30.03.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2023
Gadījumā, kad tiesa atzīst, ka darbiniekam ir pienākums atmaksāt darba devējam jau saņemto atlīdzību, nodokļi, kurus darba devējs samaksājis valsts budžetā par darbiniekam izmaksāto atlīdzību, nav darba devēja zaudējumi un nav piedzenami no darbinieka kā zaudējumu atlīdzība, ja darba devējam nav šķēršļu tos atgūt no valsts.
30.03.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2023
Līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Civillikuma normas imperatīvi noteic, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Arī uz līgumiskām attiecībām attiecas likuma prasība konstatēt ne tikai pašu līguma pārkāpumu, bet arī zaudējumu esību un to cēlonisko sakaru ar pārkāpēja prettiesisko rīcību (zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus jeb pamatu). Līdz ar to Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts, proti, puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Ja līdzēji vēlas pielīgt naudas summu, kas pusei būs jāmaksā par saistību neizpildi un kas nav aprobežota ar līguma neizpildes rezultātā nodarīto zaudējumu lielumu, tad puses var vienoties par līgumsodu. Tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi (sk. Civillikuma 1716.–1724.1 pantu).
22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-188/2022
Komercnoslēpums ir Komercnoslēpuma aizsardzības likumā definētām pazīmēm atbilstoša informācija. Savukārt konfidenciāla informācija ir plašāks jēdziens, kas attiecas ne vien uz komercnoslēpumu saturošu informāciju, bet uz jebkādu informāciju, kurai ar tiesību aktu vai līgumu noteikts neizpaužamas informācijas statuss, tostarp tā var būt informācija, kurai nepiemīt komerciāla vērtība. Citiem vārdiem, ne katra konfidenciāla informācija ir komercnoslēpums, bet katrs komercnoslēpums ir konfidenciāla informācija.
22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-188/2022
Darba devēja pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu, noteikts, lai darbinieks zina, kuru informāciju viņš nav tiesīgs iegūt, izmantot vai izplatīt bez komercnoslēpuma turētāja (darba devēja) atļaujas. Šo darba devēja pienākumu var atzīt par izpildītu tikai tad, kad atbilstošā informācija ir pietiekami skaidri noteikta, nevis, piemēram, vispārīgi noteikts, ka jebkāda informācija, kura darba tiesisko attiecību ietvaros nonāk darbinieka rīcībā, ir atzīstama par komercnoslēpumu.
Iepriekšminētais darba devēja pienākums ir normatīvi paredzēts komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pienākums, kas darba devējam jāveic, lai attiecīgā informācija būtu atzīstama par komercnoslēpumu.
22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-188/2022
Lai atzītu par pierādītu komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu gadījumā, kad iespējamais pārkāpējs apstrīd, ka strīdus informācija ir bijusi komercnoslēpums, tiesai vispirms atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmajai daļai ir jānoskaidro attiecīgās informācijas atbilstība komercnoslēpuma pazīmēm un pēc tam jāvērtē, vai ar konkrētajām darbībām iespējamais pārkāpējs ir nelikumīgi ieguvis, izmantojis vai izpaudis komercnoslēpumu.
28.01.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2021
Datubāzes var aizsargāt divējādi – ar autortiesībām vai ar īpaša veida (sui generis) tiesībām. Datubāze var tikt aizsargāta ar autortiesībām, ja tā materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir radošās darbības rezultāts. Turpretim ar īpaša veida (sui generis) tiesībām datubāze aizsargājama, ja tās satura iegūšanai, pārbaudei vai demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai kvantitatīvs ieguldījums.
