• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

22.nodaļa. SPRIEDUMS (189.-208.pants)

09.03.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-495/2022

Lejupielādēt

28.02.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-296/2022

Lejupielādēt

07.04.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-177/2022

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2022

Atzīme par ceļa servitūta tiesības nodrošinājumu dod tā nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumam par labu nodrošinājums nostiprināts, nogaidu tiesību uz servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šīs tiesības īstenošana ir atkarīga no minētā nekustamā īpašuma īpašnieka aktīvas rīcības, lūdzot nostiprināt servitūtu zemesgrāmatā. Tiesiskās noteiktības nodrošināšanas nolūkā atzīmes par ceļa servitūta tiesības nodrošinājumu saglabāšana tās pagaidu rakstura dēļ nav attaisnojama tad, ja tiesīgais nekustamā īpašuma īpašnieks saprātīgā termiņā neveic aktīvas darbības atzīmes aizstāšanai ar ierakstu.

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2022

Ja zemes reformas lauku apvidos ietvaros ceļa servitūta tiesības nodrošināšanai zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme un ir iespējams konkrēti identificēt valdošo nekustamo īpašumu, kura labā minētajam tiesības nodrošinājumam jākalpo, tad nekustamo īpašumu īpašnieku strīds par atzīmes turpmāku pastāvēšanu ir civiltiesisks un var tikt atrisināts civilprocesuālā kārtībā.

Lejupielādēt

06.09.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-125/2022

Ar tiesas spriedumu nevar atjaunot lietošanas tiesības un valdījumu uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētu telpu grupu vai dzīvokli, jo šāds dzīvoklis kā kadastra objekts nepastāv, un līdz ar to šāds spriedums nav izpildāms.

Lejupielādēt

12.05.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-119/2022

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022

Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.

Lejupielādēt

22.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022

Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai.

Lejupielādēt

20.10.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2022

Lejupielādēt

29.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-63/2022

Zvērināta tiesu izpildītāja klātbūtne audiovizuālā ieraksta laikā nav kritērijs tā pieņemamības vērtēšanā.

Lejupielādēt

30.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-59/2022

Pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma došanu, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esoši būvnieciski norobežoti un funkcionāli nošķirti dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuras kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Proti, balsis skaitāmas pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, nevis pēc katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

Lejupielādēt

03.10.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-48/2022

Lejupielādēt

08.12.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2022

Civillikuma 1635. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu, kuru izraisījusi tuvinieka nāve, ir arī mirušās personas brāļiem un māsām

Lejupielādēt

30.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2022

Lemjot par morālo kaitējumu ģimenei par tuvinieka nāvi, tiesa sprieduma motīvu daļā nosaka vienu kopēju atlīdzības summu ģimenei par tās locekļiem nodarīto morālo kaitējumu, ja vien netiek konstatēti kādi īpaši apstākļi, kuru dēļ tiesa atzīst par taisnīgu noteikt atlīdzības summas vienam vai vairākiem prasītājiem atsevišķi. Sprieduma rezolutīvajā daļā tiesai ir jānorāda, kāda daļa no ģimenei noteiktās summas ir piedzenama katra prasītāja labā.

Lejupielādēt

19.02.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-16/2022

Personas, kura nav aizskārusi prasības pamatā norādītās prasītāja tiesības, prasības atzīšana neveido Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās tiesību normas sastāva pazīmi, kas ir priekšnoteikums saīsinātā sprieduma sastādīšanai. Tiesai ir jānošķir fakta atzīšana no prasības atzīšanas, jo tikai prasības atzīšana pilnībā rada iespēju tiesai taisīt saīsināto spriedumu.

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[G]/2022

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[H]/2022

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2022

Ja uz tiesas ceļā dalāmo laulāto kopīgo īpašumu guļ parāda nasta, nosakot otra laulātā labā piedzenamās kompensācijas apmēru, tiesai spriedumā jāvērtē gan ar īpašuma iegādi nodibinātās, gan pēc laulāto kopdzīves pārtraukšanas arvien pastāvošās kredītsaistības.

Lejupielādēt

16.09.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-875/2021

Līgumā noteikti pielīgtas Civillikuma 1589. pantam atbilstošas vienpusējas atkāpšanās tiesības izlietošanas tiesiskuma vērtējums nav saistāms ar tādiem apstākļiem, kas līgumā nav minēti.

Lejupielādēt

25.02.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-243/2021

Ja pirmās instances tiesa nav taisījusi spriedumu attiecībā uz kādu no prasījumiem, likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā ierosināma papildsprieduma taisīšana. Šādu trūkumu nevar labot, vēršoties ar apelācijas sūdzību apelācijas instances tiesā.

Lejupielādēt

17.05.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-107/2021

Analoģija ir piemērojama tajos gadījumos, kad likumā kāds jautājums nav noregulēts, proti, pastāv likuma robs. Ja strīdīgo tiesisko situāciju reglamentē spēkā esošs normatīvais akts, tiesa nedrīkst piemērot tiesību analoģiju. Konstatējot, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai.

Lejupielādēt

04.11.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-72/2021

Preču zīmes plašā pazīstamība ir konstatējama sprieduma motīvu daļā kā prasības pamata apstāklis, nevis atzīstama sprieduma rezolutīvajā daļā.

Lejupielādēt

12.01.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2021

Lejupielādēt

03.03.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2021 un senatoru Intara Bistera, Ināras Gardas, Ļubovas Kušnires, Aigara Strupiša un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Spriedums procesuāli stājas spēkā ar brīdi, kad tas kļūst nepārsūdzams. Savukārt sprieduma procesuālā spēkā stāšanās ir obligāts priekšnosacījums, lai tas iegūtu materiāltiesisku spēku, proti, galīgi noregulētu starp prāvniekiem pastāvošo strīdu, izslēdzot iespēju konkrētajiem prāvniekiem attiecīgo strīdu (par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata) atkārtoti risināt tiesā.

Lejupielādēt

26.11.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-465/2020

Publiskojot informāciju par fiziskās personas dzīvesvietu, plašsaziņas līdzekļiem jāievēro normatīvajos aktos noteiktie datu apstrādes pamatprincipi. Izvērtējot dzīvesvietas adreses publiskošanas pamatotību, tiesai jāvērtē, vai konkrētajos apstākļos dzīvesvietas adrese ir sabiedrībai svarīga informācija un vai ir līdzsvarotas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un žurnālistu tiesības uz vārda brīvību.

Lejupielādēt

12.03.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-189/2020

Tiesa nevar spriedumu pamatot vienīgi ar Civillikuma 1.pantu. Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips nav uzskatāms par tiesai dotu pilnvarojumu katras tiesiskās situācijas risinājumu pielāgot vispārīgiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošas tiesiskās sekas.

Lejupielādēt

29.04.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-97/2020 un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas un Marikas Senkānes atsevišķās domas

Ar Civilprocesa likuma 203. panta otrajā daļā minēto „kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai” ir jāsaprot arī likumā noteiktā termiņa beigas pretapelācijas sūdzības iesniegšanai. Līdz ar to, ja iesniegta apelācijas sūdzība, pārsūdzētais spriedums nepārsūdzētajā daļā stājas spēkā tikai pēc pretapelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām.

Lejupielādēt

20.01.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-51/2020

Lejupielādēt

10.12.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-269/2019

Civillikuma 1656. panta normas tiesisko sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – izteikta kā nenoteikts (atklāts) juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā strīda gadījumā no jauna. Tiesas gala slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no likumisko nokavējuma procentu samaksas pienākuma jābūt balstītam uz iesniegto pierādījumu vispusīgu un objektīvu izvērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētā lietā nodibinātie apstākļi kvalificēti kā tādi, kas attaisno saistības izpildījuma nokavējumu.

Lejupielādēt

01.08.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2019

Lejupielādēt

06.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-87/2019

Lejupielādēt

03.09.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-240/2018

Civilprocesa likuma 201.pantā reglamentētais papildsprieduma taisīšanas procesuālo tiesību institūts nav domāts tam, lai dotu lietas dalībniekam iespēju novērst viņa paša bezdarbības jeb savu procesuālo tiesību nepienācīgas izmantošanas izraisītās negatīvās sekas. Gluži pretēji, papildsprieduma taisīšanas procesuālajā stadijā tiesai ir pienākums vērtēt tikai tos pierādījumus, kas iesniegti pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Lejupielādēt

10.12.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-233/2018

Princips iura novit curia nenozīmē tiesas tiesības pašai noteikt tos apstākļus, kas būtu saistāmi ar vienai pusei vēlamo lietas iznākumu, jo civilprocesā īstenojamās pušu sacīkstes ietvaros tiesa nedrīkst pārkāpt prasījuma robežas (Civilprocesa likuma 192. pants). Tiesas spriešanu likums aprobežo ar puses norādītajiem juridiskajiem faktiem, tiem atbilstošas tiesību normas atrašanu un piemērošanu konkrētajā strīdā.

Lejupielādēt

20.04.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-213/2018

Darba likuma 102.pantā noteikts, ka, uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Tādejādi darba devējam nav pietiekami uzteikumā atsaukties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 3.punktu, bet ir jānorāda arī uz konkrētiem faktiskajiem apstākļiem, kas atbilst un veido šo uzteikuma tiesisko pamatu, tostarp jādod darbinieka rīcības objektīvs izvērtējums un pamatojums šādas rīcības atzīšanai par pretēju labiem tikumiem, lai tiesai, kas izskata konkrēto strīdu, būtu iespēja to pārbaudīt.

Lejupielādēt

12.10.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/2018

Lejupielādēt

28.02.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-61/2018

Lai tiktu nodrošināta sprieduma izpildāmība, tiesai, apmierinot prasību, kas pamatota ar Civillikuma 2352.1 pantu, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda par nepatiesu atzītā godu un cieņu aizskarošā ziņa un konkrēts attiecīgajam gadījumam paredzēts ziņas atsaukšanas veids, kārtība un termiņi.

Lejupielādēt

15.03.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-29/2018

Ja kasācijas instances tiesa atcēlusi spriedumu uz tā pamata, ka nav pienācīgi izvērtēti lietas apstākļi, tad tas nenozīmē, ka, skatot lietu atkārtoti, jāvērtē tikai tie apstākļi, kuri netika izvērtēti atceltajā spriedumā un ka nākamajam spriedumam ir jābūt ar pretēju iznākumu. Apstākļi joprojām jāvērtē visi un loģiskā kopsakarā, un tikai no tā var izrietēt secinājumi par vienas vai otras puses pozīcijas pamatotību.

Lejupielādēt

09.01.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-659/2017

Iespējami gadījumi, kad tiesas spriedums nav pietiekami skaidrs un saprotams, kā arī rodas nepieciešamība izlemt ar sprieduma izpildi saistītus jautājumus, ja tie nav atrisināti izpildāmajā spriedumā. Šādu situāciju novēršanas nolūkā Civilprocesa likumā iestrādāti mehānismi, ar kuru palīdzību tas darāms (šā likuma 202., 206., 437., 438.pants). Abos minētajos gadījumos tiesai jāņem vērā sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, tiesiskās sekas, proti, tā saturs un būtība nevar tikt pārgrozīta (izmainīta) ar iepriekš norādīto normu kārtībā pieņemtu lēmumu.

Lejupielādēt

06.04.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-308/2017

Likumīgā spēkā stājies tiesas sprieduma kļūst visiem obligāts, tas ir saistošs ne tikai prāvniekiem (viņu tiesību pārņēmējiem), kuriem Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa aizliedz celt tiesā identisku prasību, bet arī tiesai, izšķirot šo prāvnieku citus strīdus, kam ir sakars ar iepriekš pilnīgi un galīgi izspriesto lietu. Šādi izpaužas tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, prejudicialitāte attiecībā uz citiem spriedumiem, kuri tiek taisīti vēlāk citās lietās. Arī likumīgā spēkā nākušā spriedumā ietvertie motīvi var būt saistoši tiesai, kas izskata starp tām pašām pusēm radušos citu civiltiesisku strīdu, kurā prasības pamatā norādītie apstākļi ir identiski ar iepriekš izspriestajā lietā konstatētajiem un izvērtētajiem, bet atšķiras tikai prasības priekšmets jeb strīdīgo materiāltiesisko attiecību objekts. Par atbilstošu Civilprocesa likuma 203.panta piektās daļas jēgai un mērķim nevar tikt uzskatīts tāds spriedums, kurā veiktais prasības pamatā esošo apstākļu vērtējums nonāk pretrunā ar iepriekš galīgi izspriestā lietā sniegto to pašu apstākļu juridisko kvalifikāciju, kas beigās noved pie: 1) likumīgā spēkā nākuša sprieduma pārskatīšanas (revidēšanas), tādējādi pārkāpjot res judicata principu, 2) pretējiem, viens otru izslēdzošiem secinājumiem jautājumā par prasītāja tiesību aizskāruma esību/neesību.

Lejupielādēt

28.04.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-222/2017

Lai pareizi piemērotu materiālo tiesību normu, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai tiesai primāri jānoskaidro, vai juridiski nozīmīgie apstākļi (faktiskais sastāvs) ir viens no tiesību normas sastāva gadījumiem.

Lejupielādēt

27.09.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-185/2017

Lejupielādēt

16.05.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1860/2016

Lejupielādēt

29.01.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016

Lejupielādēt

30.10.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-229/2015

Pamats Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR Konvencijas) piemērošanai ir tiesas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un pierādījumus) konstatēta tāda autopārvadājuma līguma esamība, kurā noteiktās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs. CMR Konvencija nav piemērojama ekspedīcijas līgumam, kā arī transporta operācijai. Kad pārvadāšanu veic uz vairāku līgumu pamata, no kuriem katrs attiecas uz kādu ceļojuma daļu, CMR Konvencija ir piemērojama tikai tām ceļojuma daļām, kuras pašas atbilst CMR prasībām attiecībā uz teritoriālo piemērošanas jomu (CMR Konvencijas 1.pants, Commentary on the Convention of 19 May 1956 on the Contract of the International Carriage of Goods by Road (CMR) 21. un 48.punkts).

Lejupielādēt

21.12.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-20/2015

Lejupielādēt

2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2015

Civilprocesa likuma 197.panta pirmā daļa nosaka, ka spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda. Vietas un laika noteikšana spriedumā ir būtisks priekšnoteikums vecāku pienākumu sadalē pie saskarsmes tiesību realizēšanas. Ja spriedumā noteikts tikai saskarsmes biežums un ilgums, netiek izpildītas Civilprocesa likuma 197.panta prasības, kas nozīmē, ka strīds pēc būtības nav izšķirts.

Lejupielādēt

26.09.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1948/2014

Ar sprieduma nekavējošu izpildi Civilprocesa likuma 205.panta izpratnē saprot iespēju to izpildīt saprātīgi īsā termiņā pēc pasludināšanas, negaidot tā stāšanos likumīgā spēkā, nevis to, ka jau nākamajā mirklī tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas piedzinējam ir jābūt saņēmušam izpildījumu.

Lejupielādēt

29.04.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-81/2014

Likumā ir noteikts laika posms, kurā pirmstiesas procesa ietvaros ar procesuālajām darbībām personai var tikt ierobežotas tiesības rīkoties ar savu īpašumu (Kriminālprocesa likuma 389.pants). Neievērojot likumā noteikto termiņu, personas tiesības tiek nepamatoti aizskartas. No Satversmes 92.panta trešā teikuma izriet personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu, ja procesa virzītāja darbībās konstatē samērīguma principa pārkāpumu un tiesību nepamatotu aizskārumu.

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1563/2013

Pēc vispārēja noteikuma prasītājam nav jāpierāda viņa tiesību aizskāruma fakts, ja tas izpaudies no atbildētāja puses negatīvi, kaut gan atbildētāja pienākumiem pret prasītāju vajadzēja izpausties pozitīvi. Respektīvi, ja prasītājs apstrīdējis darba devēja veikto darbinieku nostrādātā laika uzskaiti un tai atbilstošu algas aprēķinu, kā arī iesniedzis pierādījumus, kuri dod pamatu apšaubīt darba devējas veiktās uzskaites pamatotību, tad atbildētājai, ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, Darba likuma 62.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, ir pienākums pierādīt, ka darbinieka nostrādātā laika uzskaite un aprēķinātā darba alga atbilst faktiski nostrādātajam darba laikam.

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1491/2013

Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635.panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1.pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635.panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai.

Lejupielādēt

09.10.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-458/2013

Pirms nav nodibināts servitūts, nav iespējams prasīt servitūta valdījuma atjaunošanu vai traucējumu novēršanu. Konkrētais pašvaldības lēmums un atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu prasītājai piederošajam nekustamajam īpašumam.

Lejupielādēt

14.12.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-398/2013

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkta tiek īstenota un Civilllikuma 1329. un 1330.pantā paredzētās sekas iestājas, realizējot hipotēku un komercķīlu, tādēļ konkrētajā lietā būtiska nozīme ir apstākļiem, vai komercķīlas priekšmets – automašīna – ir saglabājies (reāli pastāv dabā) un vai parādnieks to nodevis kreditoram, lai tas varētu izmantot pielīgtās tiesības un pārdot šo ķīlu par brīvu cenu bez izsoles. To, ka ķīlas priekšmets ir saglabājies (parādnieks izpildījis komercķīlas līgumā noteikto pienākumu nodot ieķīlāto automašīnu ķīlas ņēmējam) un ar tās pārdošanu iespējams segt visu prasījumu, ir jāpierāda atbildētājam (parādniekam), nevis prasītājam (kreditoram).

Lejupielādēt

11.09.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-38/2013

No Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 1.punkta izriet, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jānorāda visi kreditori. Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, bet kurus neiekļaut.

Lejupielādēt

24.01.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2013

Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa nav tulkojama paplašinoši un nav piemērojama gadījumiem, kad spriedumu taisījusi šķīrējtiesa.

Lejupielādēt

17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1627/2012

1. Darba strīds ir civillieta un tās izskatīšanai piemēro Civilprocesa likuma normas, kur viens no pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma apmēru, izmantojamos procesuālos līdzekļus. Dispozitivitātes princips attiecas arī uz pārsūdzību, proti, puse izvēlas, vai pārsūdzēt spriedumu un kādā apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai. 2. Lietas dalībniekam ir tiesības sniegt rakstveida paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību saskaņā ar Civilprocesa likuma 423.panta pirmo daļu. Taču, neesot apelācijas sūdzībā argumentiem par kādas sprieduma daļas pārsūdzēšanu, lietas dalībniekam ir tiesības paļauties, ka spriedums šajā daļā nav pārsūdzēts, un līdz ar to, ka tas nav apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets. Minētais ir svarīgi, lai puse atbilstoši sacīkstes principam varētu sagatavot pretargumentus apelācijas sūdzībai un aizstāvēt savas tiesības.

Lejupielādēt

28.12.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1594/2012

Apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai var pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai vienīgi tad, ja tās spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā. Apelācijas instances tiesas spriedumā nav niansēs jāatspoguļo (jāpārraksta) apelācijas sūdzības saturs, bet atbilstoši celtās prasības priekšmetam un pamatam jānorāda uz tajā iekļautajiem lietas izskatīšanai būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

26.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-710/2012

1. Atbilstoši Civillikuma 702.panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesība un izpirkuma tiesība, kas piederējusi mantojuma atstājējam, pāriet mantojumā mantiniekam, kas apstiprinājies mantojuma tiesībās, kurš tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1073. un 2061.pantu ir uzskatāms par pirmpirkuma tiesīgo personu. 2. Atbilstoši Civillikuma 1073.pantam un 2061.panta pirmajai daļai atsavinātājam ir pienākums paziņot pārējiem kopīpašniekiem par attiecīgās domājamās daļas atsavināšanu, darot zināmus pirkuma līguma noteikumus. Tādējādi pirmpirkuma tiesību izmantošana ir iespējama tikai tad, kad pirmpirkuma tiesīgajai personai nosūtīts attiecīgi noformēts darījuma akts, tādēļ likumā noteiktais divu mēnešu termiņš pirmpirkuma tiesību izmantošanai skaitāms no pirkuma līguma noraksta saņemšanas dienas. 3. Civillikuma 1400.pantā noteiktais izpirkuma tiesības viena gada noilgums skaitāms no brīža, kad īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

Lejupielādēt

17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-637/2012

Likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantā noteiktais masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs, tādēļ, veicot tiesību tālākveidošanu, minētā tiesību norma attiecināma arī uz tiem masu informācijas līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un veic šā likuma 4.pantā noteiktās darbības.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-415/2012

Lietas izskatīšana prasījumā par robežu pārbaudīšanu nevar beigties ar prasības noraidīšanu, jo tiesību aizskāruma novēršana šādā lietā ir abām pusēm tiesiski saistošu robežu noteikšana. Tiesas spriedums, ar kuru strīds pēc būtības nav izšķirts, ir atceļams, jo neatbilst Civilprocesa likuma 190.pantā izvirzītajai prasībai par tālikumīgumu un pamatotību.

Lejupielādēt

21.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-98/2012

Izskatot lietu, tiesai jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus. Tādējādi tiesai primāri jānoskaidro, kādu tiesisko attiecību ietvarā strīdus attiecības ir vērtējamas. Atbildētāja iebildumu pamata faktu neizvērtēšana spriedumā pretēji Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasībām ir būtisks procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Lejupielādēt

27.09.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-42/2012

Civilprocesa likuma 195.pantā tikai vispārējās jurisdikcijas tiesai piešķirtas tiesības, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Šādas tiesības šķīrējtiesai nav dotas. Tādējādi, nosakot tiesības saņemt likumiskos procentu maksājumus par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei, šķīrējtiesa ir pārsniegusi savu kompetenci.

Lejupielādēt

25.01.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2012

Maiņas līguma būtiska sastāvdaļa ir maiņas priekšmets (lieta vai tiesība), kuru katram līdzējam ir pienākums nodot (piešķirt tiesības uz to) otram līdzējam, pretī saņemot ekvivalentu, kas nevar būt nauda. Pakalpojums pēc savas būtības nav nedz ķermeniska, nedz arī bezķermeniska lieta. Līdz ar to pakalpojums nav uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē. To kā darbību nevar uzskatīt arī par prasījumu vai citu līdzējam piederošu tiesību, kas ietilpst viņa mantas sastāvā. Kvalificējot vienošanās, kas nosaukta par maiņas līgumu, juridisko dabu, jāvērtē līguma saturu darījumu dalībnieku gribas izteikuma aspektā, t.i., jāapsver, kādu tiesisko attiecību nodibināšanu un kādu seku iestāšanos līdzēji patiesībā ar šo darījumu vēlējušies, nevis jāvadās vienīgi no līguma tekstā iekļautā formulējuma.

Lejupielādēt

01.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-10/2012 (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU nolēmumā lietā Nr. SKC-5/2020)

Atzīstot par spēkā neesošu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, zūd arī īpašuma nostiprinājuma tiesiskais pamats.

Lejupielādēt

22.06.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-980/2011

1. Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm, atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. 2. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117.panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devējas likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101.panta pirmās daļas 10.punkta. 3. Darba likuma 127.panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205.panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma nekavējošu izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203.panta piektajā daļā un 204.panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā nekavējošu izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. 4. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma nekavējošu izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kas attiecas uz prasītāju, un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde. 5. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi kā tas izriet no Darba likuma 127.panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas var vispār noraidīt, vadoties pēc konkrētajiem apstākļiem un darbinieka tiesībām un aizsargājamajām interesēm, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205.panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma nekavējošu izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai.

Lejupielādēt

28.09.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-241/2011

Prasījumiem par mantojuma apliecības atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamu īpašumu un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā, jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Ja prasības pieteikumā nav lūgts atzīt par spēkā neesošu izdoto mantojuma apliecību, dzēst ierakstu zemesgrāmatā un atzīt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tiesa, paplašinot prasījumu, uzskatot to par prasības formālu konkretizāciju, pārkāpj prasījuma robežas, kas nav pieļaujams. Norādītie prasījumi var būt atsevišķas jaunas prasības priekšmets.

Lejupielādēt

11.05.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-198/2011

1. Ja apelācijas sūdzībā norādīts, ka spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apjomā, apelācijas instances tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta otrajai daļai jāizskata visi tie prasījumi, kas izskatīti pirmās instances tiesā un par kuriem pirmās instances tiesa pieņēmusi spriedumu. 2. Ja kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti, kā tieši izpaudusies kādas materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu, kas pēc būtības nozīmē, ka attiecīgajā daļā kasācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 453.panta pirmās daļas 5.punktam, Senātam nav iespēju izvērtēt šādu neargumentētu apgalvojumu, kas ir pamats kasācijas sūdzības noraidīšanai šajā daļā. 3. Civilprocesa likuma 189.panta trešajā daļā noteiktais, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam, attiecas arī uz jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu. Ja spriedumā nav norādes uz likuma normām, pamatojoties uz kurām šie izdevumi no lietas dalībnieka ir piedzenami, un nav piedzenamās summas aprēķina, spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.

Lejupielādēt

06.04.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-143/2011

1. Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantam nav lietas izskatīšanas gaitā pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu. 2. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā).

Lejupielādēt

26.01.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2011

Prasībā par līguma izbeigšanu sakarā ar saistības izpildījuma neiespējamību ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu vienai pusei izvairīties no saistību izpildes, piemēram, prasīt nekavējošu līguma izbeigšanu. Svarīgi ir nošķirt nepārvaramas varas gadījumu no līguma izpildes grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru, taču nepadara tā izpildi neiespējamu. Piemēram, vienas puses izpildes samaksas ir pieaugušas vai arī izpildījuma, ko saņem puse, vērtība ir samazinājusies.

Lejupielādēt

12.01.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2011

Izskatot prasījumu, attiecībā par kuru pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, apelācijas tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 203.panta otrās daļas normu par tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā nepārsūdzētajā daļā un ar to saistīto Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, kas nosaka lietas izskatīšanas robežas apelācijas instances tiesā.

Lejupielādēt

10.02.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2010

Komerclikuma 286.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm, tāpēc normā paredzētās tiesiskās sekas tiesa var piemērot vai nepiemērot, taču tiesai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

30.09.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1183/2009

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami, ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415.pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums.

Lejupielādēt

15.10.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-344/2008

1. Tas, ka mantinieks ar tiesas spriedumu sevišķās tiesāšanas kārtībā apstiprināts mantojuma tiesībās, dzēšot visas laikā nepieteiktās tiesības un prasības, nav šķērslis mantojuma prasības celšanai Civilprocesa likuma 327.panta trešajā daļā norādītajos gadījumos. Šīs likuma normas trešās daļas 4.punkts nosaka, ka šādas tiesības rodas, ja pieteikumā par izsludināšanu sniegtas nepareizas ziņas, kurām ir būtiska nozīme. 2. Tiesas uzaicinājuma sludinājums Civilprocesa likuma 326.panta kārtībā domāts nezināmiem mantiniekiem un citām personām, kurām ir kādas tiesības uz mantojumu. Zināmās personas mantiniekiem ir jāuzrāda pieteikumā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un, neatkarīgi no sludinājuma, tās ir uzaicināmas lietā attieksmes noskaidrošanai pret mantojumu.

Lejupielādēt

28.05.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-219/2008

1. Pierādīšanas pienākumu par izplatīto ziņu atbilstību īstenībai likums uzlicis atbildētājam. 2. Tiesas kompetencē ir izlemt jautājumu vai izteikums (sižeta pieteikums) ir viedoklis vai ziņa, ņemot vērā, ka ziņa var būt patiesa vai nepatiesa un tā pakļaujama patiesības pārbaudei. 3. Tiesai nebija pamats viedokli vērtēt kā pareizu vai nepareizu, neizvērtējot apstrīdētā sižeta saturu kopsakarā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem.

Lejupielādēt

16.04.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2008

1.Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par viltu Civillikuma 1459.panta izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2) cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī viltus un maldinātajai personai nav nekādu no viltus izrietošu prasījumu. Maldinātajai personai, prasot līguma atcelšanu, ir jāpierāda visu iepriekš norādīto priekšnoteikumu esamība. 2.Prasījumu par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ nav apmierināma, ja nav pierādīta atbildētāja ļaunprātīga rīcība. Civillikuma 2043.panta izpratnē pierādījumi, ka zaudējumu nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi, ir obligāts priekšnoteikums līguma atcelšanai pārmērīga zaudējuma gadījumā.

Lejupielādēt

09.01.2008. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-141/2008

Ar prasību starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nevar revidēt spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā, nosaka Civilprocesa likuma 203.panta trešā daļa.

Lejupielādēt

05.12.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-796/2007

Tiesai pierādījumi jānovērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem (Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

07.11.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-712/2007

Ceļot prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu, tiesai jāizšķir strīds par līguma būtiskām sastāvdaļām (Civillikuma 1533.pants), nevis par nomas tiesisko attiecību atzīšanu. Ja puses nevar panākt vienošanos par blakus noteikumiem, kas nav atzīstami par būtiskām darījuma sastāvdaļām, tad bez vienošanās par blakus noteikumiem līgums nav atzīstams par noslēgtu, nosaka Civillikuma 1534.pants.

Lejupielādēt

10.10.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-690/2007

Ja prasība par īpašuma tiesību atzīšanu celta pamatojoties uz Civillikuma Saistību tiesību pamatiem, prasību, to negrozot, nevarēja apmierināt uz Civillikuma Ģimenes tiesību normām (Civilprocesa likuma 192.pants).

Lejupielādēt

03.11.2004. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-600/2004

Lejupielādēt

19.12.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-593/2001

Lejupielādēt

11.04.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-202/2001

Lejupielādēt

28.02.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-87/2001

Lejupielādēt

10.10.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-54/2001

Lejupielādēt

26.09.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-50/2001

Lejupielādēt

27.06.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-30/2001

Lejupielādēt

13.09.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-380/2000

Lejupielādēt

30.09.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-341/2000

Lejupielādēt

09.02.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-6/2000

Lejupielādēt

29.09.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-617/1999

Lejupielādēt

04.08.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-430/1999

Lejupielādēt

28.04.1999. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-33/1999

Lejupielādēt

10.12.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-468/1997

Lejupielādēt

12.11.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-419/1997

Lejupielādēt

05.11.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-174/1997

Lejupielādēt

21.05.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-90/1997

Lejupielādēt

04.06.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-83/1997

Lejupielādēt

07.05.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-78/1997

Lejupielādēt

12.02.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-39/1997

Lejupielādēt

23.04.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/1997

Lejupielādēt

22.01.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-30/1997

Lejupielādēt

22.05.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-43/1996

Lejupielādēt