28.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2022
Aprēķinot tirgus dalībnieka, kura tiesības aizskartas, atrauto peļņu gadījumos, kad negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums izpaudies kā nepamatotu un šim dalībniekam nevajadzīgu darījumu noslēgšanas veicināšana cita tirgus dalībnieka labā, izmantojot aizskartā tirgus dalībnieka darbinieka saikni ar citu tirgus dalībnieku, nevar vienkārši pieņemt, ka tā atbilst pārkāpēja peļņai, kas gūta attiecīgo darījumu rezultātā. Izšķirīga nozīme ir tam, kādu peļņu, ņemot vērā ierasto lietu ritējumu vai arī īpašus apstākļus, ja tādi lietā nodibināti, gūtu tirgus dalībnieks, kura tiesības aizskartas, ja pārkāpjošās darbības, kuras lietā ir pienācīgi jākonstatē, nebūtu izdarītas.
28.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2022
Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, darbības jomā ir vienīgi konkurences tiesību pārkāpumi, kas izpaužas kā aizliegtās vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta izpratnē (Latvijas tiesībās – Konkurences likuma 11. un 13. panta izpratnē), nav pamata atzīt nedz minētās Direktīvas netiešo iedarbību, nedz jebkādu citu tās ietekmi uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no iespējama negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma Konkurences likuma 18. panta izpratnē.
27.01.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2022
Darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neparedz darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju uz atšķirīgiem pamatiem. Tādējādi, ja darba devēja (Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētās) prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā darba ņēmējs tiesā apstrīdējis darba devēja uz cita pamata viņam vēlāk izdoto uzteikumu, darba devēja prasības lietas turpmāka izskatīšana ir atkarīga no rezultāta darba ņēmēja prasības lietā. Šādos apstākļos līdz darba ņēmēja prasības lietas galīgai izskatīšanai tiesai ir pienākums tiesvedību darba devēja prasības lietā apturēt.
2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[K]/2022
Lai preču zīmes īpašniekam rastos tiesības uz kaitējuma atlīdzību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, jākonstatē pārkāpēja vaina, proti, ka viņa darbība vai bezdarbība neatbilda prasītajam rūpības līmenim (tika pieļauta vismaz viegla neuzmanība). Tāpat jākonstatē, ka šādas darbības vai bezdarbības rezultātā tika aizskartas preču zīmes īpašnieka tiesības, nodarot viņam kaitējumu.
15.06.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-200/2016
Konkurence ir „pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū” (Konkurences likuma 1. panta 6. punkts). Šī norma nav tulkojama sašaurināti, attiecinot to tikai uz pastāvošu konkurenci, jo tajā ir skaidri norādīts, ka konkurence var būt arī potenciāla. Tādēļ tiesai jāvērtē arī potenciālas konkurences iespējamība, proti, vai abu komercsabiedrību starpā konkrētajā tirgū būtu pastāvējusi konkurence, ja negodīgas konkurences rezultātā vienai no tām šī iespēja netiktu atņemta.
Konkurences likuma 1.panta 9.punkta ir noteikts, ka tirgus dalībnieks ir jebkura persona, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā [..]. Līdz ar to tiesai, pārbaudot konkurences pārkāpuma fakta esamību, jāņem vērā, ka saskaņā ar minēto tiesību normu persona tirgus dalībnieka statusu konkurences tiesību izpratnē varēja iegūt nevis ar faktiskās darbības uzsākšanu, bet jau ar tās nodibināšanu, uz ko norāda piemērojamās normas vārdi „kura [..] gatavojas veikt saimniecisko darbību”.
