14.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2022
Sabiedrības dalībnieku (padomes) lēmums par atlīdzības noteikšanu nav valdes locekļa tiesību uz atlīdzību rašanās priekšnoteikums. Dalībnieku (padomes) kompetencē ir noteikt atlīdzības apmēru atkarībā no valdes locekļa pienākumu apjoma un sabiedrības finansiālā stāvokļa.
Komerclikuma 221. panta astotās daļas otrā teikuma norma nedod sabiedrībai iespēju apstrīdēt valdes locekļa tiesības uz atlīdzību vispār. Tas, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par valdes loceklim pienākošos atlīdzību, nav tāds apstāklis (defekts), kas varētu ietekmēt ar valdes locekli noslēgtā pilnvarojuma līguma spēkā esību.
21.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2022
Akciju sabiedrības akcionāra tiesības uz informāciju par norisēm akciju sabiedrībā ir šaurākas nekā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka tiesības uz informāciju par norisēm šādā sabiedrībā. Akcionāram ir tiesības uz ziņām par sabiedrības saimniecisko stāvokli (bet ne šīs ziņas pamatojošiem dokumentiem), turklāt apjomā, kādā tās nepieciešamas darba kārtības jautājumu izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.
Valde nedrīkst atteikties sniegt akcionāram ziņas par noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, tomēr jāvērtē, cik detalizētas ziņas nepieciešamas attiecīgā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanai. Ja valde akcionāram nepieciešamās ziņas nesniedz, tad akcionārs var celt prasību tiesā pret akciju sabiedrību par šo ziņu izsniegšanu, ievērojot principu, ka personai ir tiesības prasīt tiesā tikai tādu informāciju, kāda tai ir nepieciešama, bet nav pieejama.
Tiesības uz informāciju ir akcionāra individuālas tiesības, tostarp gadījumā, ja tās tiek īstenotas akcionāru sapulcē. Ja tiesa konstatē šo akcionāra tiesību aizskārumu, tā uzliek akciju sabiedrībai pienākumu sniegt ziņas akcionāram individuāli bez akcionāru sapulces sasaukšanas. Akciju sabiedrības valdes kompetencē ir izlemt, kādā veidā, ņemot vērā akcionāru vienlīdzības principu, informēt citus akcionārus par individuālajam akcionāram izsniegto informāciju, piedāvājot vai nodrošinot to saņemt arī citiem akcionāriem.
23.03.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2020
Komerclikuma 287. panta pirmās daļas 2. punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pieprasījums ieprotokolēt akcionāru sapulces balsojumu ir nepieciešams tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai pierādīšanas nolūkos sasaistītu konkrētā akcionāra balsojumu ar pret pieņemamo lēmumu nodotajām balsīm, un tajā nav jānorāda balsojuma motivācija.
23.03.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-49/2020
Komerclikuma 276. panta ceturtās daļas normas mērķis ir nodrošināt vienotu kārtību ziņu pieprasīšanai un to sniegšanai attiecībā uz akcionāru sapulcē izskatāmajiem jautājumiem. Par akcionāra pieprasījumu minētās normas kārtībā uzskatāms tikai tāds pieprasījums, kurš iesniegts pēc sapulces izsludināšanas.
20.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-55/2012
Par prasītāju sabiedrības mazākuma dalībnieku celtā prasībā uzskatāma pati sabiedrība, savukārt sabiedrības mazākuma dalībnieki uzskatāmi par personām, kuras ir tiesīgas pēc būtības pieņemt lēmumus par šīs prasības virzību, līdz ar to arī par procesuālo tiesību īstenotājiem šīs lietas ietvaros, bet valde ir sabiedrības pārstāvis, kas procesuālās darbības var izpildīt tikai saskaņā ar Civilprocesa likuma 86.pantā paredzēto pilnvaru apjomu. Tādējādi sabiedrība savas prasītāja procesuālās tiesības var izlietot tikai saskaņā ar šīs sabiedrības mazākuma piešķirto pilnvaru apjomu.
10.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2010
Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.
