20.12.2022.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-23/2022
Ja atbilstoši tiesiskajam regulējumam prasība nevar būt pakļauta izskatīšanai civilprocesuālā prasības tiesvedības kārtībā vai personai nevar būt civilā prasības tiesība vispārējās jurisdikcijas tiesā, tad šāda prasība nevar tikt izskatīta arī šķīrējtiesā.
06.07.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-15/2020
Strīdam par ar līgumu nodibinātas reālnastas ierakstīšanu zemesgrāmatā ir saistībtiesisks, nevis liettiesisks raksturs. Ar šādas prasības celšanu tiesā nevar apiet likumā noteiktus šķēršļus tiesību nostiprināšanai un iegūt neattaisnojamu priekšrocību pret citu kreditoru agrāk reģistrētām piedziņas atzīmēm.
25.09.2019.
Civillietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKC-1181/2019
Vispārējās jurisdikcijas tiesa strīdu par šķīrējtiesas līguma spēkā esību un tās kompetenci konkrētās civillietas izskatīšanā var pārbaudīt gan pirms sprieduma taisīšanas šķīrējtiesā, gan arī pēc tam, kad šķīrējtiesa jau pieņēmusi savu nolēmumu.
15.09.2017.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-20/2017
Motivācijas trūkums šķīrējtiesas spriedumā attiecībā uz svarīgiem lietas apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 536.panta 6.punktu var būt pamats izpildu raksta izsniegšanas atteikumam.
29.12.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-36/2014
Izsniedzot izpildu rakstu par šķīrējtiesas spriedumu, kurš balstīts uz prejudiciālu šķīrējtiesas spriedumu, par kuru nav izsniedzams izpildu raksts, tiesai, lemjot par izpildu raksta izsniegšanu, ir pienākums pārbaudīt arī prejudiciālo spriedumu, ciktāl tas ietekmē izpildāmo spriedumu.
29.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-46/2013
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktā dotais jēdziena „iestāde” skaidrojums nav attiecināms uz valsts izveidotām (dibinātām) kapitālsabiedrībām, jo tām nepiemīt minētajā normā uzskaitītās iestādes pazīmes.
Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir patstāvīga un pakārtota privātajām tiesībām, pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu, tādēļ uz to nav attiecināms Civilprocesa likuma 487.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais strīdu izšķiršanas šķīrējtiesā aizliegums.
18.04.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-14/2013
Arī šķīrējtiesām atbilstoši Civilprocesa likuma 489.panta noteikumiem par materiālo normu piemērošanu jāievēro Eiropas Padomes 1978.gada 20.janvāra rezolūcijā „Par sodu klauzulu civiltiesībās” ietvertās rekomendācijas, kas izmantojamas kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei. Šajā jautājumā Latvijā jau izveidojusies stabila judikatūra, kas akceptējusi pārmērīgu līgumsodu samazināšanu.
17.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-579/2012
Konvencijas 6.panta 1.punkts paredz pretējās puses tiesību apstrīdēt pakļautību tiesai, tādēļ prasītājs, kurš, neskatoties uz šķīrējtiesas līgumu, prasību cēlis vispārējās jurisdikcijas tiesā, nevar iebilst pats pret savu izvēli strīda izšķiršanai, ko, ceļot pretprasību, turklāt akceptējis atbildētājs.
27.09.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-42/2012
Civilprocesa likuma 195.pantā tikai vispārējās jurisdikcijas tiesai piešķirtas tiesības, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Šādas tiesības šķīrējtiesai nav dotas. Tādējādi, nosakot tiesības saņemt likumiskos procentu maksājumus par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei, šķīrējtiesa ir pārsniegusi savu kompetenci.
18.06.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-38/2012
1. Pilnvardevējam ir saistoša šķīrējtiesas klauzula, kuru līgumā pielīdzis pilnvarnieks, jo pārstāvja noslēgtais tiesiskais darījums kļūst par pārstāvamā paša darījumu gan tiesību, gan arī pienākumu ziņā (Civillikuma 1515.pants). Šajā gadījumā pilnvarnieks darbojies tādas pilnvaras ietvaros, kuras izdošanas mērķis ir piešķirt pilnvarniekam pārstāvības varu un parādīt trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā pilnvarotās pārstāvības varas robežās. Ja pilnvarotājs uzskata, ka pilnvarnieks, slēdzot līgumu, pilnvarojuma robežas pārkāpis, strīds risināms, ceļot attiecīgu prasību tiesā vispārīgā kārtībā.
Lai gan šķīrējtiesas līgumam ir procesuāla līguma juridiskā daba, uz to nevar attiecināt Civilprocesa likuma 86.panta otrās daļas normas par pārstāvja pilnvaru apjomu civilprocesā konkrētās lietas iztiesāšanas ietvaros, jo tajā uzskaitītas procesuālas darbības, kas tiesisko seku nozīmības dēļ ir īpaši norādāmas lietas dalībnieka pārstāvim izdotajā pilnvarā.
2. Šķīrējtiesai ir pienākums rīkot mutvārdu procesu, ja to līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa kāda no pusēm. Civilprocesa likuma D daļas noteikumi neparedz nevienu nosacījumu vai apstākli, kad šķīrējtiesa drīkst ierobežot puses tiesības tikt uzklausītai tiesas sēdē.
Pamatotu šaubu iemesls par šķīrējtiesas neatkarības un objektivitātes esamību var būt šķīrējtiesas organizatoriskā struktūra, šķīrējtiesnešu iepriekšējās attiecības ar pusēm, kā arī citi faktori.
10.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-45/2010
Pamats atteikumam neizdot izpildu rakstu ir šķīrējtiesas izlemtais civiltiesiskais strīds,nepieaicinot lietā sabiedrības pārstāvi un tās dalībnieku, kuru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (Civilprocesa likuma 536.panta 1.un 6.punkts, Civilprocesa likuma 487.panta 1.punkts).
16.12.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-138/2009
Laulāto vienošanās par līgumsoda noteikšanu, ja tā saistīta ar nepilngadīga bērna aprūpes pienākumu pildīšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 487.panta pirmās daļas 1.punktam nevar tikt nodota izlemšanai šķīrējtiesā.
28.10.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-99/2009
Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530.panta otrās daļas 5.punkta prasībām par sprieduma motivēšanu.
06.05.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-68/2009
Šķīrējtiesa, izskatot un apmierinot prasību par īpašuma tiesību atzīšanu, pamatojoties uz aizdevuma līguma noteikumiem, pārsniegusi Civilprocesa likuma 487.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās šķīrējtiesas kompetences robežas.
Tiesnese rīkojusies pretēji Civilprocesa likuma 536.panta 1.punkta normām, kas paredz atteikt izpildu raksta izsniegšanu, ja konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa.
13.08.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-48/2008
1. Strīdu šķīrējtiesā nelikumīgi izšķīris viens tiesnesis, bez pušu piekrišanas, pretēji Civilprocesa likuma 498.un 500.panta prasībām, grozot šķīrējtiesas sastāvu.
2. Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līgumam (Civilprocesa likuma 536.panta 6. punkts).
23.05.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-39/2007
Civilprocesa likuma 491.panta pirmā daļa nosaka, ka šķīrējtiesas līgums ir likumā noteiktā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 492.panta pirmo daļu šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Kooperatīvās sabiedrības statūti, kuros paredzēta iespēja strīdus skatīt šķīrējtiesā, nav uzskatāmi par šķīrējtiesas līgumu, jo saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 10.pantu statūti ir sabiedrības dibināšanas dokuments.
18.10.2006.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-35/2006
Izskatot pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, tiesai pēc savas iniciatīvas jāvērtē, vai nav pārkāptas patērētāju tiesības, kas var būt par pamatu atteikt izsniegt izpildu rakstu, jo konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.pants, Civilprocesa likuma 536.panta 1.punkts).
