ATBALSTA MAKSĀJUMI

01.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-754/2022

Ārkārtas situācijas dēļ valstī tika ierobežota saimnieciskā darbība un iespēja gūt ieņēmumus, tāpēc likumdevējs paredzēja dažādus atbalsta veidus noteiktām nodokļu maksātāju grupām, tostarp darba devējiem. Viens no darba devēju atbalsta mehānismiem ir atbalsts darbinieka dīkstāves periodā, kompensējot darbinieka atlīdzību, lai tādējādi Covid-19 izplatības ierobežošanas apstākļos nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti. Tiesiskais regulējums skaidri paredz, ka uz atbalstu par dīkstāvi var pieteikties tieši darba devēji, kā arī noteic, kādi dokumenti darba devējam ir jāiesniedz nodokļu administrācijai, lai tā varētu izvērtēt, vai darba devējs ir ievērojis likumdevēja noteiktos kritērijus, kuriem ir jāizpildās, lai saņemtu valsts atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanas veidā. Tiesību normās nav paredzēts, ka atbalstu par dīkstāvi var pieprasīt darba devēja dīkstāvē esošs darbinieks. Proti, privātpersonai kā darbiniekam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar prasījumu par dīkstāves pabalsta izmaksāšanu. Privātpersonas finansiālas intereses un vispārēja ekonomiska interese nav pietiekama subjektīvo tiesību vērsties tiesā pamatošanai. Likumdevējs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu, ar kuru atteikts piešķirt atbalstu, ir paredzējis administratīvā akta adresātam. Tā kā dīkstāves atbalstu var pieprasīt pats darba devējs, tad tieši darba devējs ir tā administratīvā akta adresāts, ar kuru atteikts piešķirt dīkstāves atbalstu. Proti, atteikumu piešķirt atbalstu par dīkstāvi ir tiesīgs pārsūdzēt tieši darba devējs kā administratīvā akta adresāts.

Lejupielādēt

02.05.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-207/2022

1. Būvniecības un Eiropas Savienības fondu atbalsta tiesiskais regulējums nav saskaņots vienam noteiktam mērķim, tātad no tiesību normām neizriet atbalsta pasākuma ietvaros apstiprināt ieguldījumus tikai tādam būves tipam, kas ir noteikts atbilstoši būvju klasifikācijai būvniecības jomu regulējošās tiesību normās. Tas ir jāņem vērā iestādei, pirms tā izdara secinājumu par attiecināmo izmaksu atbilstību Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr. 600 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam „Ieguldījumi materiālajos aktīvos””. Līdz ar to tas, vai atjaunotā ēka atbilst konkrētajam būves tipam un tādējādi kvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, ir jānoskaidro, novērtējot plašāku faktisko apstākļu kopumu, tostarp būvniecības dokumentāciju un ierakstus Kadastra informācijas sistēmā, īpaši uzmanību pievēršot tieši būvniecības novērtējumam pēc būvju funkcijas un būvdarbu būtības. Šāda pieeja faktisko apstākļu kopuma vērtēšanā arī veicina samērīguma principa ievērošanu. Iestādes novērtējums nevar aprobežoties tikai ar automātisku apzīmējumu salīdzināšanu būvniecības dokumentācijā. Šāda iestādes pieeja būtu pretrunā atbalsta pasākuma mērķim, kā arī varētu novest pie tā, ka tiek nepamatoti saņemts valsts atbalsts ēkām, kuru apzīmējumi būvniecības dokumentācijā vai Kadastra informācijas sistēmā formāli atbilstu tiesiskajā regulējumā paredzētajam, tomēr pēc pazīmēm dabā un faktiskās izmantošanas neatbilstu projekta mērķim. 2. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips kā vispārējais tiesību princips tiek piemērots arī Eiropas Savienības tiesību īstenošanā, tostarp, ja ir runa par Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tomēr tas var radīt tiesisko paļāvību projekta dalībniekam attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri iestādei saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem ir jāizskata jau projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī. Privātpersonai var rasties paļāvība, ka iestādes pozīcija šajā jautājumā nemainīsies, arī lemjot par publiskā finansējuma izmaksu. Tiesai, konstatējot, ka personai varēja rasties tiesiskā paļāvība, ka tās projekts atbilst konkrētajām tiesību normām, kas regulē finansēšanas nosacījumus, tālāk ir jāvērtē vai šī personas tiesiskā paļāvība ir aizsardzības vērta.

Lejupielādēt

07.02.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-165/2022

Ierobežota finansējuma sadalē vienmēr būs jāievēro kādi atlases kritēriji un jāsarindo projektu iesniegumi pēc prioritātēm. Priekšrocību piešķiršana, ierobežota atbalsta apstākļos sarindojot projekta iesniegumus, ja tā atbilst leģitīmiem mērķiem, ir atbilstoša tiesiskās vienlīdzības principam. Personām ar mazāku kapitālu (mežu) ir ierobežotas iespējas attiecīgās saimnieciskās darbības ietvaros iegūt lielus apgrozāmos līdzekļus, ko varētu attiecīgi ieguldīt tālākajā attīstībā. Līdz ar to zināmu priekšrocību piešķiršanai mazo meža platību īpašniekiem ir leģitīms mērķis.

Lejupielādēt

07.02.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-163/2022

Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr. 262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” 63.11punkts pietiekami skaidri nosaka brīdi, ar kuru piemērojams aprēķinu rezultātā noteiktais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai, un tas ir – tikai uz turpmāko laiku, sākot ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc aprēķina lēmuma spēkā stāšanās dienas. Uzņēmējiem nav subjektīvo tiesību uz atbalsta piešķiršanu agrāk vai lielākā apmērā, nekā tas ir paredzēts atbilstoši atbalstu piešķirošiem tiesību aktiem. Tiesiskais regulējums arī neparedz tiesības saņemt precizēto aprēķinu rezultātā noteikto atbalsta apjomu ar atpakaļejošu datumu. Turklāt, piemērojot Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmo daļu, tiesisks administratīvais akts nav jāatceļ ar atpakaļejošu datumu. Tātad uzņēmējam ir jārēķinās ar to, ka labvēlīgāks pārkompensācijas koeficients tiks piemērots tikai no brīža, kad valsts to ir paredzējusi, proti, kad ir konstatēti jauni faktiskie apstākļi.

Lejupielādēt

29.04.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-133/2022

Izmaksas, kas ir saistītas ar tādu tiesību aktos noteiktu pienākumu izpildi, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, it īpaši aizsargāt savvaļas dzīvniekus, un ar to zaudējumu segšanu, ko dzīvnieki varētu radīt tādam akvakultūras nozares uzņēmumam, ir uzskatāmas par parastajām šāda uzņēmuma darbības izmaksām. Kompensācija par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskajiem postījumiem akvakultūrai, ir tāda veida pasākums, kas tiek piešķirts uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās tautsaimniecības nozarēs, lai daļēji kompensētu tiem parastā komercdarbības riska zaudējumus. Tādējādi šādas kompensācijas piešķiršana ir saimnieciska priekšrocība, uz kuras saņemšanu attiecīgais uzņēmums principā nevar pretendēt parastos tirgus apstākļos. Tas, ka kompensācijai ir zaudējumu atlīdzināšanas raksturs, nav pamats uzskatīt, ka kompensācijas piešķiršana neuzlabo uzņēmuma finansiālo stāvokli. Latvijas tiesiskais regulējums nenoteic, ka strīdus kompensācija ir pieejama ikvienam uzņēmumam, kas darbojas konkrētajā tautsaimniecības nozarē, bet gan tikai tādam, kurš ir izpildījis konkrētus nosacījumus (veicis konkrētus aizsardzības pasākumus un ieviesis saudzīgas ekoloģiskās metodes). Tādējādi šo kompensāciju ir pamats uzskatīt par selektīvu priekšrocību. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības tiesības neparedz uzņēmējiem tiesības pieprasīt, lai valsts izmaksā šāda veida kompensāciju, tā ir katras dalībvalsts individuāla izšķiršanās, vai vispār paredzēt šādu kompensāciju. Tādējādi tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir nodrošināta priekšrocība, kas Eiropas Savienības iekšējā tirgū var ietekmēt konkurenci.

Lejupielādēt

19.04.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2022

1. Valsts var noteikt tiesību uz īpašumu izmantošanas ierobežojumus, lai sasniegtu leģitīmus sabiedrības intereses aizsargājošus mērķus. Vides aizsardzība ir viens no šādiem mērķiem un var attaisnot tiesību uz īpašumu izmantošanas ierobežojumu. Tomēr ierobežojums nevar būt nesamērīgs un apdraudēt tiesības pēc būtības. Tādi pasākumi, kas pieņemti vides aizsardzības mērķiem un kas nevis liedz veikt akvakultūras darbības, bet tikai paredz to veikšanas noteikumus, lai nepieļautu vides interešu apdraudējumu, situācijā, kad nepastāv kompensācija attiecīgajiem īpašniekiem, nav atzīstams par nesamērīgu un nepieņemamu ierobežojumu. Situācijā, kad persona jau ir saņēmusi de minimis atbalsta summu, kas noteikta Eiropas Komisijas 2014.gada 27.jūnija Regulā Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, valstij nav pienākums nodrošināt, lai komersants gūtu pēc iespējas lielāku ekonomisku labumu vai neciestu zaudējumus. Tādējādi personai, kurai radušies zaudējumi saistībā ar savvaļas putnu aizsardzības pasākumiem personai piederošajos dīķos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, nav tiesības saņemt lielāku kompensāciju, nekā noteikts minētās regulas 3.panta 2.punktā. Šādā situācijā, kurā zaudējumi daļēji tiek kompensēti, nav pamats domāt, ka papildu kompensācijas nepiešķiršana būtu netaisnīga un apdraudētu personas tiesību uz īpašumu būtību. 2. Komercdarbība ir saistīta ar dažādiem riskiem, kurus komersantam, pirms pievērsties konkrētam komercdarbības veidam, ir jāapsver un ar to jārēķinās. Ja komersants ir nolēmis nodarboties ar zivsaimniecību, viņam jārēķinās ar dažādu floras un faunas ietekmi, un viņš nevar prasīt, lai valsts daļēji vai pilnībā kompensētu zaudējumus, kas šās ietekmes dēļ radušies. Tas ir valsts lēmējinstitūciju ziņā, vai un cik lielā mērā tiesību normu ietvaros atbalstīt savus komersantus. Izmaksas, kas saistītas ar obligātu vides aizsardzības noteikumu ievērošanu, ir parastās uzņēmuma darbības izmaksas akvakultūras nozarē.

Lejupielādēt

25.03.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-14/2022

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai normas nav interpretējamas tādā veidā, ka purva zeme kā tāda būtu izslēgta no regulas piemērošanas jomas, jo uz šo zemi iespējams attiecināt terminu „lauksaimniecības platība” vai „mežs”. Taču minētā regula ļauj dalībvalstij pašai purvus izslēgt no Natura 2000 maksājumiem. Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonds dalībvalstīs darbojas ar Eiropas Komisijas apstiprinātu dalībvalstu lauku attīstības programmu starpniecību. Tādējādi šādos gadījumos ir piemērojams Latvijas lauku attīstības programmā noteiktais. No Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam izriet, ka tajā ietvertais jēdziens „mežs” nav jāsaprot tādējādi, ka tajā iekļautos arī purvi. Turklāt programmā arī skaidri norādīts, ka atbalstu var saņemt, ja saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti Natura 2000 teritorijās vai mikroliegumos meža zemēs (izņemot purvus).

Lejupielādēt

08.07.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-4/2022

Atbalsta, kas ir pieprasīts par mikroliegumu, kurš izveidots mežā, lai īstenotu savvaļas putnu aizsardzības mērķus, atlīdzinājuma vai kompensējošais raksturs nekādā ziņā neizslēdz, ka šāds atbalsts, kas ir finansēts no valsts līdzekļiem, turklāt var tikt kvalificēts kā „valsts atbalsts” Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta izpratnē, ja vien ir izpildīti šīs tiesību normas piemērošanas nosacījumi. Lai šādu atbalstu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši Komisijas 2014.gada 25.jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu un saņemt šajā regulā paredzēto atbrīvojumu, tam ir jāatbilst visiem nosacījumiem, kādi tajā ir izvirzīti šai saderības atzīšanai. Šie nosacījumi ietver arī nosacījumu, ka šāda atbalsta pieprasītājs nedrīkst būt grūtībās nonācis uzņēmums, neskarot dažādus izņēmumus. Turklāt no Regulā Nr. 702/2014 ietvertā jēdziena „grūtībās nonācis uzņēmums” definīcijas izriet, ka šis jēdziens ietver sabiedrības ar ierobežotu atbildību, ja uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no to parakstītā kapitāla. Proti, ka Regula Nr. 702/2014 ir jāinterpretē tādējādi, ka atbalsts mežsaimniecībai un, konkrētāk, atbalsts, ko, pamatojoties uz Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 30.pantu, attiecībā uz mikroliegumu, kurš izveidots mežā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr. 940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, kas pieņemti, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību mērķus, ir pieprasījis grūtībās nonācis uzņēmums minētā 2.panta 14.punkta izpratnē, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Regulu Nr. 702/2014.

Lejupielādēt

25.01.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-2/2022

Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 19.panta 1.punkts neierobežo lauksaimnieka tiesības saņemt jauno lauksaimnieku atbalstu, ja pirms tam ir piešķirts attīstības pabalsts, tomēr Latvija ir tiesīga noteikt, ka atbalsta mazo lauku saimniecību attīstībai piešķiršana izslēdz atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanu. Latvijai ir tiesības noteikt projektu atlases kritērijus šīs regulas prasību īstenošanai, īpaši attiecībā uz atbalsttiesīgo lauku saimniecību lielumu vai atbalsta summu noteikšanu. Jāievēro, ka Lauku attīstības programma Latvijā jāīsteno tieši tādā veidā, kā to apstiprinājusi Eiropas Komisija.

Lejupielādēt

30.11.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-382/2021

Ministru kabineta 2015.gada 10.marta noteikumu Nr. 126 „Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtības noteikumi” 65.3.apakšpunkts ir jātulko, ņemot vērā to, ka papuve ir aramzeme, kuras definīcija ir iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētajiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 4.panta 1.punkta „f” apakšpunktā. Aramzemei ir jābūt sagatavotai kultūraugu audzēšanai katrā kārtējā lauksaimniecības gadā. Šīs normas kontekstā nav izšķirošas nozīmes tam, cik gadus zemes vienība iepriekš nav bijusi aparta un nav iekļauta lauksaimniecības augsekas sistēmā. Ja zemes vienība kaut vai vienu gadu ir izmantota kā zālājs un nav mehāniski apstrādāta (aparta), tā nav atzīstama par papuvi, kamēr nav veikta zālāja transformācija. Šīs normas izpratnē nav izšķirošas nozīmes iepriekšējā gadā audzētajam zālāja veidam. Izšķiroša nozīme ir tam, lai iepriekšējos gados audzēts zālājs tiktu pārveidots par papuvi līdz 30.maijam.

Lejupielādēt

21.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-225/2021

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas atbalsta iegūšanai kopprojekta gadījumā ņem vērā visu kopprojekta dalībnieku saņemto publisko finansējumu – gan finanšu datus, gan publisko finansējumu. Tiesības piedalīties projektā atbalsta finansējuma saņemšanai ar kopprojektu saistītiem uzņēmumiem mērķis ir dot iespēju saistītiem uzņēmumiem apvienot to īpašumā esošos resursus, lai ar kopīgie resursiem panāktu augstāku konkurētspēju konkursā.

Lejupielādēt

27.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-107/2021

Valsts atbalsta lietās izmantotais uzņēmuma jēdziens tiek definēts kā subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida. Līdz ar to tas, vai atsevišķs subjekts ir uzskatāms par uzņēmumu, ir pilnībā atkarīgs no tā veikto darbību rakstura.

Lejupielādēt

24.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-81/2021

Gadījumā, ja tikai daļa no elektrostacijā ražotās elektroenerģijas tiek pārdota obligātā publiskā iepirkuma ietvaros par cenu, kas paredzēta ar Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu apstiprinātajā valsts atbalsta shēmā, tad, aprēķinot cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai, nav jāņem vērā elektrostacijas iekšējās peļņas norma (IRR) kopumā (un attiecīgi visi ieņēmumi) un viss saņemtais uz elektrostaciju attiecināmais cita veida atbalsts, bet tikai tas, kas saistīts ar atbalstīto projektu.

Lejupielādēt

15.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-2/2021

Lauku atbalsta dienests piemēroja trīs sankcijas par to, ka atbalsta saņēmējs nopļāva pļavas pirms 1.augusta. Divas no tām piemērotas nepamatoti. Pasākumā „Agrovides maksājumi” atbalsta saņēmējam ir jāpilda īpašās prasības, kuras ierobežo pļavu pļaušanas intensitāti (pļavu nedrīkst nopļaut līdz 1.augustam). Šāda prasība atšķiras no vispārējā regulējuma par to, kādi noteikumi ir jāievēro, lai lauksaimniecības zemēs tiktu uzturēts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Nopļaujot bioloģiski vērtīgu pļavu pirms 1.augusta, persona pārkāpj īpašās prasības pasākumā „Agrovides maksājumi”, tomēr personas darbības nepārkāpj vispārējos noteikumus par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ministru kabineta 2013.gada 12.marta noteikumu Nr. 139 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” 18.2.1.apakšpunktā uzskaitītās īpašās prasības, kas jāpilda atbalsta pasākumā „Agrovides maksājumi” nav „obligātajā standartā” ietilpstoši laba lauksaimniecības un vides stāvokļa noteikumi. Līdz ar to nav pamata piemērot Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas (EK) Nr. 1122/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 71.panta 1.punktā paredzēto sankciju. Komisijas 2011.gada 27.janvāra Regulas (ES) Nr. 65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem 16.panta 5.punkta trešā daļa ir jāinterpretē un jāpiemēro tādējādi, ka tā nav piemērojama gadījumā, kad atbalsta pieprasītājs nav ievērojis agrovides saistības attiecībā uz pļaušanas nosacījumiem, ja nav konstatētas nekādas izmaiņas attiecīgajā kultūraugu grupā.

Lejupielādēt

18.02.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-840/2020

Lejupielādēt

11.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-638/2020

No atbalsta saņēmēja kā darbu pasūtītāja tiek sagaidīts, ka tas kā rūpīgs saimnieks izvērtē cenu piedāvājumus arī par atsevišķām pozīcijām, neraugoties uz to, ka par veikto darbu lielākoties tiks samaksāts no sabiedrības kopīgās naudas. Tāpēc atbalsta saņēmēja attieksme darbu veicēja izvēles procesā nevar būt pavirša vai formāla, jo publiskā iepirkuma procedūrā pieļautās kļūdas (arī gluži cilvēciskās kļūdas) var radīt nopietnas sekas.

Lejupielādēt

29.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-330/2020

Ne Eiropas Savienības, nedz nacionālajās tiesību normās nav noteikts termiņš, kādā Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiskā finansējuma atprasīšanu, t.sk., ka šāda lēmuma pieņemšana būtu ierobežota ar projekta uzraudzības laiku. Tomēr tā kā projekta uzraudzības laikā atbalsta saņēmējam ir jāievēro noteiktas saistības, kuru izpildi kontrolē Lauku atbalsta dienests, tad svarīgi, lai apstākļi, kas ir pamatā Lauku atbalsta dienesta lēmumu pieņemšanai, ir radušies projekta uzraudzības laikā.

Lejupielādēt

14.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-243/2020

Ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr. 559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikums” 8.1.apakšpunktā lietoto jēdzienu „teritorija” ir domāta zeme ārpus ēkām, un gadījumā, ja projekta aktivitātes plānotas ēkā, tad projekta iesniedzējam jāievēro noteikumos ar ēkām saistītās prasības.

Lejupielādēt

14.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-243/2020

1.1. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, nevis sniegt atbalstu komersantu ražošanas jaudu palielināšanai vai ražotnes paplašināšanai. 1.2. Personai ir jāapzinās, ka piešķirtā finansējuma saņemšanai tai ir pienākums projektu īstenot stingrā saskaņā ar līguma nosacījumiem. Tas vien, ka projekta īstenotājs saskata, ka viņa pieļautās atkāpes no projekta nosacījumiem joprojām nodrošina labvēlīgu ietekmi uz vides stāvokļa uzlabošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, nedod tiesības nepildīt līguma saistības. Ja pastāv objektīva nepieciešamība projekta īstenošanā kaut ko mainīt, tas saskaņojams noteiktā kārtībā, un līgumā izdarāmi attiecīgi grozījumi. Kamēr līgums nav grozīts, finansējuma saņēmējam nav tiesību projektu īstenot, atkāpjoties no līguma prasībām. Finansējuma saņēmēja efektīvas ražošanas apsvērumi nav uzskatāmi par tādiem apstākļiem, kas varētu attaisnot līguma saistību nepildīšanu. 2.1. No Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata izmaiņām Kioto protokola 3.panta skaidri izriet, ka Kioto protokolā valstīm tiek noteikts pienākums īstenot pasākumus, kas vērsti uz oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu, tomēr tas, kā to panākt, ir atstāts valstu pašu ziņā. Līdz ar to valstij nav pienākuma nodrošināt iespēju konkursa rezultātā iegūt finansējumu jebkuram projektam, kura īstenošanas rezultāts būtu oglekļa dioksīda izmešu samazināšana. 2.2. Kā redzams no likuma „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 8.pantā iezīmētajā atbalstāmo projektu raksturojuma, aktivitāšu loks, kas vērsts uz oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu un vides aizsardzību, var būt ļoti plašs, savukārt piešķiramā finansējuma apjoms pašsaprotami ir ierobežots. Tāpēc tā ir valsts tiesība (politiska izšķiršanās) izvēlēties, kādiem tieši projektiem (aktivitātēm) paredzēt iespēju saņemt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus, ja vien tie ir projekti, kas ir vērsti uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata izmaiņām Kioto protokola un likuma „Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” mērķu sasniegšanu.

Lejupielādēt

14.02.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-160/2020

Atbilstoši 2010.gada 12.maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 441 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem” nolikums” 23.3.apakšpunktam finansējums hidroelektrostacijām projekta ietvaros var tikt piešķirts tikai tad, ja papildus pamatmērķim – samazināt oglekļa dioksīda emisijas – vienlaikus tiek sasniegts vēl cits uz vides kvalitātes uzlabošanu vērsts mērķis, proti, ja tiek izveidota hidroelektrostacija bez uzpludinājuma, kas tādējādi nenodara būtisku kaitējumu videi, vai hidroelektrostacija ar uzpludinājumu tiek padarīta videi draudzīgāka, izveidojot zivju ceļu vai nomainot novecojošās turbīnas ar efektīvākām, videi draudzīgām.

Lejupielādēt

03.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-8/2020

Lēmumā par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros norādītā elektrostacijas atrašanās vieta ir būtiska šī administratīvā akta sastāvdaļa, un šīs atrašanās vietas grozīšana pēc būtības nozīmē pavisam jaunas tiesības piešķiršanu. Tiesības pārdot citā atrašanās vietā (citā elektrostacijā) saražoto elektroenerģiju personai var tikt piešķirtas tikai ar jaunu administratīvo aktu un tikai tad, ja būtu izpildījušies visi normatīvajos tiesību aktos noteiktie priekšnoteikumi šāda administratīvā akta izdošanai.

Lejupielādēt

29.11.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-318/2019

No Elektroenerģijas tirgus likuma 31.panta izriet ne tikai ražotāja pienākums sākotnēji izvēlēties piemērojamo tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram tiks ražota elektroenerģija. Tā ar šo pašu jēgu ir attiecināma uz tādu situāciju, kad elektroenerģijas ražošana jau notiek. Proti, tas nozīmē ražotāja tiesības ražot elektroenerģiju elektrostacijā atbilstoši tikai vienam no minētajiem regulējumiem. Ja elektroenerģija jau tiek ražota, tad ir piemērojams tiesiskais regulējums, kas paredz, kādā veidā ražotājs var atteikties no tam piešķirtajām tiesībām.

Lejupielādēt

05.11.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-226/2019

Lejupielādēt

29.03.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-159/2019

Finansiālās piesardzības principa mērķis ir nodrošināt, lai publiskais finansējums netiktu ieguldīts tādos projektos, par kuru sekmīgu īstenošanu ir objektīvs pamats šaubīties, jo pretējā gadījumā valsts uzņemas pārmērīgu risku, ka publiskais finansējums tiks izlietots nelietderīgi un faktiski zaudēts. Līdz ar to valstij atbilstoši šim principam ir pienākums raudzīties, lai finansējums tiktu piešķirts tādiem projektiem, par kuru sekmīgu īstenošanu nav pamata šaubīties. Gadījumā, ja objektīvi apstākļi rada pamatotas bažas, ka projekta īstenošana ir apdraudēta, valstij ir pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai piešķirto finansējumu atgūtu.

Lejupielādēt

08.05.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-240/2018

Lejupielādēt

11.02.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-607/2016

1. Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas paredz tā finansēšanu no elektroenerģijas galalietotāju maksājumiem. Valsts atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas piešķirtās tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstākas par elektroenerģijas tirgus cenu. Līgums starp publisko tirgotāju un komersantu par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. Proti, līgums ir daļa no valsts atbalsta mehānisma, caur kuru komersants tieši saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tādējādi līguma priekšmets atrodas publisko tiesību jomā. 2. Lai arī strīdam starp komersantu un publisko tirgotāju, izpildot līgumu par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, ir mantisks raksturs, tas nepadara šo strīdu par civiltiesisku, jo būtībā strīds ir par pieteicējai sniedzamā atbalsta apmēru. Elektroenerģijas tirgus likuma 5.panta trešā daļa aptver strīdus par civiltiesiska līguma izpildi, bet šīs normas mērķis nav bijis aptvert arī strīdus par publisko tiesību līguma izpildi, kas rodas starp elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Līdz ar to šādi strīdi jāizskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

15.03.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-4/2013

1. Eiropas Savienības tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram atbalsta saņēmējam, kas saņem atbalstu par savām uz vairākiem gadiem uzņemtajām agrovides saistībām, ir jāatmaksā viss atbalsts, kas jau ir izmaksāts par iepriekšējiem gadiem, tādēļ, ka viņš nav iesniedzis ikgadēju iesniegumu atbilstoši piemērojamajam valsts tiesiskajam regulējumam, kaut arī atbalsta saņēmējs apgalvo, ka ir turpinājis pildīt savas saistības par attiecīgo platību apstrādāšanu. 2. Atbalsta saņēmējs, kurš nav iesniedzis atbalsta iesniegumu atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, kurā minētā atbalsta piešķiršana ir pakļauta nosacījumam par ikgadēju iesniegumu, nevar šajā ziņā atsaukties uz tiesībām tikt uzklausītam. Šādas tiesības lauksaimniekam, kurš nav iesniedzis pareizu agrovides atbalsta iesniegumu, nav paredzētas. 3. Attiecībā uz agrovides atbalstu, kam raksturīgas daudzgadīgas saistības, atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir jāizpilda visā saistību laikposmā, par kuru ticis piešķirts šis atbalsts. Tādēļ, ja netiek izpildīts kāds no šā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, piemēram, nav iesniegts ikgadējais atbalsta maksājuma iesniegums, pat ja tas notiek tikai vienreiz visa agrovides projekta laikā, par kuru šā paša atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības, tad šo atbalstu nevar piešķirt. Šā atbalsta saņemšana ir pakļauta visu nosacījumu ievērošanai visa projekta laikā, par kuru atbalsta saņēmējs ir uzņēmies saistības, tādējādi pietiek ar viena nosacījuma neizpildi, lai viņu no minētā atbalsta saņemšanas varētu izslēgt. Turklāt, ja izslēgšana notikusi šā atbalsta piešķiršanas nosacījumu neizpildes dēļ, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt visas jau izmaksātās summas.

Lejupielādēt

07.10.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-955/2011

Lauku atbalsta dienesta lēmums par atbalsta summas atmaksāšanu uzskatāms par sankciju, tādējādi atbilstoši Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmajai daļai pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu aptur Lauku atbalsta dienesta lēmuma par atbalsta summas atmaksāšanu darbību.

Lejupielādēt

10.06.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-419/2010

1. Viens no valsts atbalsta kritērijiem ir priekšrocības, kuru pamatā ir valsts līdzekļu piešķiršana. Ja kāda veida komercdarbību atbalstošs tiesiskais regulējums neparedz valsts līdzekļu piešķiršanu ne tiešā, ne netiešā veidā, valsts atbalsta gadījums nav konstatējams. 2. Lai veicinātu tādas elektroenerģijas izmantošanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, Elektroenerģijas tirgus likums noteic, ka no šiem energoresursiem saražotā elektroenerģija tiek iepirkta obligātā iepirkuma veidā. Atjaunojamās elektroenerģijas obligāto iepirkumu īsteno, neizmantojot valsts līdzekļus. Tādējādi obligātais atjaunojamās elektroenerģijas iepirkums nav uzskatāms par valsts atbalstu Eiropas Savienības tiesību izpratnē. 3. Aizsardzība pret konkurenci pamatā netiek atzīta par aizsargājamu interesi un to nevar aizstāvēt tiesā, proti, personām parasti netiek atzītas subjektīvās tiesības iebilst pret konkurentiem piešķirtu labumu. Tomēr šim principam ir trīs izņēmumi: 1) attiecīgajā nozarē pastāv tiesību norma, kas izdota ar mērķi aizstāvēt trešo personu (konkurentu) tiesības; 2) attiecīgais iestādes lēmums izdots ar mērķi būtiski ierobežot vai arī tas faktiski būtiski ierobežo konkrēto komersantu salīdzinājumā ar citiem komersantiem, nopietni apdraudot tā konkurētspēju (eksistenci) vai faktiski izslēdzot to no tirgus; 3) pieņemot lēmumu, pārkāpts vienlīdzības princips. 4. Elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem izšķiroša nozīme ir obligātajam iepirkumam, kurš komersantam dod iespēju ilgāku laiku pārdot elektroenerģiju par paaugstinātu cenu. Tādējādi komersantam, kurš obligātā iepirkuma tiesības nav ieguvis, komercdarbības veikšana salīdzinājumā ar tiem komersantiem, kam šīs tiesības piešķirtas, ir nopietni apdraudēta. 5. Gadījumā, ja prasīto labumu personai ir iespējams piešķirt tikai tad, ja tiek atcelts lēmums par labuma piešķiršanu konkurentam, tad pieteikumā vienlaikus jāietver prasījums gan par konkurentam labvēlīgā lēmuma atcelšanu, gan par personai labvēlīga lēmuma izdošanu. Tomēr jāņem vērā, ka šāda veida pieteikums iespējams vienīgi tad, ja konkurentiem adresētie labvēlīgie lēmumi vēl nav izpildīti (ja ar tiem piešķirtās tiesības konkurenti vēl nav izmantojuši). Ja šie lēmumi jau ir izpildīti, tiesā iesniedzams pieteikums tikai par pieteicējam adresētā atteikuma tiesiskumu un atlīdzinājumu.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

ATBALSTA MAKSĀJUMI