49.nodaļa. Tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos (539.-543.pants)
14.09.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-583/2021
Izskatot krimināllietu, kurā pirmstiesas kriminālprocesā noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, tiesa nevar izmantot Krimināllikuma 44.panta trešajā daļā paredzētās tiesības un piespriest apsūdzētajam Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā neparedzētu papildsodu – tiesību ierobežošanu –, ja par to nav noslēgta vienošanās.
30.04.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-263/2021
1. Tiesai, nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem vienošanās procesā, jāizvērtē, vai, nepiemērojot Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturto daļu, kas piešķir tiesai tiesības precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, katrā konkrētajā lietā netiks pārkāpti Kriminālprocesa likumā nostiprinātie pamatprincipi.
2. Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas nepiemērošana tiesā, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, ja apsūdzētais izskatāmajā lietā neatrodas apcietinājumā un pēc vienošanās ar prokuroru noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai turpina izciest sodu pēc iepriekšējā sprieduma, nenodrošina vienlīdzības principa ievērošanu vienošanās procesā un pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu.
27.01.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-90/2021
1. Tiesa, atzīstot par likumīgu un pamatotu starp prokuroru un juridiskās personas pārstāvi noslēgto vienošanos, apstiprinot to, bet nosakot citu, vienošanās protokolā nenorādītu piespiedu ietekmēšanas līdzekli, pārkāpj vienošanās procesa būtību.
2. Spriedumu vienošanās procesā, kura ietvaros noslēgta vienošanās gan ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, gan ar juridiskās personas pārstāvi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, var lūgt atcelt tikai pilnībā.
17.12.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-489/2020
Tiesības būt klāt tiesas sēdē ietver personas tiesības būt savlaicīgi un pienācīgi informētai par tiesas sēdes norises laiku un vietu un tiesības ierasties uz tiesas sēdi un pilnvērtīgi piedalīties tiesas sēdē veiktajās procesuālajās darbības pašai vai ar pārstāvja starpniecību.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 540.1 panta ceturtajai daļai, lietās par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos tiesai jāpieņem lēmums par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais.
Pienācīgā kārtā nepaziņojot apsūdzētajam par lietas iztiesāšanas laiku un vietu un tādējādi liedzot viņam iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.
26.11.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-748/2019
Konstatējot, ka prokuroram nebija tiesiska pamata vienoties ar apsūdzēto par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem, jo uz vienošanās noslēgšanas dienu ar iepriekšējo spriedumu piespriestās neizciestās piespiedu darba stundas nebija aizstātas ar brīvības atņemšanas sodu likumā noteiktajā kārtībā, tiesai jāpieņem lēmums par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai.
Cita soda veida noteikšana nav atzīstama par pieļautas kļūdas precizēšanu vai attiecināma uz laika tecējumu no vienošanās noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas izpratnē.
16.10.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-705/2019
Par precizējumu Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas izpratnē, kas nepasliktina apsūdzētā stāvokli, ir atzīstama cita soda mēra noteikšana, konstatējot apstākļus, kas liedz sodu noteikt kopībā ar citu tiesas nolēmumu.
22.08.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-554/2019
Tiesas sprieduma taisīšanas pamatu un saturu vienošanās procesā reglamentē Kriminālprocesa likuma 543.pants. Šajā pantā norādītas prasības sprieduma motīvu un rezolutīvajai daļai, taču sprieduma aprakstošās daļas saturs nav reglamentēts, līdz ar to uz tiesas spriedumu vienošanās procesā šajā daļā attiecināmas Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā norādītās vispārīgās prasības notiesājoša sprieduma aprakstošās daļas saturam, tostarp prasība sniegt pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu.
31.10.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-384/2019
Tiesai, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 543.panta otrās daļas nosacījumiem jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība arī daļā par apsūdzētajam nosakāmo sodu. Tiesai jāsniedz apsūdzētajam izraudzītā soda veida un mēra izvērtējums atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumiem, ievērojot Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteikto soda mērķi, un nosacītas notiesāšanas pamatojums atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas nosacījumiem. Proti, tiesa spriedumā sniedz ziņas par apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, viņa personību, atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, norāda motīvus, kā šo ziņu izvērtējums ietekmējis soda veida un mēra izvēli apsūdzētajam, kā arī norāda apstākļus, kas bijuši par pamatu nosacītas notiesāšanas piemērošanai.
Kriminālprocesa likuma 543.panta normas neuzliek tiesai pienākumu īpaši motivēt soda piemērošanu gadījumā, ja šādu motivāciju satur noslēgtā vienošanās un tiesa tai pievienojusies.
03.09.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-254/2019
Tiesa apstiprina noslēgto vienošanos Kriminālprocesa likuma 543.pantā paredzēto nosacījumu apjomā, tostarp arī par procesuālo izdevumu atlīdzību. Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtajā daļā paredzētā norma, kas ļauj atsevišķos gadījumos tiesai izdarīt precizējumu vienošanās protokolā, nepasliktinot apsūdzētā stāvokli, neparedz procesuālo izdevumu atlīdzības izlemšanu. Proti, ja vienošanās neparedz procesuālo izdevumu atlīdzību, t.i., izdevumu piedziņu no apsūdzētā par izņemtā transportlīdzekļa nogādāšanu un glabāšanu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, tad tāda tiesā papildus nav nosakāma.
2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[B]/2019
Ja kompensācijas pieteikums, ievērojot Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, iesniegts laikā, kad krimināllieta par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos atrodas tiesā un nav izskatīta, tiesai jādod iespēja prokuroram ar apsūdzēto noslēgt papildu vienošanos par kaitējuma apmēru un tā atlīdzināšanu.
16.10.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-320/2018
Sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē, lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpuma novēršanai saistībā ar noslēgtajā vienošanās paredzēto sodu tiesnesis var pieņemt, tikai konstatējot Krimināllikuma pārkāpumu gadījumā, ja izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.
Tiesas kompetences ierobežojums noslēgtajā vienošanās paredzētā soda vērtēšanā neattiecas uz gadījumu, kad lēmumu par lietas nosūtīšanu prokuroram pārkāpumu novēršanai tiesa pieņem apspriežu istabā pēc tiesas izmeklēšanas vienošanās procesā. Šajā gadījumā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas nosūtīšanu pārkāpumu novēršanai, ja tā konstatē, ka noslēgtā vienošanās neatbilst Krimināllikuma normām bez jebkādām atrunām.
Kriminālprocesa likuma 539.panta pirmā daļa ierobežo tiesneša kompetenci noslēgtajā vienošanās paredzētā soda veida vērtēšanā.
Saistībā ar noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tiesnesis var konstatēt Krimināllikuma pārkāpumu tikai tajā gadījumā, ja secina, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.
18.12.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-649/2015
Spriedumu, ar kuru apstiprināta starp apsūdzēto un prokuroru panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, var lūgt atcelt tikai pilnībā, bet nevar lūgt atcelt tikai daļā par sodu.
08.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-415/2015
Tiesai, apstiprinot pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda nolēmums par to, vai apsūdzētie atzīstami par vainīgiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un vai tiesa apstiprina noslēgto vienošanos.
18.12.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-649/2012
Kriminālprocesa likuma 542.panta pirmajā daļā noteikts, ka vienošanās procesā apspriežu istabā tiesa pieņem lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā, ja apsūdzētais atsakās no vienošanās, tādēļ šādā gadījumā nav pamata nosūtīt krimināllietu prokuratūrai izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.
30.06.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-266/2011
Kriminālprocesa likuma 542.panta pirmajā daļā nosaukti visi iespējamie pirmās instances tiesas nolēmumi, kurus tiesa var pieņemt vienošanās procesā.
Likums neparedz tiesai, izskatot lietu par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos, attaisnot personu kādā apsūdzības daļā, jo iztiesāšanā netiek pārbaudīti un vērtēti pierādījumi.
08.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-121/2010
1. Kriminālprocesa likuma 543.panta nosacījumi neuzliek tiesai pienākumu, izskatot lietas par noslēgto vienošanos, īpaši motivēt soda piemērošanu. Tiesai jānovērtē noslēgtās vienošanās pamatotība, un tā kā noslēgtā vienošanās pēc tiesas ieskata jau satur motivāciju par konkrēta soda piemērošanu, tad spriedumā nav nepieciešams to atkārtot. Ja noslēgtā vienošanās paredz acīmredzami netaisnīga, noziedzīgā nodarījuma raksturam un apsūdzētā personībai neatbilstoša soda piemērošanu, ko varētu atzīt par Krimināllikuma 35., 46.panta pārkāpumu, tiesai ir tiesības lietu nosūtīt prokuroram pārkāpumu novēršanai.
2. Pirmstiesas procesā noslēgtā vienošanās pēc būtības nevar būt sadalīta daļās, ko tiesa apstiprina vai neapstiprina. Kriminālprocesa likuma normu jēga par vienošanās slēgšanu pirmstiesas procesā vai iztiesāšanas procesā ir tāda, ka vienošanās jāpanāk par visiem jautājumiem kopumā, kuriem ir nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā.
16.11.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-676/2006
1. Kriminālprocesa likums attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos paredz īpašu tiesvedības procesu, uz kuru attiecas tiesvedības vispārīgie noteikumi, lietas izskatīšanas pirmās instances noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 49.nodaļā.
2. Konkrētā lietā tiesai ir tiesības izraudzīties vienu no likumā dotajām iespējām – nosūtīt lietu prokuroram vai piemērot Kriminālprocesa likuma 463.panta trešo daļu , t.i., lemt par viņa atvešanu uz tiesu piespiedu kārtā, par drošības līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu, un turpināt lietas izskatīšanu.
3. Drošības līdzekļa piemērošana tiesā nav pirmstiesas procesā slēgtās vienošanās grozīšana vai papildināšana, jo Kriminālprocesa likuma 437.pants neparedz drošības līdzekli kā vienošanās protokola satura sastāvdaļu.
09.05.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-288/2006
Vienošanās protokolā konstatējot neatbilstību Krimināllikuma kā Vispārīgās, tā Sevišķās daļas normām, tajā skaitā par konkrēta soda veidu un mēru, tiesai ir tiesības lietu nosūtīt prokuroram atbilstoši Kriminālprocesa likuma 542.panta 1.daļas 2.punktam.
