21.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-9/2022
Atsaucoties uz vienošanos par kravas uzkraušanas termiņu kravu starptautiskā autopārvadājumu līgumā (CMR), nosūtītājam ir jāpierāda, ka starp pusēm bija panākta vienošanās par šo pārvadājuma līguma noteikumu un ka tādējādi pārvadātājam saskaņā ar Civillikuma vispārīgajām normām par zaudējumu atlīdzību ir iestājies zaudējumu atlīdzināšanas pienākums nosūtītāja izmaksu pieauguma apmērā.
21.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-9/2022
Starptautiskais kravu pārvadājuma līgums (CMR) ir konsensuāls līgums, kas var tik noslēgts gan rakstveidā, gan mutvārdos, gan arī citā formā, piemēram, e pasta sarakstē vai telefoniski, un faktu par līguma noslēgšanu var pierādīt ar visiem likumā atļautajiem pierādīšanas līdzekļiem.
CMR pavadzīmes parakstīšana nav vienādojama ar kravas pārvadājuma līguma noslēgšanu. Pavadzīme ir vienīgi pierādījums kravas starptautiskā pārvadājuma līguma pastāvēšanai. Turklāt pavadzīmes un pārvadājuma līguma saturs var nebūt identisks – pārvadājuma līgumā puses var būt vienojušās par noteikumiem, kas nav pieminēti pavadzīmē.
12.10.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-9/2021
Maksātnespējas likuma 63.panta trešās daļas nosacījums par saistību izbeigšanos nav tulkojams tādējādi, ka ar būvniekam pasludinātu maksātnespēju tiktu atceltas izpildīto būvdarbu kvalitātes prasības un garantijas termiņš, kurā būvniecības defekti varētu parādīties, būtu atzīstams par izbeigušos. Šī norma pirms termiņa neatceļ būvniecības garantijas prasības.
14.09.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-3/2021 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Tiesiski nepamatots un netaisnīgs ir strīda risinājums, kas būvdarbu pasūtītājam, kura prasījuma rašanās ir atkarīga no attiecīgu nosacījumu iestāšanās, nevis no būvnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un kurš parūpējies par saistību izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, liedz tiesības saņemt prasījuma apmierināšanu sakarā ar Maksātnespējas likuma 73. panta otrajā daļā noteiktā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa formālu pārkāpumu. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
30.09.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1027/2020
Civillikuma 1656. panta normas sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – ir atklāts juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā gadījumā. Tādēļ tiesas slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no neizdevīgām nokavējuma sekām uz šīs tiesību normas pamata jābūt balstītam uz pierādījumu vispusīgu un objektīvu vērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētajā lietā nodibinātie apstākļi varēja parādniekam radīt saprātīgas, pamatotas šaubas par izpildāmo saistību vai tās apmēru, jeb, citiem vārdiem, tiesisku paļāvību par saistības neesību vai atšķirīgu tās apmēru. Strīda esība tiesā pati par sevi nav pietiekama.
11.10.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-215/2018
Pretprasības celšana nav priekšnoteikums, lai aizstāvētos pret prasību par divpusēja līguma izpildi. Pietiek ar līguma neizpildīšanas iebilduma celšanu.
30.10.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-229/2015
1. Pamats Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR Konvencijas) piemērošanai ir tiesas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un pierādījumus) konstatēta tāda autopārvadājuma līguma esamība, kurā noteiktās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs. CMR Konvencija nav piemērojama ekspedīcijas līgumam, kā arī transporta operācijai. Kad pārvadāšanu veic uz vairāku līgumu pamata, no kuriem katrs attiecas uz kādu ceļojuma daļu, CMR Konvencija ir piemērojama tikai tām ceļojuma daļām, kuras pašas atbilst CMR prasībām attiecībā uz teritoriālo piemērošanas jomu (CMR Konvencijas 1.pants, Commentary on the Convention of 19 May 1956 on the Contract of the International Carriage of Goods by Road (CMR) 21. un 48.punkts).
2. Lai gan parastos gadījumos pavadzīmes trūkums neietekmē pārvadājuma līguma esamību (CMR Konvencijas 4.pants), situācija ir citāda secīgu pārvadātāju gadījumā, kad pavadzīme ir obligāts priekšnoteikums tam, lai pārvadātājs kļūtu par šāda līguma dalībnieku (CMR Konvencijas 34.pants).
3. Pārvadātāja pienākums, pieņemot kravu, ir pārbaudīt kravu un tās iepakojumu un fiksēt bojājumu, ja tāds konstatēts. Ja pavadzīme nesatur īpašus pārvadātāja iebildumus, tiek pieņemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats kravas pieņemšanas brīdī ir bijis labs (CMR Konvencijas 8.panta 1.punkts, 9.panta 2.punkts, Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa).
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-227/2012
Uztura līguma personiskais raksturs ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja personīgu darbību saistību izpildē. Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu.
18.04.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-126/2012
Prasot atcelt līgumu sakarā ar intereses zudumu, prasītājam jāpierāda gan apstākļi, kuru dēļ viņš vairs nevēlas saņemt izpildījumu, gan intereses zuduma objektīva saistība ar nokavējumu (Civillikuma 1663.pants).
22.12.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-966/2010
1. Atbilstoši civilprocesā noteiktajam sacīkstes principam, paši lietas dalībnieki lemj par savu procesuālo tiesību izmantošanas apjomu. Neesot prasījumam par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un pušu iebildumiem pret attiecīgo aktu, tiesai nav juridiska pamata vērtēt tā tiesiskumu.
2. Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā (Civilprocesa likuma 426.panta otrā daļa). Atzīstot, ka attiecīga prasījuma izskatīšana neietilpst apelācijas instances tiesas kompetencē, tā nav tiesīga pieņemt spriedumu par šāda prasījuma noraidīšanu.
