēt

22.11.2004. Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-641/2004

Lejupielādēt

29.08.2002. Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-322/2002

Tiesu nolēmumi grozīti, jo pirmās instances tiesas uzliktais un apelācijas instances tiesas akceptētais pienākums tiesājamam viena gada laikā segt lielu uzturlīdzekļu parādu neatbilst likuma garam un saprātīguma jēdzienam

Lejupielādēt

22.12.2000. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-375/2000

Lejupielādēt

01.12.2000. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-355/2000

Lejupielādēt

28.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-338/2000

Lejupielādēt

14.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-326/2000

Lejupielādēt

14.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-322/2000

Lejupielādēt

14.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-318/2000

Lejupielādēt

14.11.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-317/2000

Lejupielādēt

07.12.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-315/2000

Lejupielādēt

22.10.2000. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-308/2000

Lejupielādēt

22.08.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-247/2000

Lejupielādēt

07.07.2000. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-242/2000

Lejupielādēt

20.06.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-176/2000

Lejupielādēt

14.05.2000. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-148/2000

Lejupielādēt

16.05.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-120/2000

Lejupielādēt

11.04.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2000

Lejupielādēt

11.04.2000. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-80/2000

Lejupielādēt

13.12.1999. Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-357/1999

Lejupielādēt

26.10.1999. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-308/1999

Lejupielādēt

14.09.1999. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-283/1999

Lejupielādēt

24.08.1999. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-268/1999

Lejupielādēt

17.08.1999. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-263/1999

Lejupielādēt

17.08.1999. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-229/1999

Lejupielādēt