Tiesības uz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā

10.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-364/2019

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 3.punkts un 18.panta trešā daļa, kuras nosaka personu izslēgšanu no reģistra, ja tā nav atbildējusi uz īres piedāvājumiem, nepiešķir iestādei rīcības brīvību, tādējādi tikai netipiskos gadījumos iestāde drīkst izšķirties par citu risinājumu. Rakstveida paziņojumā par īres piedāvājumu norāda informāciju par piedāvāto telpu, kā arī dienu, kad persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Tā kā likumā nav noteikts termiņš, cik dienas iepriekš personai jāpaziņo par dienu, kad persona var iepazīties ar dzīvojamo telpu, tad lai persona varētu atbildi uz dzīvojamās telpas īres piedāvājumu sniegt likumā noteiktajā termiņā, šim paziņošanas termiņam jābūt saprātīgam. Ņemams vērā arī paziņošanas veids.

Lejupielādēt

13.07.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1020/2018

Tiesību uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā kontekstā nosacījums, ka personai pēc ieslodzījuma no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamajā telpā, interpretējams tādējādi, ka tas aptver arī personu, kurai pēc ieslodzījuma nav iespējams atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā tādēļ, ka šai personai vispār nav bijusi iepriekšēja pastāvīga dzīvesvieta.

Lejupielādēt

19.09.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-540/2018

Lejupielādēt

07.05.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-191/2018

Lejupielādēt

09.09.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-371/2016

1. Attiecībā uz Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 66.2.7.apakšpunktā minēto kritēriju „atsevišķi dzīvojoša persona” pašvaldība saistošajos noteikumos nav noteikusi brīdi, uz kuru ir vērtējama personas atbilstība minētajam kritērijam. No sociālās palīdzības sniegšanas būtības un principiem izriet, ka sociālā palīdzība personai ir jāsniedz tajā brīdī, kad tā ir nepieciešama. Tādējādi apstākļi, kādos persona atrodas un kuru dēļ tā lūdz pašvaldības palīdzību, ir vērtējami uz to brīdi, kad palīdzība tiek lūgta. 2. Dzīvošana grupu dzīvoklī ir sociālais pakalpojums.Grupu dzīvoklī nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Turklāt par dzīvošanu grupu dzīvoklī tiek slēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Tātad grupu dzīvoklis, lai arī tas tiek nodrošināts kā sociālais pakalpojums, ir uzskatāms par personas dzīvesvietu (mājokli), un nav tiesiska pamata nevērtēt personas dzīves apstākļus grupu dzīvoklī, lai noteiktu tās atbilstību kritērijam „atsevišķi dzīvojoša persona” Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” izpratnē.

Lejupielādēt

08.09.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-756/2015

1. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28.panta trešā daļa attiecas uz šā likuma 28.panta panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, kad tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana aprūpes institūcijā. Taču panta otrā daļa ietver trīs atšķirīgus gadījumus, kad pakalpojuma sniegšana aprūpes institūcijā var tikt pārtraukta. Līdz ar to atšķirīgi, ņemot vērā konkrētos pakalpojuma aprūpes institūcijā izbeigšanas apstākļus un pamatu, izpildāms 28.panta trešās daļas trešajā teikumā noteiktais pašvaldības pienākums personu izmitināt. 2. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28.panta otrās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, 28.panta trešās daļas trešajā teikumā noteiktā pašvaldības pienākuma mērķis ir nevis personai sniegt cita veida sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet gan personu, kura līdz šim ilgstoši saņēmusi sociālo pakalpojumu (dzīvojusi) aprūpes institūcijā, bet turpmāk grib un var dzīvot patstāvīgi, nodrošināt ar dzīvojamo telpu, ja pēc uzturēšanās minētajā aprūpes institūcijā personai vairs nav iespēju iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Būtībā minētā norma šādā gadījumā noteic pašvaldības pienākumu sniegt minētajām personām palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, ko vispārīgi regulē likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Lejupielādēt

08.07.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-295/2013

No likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punkta secināms, ka likumdevējs nav paredzējis sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ikvienam bērnam bārenim vai bērnam, kas palicis bez vecāku gādības, bet tikai tiem, kuriem sakarā ar aizbildnības nodibināšanu mainīta dzīvesvieta, ja turklāt aizbildnības laikā mainījušos tiesisko vai faktisko apstākļu dēļ pēc aizbildnības izbeigšanās viņi vairs nevar atgriezties iepriekšējā mājoklī. Taču, ja aizbildnības nodibināšanas dēļ bērnam dzīvesvieta nav mainīta, pēc aizbildnības izbeigšanās nav pamata piemērot minēto tiesību normu.

Lejupielādēt

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-157/2013 un senatora Jāņa Neimaņa atsevišķās domas

1. Ja uz dzīvokļa atbrīvošanas pabalstu pretendē ģimene, tad visas prasības, tostarp par īpašumu piederību, atsavināšanu, ir jāievēro vienlīdz visiem ģimenes locekļiem, kas reģistrēti palīdzības saņemšanai, ne tikai tam, kurš pēc ģimenes locekļu vienošanās ir pabalsta saņēmējs 2. Ja ģimene pretendē uz sociālo palīdzību, ir vērtējamas ikviena ģimenes locekļa iespējas rūpēties par ģimenes uzturēšanu un labklājību, arī izmantojot savu atsevišķo mantu. 3. Apstāklis, ka viens no ģimenes locekļiem, kas kopā ar ģimeni pretendē uz pabalstu, ir atsavinājis savu atsevišķo īpašumu - dzīvojamo māju - , var būt pamats atteikt atzīt reģistrā iekļautās ģimenes tiesības uz pabalstu. 4. Personas reģistrēšana palīdzības saņemšanai vēl nenozīmē noteiktas palīdzības saņemšanu. Ar reģistrācijas brīdi persona tikai tiek atzīta par tādu, kurai ir tiesības saņemt attiecīgu palīdzību. 5. Pirms palīdzības sniegšanas pašvaldība jebkurā brīdī ir tiesīga pārbaudīt, vai palīdzība joprojām ir nepieciešama, tostarp, vai apstākļi joprojām ir tādi, ka persona atbilst palīdzības sniegšanas kritērijiem. Arī tiesisko apstākļu maiņa laikā, kamēr persona ir reģistrēta palīdzības reģistrā, var būt pamats, lai pārvērtētu personas atbilstību tiesību normās noteiktajiem kritērijiem. Šāda izpratne atbilst sociālās palīdzības sniegšanas principiem.

Lejupielādēt

08.06.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-335/2012

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta trešajā daļā iekļautās normas jēga ir sniegt tūlītēju palīdzību, lai bērns, kurš beidzis uzturēties bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, nepaliek uz ielas. Tās mērķis nav sniegt palīdzību cilvēkiem, kas savulaik bijuši ievietoti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, bet vēlākā dzīvē kādu iemeslu pēc paši nevar sevi nodrošināt ar mājokli. Tāpēc šādā gadījumā vairs nevar atsaukties uz bāreņa statusu, bet ir vērtējama personas atbilstība citiem likumā minētajiem kritērijiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājuma risināšanā.

Lejupielādēt

10.03.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2011

1. Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 10.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais pamats personas izslēgšanai no reģistra ir saistīts ar jautājumu par palīdzības objektīvu nepieciešamību. Tādēļ minētā tiesību norma atbilstoši tajā noteiktajam ir tulkojama šauri, proti, tādējādi, ka tā regulē vienīgi gadījumus, kad persona savas tiesības neizmanto labticīgi. Neatbildēšana uz piedāvājumiem pati par sevi neliecina par to, ka persona rīkojas nelabticīgi un tai palīdzība faktiski nav nepieciešama vai tā to nevēlas saņemt. Personai, kura ir palikusi bez pajumtes un pašas spēkiem nespēj mājokļa jautājumu atrisināt, pašvaldības palīdzības sniegšana ir būtiska un tādējādi nav ierobežojama formālu iemeslu dēļ. 2. Personas nepamatots atteikums no piedāvātajām dzīvojamām telpām vai atbildes nesniegšana uz piedāvājumiem, ja personai bijusi iespēja iepazīties ar tiem, atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 18.panta trešajai daļai, ir pamats personas pārreģistrēšanai palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru. Tas nozīmē, ka, lai arī personas atteikšanās bijusi nepamatota, no palīdzības reģistra tā pilnībā netiek izslēgta, vien priekšrocība šā iemesla dēļ tiek sniegta citām reģistrā esošajām personām.

Lejupielādēt

28.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-466/2010

1. Piemērojot likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punktu, iespējamība iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā aplūkojama no tiesiskā viedokļa. 2. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.pants nosaka bērna dzīvesvietas noteikšanas principu, bet nedod tiesisku pamatu saglabāt bērnam dzīvojamās telpas lietošanas tiesības. 3. Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta pirmās daļas 3.punktu tulko tā, ka tikai gadījumos, kad bērns pēc uzturēšanās bērnu aprūpes iestādē var un vēlas vienoties ar dzīvojamās telpas, kurā viņš ir dzīvojis līdz ievietošanai ārpusģimenes aprūpē, īrnieku un tam piekrīt pārējie īrnieka ģimenes locekļi, vai dzīvojamā telpa ir brīva, var atzīt, ka tam ir iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Lejupielādēt

07.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-393/2010

1. Ja dzīvoklī dzīvojošā persona dzīvokli privatizē, tad vairs nav pamata uzskatīt, ka šī persona dzīvojamo telpu īrē, jo tā kļuvusi par dzīvokļa īpašnieci. Ja persona īrētā dzīvoklī iemitinājusies kā īrnieka ģimenes loceklis, tad pēc dzīvokļa privatizācijas, ja dzīvokli privatizē kāds no ģimenes, tā saglabā ģimenes locekļa statusu un tiesības turpināt lietot dzīvokli. Turklāt dzīvokļa īpašnieka un minēto ģimenes locekļu attiecībām šādā gadījumā nav piemērojams īres tiesisko attiecību regulējums. 2. Dzīvokļa privatizācija pati par sevi ne vienmēr var būt pietiekošs pamats, lai atzītu, ka ģimene, kura dzīvo dzīvoklī, kas ticis privatizēts, zaudē tiesības uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Nozīme ir tam apstāklim, tieši kura persona iegūst dzīvokļa īpašuma tiesības. Nozīme ir arī tam, vai persona, kura pretendē uz dzīvokļa palīdzību, joprojām ir uzskatāma par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekli vai tikai saglabā tiesības lietot citas personas privatizēto dzīvokli kā īpašnieka bijušais ģimenes loceklis.

Lejupielādēt

23.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-551/2009

1. Dzīvokļa izīrēšana, palīdzot īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu dzīvojamo telpu, ir pašvaldības palīdzības veids. Šādu dzīvokli personai nav tiesību lūgt nodot privatizācijai. 2. Nav būtiskas nozīmes apstāklim, ka dzīvoklim, kas piešķirts, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nav piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” pieļauj atšķirīgus palīdzības veidus, tostarp dzīvokļa bez kāda īpaša statusa izīrēšanu. 3. Apstāklis, ka dzīvokļa remontā ir ieguldīti lieli pieteicēja privātie līdzekļi, nevar būt pamats dzīvokļa privatizācijai. Tāpat personas tiesības privatizēt dzīvokli, kas piešķirts pašvaldības palīdzības ietvaros, neietekmē apstāklis, ka ir notikusi dzīvokļu maiņa.

Lejupielādēt

15.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-340/2009

Īres tiesisko attiecību konstatēšanai, kas dod tiesības pretendēt uz sociālā dzīvokļa piešķiršanu, nav izšķirošas nozīmes, vai īres līgums ir bijis noslēgts rakstveidā. Ja darījumu izpildījušas abas puses, tam ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas būtu uzrakstīts. Tādējādi īres tiesisko attiecību pastāvēšanu var pierādīt ar citiem pierādījumiem, nevis tikai ar rakstveida īres līgumu.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Tiesības uz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā