• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji

Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990.gadā Augstākajai tiesai bijuši trīs priekšsēdētāji. Aigars Strupišs, ceturtais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, amatā ir kopš 2020.gada.

Katram laikam savi izaicinājumi, kuros viņi bijuši ne tikai Augstākās tiesas, bet visas Latvijas tiesu sistēmas pirmās “sejas”.

Gvido Zemrībo 1985.–1994.gadā 

  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs Atmodas un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas laikā, jaunās Augstākās tiesas veidošanas laikā
  • Viņa vadībā Augstākās tiesas plēnums pieņēma lēmumus par tiesneša politisko neatkarību un par tiesu neatkarību vēl pirms neatkarības pasludināšanas un pirms tas bija noteikts likumos
  • Likuma “Par tiesu varu” darba grupas vadītājs, tiesneša zvēresta teksta autors

Andris Guļāns 1994.–2008.gadā

  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs laikā, kad Augstākajā tiesā praktiski izveidoja Senātu un Tiesu palātas
  • Administratīvo tiesu un Senāta Administratīvo lietu departamenta izveidošana, jaunās paaudzes tiesnešu ienākšana tiesu sistēmā
  • Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijas tiesu sistēmas integrācija Eiropas tiesību sistēmā

Ivars Bičkovičs 2008.–2020.gadā

  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs reorganizācijas laikā, kad Augstākā tiesa kļūst tikai par kasācijas instanci, likvidējot Tiesu palātas
  • Krīžu laiks – ekonomiskā krīze, uzticēšanās krīze, Covid krīze
  • Tieslietu padomes izveidošana; Augstākās tiesas priekšsēdētājs kļūst arī par Tieslietu padomes priekšsēdētāju

Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšana un pilnvaru laiks

Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka likuma “Par tiesu varu” 50.pants.

Likuma pirmajā redakcijā, kas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī, bija noteikts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju no iecelto tiesnešu vidus pēc Valsts prezidenta ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

Ar 1994.gada 15.jūnija likuma grozījumiem kārtība tika mainīta – Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu apstiprināšanai Saeimā virzīja pēc Ministru kabineta ierosinājuma.

2002.gada 31.oktobra grozījumi likumā kompetenci izvirzīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu nodeva Augstākās tiesas plēnumam.

Savukārt ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā samazināts Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš – septiņu gadu vietā pieci gadi – un noteikts ierobežojums vienai personai ieņemt šo amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Augstākās tiesas priekšsēdētāju portretu galerija un grāmata

Atjaunotā Senāta 25.gadadienā 2020.gada 3.oktobrī Augstākajā tiesā atklāta bijušo tiesas priekšsēdētāju portretu galerija. Atklāšanā piedalījās visi trīs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Augstākās tiesas bijušie priekšsēdētāji – Gvido Zemrībo, Andris Guļāns un Ivars Bičkovičs.

Fotoportretu autore Linda Ratuta

Līdz ar portretu galeriju izveidota arī Latvijas Senāta | Augstākās tiesas priekšsēdētāju grāmata, kurā līdz ar katra priekšsēdētāja parakstu arī viņa vēlējums jeb atziņa.

Šajā goda grāmatā arī Latvijas Senāta pirmā posma (1918 – 1940) Apvienotās sapulces priekšsēdētāju Kristapa Valtera, Miķeļa Gobiņa, Kārļa Ozoliņa un Aleksandra Gubena portreti un atziņas.

Augstākās tiesas priekšsēdētāji diskusijā “Senatora personība”

Katras institūcijas, arī tiesas, pamats ir cilvēks. Senāta pamats ir senators – tiesnesis, kas spriež tiesu kasācijas instancē. Tādēļ atjaunotā Senāta 25 gadu svētku centrālais pasākums bija diskusija “Senatora personība”, kurā piedalījās visi atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) priekšsēdētāji – Gvido Zemrībo, Andris Guļāns, Ivars Bičkovičs un Aigars Strupišs. Diskusija vadīja Veronika Krūmiņa, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja.