Sestā nodaļa. MANTOJUMA PIEŅEMŠANA UN IEGŪŠANA (687.–714.pants)
21.12.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-320/2021
Civillikuma 16.pants neizslēdz mantinieka tiesības Latvijā atklājušos mantojumu pieņemt ārpus Latvijas, un neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas vietas šī gribas izteikuma sekas attiecas arī uz Latvijā atklājušos mantojumu. Ņemot vērā Civillikuma 382. un 699.panta noteikumus, mantojuma pieņemšanas darbības, kas izdarītas vienā valstī, ir attiecināmas uz visu mantojumu kopumā.
29.01.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-426/2020
Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet.
30.05.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-178/2019
Par bezmantinieka mantu nevar atzīt mantu, kura atrodas mantot aicinātā faktiskā valdījumā, ja mantinieks uzaicinājumā noteiktajā termiņā vai gada laikā no mantojuma atklāšanās to ir pieņēmis [Civillikuma 694.pants]. Ja mantojuma atstājējam ir mantinieks, kas mantojumu pieņēmis (nav atteicies no mantojuma), neiestājas Civillikuma 416.pantā noteiktie apstākļi un nav taisāms notariāls akts par mantojuma lietas izbeigšanu un mantojamās mantas atzīšanu par bezmantinieka mantu. Mantinieka gribas izteikumam pieņemt vai atraidīt mantojumu ir neatgriezeniskas sekas.
15.11.2018.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1341/2018
Civillikuma 705.panta otrās daļas tiesiskās sekas ir attiecināmas uz tiem gadījumiem, kad kreditors, kurš mantojuma lietā nav pieteicis pretenziju, mantiniekam nav bijis zināms. Minētās tiesību normas pareizā piemērošanā ir jāvērtē mantinieka informētība par konkrētā kreditora prasījumu pret mantojuma atstājēju neatkarīgi no kreditora pretenzijas pieteikšanas mantojuma lietā.
23.11.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-381/2017
Zvērināta notāra uzaicinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka tie kreditoru prasījumi, kuri mantiniekam nav zināmi. Uzaicinājuma spēks neattiecas uz mantiniekam zināmiem kreditoru prasījumiem, par kādiem, pamatojoties uz zemesgrāmatu publisko raksturu, uzskatāmi zemesgrāmatā ierakstītie hipotekārie prasījumi. Tādējādi Civillikuma 705.panta otrās daļas normā ietvertās kreditora prasījuma nepieteikšanas sekas nav attiecināmas uz prasījumiem, kas nodrošināti ar zemesgrāmatā attiecībā uz mantojuma atstājējam piederošu nekustamo īpašumu ierakstītu hipotēku.
26.05.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-168/2017
Galvojuma saistībai ir mantisks raksturs – galvinieks atbild par parādu tikai ar savu mantu. Tas savukārt nozīmē, ka galvojuma saistības pāriet uz mantinieku un atbilstīgi Civillikuma 707.panta regulējumam mantojuma atstājēja kreditori var vērsties ar prasījumiem pie mantinieka.
31.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-115/2014
Situācijā, kad lietas iztiesāšanas gaitā nodibinātas tādas mantot aicinātā darbības, kuras viņš nebūtu izdarījis, ja nevēlētos mantojumu pieņemt, ir pietiekams pamats tās kvalificēt kā klusējot izteiktu gribas pieņemt matojumu izpaudumu. To apstiprina arī tiesu prakse, kurā par šādām darbībām tiek atzītas, piemēram, mantojuma atstājēja mantas (sadzīves priekšmetu, skaidras naudas, personīgo lietu) atrašanās prasītāju faktiskā valdījumā, atsevišķu mantojuma atstājējam piederējušo mantu paņemšanu, mantojuma atstājēja dzīvoklī palikušo mantu sadalīšanu starp bērniem, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu.
No minētā izriet, ka gadījumā, ja mantot aicinātais lietojis mantojumu vai rīkojies ar to savās interesēs, tad var būt pamats uzskatīt, ka viņš mantojumu pieņēmis.
27.03.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-91/2013
Neatraidāmais mantinieks savu neatņemamo daļu var izprasīt tikai tad, ja viņš izteicis gribu pieņemt mantojumu to termiņu ietvaros, kas norādīti Civillikuma 693.pantā. Turklāt šajā pantā norādītos termiņus mantojuma pieņemšanai nevar atjaunot vai pagarināt.
Ja neatraidāmais mantinieks ir izteicis gribu mantojumu pieņemt likumā noteiktajā kārtībā, proti, viena gada laikā, tas nozīmē, ka viņš ir vēlējies mantojumu iegūt. Taču, ja, neraugoties uz gada laikā izteikto gribu mantojumu iegūt, šāda iespēja zudusi tā iemesla dēļ, ka mantojuma atstājējs ir visu mantu atdāvinājis, tad neatraidāmam mantiniekam ir tiesības neatņemamo daļu izprasīt Civillikuma 1922.pantā noteiktajā kārtībā.
28.08.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1876/2012
Gadījumos, kad uztura ņēmējs dzīves laikā pats ierosinājis strīdu par uztura līguma atcelšanu, mantinieki saskaņā ar Civillikuma 703.pantu ir tiesīgi turpināt uztura ņēmēja iesākto procesu.
Tā kā apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj uztura ņēmēja tiesību pārņemšanu Civilprocesa likuma 77.pantā paredzētajā kārtībā, tad tiesvedība lietā atbilstoši Civilprocesa likuma 214.panta 1.punktam ir apturama līdz uztura ņēmēja tiesību pārņēmēja noteikšanai.
26.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-710/2012
Atbilstoši Civillikuma 702.panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesība un izpirkuma tiesība, kas piederējusi mantojuma atstājējam, pāriet mantojumā mantiniekam, kas apstiprinājies mantojuma tiesībās, kurš tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1073. un 2061.pantu ir uzskatāms par pirmpirkuma tiesīgo personu.
15.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-344/2008
1. Tas, ka mantinieks ar tiesas spriedumu sevišķās tiesāšanas kārtībā apstiprināts mantojuma tiesībās, dzēšot visas laikā nepieteiktās tiesības un prasības, nav šķērslis mantojuma prasības celšanai Civilprocesa likuma 327.panta trešajā daļā norādītajos gadījumos. Šīs likuma normas trešās daļas 4.punkts nosaka, ka šādas tiesības rodas, ja pieteikumā par izsludināšanu sniegtas nepareizas ziņas, kurām ir būtiska nozīme.
2. Tiesas uzaicinājuma sludinājums Civilprocesa likuma 326.panta kārtībā domāts nezināmiem mantiniekiem un citām personām, kurām ir kādas tiesības uz mantojumu. Zināmās personas mantiniekiem ir jāuzrāda pieteikumā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un, neatkarīgi no sludinājuma, tās ir uzaicināmas lietā attieksmes noskaidrošanai pret mantojumu.
15.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-338/2008
Saskaņā ar Civillikuma 1725.pantu rokas naudas līgums atzīstams par noslēgtu, ja notikusi pušu vienošanās par līguma būtiskām sastāvdaļām ar mērķi savstarpēji saistīties, par ko var vienoties arī mutiskā formā. Civillikuma 1487.pants nosaka, ja rakstiska forma vajadzīga tādēļ, ka darījums zināmos gadījumos nevar būt spēkā bez ierakstīšanas zemesgrāmatā, tad darījums tā dalībniekus saista pats par sevi arī bez tā izteikšanas rakstiskā formā, tiklīdz notikusi vienošanās par visām tā būtiskām sastāvdaļām. Tādēļ nevienam no viņiem nav tiesības no šās vienošanās atkāpties un katrs var prasīt, lai otrs taisa attiecīgu aktu, jo rakstiskās formas neievērošana neatņem darījumam spēku un katra no pusēm ir tiesīga prasīt no otras puses gan darījuma rakstisku noformēšanu, gan nostiprinājuma lūguma parakstīšanu.
28.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-188/2007
Tāpat kā lietu tiesības (Civillikuma 702.panta pirmā daļa), arī visi tie mantojuma atstājēja prasījumi, kas nav piekrituši vienīgi viņam personīgi, pāriet uz mantiniekiem (Civillikuma 703.panta pirmā daļa).
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-490/2006
Apstiprinātais pagasta zemes ierīcības projekts kā valsts zemes ierīcības dokuments ir obligāts visiem zemes lietotājiem, kā arī valsts pārvaldes, saimnieciskajām un sabiedriskajām organizācijām. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991.gada 21.februāra nolikuma ,,Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu", 55.punkta otrā daļa.
Mantojuma apliecība ir īpašuma tiesību nodibinošs dokuments. Neceļot prasību par mantojuma apliecības atzīšanu par spēkā neesošu, tiek izslēgta prasība par mantotās zemes platības samazināšanu.
