Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
16.12.2025.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-9/2025
Apstākļos, kad kooperatīvās sabiedrības prasība saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 66. panta otro daļu celta pēc šīs sabiedrības biedru mazākuma pieprasījuma, attiecīgais sabiedrības biedru mazākums ir procesuālo tiesību īstenotājs, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus par prasības virzību, tostarp atteikšanos no prasības. Tādēļ bez prasības celšanu pieprasījušā biedru mazākuma pilnvarojuma kooperatīvās sabiedrības valdei vai sabiedrības pilnvarotajam pārstāvim nav tiesību sabiedrības vārdā atteikties no prasības.
Likumā noteiktajā kooperatīvās sabiedrības valdes locekļa pārstāvības varā neietilpst sabiedrības pārstāvība tiesvedībās, kurās valdes loceklis cēlis prasību pret sabiedrību. Tādēļ kooperatīvās sabiedrības valdes locekļa pārstāvības varā, neesot biedru kopsapulces pilnvarojumam, neietilpst izlīguma noslēgšana sabiedrības vārdā par prasību, kuru valdes loceklis cēlis pret sabiedrību. Savukārt kooperatīvās sabiedrības pilnvarotā pārstāvja, tostarp zvērināta advokāta, procesuālo pilnvaru apjoms, lūdzot tiesu apstiprināt izlīgumu, nevar būt plašāks nekā pilnvaru izdevušajam valdes loceklim likumā noteiktā pārstāvības vara. Ja tiesa nepārliecinās par valdes locekļa tiesībām noslēgt izlīgumu kooperatīvās sabiedrības vārdā un sabiedrības pilnvarotā pārstāvja tiesībām lūgt tiesai apstiprināt izlīgumu, tad nevar uzskatīt, ka tā ir izpildījusi pienākumu noskaidrot izlīguma atbilstību Civilprocesa likuma prasībām.
20.12.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1252/2021
Lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt lūgumu par izlīguma noslēgšanu jebkurā iztiesāšanas stadijā, tādēļ tiesas noteiktais termiņš lūgumu pieteikšanai nav attiecināms uz pieteikumu par izlīguma apstiprināšanu un tiesvedības izbeigšanu lietā.
Par izlīguma apstiprināšanu vai neapstiprināšanu jālemj tiesai (tiesnešiem koleģiāli), nevis vienpersoniski tiesnesim referentam. Pastāvot šaubām par izlīguma atbilstību likuma prasībām, tiesai jālemj par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, lai noskaidrotu atsevišķus apstākļus un nodrošinātu lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu.
14.11.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1915/2012
Civilprocesa likuma 226.pants noteic, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, taču atbilstoši Civilprocesa likuma 37.panta otrajai daļai samaksāto valsts nodevu izlīguma gadījumā ir iespējams atgūt 50 procentu apmērā tikai noteiktā laikā posmā, proti, ja pieteikums iesniegts gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.
22.02.2011.
Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-538/2011
Civilprocesa likuma 164.panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428.panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkts un 440.pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams.
26.08.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-72/2009
Aizlieguma atzīme uz nekustamā īpašuma domājamām daļām prasībā par izpirkuma tiesībām ir šķērslis izlīguma apstiprināšanai strīdā starp īpašuma pārdevēju un pircēju, kas radies pirms aizlieguma atzīmes ierakstīšanas.
