2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[O]/2020
Speciālo izmeklēšanas eksperimentu var veikt tikai pret tādu personu, par kuru iepriekš iegūtas ziņas, ka tā agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai arī ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības. Šim apstāklim ir būtiska nozīme, lai izvērtētu, vai persona speciālajā izmeklēšanas eksperimentā iesaistīta likumīgi, un līdz ar to – vai speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas tās vainīguma pierādīšanā.
30.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-338/2016
Ne katrā Kriminālprocesa likuma 213.panta kārtībā pieņemtajā lēmumā par speciālās izmeklēšanas darbības, tostarp, speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu jānorāda uz atļauju imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 228.pantā noteiktajam noziedzīgās darbības imitēšana ir viens no pasākumiem speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai. Speciālās izmeklēšanas darbības veikšanā iesaistītās amatpersonas katrā atsevišķā gadījumā var lemt par pasākumiem, kādi nepieciešami šīs darbības nodrošināšanai, arī par noziedzīgās darbības imitēšanu.
15.03.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-93/2016
Speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas iestāžu rīcībā jābūt ziņām par to, ka konkrēta persona, pret kuru veiks speciālo izmeklēšanas eksperimentu, jau agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības (Kriminālprocesa likuma 225.panta pirmās daļas 1.punkts).
07.08.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-303/2015
Tiesai ir pienākums izvērtēt argumentus par to, ka apsūdzētie operatīvajā eksperimentā iesaistīti nelikumīgi un līdz ar to eksperimenta laikā iegūtie pierādījumi nav izmantojami viņu vainīguma pierādīšanā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos ietverto motīvu analīze ļauj izšķirt būtiskos kritērijus, pēc kuriem var konstatēt, vai operatīvajās darbībās un speciālajās izmeklēšanas darbībās nav pārkāptas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu.
23.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-297/2015
Viedoklis, ka jau izņemtā tālrunī uzglabātās informācijas vizuālā apskate katrā gadījumā ir speciālā izmeklēšanas darbība, kura veicama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 218.pantu, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 210.panta pirmajā daļā noteikto, ka Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt. Kriminālprocesa likuma 218.pants regulē sakaru līdzekļu kontroli, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 215.panta pirmās daļas 2.punktu, ir viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem. Tālrunī saglabātās informācijas tieša uztvere un fiksēšana, veicot noteiktā procesuālā kārtībā izņemta objekta vizuālo apskati, nav atzīstama par sakaru līdzekļu kontroli Kriminālprocesa likuma 218.panta izpratnē.
08.07.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-170/2015
Kriminālprocesa likumā reglamentēts viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem – speciālais izmeklēšanas eksperiments. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 225.panta pirmo daļu speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, tad minētā speciālā izmeklēšanas darbība ir pakļauta tiesas priekškontrolei. Taču šī darbība ir pakļauta arī tiesas pēckontrolei, tas ir, pierādījumu galīgo novērtējumu – to attiecināmību, pieļaujamību, ticamību, pietiekamību – veic tiesa, kas iztiesā krimināllietu pēc būtības.
31.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-93/2012
Kriminālprocesa likumā 10.nodaļā paredzētas visas izmeklēšanas darbības, kuras pieļaujamas, veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, savukārt Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā norādītas speciālās izmeklēšanas darbības. Šajā Kriminālprocesa likuma nodaļā nav paredzētā tāda izmeklēšanas darbība kā ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietas rekonstrukcija.
