05.07.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-227/2023
Izlīguma, kad tas nav pamats kriminālprocesa izbeigšanai, esība var ietekmēt nosakāmā soda apmēru. Tiesai, izskatot lietu, jāizvērtē, vai izlīgumā starp cietušo un noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu ir norādīts, ka vainīgais cietušajam tikai labprātīgi ir atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu, vai arī ir veicis vēl kādas citas darbības, kuras neaptver Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 3. punkta saturs, bet kas būtu papildus vērtējamas kā atbildību mīkstinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu, kā, piemēram, savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.
Tomēr Krimināllikuma 47. panta otrā daļa nav imperatīva tiesību norma un par tās piemērošanu izlemj tiesa, kas izskata lietu pēc būtības.
26.05.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-177/2023
Lai konstatētu Krimināllikuma 47. panta pirmās daļas 4. punktā norādīto atbildību mīkstinošo apstākli, lietā jābūt pierādītam, ka apsūdzētās personas sniegtā informācija ir palīdzējusi atklāt citas personas noziegumu un šī cita persona par šo noziegumu ir vismaz saukta pie kriminālatbildības.
31.01.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-166/2023
Ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā, tiesai jānosaka galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu neatkarīgi no tā, vai persona ar iepriekšējiem nolēmumiem noteikto sodu ir izcietusi vai ne, kā arī soda laikā jāieskaita šajos nolēmumos noteiktais pilnīgi vai daļēji izciestais sods.
17.05.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-145/2023
Ja tiesa, nosakot sodu, par personu raksturojošu ziņu atzīst to, ka apsūdzētais izdarījis citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru uzsākts kriminālprocess, bet personas vainīgums vēl nav konstatēts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 19. pantā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa – nevainīguma prezumpcijas – pārkāpums.
04.04.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-94/2023
Noziedzīgu nodarījumu recidīvu neveido noziedzīgie nodarījumi, par kuriem persona izskatāmajā lietā tiek atzīta par vainīgu un sodīta. Noziedzīgu nodarījumu recidīva konstatācija ir saistīta ar sodāmības par tīšu noziedzīgu nodarījumu esību, proti, sodāmību, kura jaunā tīšā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta.
26.01.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-37/2023
Izlemjot jautājumu par nosakāmo sodu personai, kurai smagu funkcionēšanas ierobežojumu dēļ ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanai, lai arī epizodiski, tomēr ir nepieciešama citu personu palīdzība vai uzraudzība, tiesa izvērtē, vai šāda palīdzība vai uzraudzība personai var tikt nodrošināta brīvības atņemšanas vietā un vai pretējā gadījumā persona netiks pakļauta tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni, kā arī to, vai persona, atrodoties brīvības atņemšanas vietā, varēs saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
29.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-553/2022
Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā ietvertā norāde uz soda noteikšanu „tādā pašā kārtībā” nozīmē to, ka, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ir jāievēro Krimināllikuma 50.panta otrajā daļā noteiktais, ka gadījumā, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
30.11.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-464/2022
Pagarināt nosacīti notiesātā pārbaudes laiku nav tiesas pienākums, bet gan izvēle, ja tiesa to atzīst par nepieciešamu.
Tiesai ir jāmotivē Krimināllikuma 55.panta 10.1daļas piemērošana, bet nav jāmotivē, kāpēc tā to nepiemēro.
30.11.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-464/2022
Nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, soda laikā atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtajai daļai ir ieskaitāma aizturēšana un apcietinājums izskatāmajā kriminālprocesā. Savukārt spriedumā, kurā noteiktais sods ir pievienots izskatāmajā lietā noteiktajam sodam, norādītā aizturēšana vai apcietinājums ņemams vērā, aprēķinot neizciesto soda daļu pēc minētā sprieduma.
01.02.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-189/2022
Atbilstoši Krimināllikuma 51.panta trešajai daļai, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika.
Saskaitot papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – un nosakot kopējo šī papildsoda laiku, jāņem vērā tas papildsoda maksimālais laiks, kāds paredzēts Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā, kurai atbilstoši personai noteikts sods. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, proti, papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – piemērošana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, saskaitot papildsodus, kopējais šī papildsoda laiks nedrīkst pārsniegt 7 gadus un 6 mēnešus.
13.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-170/2022
Tiesai, nosakot naudas soda apmēru, atbilstoši Krimināllikuma 41.panta ceturtajai daļai jāizvērtē vainīgā iespēja nekavējoties samaksāt uzlikto naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. Minētos apstākļus raksturo personas ienākumi, naudas uzkrājumi, personai īpašumā vai kopīpašumā esošais nekustamais īpašums, transportlīdzeklis, kapitāla daļas, izglītības līmenis, profesionālā pieredze u.tml.
06.09.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-82/2022
Tiesai ir jāizvērtē lietā esošs Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojums un tajā sniegtie atzinumi jāņem vērā, nosakot sodu.
Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā sniegtajiem atzinumiem par apsūdzētā personību, tai skaitā atzinumam par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku, ir būtiska nozīme tiesiska, pamatota un taisnīga soda noteikšanā. Šie atzinumi ietilpst to apstākļu lokā, kas ļauj individualizēt sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto.
03.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-72/2022
Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis nav saistāms ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet gan ar personas vēlāku rīcību, sniedzot apzināti nepatiesu liecību. Taču, piemērojot šo atbildību pastiprinošo apstākli, jāpārliecinās, vai sniegtā liecība ir apzināti nepatiesa un vai pirms pratināšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 150.panta 4.punktā noteiktajam persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tikusi informēta par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām, un tādējādi apsūdzētais būtu varējis paredzēt, ka apzināti nepatiesas liecības sniegšana var negatīvi ietekmēt sodu par viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.
22.12.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-63/2022
Ja pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, kurā vismaz viens noziedzīgais nodarījums ir sevišķi smags noziegums, piemērojusi tādu galīgā soda noteikšanas veidu, kāds nav paredzēts Krimināllikuma 50. panta trešajā daļā, proti, vieglākā soda ietveršanu smagākajā, apelācijas instances tiesai, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu, pirmās instances tiesas piemērotais galīgā soda noteikšanas veids nav saistošs, un galīgais sods nosakāms, saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta trešo daļu pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Tomēr, ja nepastāv Kriminālprocesa likuma 562. panta trešajā daļā paredzētie apstākļi, apelācijas instances tiesas noteiktais galīgais sods nedrīkst būt lielāks par pirmās instances tiesas noteikto galīgo sodu.
11.10.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-34/2022
Tiesai, konstatējot apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, ir tiesības izvēlēties vienu no Krimināllikuma 49.1panta pirmajā daļā ietvertajiem kompensējošajiem mehānismiem, atsevišķi nenorādot iemeslus citu likumā noteikto apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kompensējošo mehānismu nepiemērošanai, ja vien to piemērošanu aizstāvība nav lūgusi.
11.10.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-34/2022
Krimināllikuma 62.panta otrā daļa, kas noteic notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu, ir attiecināma arī uz gadījumiem, kad tiesa atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai lemj izpildīt iepriekš nosacīti noteikto sodu. Tas nozīmē, ka tiesai, piemērojot Krimināllikuma 55.panta desmito daļu, ir jāpārliecinās, vai nav iestājies notiesājoša sprieduma, ar kuru persona notiesāta nosacīti, izpildes noilgums.
05.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2022
Apsūdzētās personas loma noziedzīgajā nodarījumā ir tikai viens no apstākļiem, kas ļauj individualizēt sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto. Būtiska nozīme individualizēta soda noteikšanā ir apsūdzētā personību raksturojošo ziņu, tai skaitā veselības un ģimenes stāvokļa, izpētei, kā arī noziedzīgā apdraudējuma rakstura un radītā kaitējuma izvērtējumam.
2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2022
Apstāklis, ka personai jauna sprieduma taisīšanas brīdī par tīšu noziedzīgu nodarījumu konstatējama sodāmība par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, pats par sevi neveido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Noziedzīgu nodarījumu recidīvu veido jauns tīšs noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu taisīšanas par kādu agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu – spriedumā vai priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā vai pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.
02.09.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-528/2021
Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis nav vispārināms uz jebkuru personas izdarīto likumpārkāpumu sabiedriskā posta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, bet ir noskaidrojams, vai cietušās personas intereses ir aizskartas saistībā ar šo situāciju valstī un tādēļ noziedzīgais nodarījums papildus kaitē likumīgajām interesēm.
Apstāklis, ka zādzība izdarīta laikā, kad ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā bija izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, pats par sevi neliecina, ka persona, izmantojot šo situāciju, ar noziedzīgu nodarījumu radījusi papildu kaitējumu cietušā mantiskajām interesēm.
20.10.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2021
Nosakot sodu par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzētais apstāklis – noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ –, jo mantiska labuma iegūšana ir minētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturojoša pazīme. Vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, t.i., savā valdījumā esošo mantu nenodotu citam un iegūtu mantisku labumu.
03.06.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-342/2021
Ja ar noziedzīgo nodarījumu nodarītais kaitējums vairākas reizes pārsniedz apmēru, no kura atzīstams, ka noziegums izdarīts lielā apmērā, tad nodarījumam piemīt salīdzinoši augstāka kaitīguma pakāpe, kas apsūdzētajam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus izceļ līdzīgu noziegumu vidū.
Lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību, tiesai jāsniedz vērtējums, kā apstākļi, kas raksturo noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā attieksme pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ietekmē nosacītās notiesāšanas atbilstību Kriminālprocesa likuma 35.panta otrajā daļā norādītajam soda mērķim.
30.04.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-263/2021
1. Tiesai, nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem vienošanās procesā, jāizvērtē, vai, nepiemērojot Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturto daļu, kas piešķir tiesai tiesības precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, katrā konkrētajā lietā netiks pārkāpti Kriminālprocesa likumā nostiprinātie pamatprincipi.
2. Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas nepiemērošana tiesā, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, ja apsūdzētais izskatāmajā lietā neatrodas apcietinājumā un pēc vienošanās ar prokuroru noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai turpina izciest sodu pēc iepriekšējā sprieduma, nenodrošina vienlīdzības principa ievērošanu vienošanās procesā un pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu.
24.03.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-215/2021
Ja no ārvalsts kriminālvajāšanai izdota persona nav vienlaikus izdota arī agrāk piespriestā soda izciešanai un nepastāv Kriminālprocesa likumā paredzētie izņēmumi, nosakot galīgo sodu, Krimināllikuma 51.pants nav piemērojams.
29.07.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-186/2021
Krimināllikuma 52.panta septītā daļa, kas noteic sodu saskaitīšanas kārtību aizstātajiem sodiem, attiecināma tikai uz gadījumiem, kad savstarpēji tiek saskaitīti aizstātie sodi.
29.07.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-186/2021
Izlemjot, vai galīgais sods nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 50. pantam vai 51.pantam, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks attiecībā pret spēkā stājušos spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu. Ja persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pēc sprieduma spēkā stāšanās, laikā, kad viņai bija jāizcieš papildsods – probācijas uzraudzība –, neizciestais papildsoda laiks atbilstoši Krimināllikuma 45.1panta sestajai daļai aizstājams ar brīvības atņemšanu un galīgais sods jaunajā spriedumā nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta un 52.panta noteikumiem.
31.08.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-169/2021
Nosakot soda veidu, tiesai jāņem vērā Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā paredzētie soda veidu ietekmējošie apstākļi, tai skaitā vainīgā personība. Ziņas par personas invaliditāti ir personību raksturojoša ziņa, un tai ir būtiska nozīme individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.
01.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2021
Jautājumu par to, vai vainīgo var notiesāt nosacīti, izlemj tiesa, pamatojoties vienīgi uz pašas tiesas, nevis vainīgā, viņa aizstāvja vai liecinieku pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Šo pārliecību tiesa pamato ne tikai ar vainīgā personību raksturojošajām ziņām, bet ar visu Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu analīzi, ieskaitot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.
01.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2021
Apsūdzētā personība un viņa atbildību mīkstinošie apstākļi ir patstāvīgi izvērtējami sodu ietekmējošie apstākļi, līdz ar to ziņas, kas pamato šos apstākļus, ir nošķiramas, un vienas un tās pašas ziņas nevar būt par pamatu gan apsūdzētā personības pozitīvam raksturojumam, gan viņa atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai.
Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem Krimināllikuma 47.panta otrās daļas izpratnē tiesa var atzīt tikai tādus apstākļus, kas pēc sava satura atbilst Krimināllikuma 47.panta jēgai un kas nav vērtējami kā personību raksturojoši apstākļi. Vainīgā pozitīvais raksturojums un fakts, ka viņš agrāk nav sodīts, ir atzīstami par personu raksturojošiem apstākļiem, un šādus apstākļus nevar atzīt par atbildību mīkstinošiem, jo tas ir pretrunā gan ar Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikto, gan ar atbildību mīkstinošu apstākļu būtību un nozīmi.
Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā ietvertais norādījums, ka, nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts, nav tulkojams paplašināti, un tas nedod tiesības atzīt par atbildību mīkstinošiem tādus apstākļus, kas pēc sava satura un nozīmes neatbilst Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā ietvertajiem apstākļiem.
16.11.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021
Mantkārība nav Krimināllikuma 253.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tāpēc narkotisko vielu realizēšana aiz mantkārības var tikt atzīta par Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli.
16.11.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-126/2021
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais atbildību mīkstinošais apstāklis ir konstatējams tikai tajā gadījumā, ja pastāv visi trīs šajā punktā norādītie elementi, proti, noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto. Ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nav pieteikusies par vainīgu, taču savu vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā vaļsirdīgi atzīst un nožēlo izdarīto, tiesa var lemt par šāda apstākļa atzīšanu par atbildību mīkstinošu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.
Ar vaļsirdīgu atzīšanos Krimināllikuma 47.panta izpratnē jāsaprot apsūdzētā pilnīga atzīšanās inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā tādā apjomā, kā to konstatējusi tiesa, noziedzīgā nodarījuma motīvu ieskaitot. Gadījumos, kad šāda vaļsirdīga atzīšanās nav konstatējama, nav pamata atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšanai arī saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu.
08.06.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-88/2021
Tiesas pienākums ir pamatot jebkura soda, arī mantas konfiskācijas kā papildsoda, piemērošanu, tādējādi nodrošinot soda samērīgumu un individualizāciju.
Ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, ir būtiski grozīts mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums, tai skaitā tiesām paredzot plašāku rīcības brīvību mantas konfiskācijas piemērošanā. Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu un Krimināllikuma sevišķās daļas normās paredzētajām sankcijām mantas konfiskācija vairs nav obligāta, t.i., nosakot sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, mantas konfiskāciju var nepiemērot. Krimināllikuma 42.panta trešā daļa tiesai uzliek par pienākumu, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norādīt, kāda manta konfiscējama, kas nozīmē, ka mantas konfiskācija piemērojama samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un citiem likumā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem. Kopsakarā ar minēto jāņem vērā arī likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 4.pielikuma „Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošām personām nav konfiscējama” prasības, kas nosaka tiesai pienākumu vērtēt notiesātai personai un tās ģimenei nepieciešamo mantas minimumu.
09.04.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2021
Par Krimināllikuma 213.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas brīdi atzīstams tiesas konstatēts maksātnespējas stāvoklis, ar kuru radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.
30.04.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2021
Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Izvērtējot visus apstākļus, tiesa var piekrist prokurora viedoklim par piespriežamo sodu, taču tai nav pienākuma noteikt tādu sodu, kādu lūdz prokurors. Tiesa var noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2021
Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības tiek noteikts, likumā noteiktajā kārtībā saskaitot tos sodus, kas piespriesti par katru noziedzīgo nodarījumu. Līdz ar to arī visi labvēlīgie likuma nosacījumi, tajā skaitā Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkts, piemērojami, nosakot sodu par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nevis nosakot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[I]/2021
1.Personas ar veselības traucējumiem ieslodzījumā ir pakļautas lielākām ciešanām, nekā veselas personas, tādēļ rūpīgi izvērtējama nepieciešamība šādām personām piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Izvērtējot ar smagu slimību sirgstošu personu iespēju izciest brīvības atņemšanas sodu, tiesai jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes 95. un 111.pantā noteiktās pamattiesības.
2. Tiesai, izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo sodu, jāizvērtē tās rīcībā esošās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli, lai nepieļautu tādas personas atrašanos brīvības atņemšanas vietā, kura veselības stāvokļa dēļ nav spējīga izciest brīvības atņemšanas sodu. Šādas personas ievietošana brīvības atņemšanas vietā, lai varētu piemērot Kriminālprocesa likuma 640.panta pirmās daļas regulējumu, nav attaisnojama, jo nepieļaujamu ciešanu līmeni var radīt jau pati atrašanās brīvības atņemšanas iestādē.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2021
Apsūdzētajam sakarā ar grozīto apsūdzību apelācijas instances tiesā ir tiesības mainīt savu attieksmi pret to, neatkarīgi no tā, ka prokurora uzturētajā apsūdzībā pirmās instances tiesā viņš bija savu vainu vaļsirdīgi atzinis un izdarīto nožēlojis un tiesa to bija atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli.
Apelācijas instances tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 498.pantam ir jānoskaidro apsūdzētā attieksme pret grozīto apsūdzību un atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai jāizvērtē to kā sodu ietekmējošu apstākli. Tas, vai apsūdzētā vārdiski izteiktā vainas atzīšana atbilst Krimināllikuma 47.pantā noteikto atbildību mīkstinošo apstākļu jēgai, tiesai ir jāvērtē saistībā ar prokurora tiesā uzturētās apsūdzības faktiskajiem apstākļiem.
Nekonstatējot atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu –, apelācijas instances tiesai, lemjot par sodu ietekmējošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteiktais apjoms un ietvari, kādos lieta tiek iztiesāta apelācijas instances tiesā, un Kriminālprocesa likuma 565.pantā noteiktā apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā, proti, ka smagāka soda noteikšana apelācijas instances tiesā apsūdzētajam pieļaujama tad, ja prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu.
08.04.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-91/2020
Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā minēto vainīgā personību raksturo arī personas fiziskais stāvoklis. Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu. Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam ar invaliditāti, kuram nepieciešama asistenta palīdzība, piespriežamo sodu, tiesai jāizvērtē, vai ieslodzījuma vietā šai personai tiks nodrošināts cilvēktiesību minimums, kas nevar tikt atņemts, lai nepārkāptu personas tiesības uz cilvēcīgu apiešanos.
2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2020
Ja no ārvalsts tiesāšanai izdota persona nav vienlaikus izdota arī agrāk piespriestā soda izciešanai, nosakot galīgo sodu, Krimināllikuma 50.panta piektā daļa nav piemērojama.
05.12.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-590/2019
Noziedzīga nodarījuma raksturs ir viens no Krimināllikuma 55.pantā paredzētajiem apstākļiem, kas tiesai jāizvērtē, lemjot par iespēju noteikt sodu nosacīti. Formāla norāde uz Krimināllikumā definēto noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju nav atzīstama par sodu ietekmējošo apstākļu izvērtēšanu pēc būtības un ir nepietiekama, lai konstatētu apstākļus, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida noziedzīgiem nodarījumiem.
31.10.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-384/2019
Tiesai, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 543.panta otrās daļas nosacījumiem jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība arī daļā par apsūdzētajam nosakāmo sodu. Tiesai jāsniedz apsūdzētajam izraudzītā soda veida un mēra izvērtējums atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, un nosacītas notiesāšanas pamatojums atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumiem. Proti, tiesa spriedumā sniedz ziņas par apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, viņa personību, atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, norāda motīvus, kā šo ziņu izvērtējums ietekmējis soda veida un mēra izvēli apsūdzētajam, kā arī norāda apstākļus, kas bijuši par pamatu nosacītas notiesāšanas piemērošanai.
Kriminālprocesa likuma 543.panta normas neuzliek tiesai pienākumu īpaši motivēt soda piemērošanu gadījumā, ja šādu motivāciju satur noslēgtā vienošanās un tiesa tai pievienojusies.
11.12.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-364/2019
Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 2.punktā paredzētais, ka tiesa „var noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu” norāda, ka tiesa var noteikt zemāku soda mēru par sankcijā norādīto minimālo robežu, tomēr šī tiesību norma nepiešķir tiesai tiesības nepiemērot soda veidu, kas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sankcijā paredzēts kā obligāts.
24.07.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-149/2019
Ja smagas sekas ir noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme, nodarījuma radīto kaitīgo seku atbilstība likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 24.pantā noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo smagas sekas, pati par sevi nav sodu ietekmējošs apstāklis, ja vien papildus nav saskatāmi arī citi kaitīgās sekas raksturojoši elementi.
21.03.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-140/2019
Nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un pēc vairākiem spriedumiem, vispirms jānosaka sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta attiecīgo daļu un tikai pēc tam saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu.
2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2019
Konstatējot tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, atzinumam par pārkāpuma esību, kā arī par konkrētu labvēlīgu seku veida piemērošanu vai nepiemērošanu ir jābūt izvērstam un motivētam ar konkrētiem faktiem.
06.11.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-643/2018
Personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver sevī arī tiesības neatzīt savu vainu, ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Vainas atzīšana kopsakarā ar pieteikšanos par vainīgu un izdarītā nožēlošanu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmo punktu ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ir pamats vieglāka soda noteikšanai, savukārt vainas neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā.
Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās personas tiesības uz sadarbību, kas var izpausties procesa norises veicināšanā, ir personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālās tiesības, kuru īstenošanu raksturo šīs personas brīva griba. Savu procesuālo tiesību neizmantošana nevar būt par pamatu bargāka soda noteikšanai.
19.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-477/2018
Kriminālprocesa likums neierobežo alkohola ietekmes konstatēšanu tikai ar portatīvās ierīces izmantošanu alkohola ietekmes noteikšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par minēto faktu, tostarp liecinieku liecības un paša apsūdzētā vaļsirdīga atzīšanās.
08.08.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-434/2018
Lemjot par iespēju notiesāt personu nosacīti, ir jāievēro kriminālsoda mērķi. Proti, ir jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesāto personu resocializāciju. Jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Turklāt tiesai pēc visu šo minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot, vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
19.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-426/2018
Apsūdzētā ģimenes stāvokļa kā personību raksturojoša apstākļa izvērtējumam ir būtiska nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.
19.06.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-348/2018
Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos labvēlīgos likuma nosacījumus.
11.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2018
Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu, ja vien netiek konstatēts, ka, atrodoties apcietinājumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni.
16.11.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-623/2017
Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (izvairīšanos no soda izciešanas) var izdarīt tikai īpašs (speciālais) subjekts, kas ir jāņem vērā, vērtējot Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli– noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
27.09.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-449/2017
Apstāklis, ka vainīgais izcieš brīvības atņemšanas sodu cietumā, neietilpst to apstākļu lokā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu ņemami vērā, nosakot vainīgajam soda veidu.
Vienīgais apstāklis, kas liedz piemērot vainīgajai personai piespiedu darbu, norādīts Krimināllikuma 40.panta otrajā daļā, proti, piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām
personām.
31.05.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-357/2017
Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā paredzēto soda veidu ietekmējošo apstākļu - noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un vainīgā personība - uzskaitījums ir izsmeļošs un paplašināti nav tulkojams.
Vainīgās personas mantiskais stāvoklis ņemams vērā, nosakot naudas soda kā pamatsoda apmēru, taču tas nevar būt kritērijs soda veida izvēlei, proti, lai liegtu viņam piemērot naudas sodu un noteiktu smagāku sodu.
23.02.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2017
Krimināllikuma 55.panta piemērošana saistīta ar tiesas pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus.
Nosacītas notiesāšanas nepiemērošana tiesai nav jāmotivē.
21.12.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-527/2016
Ja tiesa, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nav piemērojusi par vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem piespriesto papildsodu – policijas kontroli, tiesai nav pamata šo papildsodu piemērot, nosakot galīgo sodu šajā lietā pēc vairākiem spriedumiem.
20.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2016
Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu vai pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un konstatējot, ka personai ir noteikta gan policijas kontrole, gan probācijas uzraudzība, policijas kontroli ietver probācijas uzraudzībā neatkarīgi no policijas kontrolei noteiktā termiņa
17.03.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-154/2016
Atzīstot par apsūdzētā atbildību mīkstinošu tādu apstākli, kuru nebija konstatējusi pirmās instances tiesa un kuru pirmās instances tiesa, nosakot soda mēru, nebija ņēmusi vērā, apelācijas instances tiesai ir pamats soda mēra pārskatīšanai.
15.01.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2016
Ja citas personas vainīgums apstiprinās ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā, jautājums par Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā atbildību mīkstinoša apstākļa atzīšanu vai neatzīšanu ir risināms konkrētā kriminālprocesa ietvaros. Krimināllikuma 60.pants piemērojams gadījumos, ja spriedums stājas spēkā un tiesa šo apstākli nav atzinusi kā atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesa var atzīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem tādus apstākļus, kādus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa. Atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir nozīme soda noteikšanā.
11.02.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-45/2016
Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.
21.12.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-743/2015
Likums nepārprotami uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.
09.12.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-720/2015
Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļa noteic, ka gadījumā, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, tad sodu – piespiedu darbs – izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, bet nosacītas notiesāšanas gadījumā – uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Nepareizi piemērojot Krimināllikuma 50.pantu un 52.panta 2.1 daļu tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādītais pārkāpums.
14.04.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2015
Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas, 51.panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot sodu, jāievēro zināma secība, proti, vispirms jānosaka sods atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, tad – pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, bet pēc tam – pēc vairākiem spriedumiem, turklāt katru no šiem sodiem krimināllietā, kura nav sadalīta, var noteikt tikai vienu reizi.
09.01.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-13/2015
No Krimināllikuma 50.panta trešās daļas izriet, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, maksimālais pamatsoda – piespiedu darba – laiks nevar pārsniegt 420 stundas.
28.11.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-728/2014
Ar 2014.gada 15.maija likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (spēkā no 2014.gada 14.jūnija) no Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgts tāds atbildību pastiprinošs apstāklis kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Tā kā likumdevējs pārejas noteikumus norādītajiem grozījumiem Krimināllikumā nav pieņēmis, tad ņemama vērā Krimināllikuma 5.panta otrā daļa, kas noteic, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.
30.10.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-656/2014
Krimināllikuma 55.pantā ir paredzēta nosacīta notiesāšana. Šā panta pirmajā daļā ir iekļauti apstākļi, kurus tiesa ņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.
15.12.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-604/2014
Atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību – bija iekļauts Krimināllikumā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 14.jūnijam.
Atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kāds uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku likumā nebija paredzēts, un ņemot vērā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.
10.07.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-579/2014
Gan krimināltiesību teorijā, gan tiesu praksē atzīts, ka noziedzīgu nodarījumu recidīvs ir tad, ja persona, kurai tiesa vai prokurors nosaka sodu, jau pirms tam ir vismaz vienu reizi tiesāta par jebkuru agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ja persona par pirmo noziedzīgo nodarījumu tiek sodīta pēc tam, kad tā sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vēlāk, nav tiesiska pamata konstatēt atbildību pastiprinošu apstākli – recidīvu, nosakot sodu par pirmo noziedzīgo nodarījumu.
17.12.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-515/2014
Tiesa, atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kas Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, pārkāpj Krimināllikuma 48.panta ceturtajā daļā noteikto, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.
19.09.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-417/2014
Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.
20.05.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-347/2014
Ekspertīzes atzinums nav vienīgais pierādījums alkohola ietekmes fakta konstatēšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt ne tikai ziņas, kas iegūtas Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā, bet arī citi Kriminālprocesa likumā paredzētie pierādījumi.
05.06.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-329/2014
Tiesa, nemotivējot galīgā soda noteikšanu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums, kas konkrētā lietā atzīts par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un norādītajā daļā noveda pie nelikumīga nolēmuma.
30.09.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2014
Realizējot psihotropo vielu par noteiktu naudas summu, lai arī uz parāda, proti, atliekot naudas saņemšanu uz vēlāku laiku, apsūdzētais rīkojas mantkārīgu tieksmju dēļ. Turklāt, ievērojot to, ka noziedzīgā nodarījuma motīvs ir noziedzīgā nodarījuma subjektīvās, nevis objektīvās puses pazīme, tam apstāklim, vai apsūdzētais šo naudu reāli saņēmis, vai nē, nav izšķirošas nozīmes Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkta atbildību pastiprinošā apstākļa konstatēšanā.
09.09.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-280/2014
Krimināllikuma 51.pantā paredzētās tiesiskās sekas iestājas, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma taisīšanas, bet sprieduma taisīšanas diena ir diena kad, spriedums stājies spēkā. Tāpēc, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma pasludināšanas līdz tā spēkā stāšanās dienai, tad, nosakot sodu, nav jāpiemēro Krimināllikuma 51.pants, bet galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.
24.04.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2014
Gadījumos, kad notiesātajam, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu saskaņā ar iepriekšējo spriedumu, jaunajā lietā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – soda izciešana pēc iepriekšējā sprieduma tiek pārtraukta, jo apcietinājumam un brīvības atņemšanai ir atšķirīgi mērķi un personas vienlaicīgu atrašanos apcietinātā un notiesātā statusos likums neparedz, turklāt apcietinājuma piemērošana ir vērsta uz personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, tiesību papildu ierobežošanu. Tādējādi neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma tiek rēķināts uz lēmuma par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanas dienu, savukārt apcietinājuma laiks saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu tiek ieskaitīts soda termiņā jaunajā lietā.
11.10.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-370/2013
No Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas neizriet, ka gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, sākumā būtu jānosaka sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem vienā un tajā pašā Krimināllikuma pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet pēc tam – pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
04.12.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-491/2012
Gadījumos, kad pirmās instances tiesas spriedums ir notiesājošs, apelācijas instances tiesai, taisot jaunu notiesājošu spriedumu un nosakot galīgo sodu, neizciestā papildsoda daļa pēc iepriekšējā sprieduma jānosaka uz pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu vai uz apcietinājuma dienu.
Ja pirmās instances tiesa būtu taisījusi attaisnojošu, bet apelācijas instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, tad neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma būtu jānosaka uz apelācijas instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu.
Tas attiecināms ne tikai uz neizciesto pamatsodu, bet arī uz neizciesto papildsodu pēc iepriekšējā sprieduma.
31.10.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2012
Pirms pieņemt lēmumu par sodu, tiesai katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē norādītie Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu. Likumā paredzēto iespēju piemērošana ir saistīta ar to sodu, kurš būtu nosakāms, neņemot vērā kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu.
08.11.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-456/2012
No Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkta normas satura un jēgas izriet, ka šajā likuma normā paredzētā atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana ir saistīta tikai ar fakta konstatēšanu, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citi apreibinošo vielu ietekmē.
08.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-284/2012
Krimināllikuma 49.1pantā un 58.panta piektajā daļā ir norādītas sekas, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Likumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem vadīties, lai izvēlētos konkrētu likuma doto iespēju.
Izvēloties vienu no likumā paredzētajām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajam, konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, tiesai jāņem vērā kriminālprocesa ilgums un procesa virzītāja rīcības raksturs; noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, noziedzīgā nodarījuma realizēšanas pakāpe; apsūdzētā personība, loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā; atbildību mīkstinošie apstākļi; atbildību pastiprinošie apstākļi, tas ir, Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu.
22.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-253/2012
Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums ir juridisks jautājums, tāpēc kasācijas instances tiesa var piemērot Krimināllikuma 491.panta noteikumus.
19.06.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-244/2012
Viens no priekšnosacījumiem, lai noteiktu vainīgajam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai arī noteiktu viņam citu, vieglāku sodu, ir atbildību pastiprinošu apstākļu neesamība. Neizlemjot jautājumu par to, vai lietā pastāv apstākļi, kas pastiprina apsūdzētā atbildību, tiesai nav pamata, nosakot apsūdzētajam sodu, piemērot Krimināllikuma 49.panta nosacījumus.
26.03.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-129/2012
Tiesai ir jāmotivē, kāpēc tā piemēro konkrēto tiesību normu, konstatējot un atzīstot apsūdzētā atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākli lietā, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 48.panta otro daļu.
18.10.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-526/2011
Vairāku atbildību mīkstinošu apstākļu konstatēšana ir viens no likumā norādītajiem Krimināllikuma 49.panta piemērošanas obligātajiem priekšnosacījumiem, kuram iztrūkstot, Krimināllikuma 49.panta piemērošanai nav tiesiska pamata. Minēto priekšnosacījumu nevar aizvietot ar apsūdzētā personību pozitīvi raksturojošām ziņām un atsaucēm uz noziedzīgā nodarījuma nepabeigto raksturu vai sankcijas bardzību.
21.06.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-332/2011
Tulkojot Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas jēdzienu – sprieduma taisīšana – saistībā ar Kriminālprocesa likuma 74.1 pantu, likuma „Par tiesu varu” 16.pantu, ar sprieduma taisīšanu Krimināllikuma 51.panta pirmajā daļā jāsaprot sprieduma stāšanos spēkā. Šāda izpratne attiecināma arī uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
10.05.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-238/2011
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas. Tiesa, nosakot brīvības atņemšanas soda izciešanu nosacīti, nepamatoti kā papildsodu bija noteikusi policijas kontroli.
19.04.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-175/2010
Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.panta nosacījumiem.
27.10.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-567/2009
Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kas tiesai jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.
21.08.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-431/2009
Krimināllikuma 51.panta pirmo daļa neaizliedz, nosakot galīgo sodu, brīvības atņemšanas sodam pievienot neizciesto papildsodu- policijas kontroles daļu, nesaskaitot sodus, ja neizciestā papildsoda – policijas kontroles laikā izdarīts kriminālpārkāpums.
24.03.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-190/2009
1. Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, un 51.panta nosacījumi var tikt piemēroti tikai Krimināllikuma 36.pantā paredzēto sodu noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem.
2. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nosaka speciāls likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un tas nav uzskatāms par sodu, līdz ar to arī Krimināllikuma 51.panta piemērošana uz to nav attiecināma.
18.08.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-461/2008
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā aktīvā rīcība, veicinot noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu var izpausties tādējādi, ka vainīgais sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm informāciju, kura tām nebija zināma.
11.06.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-313/2008
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 7.punktu, ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli gadījumos, kad cietušā rīcība izpaudusies vardarbībā, smagā goda aizskārumā vai citās prettiesiskās darbībās pret vainīgo vai kādu trešo personu.
23.04.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-243/2008
Tiesa, to motivējot, var atzīt atbildību pastiprinošu apstākli arī tādā gadījumā, ja prokurors nav norādījis uz konkrētu apstākli kā atbildību pastiprinošu, kā arī tad, ja prokurors uzskata, ka konkrēts apstāklis nepastiprina apsūdzētā atbildību.
21.04.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-232/2008
Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli.
15.05.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-224/2008
1. Nosakot galīgo sodu, tiesai jāizvērtē, vai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam būtu jāizcieš arī ar otro spriedumu piespriestais nosacītais brīvības atņemšanas sods.
2. Krimināllikuma 50.panta piektās daļas piemērošana, lai noteiktu galīgo sodu, saistīta ar visu to apstākļu izvērtēšanu, kas attiecas uz soda noteikšanu vispār. Tiesai jāvērtē, vai jāpiemēro soda ietveršanas, daļējas saskaitīšanas vai pilnīgas saskaitīšanas princips, kā arī, vai galīgais sods apsūdzētajam jāizcieš.
3. Ja apelācijas instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 562.panta prasības, nosakot galīgo sodu, apsūdzētā stāvokli pasliktinājusi, tad ir ierobežotas apsūdzētās personas tiesības pārsūdzēt šādu spriedumu faktisku iemeslu dēļ.
24.01.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-30/2008
Gadījumos, kad jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, jāievēro Krimināllikuma 55.panta 2. un 10.daļā noteiktais, ka iepriekš piespriestais sods ir izpildāms un sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.panta nosacījumiem.
03.09.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-501/2007
1. Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.
2. Personas īpašumā esošā nauda arī ir manta, kura var tikt konfiscēta.
25.09.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-481/2007
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā norādītais apstāklis par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams gadījumā, ja citas personas vainīgums apstiprinās ar procesuālu nolēmumu (lēmumu, spriedumu) šajā lietā vai ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā.
18.06.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2007
Apsūdzētā smaga slimība nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, taču to ņem vērā, izlemjot ar soda noteikšanu saistītos jautājumus.
02.05.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2007
Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.
17.04.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-225/2007
Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.
13.04.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-222/2007
Krimināllikuma 55.panta 10.daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms, un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šī likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem, tāpēc izlīgums starp apsūdzēto un cietušo nebūtu pieņemams.
19.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-194/2007
1. Par vainīgā atbildību mīkstinošu apstākli – labprātīgu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – atzīstams ne tikai fakts, kad viņš pats personīgi labprātīgi sedz nodarītos zaudējumus, bet arī, kad to pēc vainīgā pilnvarojuma (arī mutvārdu) izdara cita persona.
2. Ikvienā gadījumā zaudējumu labprātīgas segšanas iniciatīvai jānāk no vainīgās personas. Pie tam nav svarīgi, kurā kriminālprocesa stadijā zaudējumi labprātīgi segti.
27.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2007
1. No Krimināllikuma 47.panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
2. Vienošanās protokolā norādītie apstākļi, kurus prokurors un apsūdzētais uzskata par atbildību mīkstinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, neattiecas uz noziedzīgo nodarījumu
26.09.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-572/2006
1. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ar nākošo spriedumu netiek noteikt sods, nav piemērojama Krimināllikuma 55.panta 10.daļa.
2. Piespriesto sodu pie nosacītas notiesāšanas var izpildīt Kriminālprocesa likuma 641.panta kārtībā, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta 2.daļu, ko tiesa piemēro pie nosacītas notiesāšanas, notiesātā pienākums ir neizdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu tiesas noteiktajā pārbaudes laikā.
27.03.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-130/2006
Personai, kura nav apcietināta, nav šķēršļu izciest tādu papildsodu kā policijas kontrole. Krimināllikumā nav tādas normas, kas noteiktu, ka tā tiek pārtraukta ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet Krimināllikuma 51.panta 1.daļā ir uzsvērts, ka noteiktajam sodam tiek pievienots neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma.
14.03.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-119/2006
Krimināllikumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu jāvadās, piemērojot vieglāka soda ietveršanas smagākajā, daļējas sodu saskaitīšanas vai pilnīgas sodu saskaitīšanas principus soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to šie jautājumi ir tiesas ziņā. Sodu ietekmējošo apstākļu novērtējums, ja nav pārkāptas likumā noteiktās prasības, neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
08.02.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-74/2006
Pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nedod iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu.
29.08.2002.
Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKK-322/2002
Tiesu nolēmumi grozīti, jo pirmās instances tiesas uzliktais un apelācijas instances tiesas akceptētais pienākums tiesājamam viena gada laikā segt lielu uzturlīdzekļu parādu neatbilst likuma garam un saprātīguma jēdzienam
