Administratīvo lietu departaments

Departamenta kompetence

Senāta Administratīvo lietu departaments ir kasācijas instances tiesa un izskata:

1) kasācijas sūdzības un blakus sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumiem;

2) likumā noteiktajos gadījumos – kasācijas sūdzības un blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas nolēmumiem;

3) pieteikumus par jaunatklātiem apstākļiem;

4) lūgumus piemērot pagaidu aizsardzību.

Atsevišķos likumā noteiktajos gadījumos Senāta Administratīvo lietu departamentam ir noteikta kompetence izskatīt lietu pēc būtības. Tās ir lietas par:

• Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumiem:

  • par Saeimas vēlēšanu norisē apstrīdētajiem balsu skaitīšanas protokoliem, par Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, kā arī par mandātu sadalījumu, izvērtējot notiesājoša sprieduma krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem ietekmi uz mandātu sadalījumu;

  • atteikt likumprojekta vai Latvijas Republikas Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju;

• iekšlietu ministra lēmumiem:

  • aizliegt izceļot no Latvijas Republikas;

  • atteikt piešķirt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kā arī atņemt šādu statusu un anulēt uzturēšanās atļauju, ja trešās valsts pilsonis apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību;

• Valsts izglītības satura centra lēmumu, kas pieņemts, pārbaudot Saeimas deputāta valsts valodas prasmes.

Lietu kasācijas instancē izskata rakstveida procesā. Lietas izskatīšanu var noteikt mutvārdu procesā, ja tiesa to uzskata par lietderīgu. Senāta nolēmumi nav pārsūdzami. Tie stājas spēkā pieņemšanas dienā.

Procesuālo dokumentu sastādīšana un tiesvedības maksājumi

Sūdzības un pieteikumus raksta valsts valodā. To argumentāciju izklāsta cieņpilni un lietišķi, atturoties no faktisko apstākļu emocionāla izklāsta. Procesuālajos dokumentos nelieto aizskarošu valodu un izaicinošus izteikumus. Tos paraksta pats procesa dalībnieks vai tā pilnvarots pārstāvis.

Par sūdzības vai pieteikuma iesniegšanu iemaksā drošības naudu vai valsts nodevu. Drošības nauda vai valsts nodeva nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa, ievērojot procesa dalībnieka mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no drošības naudas vai valsts nodevas samaksas.

Kasācijas sūdzības iesniegšana

Kasācijas sūdzību var iesniegt, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas un šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Praktiskus ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā var atrast Senāta izstrādātajās vadlīnijās.

Kasācijas sūdzību viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas dienas iesniedz tajā tiesā, kas taisījusi spriedumu. Kasācijas sūdzību adresē Senāta Administratīvo lietu departamentam. Par kasācijas sūdzības iesniegšanu iemaksā 70 euro drošības naudu.

Pēc kasācijas sūdzības pieņemšanas to nosūta pārējiem administratīvā procesa dalībniekiem un kopā ar lietu nosūtīta Senāta Administratīvo lietu departamentam. Pārējiem procesa dalībniekiem par kasācijas sūdzību ir tiesības sniegt paskaidrojumus. Ja pieteikums ir apmierināts tikai daļēji, procesa dalībniekam, kurš nav iesniedzis kasācijas sūdzību, viena mēneša laikā ir tiesības iesniegt pretsūdzību. Līdzpieteicējs un trešā persona, kas piedalās procesā kasācijas sūdzības iesniedzēja pusē, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

Rīcības sēde

Jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj senatoru kolēģija trīs senatoru sastāvā rīcības sēdē.

Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar rīcības sēdes lēmumu atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību. Senatoru kolēģija atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, ja:

• nokavēts sprieduma pārsūdzēšanas termiņš;

• kasācijas sūdzība iesniegta par nepārsūdzamu spriedumu;

• kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota;

• kasācijas sūdzība neatbilst tās argumentācijas vai satura prasībām;

• kasācijas sūdzībā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais spriedums tai atbilst;

• kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā;

• kasācijas sūdzība ir klaji aizskaroša un izaicinoša.

Ja ir pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, pārsūdzētais spriedums stājas spēkā un tas ir izpildāms.

Ja senatoru viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas kārtībā, senatoru kolēģija ar lēmumu ierosina kasācijas tiesvedību.

Rīcības sēdē var pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko tiesību normai, kā arī izlemt citus jautājumus.

Kasācijas sūdzības izskatīšana

Izskatot lietu kasācijas kārtībā, tiek pārbaudīts pārsūdzētā sprieduma tiesiskums, ņemot vērā to juridisko argumentāciju, kas izklāstīta kasācijas sūdzībā. Senāta primārais uzdevums ir nodrošināt tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu, tādēļ Senāts pārbauda pārsūdzēto spriedumu no tiesību normu piemērošanas pareizības viedokļa. Senātā kasācijas tiesvedības ietvaros lieta vairs netiek izskatīta pēc būtības, proti, netiek noskaidroti lietas apstākļi un vērtēti pierādījumi.

Senāta Administratīvo lietu departaments var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

• atstāt spriedumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt;

• atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances vai pirmās instances tiesai;

• atcelt spriedumu pilnībā vai daļā un izbeigt tiesvedību vai arī atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja konstatēti apstākļi, kas attiecīgajā lietā nepieļauj tiesvedību.

Blakus sūdzības izskatīšana

Blakus sūdzību iesniedz tiesai, kas pieņēmusi lēmumu. Blakus sūdzību adresē Senāta Administratīvo lietu departamentam. Blakus sūdzību iesniedz 14 dienu laikā no dienas, kad tiesa (tiesnesis) pieņēmusi lēmumu vai arī no lēmuma saņemšanas dienas, ja par lēmuma pieņemšanas datumu lietas dalībniekiem nebija paziņots. Ar lēmuma saņemšanu nav jāsaprot tā faktiskā saņemšana, bet gan dokumenta saņemšanas (paziņošanas) prezumpcija, kas ietverta Paziņošanas likumā. Par blakus sūdzības iesniegšanu iemaksā 15 euro drošības naudu. Pēc blakus sūdzības pieņemšanas tiesa lietu nosūta Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Ja blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota vai klaji aizskaroša un izaicinoša, senatoru kolēģija var atteikt izskatīt blakus sūdzību.

Izskatot blakus sūdzību, Senāta Administratīvo lietu departaments pārbauda pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu un pamatotību un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

• atstāt lēmumu negrozītu, bet blakus sūdzību noraidīt;

• atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;

• atcelt lēmumu pilnībā vai daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

• grozīt lēmumu.

Ja nav objektīvu šķēršļu jautājuma izlemšanai pēc būtības, Senāta Administratīvo lietu departamentam, izskatot blakus sūdzību, ir pienākums ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

Lietas izskatīšana kopsēdē

Ja Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma kopsēdē, lieta sakarā ar blakus sūdzību vai kasācijas sūdzību var tikt izskatīta kopsēdē. Kopsēdē piedalās visi departamenta senatori. Kopsēdē var nepiedalīties senators, kas ir attaisnotā prombūtnē.

Kopsēdes nolēmums tiek pieņemts ar senatoru balsu vairākumu. Senators, kuram bijis no vairākuma atšķirīgs viedoklis, var rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.

Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Ja lieta pēc būtības izskatīta Senāta Administratīvo lietu departamentā, lietas dalībnieks departamentā var iesniegt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Šādu pieteikumu iesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. Taču pieteikumu vairs nevar iesniegt, ja kopš attiecīgā Senāta nolēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Minētais termiņš neattiecas uz gadījumu, ja jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums.

To apstākļu uzskaitījums, kas var tikt atzīti kā jaunatklāti apstākļi lietā, atrodams Administratīvā procesa likuma 353.pantā.

Par pieteikumu izskatīt lietu no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iemaksā 15 euro drošības naudu.

Lūgums par pagaidu aizsardzības piemērošanu

Lūgumu piemērot pagaidu aizsardzību Senāta Administratīvo lietu departamentam var izteikt kasācijas tiesvedībā esošā lietā. Par pagaidu aizsardzības lūgumu iemaksā 15 euro drošības naudu.

Lūgumā ietver izvērstu argumentāciju par: 1) administratīvā akta vai faktiskās rīcības pirmšķietamo prettiesiskumu un 2) būtiska kaitējuma vai zaudējumu iestāšanos pagaidu aizsardzības nepiemērošanas gadījumā. Priekšnoteikums pagaidu aizsardzības piemērošanai ir abu kritēriju kumulatīva pastāvēšana.