30.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-702/2022
Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmajā daļā ir uzskaitīts to personu loks, kuras jau uz prezumpcijas pamata rīkojas saskaņoti. Ja 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita iegūst šajā panta daļā minētās personas, ar to pietiek, lai rastos pienākums izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja vien šīs personas pašas ticami neizskaidro un ar faktiem nepierāda saskaņotas rīcības neesību. Ja tiesa nekonstatētu saskaņotu rīcību uz prezumpcijas pamata, tai, izvērtējot visus apstākļus un interpretējot vienošanās jēdzienu, ir jānoskaidro, vai ir konstatējama personu iespējamā saskaņotā rīcība Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 42. punkta izpratnē.
2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[C]/2021
Komercsabiedrības kapitāla daļas ir manta, kuru laulāto kopdzīves laikā iespējams iegūt kā laulāto kopīgo mantu Civillikuma 89. panta otrās daļas izpratnē. Ja laulātais, uz kura vārda kapitāla daļas reģistrētas, apgalvo, ka tās ir viņa atsevišķā manta, viņam tas ir jāpierāda saskaņā ar Civillikuma 91. panta otro daļu.
Ja tiesa kapitāla daļas atzīst par laulāto kopīgo mantu, tad laulāto kopīgās mantas sastāvā kā laulāto kopīgās mantas augļi ir jāietver arī dividendes, kas ir izmaksātas par periodu, kurā pastāvēja laulāto kopdzīve.
14.04.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-647/2020
No mantošanas ceļā kopīpašumā nonākušām kapitāla daļām izrietošo balsstiesību izmantošanas kārtība, ja līdzmantinieki ierakstīti dalībnieku reģistrā, ir aplūkojama pēc Komerclikuma 157. panta pirmās daļas noteikumiem, kas uzskatāma par speciālo normu gan attiecībā pret Civillikuma 716., gan 719. pantu. Proti, līdzmantinieki, kuru kopīpašumā ir nedalīta mantojuma sastāvā ietilpstošas kapitāla daļas un kuri kā kopīpašnieki (līdzmantinieki) ierakstīti sabiedrības dalībnieku reģistrā, var izmantot balsstiesības, tikai ar kopīgu gribas izteikumu ieceļot kopīgu pārstāvi.
2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[G]/2020
Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. pantā ietvertais obligātais akciju atpirkšanas instruments ir vērsts uz akciju sabiedrības mazākuma dalībnieka tiesību aizsardzību ex ante. Ja vairākuma dalībnieks nepilda šajā likuma normā noteiktās prasības, atbilstošais mazākuma dalībnieka tiesību ex post aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu atlīdzības prasība. Turklāt ar vēlāku sabiedrības vairākuma rīcību, kas formāli novērš tiesību normā paredzēto kontrolējošā vairākuma kvoruma pazīmi, nevar izvairīties no iepriekš ar likumu nodibinātā pienākuma izpildes.
28.09.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-207/2018
Kapitāla daļu līdzpārdošanas tiesību pielīgšana sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku līgumā pati par sevi nav ar likumu aizliegta darbība, ciktāl līdzējiem nav bijis mērķis apiet likumu jeb veicināt kaut ko negodīgu, un nav uzskatāma par pirmpirkuma tiesību pārkāpumu.
09.03.2017.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-847/2017
Komerclikuma 161. panta septītā daļa nav piemērojama, ja dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu atstāšanu sabiedrības rīcībā pieņemts vienbalsīgi, ņemot vērā, ka šī norma ir vērsta uz mazākuma tiesību aizsardzību un šādā situācijā nav mazākuma, kas būtu jāaizsargā. Minētās normas piemērošanas gadījumu loks sašaurināms teleoloģiskās redukcijas ceļā.
10.02.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-17/2016
Vērtspapīru, t.sk. vekseļu būtība izpaužas tajā, ka dokumentā nostiprinātās tiesības var izlietot tikai vērtspapīra valdītājs, turklāt uzrādot dokumentu un – tratas gadījumā – nododot tratu maksātājam pret izpildījumu no viņa puses (sk. Vekseļu likuma 39.pantu). Vekseļu likuma 22.-25.pantā noteikts, ka trata uzrādāma pieņemšanai. Tikai tas, kura rokās ir vērtspapīrs, var prasīt no parādnieka samaksu. Nevar atzīt par vekseļa kreditoru personu, kura nevar uzrādīt vekseli vai dublikātu.
Vekseļu likums un doktrīna pieļauj vekseļa dublikātus, proti, vairākus viena satura numurētus eksemplārus (Vekseļu likuma 64.pants) un norakstus – oriģināla pilnīgus atveidojumus ar visām atzīmēm un norādi, kur tie beidzas (Vekseļu likuma 67.pants). Turklāt vekseļtiesiskās saistības nesējs ir tikai vekseļa oriģināls vai dublikāts, bet ne noraksts, kas var kalpot tikai indosamentu atzīmēm un tratas apgrozībai uz indosamentu pamata (sk. Vekseļu likuma 67.panta trešo daļu). Savukārt dokumentu atvasinājumiem, t.sk. norakstiem, kopijām šāda spēka nav.
Līdz ar to atbilstoši minētajām tiesību normām bez vekseļa oriģināla vai dublikāta nepastāv arī no tā izrietošā saistība. Oriģināls vai dublikāts ir jāuzrāda samaksai, jāiesniedz notāram protestēšanai un jāatdod parādniekam, kad tas izpilda saistību.
13.03.2015.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2052/2015
Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta noteikums par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu ir attiecināms arī uz fizisko personu, kura nav maksātnespējīga, taču kura ir maksātnespējīgas zemnieku saimniecības īpašniece.
Tomēr atzīmes ierakstīšana zemnieku saimniecības īpašniekam piederošam nekustamam īpašumam Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta kārtībā, ja maksātnespējīga ir tikai viņam piederošā zemnieku saimniecība, nenozīmē ne zemnieku saimniecības īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, nedz arī to, ka atzīmes ierakstīšanai būtu jākonstatē īpašnieka maksātnespēja.
18.01.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-344/2013
Vekseļu likuma normas nav piemērojamas attiecībā uz dokumentu, kas gan nosaukts par vekseli, bet kura samaksa ar pušu vienošanos padarīta atkarīga no citas saistības nepildīšanas, tādējādi piešķirot vekselim līgumsoda funkciju.
27.08.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-285/2008
1. Komerclikuma 161.panta otrā daļa nosaka dividenžu izmaksu dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtībai. Šajā normā norādītais nav attiecināms uz bijušajiem dalībniekiem, bet gan uz tiem, kas ir dalībnieki uz lēmuma par peļņas sadali pieņemšanas brīdi (Komerclikuma 161.panta otrā daļa).
2. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta piekto daļu dividendes aprēķina un sadali noteic vienu reizi gadā. Akcionāru sapulcei ir tiesības lemt par to, vai peļņu akcionāriem sadalīt pilnībā, daļēji vai arī novirzīt attīstībai, rezerves fondā (Komerclikuma 161.panta piektā daļa).
3. Akcija ir vērtspapīrs. Tikai šis vērtspapīrs dod tiesības uz līdzdalību sabiedrības pārvaldīšanā, dividendēm un likvidācijas kvotu. Tādu tiesību nav bijušajam akcionāram. Akciju apgrozība un vērtspapīru tirgus balstās uz to, ka ar akcijas pārdošanu uz jauno īpašnieku pāriet no akcijas izrietošās tiesības, savukārt bijušais īpašnieks tās nesaglabā (Komerclikuma 226.pants).
22.02.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-108/2006
1. Norāde spriedumā, ka lietas materiālos ir pretrunīgi pierādījumi, nevar būt pamats prasības noraidīšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta piekto daļu tiesai pierādījumi jāvērtē, norādot attiecīgus argumentus.
2. Konstatējot, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai, par to jāpaziņo prasītājam un jānosaka termiņš pierādījumu iesniegšanai.
