25.03.2021.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-76/2021
Administratīvā procesa likumā nostiprinātais procesuālā taisnīguma princips nosaka, ka iestāde un tiesa, pieņemot savus lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par lietā jau esošajiem pierādījumiem un iesniegt jaunus pierādījumus, proti, šis princips ietver sevī procesa dalībnieka tiesības tikt uzklausītam un viņa tiesības iesniegt rakstveida vai sniegt mutiskus paskaidrojumus tiesas sēdē par lietā esošiem pierādījumiem.
Ja tiesa nav informējusi procesa dalībnieku par jauna rakstveida pierādījuma pievienošanu lietas materiāliem un par minētā pierādījuma saturu, kas tādējādi ir liedzis procesa dalībniekam sniegt savu viedokli par konkrēto pierādījumu, tiesa ar šādu savu rīcību ir pārkāpusi procesuālā taisnīguma principu, proti, liegusi tiesības procesa dalībniekam paust savu viedokli un tikt uzklausītam, kas ir atzīstams par tiesas pieļautu procesuālo pārkāpumu.
15.03.2006.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-124/2006
1. Ievērojot, ka Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un ka administratīvajās lietās darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, valstij nav jānodrošina visu izmaksu par juridiskajiem pakalpojumiem atlīdzināšana. Nosakot atlīdzības izmaksu pieteicēja pārstāvim, jāvērtē, kuri no saņemtajiem juridiskajiem pakalpojumiem bija tieši nepieciešami, lai nodrošinātu personas pieeju tiesai.
2. Noskaidrojot atlīdzības par juridiskajiem pakalpojumiem apmēru, jāvērtē nepieciešamā darba apjoms, nevis uzdevuma veikšanā iesaistīto personu skaits. Nepieciešamā darba apjomu var izvērtēt ne tikai stundās, bet arī pēc sagatavoto nepieciešamo procesuālo dokumentu skaita, jo ne vienmēr lietai pievienotā dokumenta nozīmīgums un nepieciešamība ir proporcionāla tā lapu skaitam vai sastādīšanai patērētajām stundām.
3. Tas, kādi pasākumi valstī ir pieņemami un piemērotāki, lai nodrošinātu juridisko pakalpojumu sniegšanu, attiecas uz likumdevēja politisko gribu un atbildību. Tādējādi, lemjot par atlīdzības noteikšanu pieteicēja pārstāvim administratīvajā procesā, tiesa nav tiesīga pārkāpt savas kompetences robežas un likumdevēja vietā noteikt citu konkrētu juridiskās palīdzības apjomu un atlīdzības apmēru.
4. Normatīvajos aktos nav noteikta atlīdzība par ārpus tiesas sēdes sniegtajiem pakalpojumiem, un tādējādi pastāv likuma robs. Līdz ar to tas tiesai jāaizpilda, ņemot vērā valsts jau noteikto atlīdzību par valsts nodrošināto juridisko palīdzību Ministru kabineta noteikumos Nr. 407 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, jo gan šo noteikumu, gan Administratīvā procesa likuma 18.panta mērķi sakrīt.
15.03.2005.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-59/2005
1. Vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Ja pārkāpums varēja to ietekmēt, tas uzskatāms par būtisku.
2. Ja procesuālais pārkāpums ir tik nozīmīgs, ka varēja ietekmēt administratīvā akta saturu, tiesa šādu administratīvo aktu var atcelt, nevērtējot materiālo tiesību normu ievērošanu.
3. Ja netika pārbaudīti argumenti, kas tieši bija attiecināmi uz konkrēto lietu un to pārbaude varēja izmainīt administratīvā akta saturu, vai vismaz to pārbaude netika atspoguļota iestādes lēmumā, šis pārkāpums ir uzskatāms par būtisku.
4. Ja netiek uzklausīti argumenti, kas attiecas uz lietu, tiek pārkāpts arī administratīvā akta pamatojuma princips, jo iestāde nepamato, kāpēc attiecīgie argumenti netiek ņemti vērā.
07.09.2004.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-120/2004
Ja valsts pārvaldes iestāde, pieņemot lēmumu, nav ievērojusi procesuālā taisnīguma principu, tad uzskatāms, ka tā savu rīcības brīvību ir izmantojusi kļūdaini un tādējādi lēmums ir prettiesisks.
