Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
26.03.2026.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-98/2026
1. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei likumdevējs ir piešķīris plašu kompetenci rīkoties neatkarīgi un autonomi ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikas Satversmes un citu normatīvo aktu ievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā. Padomes kompetencē ir gan konkrētu programmu veidošanas, izplatīšanas un retranslācijas kontrole, gan programmu satura kontrole. Lēmumu pieņemšanā liela nozīme ir arī valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu izvērtējumam, tostarp sakarā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu, arī retranslētāju, patiesajiem labuma guvējiem.
2. Tā kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja būtiski ar ģeopolitisko situāciju saistīti riski (Krievijas agresija Ukrainā), tas pastiprināja nepieciešamību aizsargāt informatīvo telpu un var attaisnot operatīvu un efektīvu iestādes rīcību. Ja vispārīgi iestādei ir kompetence pieņemt noteikta veida lēmumu, tad ģeopolitiskie riski var prasīt nekavējošu rīcību, balstoties uz vairāku tiesību normu kopumu, arī pirms detalizēta normatīvā regulējuma pieņemšanas,.
3. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ievērojot sabiedrības intereses tieši elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, var ar savā kompetencē esošajiem instrumentiem patstāvīgi izvērtēt, vai tai ir jārīkojas, lai veicinātu to mērķu sasniegšanu, kuru labad Amerikas Savienoto Valstu noteiktās sankcijas ir noteiktas, un lai mazinātu riskus, kurus varētu radīt sankciju ignorēšana, arī ja konkrētā tiesību normā tas attiecīgajā brīdī nav precīzi paredzēts.
4. Gadījumos, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izmanto savu kompetenci ierobežot programmu izplatīšanu – gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā precīzi noteiktajos gadījumos, gan gadījumos, kad ierobežojuma tiesiskais pamats izriet no citām tiesību normām –, tai ir rūpīgi jāpārbauda, vai ierobežojums ir samērīgs iepretim iespējami aizskartajām tiesībām un interesēm. Ja ģeopolitiskās situācijas būtisku izmaiņu dēļ padomei jārīkojas nekavējoties un pirms precīzāka tiesiskā regulējuma pieņemšanas, tai jo īpaši ir jāapsver, kā – cik precīzi, efektīvi un samērīgi – tā izmanto tai piešķirto kompetenci. Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai padomes lēmums atbilst šīm prasībām.
14.12.2022.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-644/2022
Informācija par patieso labuma guvēju ir obligāts priekšnoteikums apraides atļaujas saņemšanai un izmantošanai. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis tiesības uz apraides atļauju var iegūt un saglabāt tikai tad, ja ir zināms tā patiesais labuma guvējs, turklāt tas ir tāds, kas neapdraud būtiskas sabiedrības intereses. Tāpēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.panta trešās daļas 9.punktā ietvertā pienākuma neizpilde nav vērtējams kā pārkāpums, bet gan kā apraides atļaujas obligātā priekšnoteikuma neizpilde. Ja plašsaziņas līdzeklis nav iesniedzis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patieso labuma guvēju, tai nav rīcības brīvības, lemjot par apraides atļaujas anulēšanu plašsaziņas līdzeklim. Proti, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav sniedzis informāciju par patieso labuma guvēju, nekādi papildu apsvērumi nevar mainīt padomes lēmumu par apraides atļaujas neizsniegšanu, bet gadījumā, ja atļauja ir izsniegta - par tās anulēšanu.
