19.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-473/2011
Tiesas kompetencē neietilpst lietderības apsvērumu pārbaude par to, kādā veidā organizējama pašvaldības funkciju izpilde, jo iestāžu institucionālā uzbūve un tās maiņa ir pašvaldībai ar likumu noteiktā kompetence, kas vērsta uz tai doto uzdevumu efektīvu izpildi. Pašvaldība tiesīga brīvi izvēlēties, kuru no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantā noteiktajām metodēm izmantot, pārkārtojot struktūru, tāpēc tiesas kompetencē nav vērtēt jautājumus par nepieciešamību likvidēt vai nelikvidēt kādu iestādi, bet gan izvērtēt vienīgi procesuālās kārtības ievērošanu.
09.02.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-283/2011
Šajā gadījumā veidojas tiesību normu kolīzija starp Publisko aģentūru likuma 28. panta 2. punktu un likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 9. punktu – tikai dome var iecelt amatā uz 5 gadiem un atbrīvot no amata pašvaldības aģentūras vadītāju – no vienas puses un Darba likuma 45. panta ceturto daļu no otras puses.
Uz aģentūras direktora nodarbinātību Publisko aģentūru likums un likums „Par pašvaldībām” uzskatāmi par speciālajiem likumiem attiecībā pret Darba likumu, kas vispārēji regulē jautājumus saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām jebkuram darbiniekam.
08.12.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1184/2010
Pašvaldības izpilddirektore, parakstot darba koplīgumu, rīkojas nevis savā vārdā, bet gan cita tiesību subjekta, proti, pašvaldības vārdā, jo pašvaldība, tāpat kā jebkura cita juridiska persona, ir spējīga rīkoties tikai caur tās pārstāvjiem (amatpersonām). Tajā pat laikā tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību izpilddirektore ir darba ņēmēja (darbiniece), kura saskaņā ar darba līgumu izpilda pašvaldības izpilddirektores pienākumus. Tādējādi izpilddirektore nav darba koplīguma slēdzējpuse, un uz viņu kā pašvaldības darbinieci ir attiecināmas koplīgumā paredzētās sociālās garantijas.
27.10.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-993/2010
Novada domes pirmajā sēdē iegūto deputāta pilnvaru (tiesību un pienākumu) izmantošana liecina par labprātīgu atteikšanos no izpilddirektora pienākumu pildīšanas, jo likums aizliedz deputāta kā valsts amatpersonas amata savienošanu ar šīs pašvaldības izpilddirektora amatu (Likuma „Par pašvaldībām” 68. panta pirmā daļa, likuma „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 6., 7. pants, 8. panta pirmā daļa).
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības izpilddirektoru, kurš ievēlēts par deputātu un uzsācis pildīt deputāta pienākumus, Darba likuma normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās neierobežo likuma „Par pašvaldībām” un likuma „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas.
21.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-736/2010
Pašvaldību lēmumi par štatu struktūras apstiprināšanu, amatu likvidēšanu un strukturālām izmaiņām ir uzskatāmi par pašvaldības iekšējiem lēmumiem, kas skar pašu iestādi un attiecas uz tās darba organizāciju (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punkts, likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 8. punkts).
Lemjot strīdu par darba tiesisko attiecību atjaunošanu, tiesas kontrolei nav pakļauta jautājumu izvērtēšana, kas attiecas uz pašvaldības funkciju izpildes organizēšanu, jo to izlemšana ietilpst tikai pašvaldības kompetencē (Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punkts – strīds nav pakļauts tiesai).
03.06.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-403/2009
Pašvaldības izpilddirektors nav uzskatāms par politisku amatpersonu. Atbrīvojot prasītāju no amata, piemērojamas Darba likumā un likumā „Par pašvaldībām” ietvertās tiesību normas.
17.09.2003.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-303/2003
Atšķirībā no uz darba līguma pamata nodibinātām tiesiskām attiecībām, kas apzīmē konkrēto fizisko personu kā pašvaldības darbinieku, domes priekšsēdētāja vietnieka tiesiskā statusa noteikšanā nozīme ir apstāklim, ka šī amatpersona atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 10. punkta noteikumiem amatā tiek ievēlēta. Tādējādi domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšana un arī atrašanās amatā ir tieši atkarīga nevis no darba līgumā paredzētajiem nosacījumiem, bet gan no deputātu vairākuma politiskās gribas un uzticības, kas ir subjektīvi jēdzieni un kā tādi nav reglamentēti tiesību normās.
Šāda pieeja attiecībā uz lēmuma par domes priekšsēdētāja vietnieka atlaišanu no amata juridiskā rakstura noteikšana izriet no likuma „Par pašvaldībām” normām, kas neizvirza nekādus noteiktus kritērijus, no kuriem deputātiem būtu jāvadās, lemjot par tās vai citas amatpersonas ievēlēšanu vai atlaišanu no amata. Domes priekšsēdētāja vietnieka atrašanos amatā nav pamata uzskatīt par likumā garantētu tiesību.
Senāts cita starpā ņem vērā arī Administratīvo aktu procesa likuma 1. panta trešajā daļā ietverto jēdziena „politisks lēmums” skaidrojumu, kas, neraugoties uz to, ka likums vēl nav stājies spēkā, izmantojams piemērojamās tiesību normas jēgas un satura izzināšanā, uzskata, ka apskatāmajam pilsētas domes lēmumam ir politiska lēmuma pazīmes.
